Vācijas bankas «Deutsche Bank» akcijas cena otrdien nokritās līdz rekordzemam līmenim saistībā ar bažām, ka tā varētu būt iesaistīta Dānijas banku grupas «Danske Bank» naudas atmazgāšanas skandālā.

«Deutsche Bank» akcijas vērtība otrdien Frankfurtes fondu biržā uz brīdi nokritās līdz 8,05 eiro, kas bija visu laiku zemākais līmenis.

Banka otrdien apstiprināja ziņu aģentūrai «Reuters», ka tā bijusi iesaistīta skandālā ierautās «Danske Bank» maksājumu apstrādē 150 miljonu dolāru apmērā.

«Deutsche Bank» preses pārstāvis norādīja, ka tā darbojusies kā «Danske Bank» korespondentbanka Igaunijā.

«Mūsu uzdevums bija apstrādāt maksājumus priekš Danske Bank. Mēs pārtraucām šīs partnerattiecības 2015.gadā pēc tam, kad tika konstatētas aizdomīgas darbības,» intervijā «Reuters» sacīja bankas preses pārstāvis.

Pirmdien trauksmes cēlājs, kurš atklāja naudas atmazgāšanu «Danske Bank» Igaunijas filiālē, Hovards Vilkinsons paziņoja, ka aizdomīgo maksājumu apstrādes procesā bijusi iesaistīta liela Eiropas banka. Viņš šo banku nenosauca, taču «Deutsche Bank» vēlāk «Reuters» apstiprināja savu lomu šajos darījumos.

"Danske Bank" caur savu Lietuvas filiāli palīdzējusi "Deutsche Bank" veikt aizdomīgus darījumus vairāk nekā 600 miljonu dolāru vērtībā, atsaucoties uz Dānijas medijiem, raksta "Reuters".

Pārskaitījumi veikti laika posmā starp 2012.gadu un 2015.gadu

Ziņojumi, ko publicējuši Dānijas laikraksti "Berlingske" un "Politiken", atsaucas uz noplūdušiem dokumentiem no "Deutsche Bank". Tajos minēts, ka "Deutsche Bank" veikusi tā saucamos spoguļdarījumus aptuveni 627 miljonu dolāru vērtībā. Darījumi veikti caur "Danske Bank" Lietuvas filiāli.

"Deutsche Bank" pārstāvji atteikušies sniegt komentārus, bet "Danske Bank" pārstāvji norādījuši, ka nekomentēs konkrētus darījumus, ņemot vērā, ka patlaban notiek izmeklēšana.

Jau 2017.gadā "Deutsche Bank" samaksāja 425 miljonu dolāru sodu ASV par spoguļdarījumu shēmu, kuras ietvaros no Krievijas laika posmā starp 2011. un 2015.gadu tika pārskaitīti 10 miljardi dolāru.

Investīciju fonda Blackstone Group L.P. (Blackstone) ieguldījums Baltijā strādājošās Luminor Bank kapitālā plānots uz termiņu no pieciem līdz septiņiem gadiem ar iespējām to pagarināt, intervijā aģentūrai LETA sacīja Luminor Group uzraudzības padomes priekšsēdētājs Nils Melngailis.

««Blackstone» šobrīd uzskata, ka termiņš ir no pieciem līdz septiņiem gadiem, bet to var arī pagarināt. Tas nav iekalts akmenī. Fondi tomēr atšķiras, un «Blackstone» ir fonds, kurš priekšroku dod ilgtermiņa ieguldījumiem. Tādēļ mēs viņus arī saucam par stratēģisku investoru. Tas nav kāds no hedžfondiem, kuri spekulē un kuru interese ir gadalaikā pārdot tālāk un ātri nopelnīt. Arī tad, kad mēs izietu biržā, es šaubos vai viņi pārdotu visas savas daļas,» teica Melngailis.

Viņš piebilda, ka pagaidām nav apspriests, cik liela daļa bankas akciju varētu nonākt biržā. «To mēs vēl neesam apsprieduši. Tomēr tās nebūs visas akcijas. Tas būs atkarīgs no akcionāru lēmumiem. Varbūt kāds gribēs atstāt «Luminor» pilnībā. Taču es būtu pārsteigts, ja tas notiktu pilnībā ar visām akcijām,» sacīja Melngailis.

Vācijas lielākā banka «Deutsche Bank» otrajā ceturksnī strādājusi ar 3,2 miljardu eiro zaudējumiem salīdzinājumā ar 401 miljona eiro peļņu aprīlī-jūnijā pērn, liecina bankas trešdien publiskotais finanšu pārskats.

Kompānijas sniegumu ietekmēja ar restrukturizāciju saistītās izmaksas, kas otrajā ceturksnī sasniedza 3,4 miljardus eiro. Bez šīm izmaksām «Deutsche Bank» peļņa otrajā ceturksnī būtu 231 miljons eiro.

Aprīlī-jūnijā «Deutsche Bank» ieņēmumi gada izteiksmē saruka par 6% - līdz 6,2 miljardiem eiro.

Grupas zaudējumi pirms nodokļiem bija 946 miljoni eiro pretstatā 1,7 miljardu eiro peļņai pagājušā gada otrajā ceturksnī.

Vienlaikus banka uzsvēra, ka restrukturizācija jau ļāvusi samazināt izmaksas, kas gada izteiksmē kritušās par 4%.

Šomēnes «Deutsche Bank» paziņoja, ka līdz 2022.gadam visā pasaulē likvidēs 18 tūkstošus darbavietu, atteiksies no lielākās daļas akciju tirdzniecības darbību un koncentrēsies uz darbību Vācijā un Eiropā pēc tam, kad gadu desmitiem mēģināja sacensties ar Volstrītas ietekmīgākajiem spēlētājiem.

Vācijas divas lielākās bankas - «Deutsche Bank» un «Commerzbank» - svētdien paziņoja, ka sāks oficiālas konsultācijas par iespējamu apvienošanos.

Abas bankas, vairākus gadus pēc kārtas sarūkot peļņas rādītājiem, bijušas spiestas veikt restrukturizāciju, un baumas par «Deutsche Bank» un «Commerzbank» iespējamo apvienošanos finanšu sektorā klīda jau kādu laiku.

«Deutsche Bank» svētdien paziņoja, ka tā «izvērtē stratēģiskās iespējas un apstiprina diskusijas ar »Commerzbank«», tomēr piebilda, ka «nav droši zināms, ka [apvienošanās] darījums notiks».

Savukārt «Commerzbank» norādīja, ka abas bankas «vienojušās sākt diskusijas (..) par iespējamu apvienošanos».

Ja «Deutsche Bank» un «Commerzbank» apvienosies, tās izveidos vienu no lielākajām bankām Eiropā ar kopējo aktīvu apmēru 1,8 triljoni eiro, pēc aktīvu apmēra aptuveni līdzinoties Francijas lielākajai bankai «BNP Paribas».

Vācijas bankai Deutsche Bank saistībā ar tās iesaisti Krievijas naudas atmazgāšanas shēmās, kas mērāmas 20 miljardu dolāru apmērā, pēdējā laikā nākas sastapties ar daudz izaicinājumiem, tajā skaitā sodiem, likumdošanas sankcijām un iespējamu augstākās vadības nomaiņu, atsaucoties uz slepenu bankas iekšēju pārskatu, raksta The Guardian.

Banka atzīst, ka pastāv augsts risks, ka ASV un Lielbritānijas regulatori veiks nozīmīgus disciplinārus lēmumus pret banku. Deutsche Bank norāda, ka skandāls ir sāpīgi ietekmējis tās globālo zīmolu, jo sarucis klientu skaits, pasliktinājies investoru noskaņojums un kritusies tirgus vērtība.

Jau ziņots, ka pērn Vācijas policija veica kratīšanas vairākos Vācijas bankas «Deutsche Bank» birojos arī saistībā ar aizdomām par naudas atmazgāšanu tā dēvētajā Panamas dokumentu lietā.

Izmeklēšana koncentrējas uz apsūdzībām, ka Vācijas lielākā banka palīdzējusi klientiem izveidot ofšoru uzņēmumus tā dēvētajās nodokļu patvēruma valstīs, lai pārskaitītu kriminālajās darbībās iegūtu naudu uz «Deutsche Bank» kontiem, norāda Frankfurtes prokuratūra.

Vācijas lielākā banka «Deutsche Bank» svētdien paziņojusi par radikālu restrukturizāciju, kas paredz apmēram 18 tūkstošu darbavietu likvidāciju.

Līdz 2022.gadam bankas darbinieku skaitam jāatbilst 74 tūkstošiem pilna laika darbavietu, kas nozīmē likvidēt apmēram 20% pašreizējo darbavietu.

Pēc bankas padomes sēdes tika paziņots par plašu restrukturizācijas plānu, kas varētu izmaksāt 7,4 miljardus eiro.

Pirms desmit gadiem «Deutsche Bank» smagi cieta pasaules finanšu krīzē, un kopš tā laika cenšas uzlabot finanšu rādītājus laikā, kad bankām pēc krīzes noteikti jauni drošības pasākumi. Tāpat banka samaksājusi milzīgas summas naudas sodos ASV par finanšu krīzes laikā veiktajām darbībām.

Bankas vadītājs Kristians Zēvings amatā tika iecelts pērn aprīlī pēc tam, kad «Deutsche Bank» trīs gadus pēc kārtas bija strādājusi ar zaudējumiem. Viņam dotais uzdevums ir aktivizēt bankas restrukturizāciju.

Vācijas lielākā banka "Deutsche Bank" pērn strādājusi ar 5,03 miljardu eiro tīro peļņu, kas ir tās lielākā gada peļņa kopš 2007.gada, teikts ceturtdien publiskotajā bankas pārskatā.

2021.gadā "Deutsche Bank" peļņa bija 1,9 miljardi eiro, līdz ar to salīdzinājumā ar pagājušo gadu peļņa pieaugusi 2,6 reizes.

Labos rezultātus veicināja vienreizēja nodokļu atmaksa 1,4 miljardu eiro apmērā, informēja banka.

Pērn "Deutsche Bank" ieņēmumi pieauga par 7%, sasniedzot 27,2 miljardus eiro. Ieņēmumu kāpumu daļēji veicināja Eiropas Centrālās bankas procentu likmju celšana, lai cīnītos pret inflāciju. Iepriekšējos gadus procentu likmes bija ļoti zemas, un tas mazināja eirozonas banku ieņēmumus.

"Deutsche Bank" 2019.gada jūlijā sāka restrukturizācijas programmas īstenošanu, likvidējot vairākus tūkstošus darbavietu.

Pēc gadiem ilgiem zaudējumiem "Deutsche Bank" 2020.gadā atsāka strādāt ar peļņu.

ASV Federālo Rezervju sistēma patlaban veic izmeklēšanu, kā Deutsche Bank ir pārbaudījusi miljardus vērtos aizdomīgos darījumus, kas ienāca no Dānijas bankas Danske Bank, aģentūrai Bloomberg pavēstījusi kāda persona.

Patlaban izmeklēšana ir tikai sākumposmā, un ASV pārbauda, vai Deutsche Bank ASV operāciju daļa pietiekami rūpīgi pārbaudījusi šo finansējumu. Danske Bank starptautiskajiem pārskaitījumiem izmantoja ārvalstu korespondējošās bankas, tajā skaitā, Deutsche Bank. Danske Bank atzinusi, ka aptuveni 230 miljardi dolāru, kas izplūduši caur banku, ir netīrā nauda.

2014.gadā Igaunijas finanšu pakalpojumu uzraudzības iestāde paziņoja, ka Danske Bank Igaunijas filiālē konstatējusi liela mēroga ilgstošus noteikumu par cīņu pret naudas atmazgāšanu pārkāpumus.

Lēsts, ka laikā no 2007. līdz 2015.gadam caur Danske Bank Igaunijas filiāli varēja tikt atmazgāts līdz pat astoņiem miljardiem eiro, ziņoja Dānijas prese. Tomēr pēdējā laikā izteikti pieņēmumi, ka atmazgātā summa bijusi daudz lielāka.

Naudas atmazgāšanu Dānijas bankas «Danske Bank» Igaunijas filiālē izmeklē arī ASV varas iestādes, ziņo laikraksts «The Wall Street Journal» (WSJ).

Atsaucoties uz anonīmiem avotiem un laikraksta rīcībā nonākušajiem dokumentiem, WSJ vēsta, ka ASV Tieslietu ministrija, Finanšu ministrija un Vērtspapīru un biržu komisija veic katra savu neatkarīgu izmeklēšanu.

Šīs izmeklēšanas sāktas pēc tam, kad kāds aktīvists pirms diviem gadiem iesniedzis sūdzību, kurā arī teikts, ka līdzekļu pārskaitīšanā uz «Danske Bank» Igaunijas filiāli un no tās piedalījušās arī «Deutsche Bank» un «Citigroup». «Deutsche Bank» bija «Danske Bank» korespondētājbanka transakcijām ar ASV dolāriem.

Dānijas un Igaunijas varasiestādes sniegušas ASV iestādēm izmeklēšanā nepieciešamo informāciju, sacījušas vairākas informētas Eiropas amatpersonas.

Vācijas banka "Deutsche Bank" jaunajam vadītājam Kristianam Zēvingam pērn atalgojumā izmaksāja aptuveni septiņus miljonus eiro, teikts piektdien publiskotajā bankas paziņojumā. Aptuveni 3,3 miljoni eiro no Zēvinga kopējā atalgojuma ietilpst viņa standarta algas paketē, bet pārējos ienākumus noteica dažādi faktori.

Zēvinga alga 2017.gadā veidoja 2,9 miljonus eiro.

Taču Zēvings pērn nav bijis atalgotākais bankas vadītājs. Gārts Ričijs, kurš vada "Deutsche Bank" uzņēmumu apkalpošanas un investīciju struktūrvienību, pagājušajā gadā nopelnīja 8,6 miljonus eiro.

Kā ziņots, "Deutsche Bank" pērn strādāja ar 267 miljonu eiro tīro peļņu salīdzinājumā ar 751 miljona eiro zaudējumiem pirms gada, tādējādi banka guva pirmo gada peļņu pēdējos četros gados.

Atgriešanos pie peļņas galvenokārt nodrošinājuši izmaksu samazināšanas pasākumi.

Zēvings "Deutsche Bank" vadītāja amatā stājās pērn aprīlī.

Vācijas varasiestādes turpina kratīšanas bankas «Deutsche Bank» birojos saistībā ar aizdomām par naudas atmazgāšanu tā dēvētajā Panamas dokumentu lietā.

Frankfurtes prokuratūra ziņu aģentūrai DPA šodien atklāja, ka otrajā kratīšanas dienā iegūti papildu materiāli.

Ceturtdien aptuveni 170 policijas darbinieki un izmeklētāji veica kratīšanas bankas birojos Frankfurtē un tās apkaimē, konfiscējot dokumentus un elektroniskos datus.

Izmeklēšana koncentrējas uz apsūdzībām, ka Vācijas lielākā banka palīdzējusi klientiem izveidot ārzonas uzņēmumus tā dēvētajās nodokļu patvēruma valstīs, lai pārskaitītu kriminālajās darbībās iegūtu naudu uz «Deutsche Bank» kontiem.

«Deutsche Bank» tiek turēta aizdomās par palīdzības sniegšanu aptuveni 900 klientiem un par apmēram 311 miljonu eiro atmazgāšanu.

Pret diviem bankas darbiniekiem sākta izmeklēšana par to, ka viņi nav ziņojuši par aizdomīgiem pārskaitījumiem, bet prokuratūra norādījusi, ka izmeklēšana var paplašināties.

Pēc atlaišanas zviedru Swedbank prezidente Birgita Bonnesena saņems aptuveni divus miljonus eiro lielu prēmiju. Līdzīgi kā pagājušajā gadā ABLV Bank, tā šogad Swedbank skar ar aizdomām par naudas atmazgāšanu saistīti pārmetumi.

ABLV Bank īpašnieki skandāla rezultātā bija spiesti aizvērt savu banku un ar milzīgām pūlēm panāca tiesības vismaz pašlikvidēties, nevis tikt likvidētiem politiski ieceltu maksātnespējas administratoru vadībā. Swedbank gadījumā no darba tika atbrīvota bankas vadība, pirkstu pakratīja zviedru finanšu ministrs, bet beigās bankas vadītāja dabūja prēmiju. Latvija un Zviedrija – divas valstis, divas atšķirīgas pieejas valsts interesēm, biznesa interesēm un tiesiskumam.

Pagājušā gada 13. februārī izskanēja ASV FinCen paziņojums, par kuru Latvijas valdība tika informēta tikai stundu iepriekš. Šis paziņojums aizsāka procesu, kas beidzās ar ABLV Bank pašlikvidāciju. Šogad FKTK priekšsēdētājs Pēters Putniņš ir paziņojis, ka viņa mērķis ir panākt, lai 13. februāra FinCen paziņojums tiktu atsaukts, un ka Latvijas finanšu regulators pie tā strādā. Latvijas valdībai Putniņa aktivitātes acīmredzami nepatīk. Steidzami tiek virzītas izmaiņas likumdošanā, lai Putniņu un FKTK padomi varētu atsaukt pirms termiņa. Nerunājot par to, ka valdībā būtu kaut mazākā mērā vērojamas rūpes par Latvijas ekonomiskajām interesēm. Praktiski uzreiz pēc FinCen paziņojuma Latvijas finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola sāka uzturēt viedokli, ka «tāda» banka mums vispār nav vajadzīga. Tika dots skaidrs politisks signāls citām bankām – likvidējiet nerezidentu noguldījumus savās bankās, ja nē, jūs sagaida tāds pats liktenis kā ABLV Bank. Kāpēc? Tāpēc, ka onkulis teica. Nekādu nacionālo interešu pelnīt mums nav, mums ir viena interese – ievērot ārvalstu rekomendācijas. Tādi ir signāli, ko dod Latvijas valdība.

Lielbritānijas un Vācijas bankas cietušas vislielāko potenciālo finanšu ietekmi jaunākajos tā dēvētajos stresa testos, ko publiskojusi Eiropas Banku iestāde (EBA).

Vienlaikus gan EBA un Eiropas Centrālā banka (ECB) norāda, ka šie stresa testi kopumā liecina par Eiropas banku labāku stāvokli, pateicoties pasākumiem, kas īstenoti kopš 2008.gada globālās finanšu krīzes.

Jaunākajā stresa testa scenārijā ar smagu Eiropas Savienības (ES) mēroga ekonomisko recesiju, kas ilgtu līdz 2020.gadam, vissmagāk ciestu britu «Lloyds Banking Group», «Barclays» un «Royal Bank of Scotland», kā arī «Deutsche Bank» un vairākas Vācijas reģionālās bankas.

Šie rezultāti palīdzēs pieņemt EBA lēmumu, vai likt šīm bankām palielināt savu pamatkapitāla pietiekamību, lai pasargātu sevi no potenciāliem zaudējumiem.

«Rezultāti apstiprina, ka stresa testos piedalījušās bankas ir krietni izturīgākas pret makroekonomikas satricinājumiem, nekā pirms diviem gadiem, kad tika veikti iepriekšējie stresa testi,» norāda ECB uzraudzības valdes priekšsēdētāja Daniela Nuī. «Bankas ir ievērojami palielinājušas savu kapitālu, vienlaikus samazinot slikto kredītu apjomu un arī uzlabojot iekšējās kontroles un risku pārvaldes pasākumus.»

Britu mārciņas vērtība pirmdien kritās, turpinoties neskaidrībai par Brexit, bet ASV un Eiropas biržu indeksi pārsvarā pieauga.

Neskaidrība sasniedza kulmināciju, kad Lielbritānijas parlamenta spīkers Džons Berkovs pirmdien paziņoja, ka valdība nevar pieprasīt trešo balsojumu par premjerministres Terēzas Mejas panākto Brexit vienošanos, ja tajā netiek izdarīti būtiski grozījumi.

Mārciņas vērtības kritums palīdzēja pieaugt Londonas biržas indeksam FTSE 100, jo šajā biržā ir pārstāvēti daudz multinacionālo uzņēmumu ar peļņu citās valūtās.

Eirozonā Frankfurtes biržas indekss kritās, bet Parīzes biržas indekss palielinājās. Volstrītas biržu indeksi uzrādīja nelielus pieaugumus.

«Pateicoties mārciņas nedrošajam startam, FTSE varēja turpināt savu neseno kāpumu,» atzīmēja tirdzniecības grupas «Spreadex» analītiķis Konors Kempbels.

Vācijas divas lielākās bankas - «Deutsche Bank» un «Commerzbank» - ceturtdien paziņoja, ka atsaukušas sarunas par iespējamu apvienošanos, tādējādi graujot Berlīnes cerības par finanšu milža izveidošanu.

«Pēc rūpīgas analīzes mēs esam secinājuši, ka šis darījums neradītu pietiekami ieguvumu, lai attaisnotu šī sarežģīta darījuma riskus un izmaksas,» paziņojumā norāda «Deutsche Bank» un «Commerzbank».

«Pēc rūpīgas analīzes kļuva skaidrs, ka šāda apvienošanās nebūtu nedz bankas akcionāru, nedz citu ieinteresēto pušu interesēs,» skaidro bankas.

Vācijas valdība, kurai pēc valsts īstenotas glābšanas 2009.gadā joprojām pieder 15% «Commerzbank» akciju, bija aicinājusi bankas sākt iespējamas apvienošanās sarunas, vēl pirms tās marta vidū paziņoja par oficiālu sarunu sākšanu.

Ja «Deutsche Bank» un «Commerzbank» būtu apvienojušās, tiktu izveidota viena no lielākajām bankām Eiropā ar kopējo aktīvu apmēru 1,8 triljoni eiro, pēc aktīvu apmēra aptuveni līdzinoties Francijas lielākajai bankai «BNP Paribas».

Astoņas no 15 lielākajām ASV un Eiropas bankām šā gada pirmajā pusgadā darbinieku skaitu palielinājušas par 19 tūkstošiem, liecina "Bloomberg" apkopotie dati.

Visstraujāk darbinieku skaitu palielinājusi "Barclays" - par vairāk nekā 7000, savukārt visvairāk darbinieku atlaidusi "HSBC" - gandrīz 3000.

Darbinieku skaitu laika posmā starp janvāri un jūniju palielinājušas "Barclays", "Wells Fargo", "Bank of America", "Citi", "UBS", "Credit Suisse", "Morgan Stanley" un "Goldman Sachs".

Dažu banku nosaukumus redzēt šajā sarakstā nav pārsteigums. Tā, piemēram, "Mongan Stanley" izpilddirektors Džeimss Gormans bija viens no pirmajiem banku vadītājiem, kurš piemēroja vispārēju moratoriju darbinieku samazināšanai, savukārt "Citi" jau janvārī paziņoja, ka investīciju baņķieru un treideru segmentā plāno pieņemt darbā 2500 IT speciālistus. Savukārt "Bank of America" paziņoja, ka martā pieņēmusi darbā 2000 cilvēku, bet 3000 darbinieku pārvirza jaunos amatos patēriņa un mazā biznesa nodaļās.

Šodien oficiāli darbu sāk "Revolut Bank" UAB; Latvijā ar bankas pakalpojumiem plānots startēt šajā vasarā.

No šodienas vairāk nekā 300 tūkstoši "Revolut" klientu Lietuvā varēs izmantot bankas kontus, kuros esošie noguldījumi ir apdrošināti. Esošie mobilās lietotnes klienti, kuriem līdz šim pakalpojumus sniedza Lietuvā reģistrētais uzņēmums "Revolut Payments" UAB ar elektroniskās naudas iestādes licenci, varēs izvēlēties pārcelt savu konta atlikumu uz "Revolut Bank" UAB. Jaunie klienti automātiski saņems piedāvājumu kļūt par bankas klientiem.

"Revolut Bank" UAB birojs atrodas Viļņā un tajā strādā vairāk nekā 170 cilvēku, kuri ir atbildīgi par bankas darbībām, mārketingu, produktu attīstīšanu un klientu apkalpošanu.

""Revolut" vārds arvien straujāk kļūst populārs. To esam panākuši, piedāvājot klientiem pilnībā citādāku pieredzi, pārvaldot savas finanses. Mūsu mērķis ir ne vien būt par inovāciju līderi, bet arī turpināt risināt cilvēkiem radušās problēmas, kas saistītas ar finansēm un to pārvaldi. Priecājamies ne vien par to, ka, strādājot ar bankas licenci, varēsim piedāvāt vēl vairāk pakalpojumu saviem klientiem – bezgala liels prieks ir arī par to, ka tieši Baltijas valstīs sākām attīstīt jaunās paaudzes pasaules līmeņa banku," norāda Virgilijs Mirkes (Virgilijus Mirkės), "Revolut Bank" UAB vadītājs. Viņam ir 25 gadu pieredze finanšu sektorā, tostarp – arī SEB bankā un "Scotiabank".

Sociāli atbildīga investēšana ir plaša sfēra, kas ir pakļauta ļoti dažādām interpretācijām.

Pēdējo gadu laikā investīciju pasaulē populāri runāt par ētisku un sociāli atbildīgu ieguldīšanu. Jāņem gan vērā, ka aiz šiem skaistajiem vārdiem var slēpties kaut kas līdzīgs reklāmai, un, piemēram, The Wall Street Journal ziņo, ka pietiekami daudzu līdzekļu pārvaldnieku prakse realitātē rāda, ka tiem pašiem vecajiem ieguldījumu produktiem tiek piedēvēti vien jauni, šiem laikiem atbilstošāki nosaukumi, bet tas, kur šie fondi iegulda, daudz nemainās. Jau ziņots, ka dažādus sociāli atbildīgus fondus (gan aktīvi, gan pasīvi pārvaldītos), ņemot vērā aktuālo modes tendenci, arvien vairāk rada tādas milzīgas finanšu iestādes kā Goldman Sachs, BlackRock un Morgan Stanley (vai arī tiek pārdēvēti vecie fondi).

Vācijas lielākā banka "Deutsche Bank" otrdien paziņoja, ka valstī slēgs piektdaļu filiāļu, lai samazinātu izdevumus un pielāgotos patērētāju paradumu izmaiņām koronavīrusa pandēmijas laikā.

Banka norāda, ka pēc iespējas ātrāk plāno samazināt filiāļu skaitu Vācijā no 500 līdz 400.

"Deutsche Bank" skaidro, ka patērētāji pēc konsultācijām aizvien retāk dodas uz filiālēm, tā vietā izmantojot dažādus pieejamos tiešsaistes rīkus.

Ar filiāļu slēgšanu saistīta strādājošo skaita samazināšana būs daļa no 18 000 darbavietu likvidēšanas, par ko tika paziņots jau pērn.

Nesen publiskots starptautiskā tirgus izpētes uzņēmuma "Euromonitor International" veikts pētījums liecina, ka karšu maksājumi Vācijā šogad pirmo reizi vēsturē pārsniegs skaidras naudas darījumu apjomu, ņemot vērā pircēju uzvedības izmaiņas koronavīrusa pandēmijas dēļ.

Investori Eiropā zina, ka banku rezultāti var sarūgtināt, taču šā gada trešais ceturksnis bijis piepildīts ar neparasti daudz skandāliem un satricinājumiem, kas varētu no jauna pārbaudīt viņu pacietību, raksta Bloomberg.

Turcijas liras vērtības kritums, diskusijas ap Itālijas budžetu, skaļais naudas atmazgāšanas skandāls Dānijā un ģeopolitiskā spriedze ir tikai daži no faktoriem, kas ietekmē banku rezultātus.

Trešdien datus publicēs Deutsche Bank, Vācijas lielākais aizdevējs, kā arī Barclay’s, sniedzot ieskatu, kā Eiropas investīciju bankas spēj turēties pretī ASV konkurentiem. Analītiķi prognozē smagu ceturksni un sagaida, ka Deutsche Bank, Credit Suisse Group AG un BNP Pariba publicēs vājākus rezultātus nekā pērn.

UBS Group AG, Barclays un Societe Generale rezultāti varētu būt labāki nekā pirms gada.

Eiropas bankas visdrīzāk, tāpat kā ASV bankas, ziņos par sliktākiem rezultātiem fiksēto ienākumu tirdzniecībā. Goldman Sachs Group, kas informēja par 10% kritumu, skaidro to ar zemo svārstīgumu un sliktāku aktivitāti, īpaši Eiropā.

Pēdējo sešu gadu laikā bankas visā pasaulē darbinieku skaitu samazinājušas par vairāk nekā 425 tūkstošiem, taču reālais skaits ir lielāks, ņemot vērā, ka daudzas mazāka izmēra bankas šādus datus neatklāj, raksta "Bloomberg".

Pērn vien bankas visā pasaulē atlaidušas vairāk nekā 77,7 tūkstošus darbinieku, kas ir lielākais skaits pēdējo četru gadu laikā, liecina banku un nodarbinātības aģentūru sniegtā informācija. Lielāku skaitu darbinieku bankas atlaida 2015.gadā - 91,45 tūkstošus.

Kopumā par darbinieku skaita samazināšanu pērn paziņojušas vairāk nekā 50 starptautiskās bankas, turklāt 82% no tām pārstāv Eiropu.

Līderi atlaisto darbinieku skaita ziņā ir "Deutsche Bank" un "HSBC", kas 2019.gada otrajā pusē atbrīvojušās no 30 tūkstošiem darbinieku. Pērnā gada jūlijā "Deutsche Bank" uzsāka nozīmīgu darbības restrukturizāciju, kas ietvēra plānus atlaist 18 tūkstošus darbinieku. Savukārt oktobrī "HSBC" ziņoja par 10 tūkstošu darbinieku atlaišanu.

Šonedēļ pirmo reizi vēsturē ASV lielas kapitalizācijas uzņēmumu Dow Jones Industrial Average indeksa vērtība pārsoļoja pāri 33 tūkstošu punktu atzīmei.

Kopš šā gada sākuma minētā indeksa vērtība ir palielinājusies jau par 7,4%, bet kopš pagājušā gada pavasara zemākajiem punktiem – par 80%. Ir gandrīz nepārtraukti spiedumi par to, ka ASV akcijas nebūt vairs nav lētas. Šajā pašā laikā tiek gaidīts straujš ASV ekonomikas uzrāviens, kuru, visticamāk, būs cementējusi jaunā nupat pieņemtā ASV palīdzības "paka" tautsaimniecībai teju divu triljonu ASV dolāru vērtībā.

Izsludinātā summa ir milzīga, un šādi lieli skaitļi akciju tirgiem mēdz patikt. Tāpat akciju cenu virzībai arvien augstāk var palīdzēt tas, ka šie stimuli nozīmēs kārtējo naudas pārskaitījumu no ASV valdības šīs valsts iedzīvotājiem – šoreiz 1400 ASV dolāru vērtībā uz galviņu. Var mēģināt spekulēt, kādu tieši patēriņu balsīs šāda papildu nauda. Tomēr skaidrs ir arī tas, ka daļa no šī summas tiks tērēta to pašu akciju iegādei, kas cenas šajā tirgū var palīdzēt virzīt arvien augstāk.

Pasaules biržu indeksu dinamikā ceturtdien bija dažādas tendences, tirgus dalībniekiem turpinot izvērtēt ASV Federālās rezervju sistēmas (FRS) vadītāja Džeroma Pauela mājienu, ka procentlikmju turpmākais pieaugums var nebūt sevišķi liels. ASV biržu indeksi kritās, bet Eiropas biržu indeksi lielākoties pieauga.

Naftas cenas palielinājās pēc ziņām, ka Krievija varētu pievienoties jēlnaftas ieguves samazināšanai Naftas eksportētājvalstu organizācijas (OPEC) sanāksmē 6.decembrī Vīnē.

Spēcīgs jēlnaftas piedāvājums un globālās ekonomikas nākotnes perspektīvas vājināšanās bija negatīvi ietekmējuši naftas cenas kopš oktobra sākuma.

Analītiķi turpina uzskatīt naftas cenas par viegli ievainojamām, un daži skeptiski uztver iespējamību, ka OPEC rīcība būtu pietiekami būtiska, lai kāpinātu naftas cenas.

«Ir skaidrs, ka naftas tirgus nav par 100% pārliecināts par to, ka OPEC+ nākamnedēļ samazinās piedāvājumu, tomēr spiediens noteikti pastiprinās, jo cenas turpina kristies, pastāvot bažām par pārmērīgu piedāvājumu un zemāku pieprasījumu,» sacīja Forex.com analītiķis Favads Razakzada.