«Ja Latvijas valsts tiktu apdraudēta, tad sekotu visas nepieciešamās darbības, lai aizsargātu valsti un tās iedzīvotājus,» atbildot uz Db.lv jautājumu par Latvijas drošību Ukrainas krīzes kontekstā, norādīja Aizsardzības ministrijas (AM) pārstāve Daina Ozoliņa.
Attīstot savas spējas, ieguldot resursus aizsardzībā, NATO strādā pie atturēšanas politikas, samazinot militāra uzbrukuma varbūtību. AM pārstāve skaidroja, ka «NATO primārais mērķis ir nodrošināt tādu aizsardzības politiku, kas novērstu mēģinājumus jebkādam spēkam plānot uzbrukumu kādai no NATO dalībvalstīm».
NATO un Latvijas mērķis ir aizsargāt Latvijas valsts iedzīvotājus no iespējamas agresijas, nodrošināt valsts suverenitāti, teritoriālo nedalāmību, AM vārdā pauda D. Ozoliņa.
Uz jautājumu, vai Latvija ir saņēmusi no sabiedrotajiem kādu papildu tehniku, līdzīgi kā Lietuva, kuras Zokņu aviobāzei nosūtīti iznīcinātāji, AM skaidroja, ka «papildus iznīcinātāju nosūtīšana ir ne tikai Lietuvas aizsardzības spēju pastiprināšana, bet gan ieguldījums kopējā Baltijas valstu gaisa telpas aizsardzībā. Lietuvas lidlauks Šauļos tiek izmantots visas Baltijas valstu gaisa telpas patrulēšanas nodrošināšanai. Līdz ar to ASV lēmums nosūtīt papildus lidmašīnas uz Lietuvu ir arī ieguldījums Latvijas drošībā.»
Jau vēstīts, ka Lietuvas prezidente Daļa Grībauskaite šīs nedēļas sākumā pauda - sabiedrotie ir gatavi Lietuvu aizstāvēt, bet svarīgi nebaidīties arī pašiem. Pēc viņas teiktā, Krievija sākusi rādīt savu patieso dabu arī Eiropai un pasaulei, bet pagājušajā nedēļā notikušais Eiropas Savienības samits parādījis, ka daži Eiropas valstu līderi vēl nav līdz galam apjēguši situāciju, kādā šobrīd nonākusi Krievija un Eiropa.