Neticība reemigrācijas plānam variē no nepareizas diagnozes uzstādīšanas līdz tautas negatavībai. Kamēr atbildības pingpongs starp ministrijām kavē reemigrācijas plāna galējo pieņemšanu, izskan šaubas par šāda pasākuma lietderīgumu vispār.«Pašlaik uzrakstītais plāns ir jēdzīgākais, ko var izdarīt šajā brīdī,» saka Eiropas Latviešu apvienības priekšsēdētājs Aldis Austers, «bet svarīgi ir to attīstīt un atgriezties pie tā katru gadu, lai atjaunotu un papildinātu. Ja tas būs vienreizējs dokuments, tad tā būs neveiksme.»Principiālu reemigrācijas problēmu viņš saskata tajā, ka reālai «pretējai plūsmai» ir vajadzīgi nopietni stimuli Latvijā, kam vietējā sabiedrība diez vai ir gatava. «Piemēram, ja piedāvājam kādas nodokļu atlaides tiem, kuri atgriežas, tad pirmā reakcija ir jautājums – bet kādēļ tādu nav mums, kas palika? Jaudīgi reemigrācijas pasākumi pagaidām ir maz ticami, jo tie nozīmētu pozitīvo diskrimināciju pret tiem, kuri ir palikuši Latvijā,» komentē A. Austers.Šādas programmas Eiropā ir arī visai pārtikušās valstīs, piemēram Nīderlandē, kas arī meklē veidus, kā piesaistīt labi izglītotos tautiešus no plašās pasaules. Tomēr «nešķiet, ka Latvijā sabiedrība būtu gatava ko tādu akceptēt. Šāda diskusija aktualizēsies pēc gadiem četriem pieciem, kad tiešām būs jūtams darba roku trūkums,» prognozē A. Austers.Emigrācija būs vienmēr, citu principiālu faktu DB uzsver portāla un laikraksta Anglo Baltic News (ABN) īpašniece un izpilddirektore Dace Gaile. «Katram no mums ir savs iemesls, kāpēc atrodamies šeit vai kādā citā valstī. Ļoti grūti ir visus salikt vienā maisā un teikt, ka ir tieši tā vai citādi.»Pret reemigrācijas plāniem viņa ir piesardzīga. Arī tāpēc, ka nav pieredzējusi nekādu pretimnākšanu, lai gan «ABN ir viens no medijiem, ar kura palīdzību ļoti daudz ko varētu darīt tieši visos šajos jautājumos». Līdzīgi citiem apjautātajiem viņa piekrīt: «Ja latvietis Anglijā ir ko jau uzcēlis, sasniedzis un izrāda vēlēšanos sadarboties ar Latviju, tas noteikti arī būs bonuss Latvijas ekonomikai. Tā tam būtu jābūt.»Tomēr pagaidām uz Lielbritāniju aizbraukušie acīmredzami iesakņojas tur uz ilgāku vai īsāku palikšanu, vairums no viņiem saglabājot arī sakarus ar Latviju un saikni savā starpā. Tam domāts arī ABN ikgadējais konkurss Uzņēmīgais latvietis Apvienotajā Karalistē. «Galvenais mērķis ABN nominācijai ir saliedēt latviešus un radīt saikni vienam ar otru, lai mēs plašajā pasaulē nepazaudētu piederības sajūtu, kā arī lai veicinātu sāncensību,» saka D. Gaile.Viņa arī argumentē, ka ne viens vien latvietis ir ieguvis pat pārāk labu izglītību, lai tā būtu pilnībā pielietojama Latvijā. A. Austers šai sakarā norāda uz plānoto reemigrācijas instrumentu, kas kompensētu studiju kredītu ārzemju augstskolu absolventiem, ja tie piekristu zināmu laiku strādāt Latvijā valsts pārvaldē un likt lietā savu kompetenci šeit. Gadā šādi varētu piesaistīt piecus sevišķi labi izglītotus un talantīgus tautiešus.
Visu rakstu lasiet laikrakstā Dienas bizness.
Laikraksta abonentiem elektroniskā versija DB arhīvā.
