Neplānoti ilgās dzinēju apkopes dēļ "airBaltic" darba kārtībā šajā vasaras sezonā nebūs trīs lidmašīnas, raidījumam "TV3 ziņas" skaidroja "airBaltic" valdes priekšsēdētājs Martins Gauss.

Tā dēļ uzņēmums atcēlis 4670 lidojumus, kas kopumā skars ap 67 000 pasažieru. Vienlaikus sagaidāms, ka ar "airBaltic" šajā gadā lidos vairāk nekā pieci miljoni pasažieru.

Lidojumi tiks atcelti saistībā ar neplānoti ilgāku dzinēju apkopi, ko veic to ražotājs "Pratt & Whitney". Dzinēju ražotāja nespēja laicīgi nodrošināt dzinēju tehniskās apkopes ir ietekmējusi arī "airBaltic" "Airbus A220-300" floti, liekot lidsabiedrībai pielāgot savu maršruta tīklu un lidojumu grafiku vasaras sezonā no visām tās bāzēm.

Saskaņā ar Gausa teikto, ziņu par dzinēju apkopes kavēšanos "airBaltic" saņēmusi īsi pirms Ziemassvētkiem. Attiecīgi lidsabiedrība lēmusi situāciju risināt tā, kā to paredz starptautiskā prakse - iespējami ātri atcelt lidojumus un par to informēt pasažierus.

Pašreizējās obligāciju saistības un to procentu likmes nav ilgtspējīgas Latvijas nacionālās aviokompānijas "airBaltic" ilgtermiņa darbībai, tādēļ papildu kapitāla ieguldījums no valsts, visticamāk, ir neizbēgams, vietnē "LinkedIn" raksta "airBaltic" padomes priekšsēdētājs Klāvs Vasks.

Lai izpildītu saistības un sasniegtu stratēģiskos mērķus, "airBaltic" nevar turpināt darboties ar jau gadiem uzkrātu negatīvu pašu kapitālu, norāda Vasks, piebilstot, ka tādēļ papildu kapitāla ieguldījums no valsts, visticamāk, ir neizbēgams, ja vien valsts nav gatava pilnībā atteikties no sava ieguldījuma par labu citiem investoriem.

Vasks arī atzīmē, ka pat tad nepieciešamā summa uzņēmuma ilgtspējīgai attīstībai varētu izrādīties nepietiekama, ja vien šāds ieguldījums nenotiek kā daļa no akciju sākotnējā publiskā piedāvājuma (IPO) procesa, kas ļautu sasniegt biznesa plānā paredzēto nepieciešamo kapitāla summu.

Dzinēju apkopes kavēšanās dēļ airBaltic atcels 4670 lidojumus 

Latvijas lidsabiedrība airBaltic 2025. gada vasaras sezonā ir spiesta atcelt kopumā 4...

Vienlaikus Vasks raksta, ka pašlaik "airBaltic" IPO agrākais iespējamais datums ir 2025.gada pavasarī atkarībā no gala vienošanās noslēgšanas laika ar stratēģisko investoru un finanšu tirgus situācijas. Tomēr Vasks atzīst, ka laiks nav "airBaltic" sabiedrotais.

Tāpat Vasks atzīst, ka sarunas ar stratēģisko investoru, kas tika iecerēts gan kā "airBaltic" biznesa modeļa validators, gan IPO procesa veicinātājs, nav noritējušas tik raiti, kā bija cerēts.

Vasks norāda, ka šāda investora piesaiste nav tikai būtisks finansiāls atbalsts uzņēmuma kapitālam, tas kalpo arī kā kritisks uzņēmuma darbības un nākotnes izaugsmes iespēju apliecinājums.

"airBaltic" padomes priekšsēdētājs min, ka "neviena kompānija pasaulē nav veiksmīgi izvesta biržā bez skaidrām izaugsmes ambīcijām, labi definētas stratēģijas un spējīgas vadības komandas, kas iedvesmo investoru uzticību". Vaska ieskatā "airBaltic" atbilst šiem kritērijiem, taču tam ir nepieciešama visu iesaistīto pušu vienota vīzija un virzība uz mērķi, lai nodrošinātu panākumus.

Tāpat Vasks skaidro, ka aviokompānijas ietekme uz Latvijas ekonomiku sniedzas daudz tālāk par tās operacionālo darbību. Kā galvenais ekonomiskās izaugsmes, eksporta potenciāla un reģionālās savienojamības veicinātājs "airBaltic" ieguldījums Latvijas ekonomikas asinsritē ir neaizvietojams, uzsver Vasks.

Viņš norāda, ka stipra uzņēmuma veidošana un attīstība ir daudz ilgāka un sarežģītāka, nekā iespēja to īsā laikā sagraut, pieņemot neapdomātus vai īstermiņa politiski motivētus lēmumus.

Tāpēc Vasks aicina visus iesaistītos izrādīt pacietību, sapratni un optimistiskāku skatījumu uz priekšdienām. "Ar skaidru vīziju un kopīgu rīcību mēs varam nodrošināt ne tikai "airBaltic" panākumus, bet arī plašāku ekonomisko izaugsmi," pauž Vasks.

Jau ziņots, ka 2024.gada 30.augustā valdība slēgtajā daļā vienojās, ka "airBaltic" pamatkapitāls, gatavojoties IPO procesam, tiks samazināts par 571,293 miljoniem eiro un tiks vienkāršota esošā uzņēmuma akciju struktūra, taču līdz šim izmaiņas atbilstoši "Firmas.lv" datiem nav veiktas.

Pamatkapitāla samazināšanas noteikumos teikts, ka "airBaltic" pamatkapitāls tiks samazināts līdz 25,179 miljoniem eiro.

Patlaban aviokompānijas pamatkapitālu veido 25 647 282 A kategorijas akcijas, kur katras akcijas nominālvērtība ir desmit eiro, 74 323 152 B kategorijas akcijas, kur katras akcijas nominālvērtība ir trīs eiro, 113 164 518 C kategorijas akcijas, kur katras akcijas nominālvērtība ir viens eiro, kā arī 38 660 300 D kategorijas akciju, kuru nominālvērtība ir desmit centi.

Paredzēts, ka visu A, B un C kategoriju akciju nominālvērtība tiks samazināta līdz desmit centiem un 571,293 miljonus eiro novirzīs iepriekšējo gadu uzkrāto zaudējumu segšanai.

Ziņots arī, ka Latvijas valdība 30.augustā sēdes slēgtajā daļā vienojās, ka valstij pēc "airBaltic" akciju IPO kompānijas kapitālā jāsaglabā vismaz 25% plus viena akcija.

Satiksmes ministrs Kaspars Briškens (P) iepriekš skaidroja, ka ar "airBaltic" stratēģisko investoru nenotiek sarunas par kontrolpaketes pārdošanu, bet par mazākuma paketes iegūšanu pirms IPO vai ejot uz IPO, kā arī, iespējams, līdzdalību IPO.

Tāpat vēstīts, ka biznesa ziņu aģentūra "Bloomberg", atsaucoties uz informētiem avotiem, iepriekš ziņoja, ka Vācijas nacionālā aviokompānija "Lufthansa" apsver iespēju iegādāties "airBaltic" akcijas.

Savukārt Latvijas Televīzijas raidījums "de facto" 2024.gada septembrī, atsaucoties uz tā rīcībā esošo informāciju, ziņoja, ka tiek apsvērts "airBaltic" stratēģiskajam investoram pārdot 10% akciju.

Briškens līdz šim oficiāli nav atklājis, vai potenciālais stratēģiskais investors ir Vācijas aviokompānija "Lufthansa", kā arī, cik daudz "airBaltic" kapitāldaļu un par kādu summu investoram varētu pārdot. "Darbs turpinās. Ir jābūt abpusējai vienošanās, lai šādu informāciju izpaustu. Līdz ko darījuma dokumenti būs noslēgti, nekavējoties abas puses to komentēs," iepriekš teica ministrs.

Vienlaikus ministrs iepriekš uzsvēra, ka atbildība par kapitāla piesaisti gulstas uz "airBaltic" izpilddirektoru un valdes priekšsēdētāju Martinu Gausu un "airBaltic" padomes priekšsēdētāju Vasku. "Uzņēmuma vadības darbs tiks vērtēts pēc sasniegtajiem rezultātiem," pauda ministrs.

Tāpat vēstīts, ka "airBaltic" 2023.gadā pārvadāja kopumā 4,536 miljonus pasažieru, kas ir par 35,7% vairāk nekā 2022.gadā, un veica 44 100 lidojumu, kas ir par 18,3% vairāk nekā gadu iepriekš.

"airBaltic" auditētais apgrozījums 2023.gadā bija 664,289 miljonu eiro apmērā, kas ir par 33,2% vairāk nekā 2022.gadā, kā arī kompānija guva peļņu 33,852 miljonu eiro apmērā pretstatā zaudējumiem gadu iepriekš.

Latvijas valstij pieder 97,97% "airBaltic" akciju, bet finanšu investoram, Dānijas uzņēmējam Larsam Tūsenam piederošajam "Aircraft Leasing 1" - 2,03%.

Vācijas nacionālās lidsabiedrības "Lufthansa" grupā ietilpstošā Austrijas nacionālā aviokompānija "Austrian Airlines" no Latvijas nacionālās lidsabiedrības "airBaltic" iznomātās trīs lidmašīnas "Airbus 220-300" sāks izmantot šā gada vasaras sezonā, ziņo portāls "Aviation Direct".

Lēmums izmantot trīs lidmašīnas Airbus "A220-300" lidmašīnas ar apkalpi ir "Austrian Airlines" stratēģisks solis, lai apmierinātu vasaras sezonas pieprasījumu. Līgums par nomu ar apkalpi nozīmē, ka "airBaltic" nodrošina ne tikai lidmašīnas, bet arī apkalpi, apkopi un apdrošināšanu. Tādējādi "Austrian Airlines" var īsā laikā nodrošināt papildu jaudu, neieguldot līdzekļus lidaparātos vai personālā, norāda "Austrian Airlines".

No "airBaltic" nomātās lidmašīnas tiks izmantotas vairākos maršrutos no Vīnes, tostarp lidojumos uz Berlīni, Diseldorfu, Frankfurti, Amsterdamu, Stokholmu, Romu, Nicu, Sevilju un Salonikiem.

Jau ziņots, ka pagājušajā gadā noslēgtais "airBaltic" un "Lufthansa" līgums paredz trīs gadu sadarbību, kuras laikā līdz 21 "airBaltic" lidmašīnai A220-300" izpildīs lidojumus "Lufthansa" grupas vārdā tās maršrutu tīklā.

Latvijas nacionālās aviokompānijas "airBaltic" investora piesaistes procesā šobrīd tiek gaidīts gala lēmums no potenciālā investora par dalību aviokompānijā, piektdien intervijā Latvijas Radio sacīja "airBaltic" padomes priekšsēdētājs Klāvs Vasks.

Viņš norādīja, ka Latvijas pusē visi darbi stratēģiskā investora piesaistes procesā ir izdarīti, tostarp ir saskaņots līgums, kā arī valdībā ir pieņemti nepieciešamie lēmumi. Attiecīgi šobrīd ir nepieciešams saņemt gala piekrišanu no stratēģiskā investora puses.

"Sporta terminoloģijā - šobrīd mēs esam izdarījuši piespēli un gaidām, kad mūsu partneris atbildēs," teica "airBaltic" padomes priekšsēdētājs.

Vasks arī atzīmēja, ka sākotnēji tika cerēts, ka investors lēmumu pieņems 2024.gada nogalē, taču lēmuma pieņemšana šobrīd ir pārcelta uz šā gada sākumu. "Ir cerība, ka tas notiks tuvākajās nedēļās," sacīja Vasks.

Savukārt jautāts, vai būtu nepieciešams no amata atlaist "airBaltic" valdes priekšsēdētāju Martinu Gausu, Vasks atbildēja, ka, sekmīgai "airBaltic" akciju kotācijai biržā, process ir jāīsteno ar esošo vadības komandu. "Lai mēs veiksmīgi izietu biržā, mums tas ir jāizdara ar esošo menedžmentu, ar esošo vadības komandu," teica Vasks.

Ministru prezidente Evika Siliņa (JV) no satiksmes ministra Kaspara Briškena (P) sagaida piedāvājumu Latvijas nacionālās aviokompānijas "airBaltic" stratēģiskās attīstības virzībai, tostarp, redzējumu par uzņēmuma vadību.

Kā aģentūru LETA informēja premjeres padomniece stratēģiskās komunikācijas jautājumos Elīna Lidere, Siliņa uzsver, ka Satiksmes ministrijai kā aviokompānijas kontrolpaketes turētājai ir jāīsteno valdības dotie uzdevumi.

"Tā ir arī pašas kapitālsabiedrības atbildība izvērtēt riskus un rīkoties saimnieciski kā krietnam un rūpīgam saimniekam. Tā kā politiski esam devuši satiksmes ministram rīcības brīvību, sagaidu no viņa piedāvājumu šī jautājuma virzībai, tai skaitā arī par uzņēmuma vadību," pauž Siliņa.

Politiķe atzīmē, ka runa ir par Latvijas valstij un "airBaltic" svarīgām biznesa interesēm. "Tā ir kompānija, kas katru dienu pārvadā tūkstošiem cilvēku no daudzām pasaules vietām," norāda Ministru prezidente.

Aviosabiedrības "airBaltic" emitēto obligāciju procentu likme ir salīdzinoši augsta, tomēr darījums uzskatāms par šī brīža situācijā izdevīgu un finansējuma piesaiste kompānijai bija kritiski nepieciešama, uzskata aptaujātie finanšu eksperti.

Investīciju baņķieris un "Prudentia" partneris Ģirts Rungainis sacīja, ka "airBaltic" obligāciju likme ir salīdzinoši augsta, tomēr, ņemot vērā lidsabiedrības un ģeopolitisko situāciju, tā būtu uzskatāma par izdevīgu. Rungainis gaidījis, ka procentu likme varētu būt bijusi vēl augstāka.

"Veiktā obligāciju emisija rāda, ka investori ir gatavi investēt un neuzskata, ka kompānijai būtu maksātnespējas risks. Vienlaikus šī likme norāda, ka riski ir augsti - gan pašas kompānijas riski, gan ģeopolitiskie reģiona riski, gan tūrisma nozares situācija reģionā," teica Rungainis.

Viņaprāt, obligāciju likme varēja būt vēl augstāka, taču valsts iesaiste to iegādē palīdzējusi likmi samazināt. Rungaiņa ieskatā "airBaltic" ir nevis emitējusi piecu gadu obligācijas, bet gan nopirkusi laiku, lai varētu sagaidīt procentu likmju samazināšanos tirgū.

Latvijas nacionālās aviokompānijas "airBaltic" piecu gadu obligāciju pārfinansēšanā galvenie izaicinājumi ir saistīti ar to, ka investori procentu likmēs pašlaik ieceno karu Ukrainā un ģeopolitiskos riskus, intervijā atzina "airBaltic" izpilddirektors Martins Gauss.

"Tas bija galvenais jautājums, kad mēs pirmo reizi gribējām obligācijas pārfinansēt. Retorika par karu ir tik negatīva, ka investori, īpaši no Rietumiem, šo risku vērtē ļoti augstu. Es nedomāju, ka mums kā NATO valstij šāds risks pastāv, jo mēs esam ļoti labi aizsargāti, bet finanšu institūcijas uz šo jautājumu raugās citādi," sacīja Gauss.

Vienlaikus viņš piebilda, ka "airBaltic" biznesa plānā ir paredzēts, ka par piecu gadu 200 miljonu eiro obligāciju, kuru termiņš beidzas jūlijā, pārfinansēšanu var nākties maksāt augstāku procentu likmi.

Tāpat aviokompānijas vadītājs minēja, ka ir iespējami arī citi risinājumi, piemēram, aizņēmums, kas gan nozīmētu augstāku procentu likmi, nekā iespējams iegūt, emitējot obligācijas. Tāpat ir iespējams, ka cits uzņēmums izpērk šīs obligācijas, vietā prasot "airBaltic" akcijas. Tomēr galvenais risinājums, pie kā "airBaltic" pašlaik strādā kopā ar konsultantiem, ir jauna obligāciju emisija par pieņemamu procentu likmi, ar kuru pārfinansēt tagadējās obligācijas.

Latvijas nacionālajai aviokompānijai "airBaltic" ir nepieciešama jauna vadība, piektdien intervijā Latvijas Radio pauda ekonomikas ministrs Viktors Valainis (ZZS).

"Lai uzņēmums veiksmīgi darbotos tālāk un tiktu galā ar izvirzītajiem stratēģiskajiem mērķiem, uzņēmumam būtu nepieciešama jauna vadība," teica ministrs.

Savukārt intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam "Rīta panorāma" ekonomikas ministrs piektdien sacīja, ka lēmums par aviokompānijas reisu atcelšanu neliecina par pietiekamu plānošanu un risku pārvaldību.

"Šāda rīcība ne tikai kaitē uzņēmuma reputācijai, bet arī negatīvi ietekmē Latvijas ekonomikas attīstību," pauda ekonomikas ministrs. Vienlaikus Valainis arī atgādināja, ka "airBaltic" vairākas savas lidmašīnas ir izīrējusi citai aviokompānijai.

Tāpat ekonomikas ministrs sacīja, ka "airBaltic" vadītājam ir jāuzņemas atbildība par šo situāciju. "Šobrīd, manuprāt, pats uzņēmums ir ļoti labs, bet uzņēmuma vadībai sabiedrības uzticība jau kādu laiku ir zudusi," teica Valainis, piebilstot, ka vienīgais veids, kā atjaunot sabiedrības uzticību uzņēmumam, ir iecelt jaunu vadību, kas turpina strādāt ar uzstādītajiem mērķiem un pārskata tos.

Latvijas nacionālās aviokompānijas "airBaltic" akcionāru sapulcē šogad 21.janvārī paredzēts vērtēt uzņēmuma padomes darbu, liecina satiksmes ministra Kaspara Briškena (P) paziņojums sociālajos tīklos.

Ministrs uzsver, ka "airBaltic" ir valstij stratēģiski nozīmīgs, eksportējošs uzņēmums, kas nes tiešu pienesumu ne tikai aviācijas nozarei, bet visai Latvijas ekonomikai. Lai uzņēmums turpinātu augt, tā vadība ir solījusi piesaistīt 300 miljonu eiro privātā kapitāla biznesa plāna realizācijai.

"Savi solījumi ir jāpilda un, ja apstākļi mainās, vienmēr jābūt skaidram plānam B. Padomes un, īpaši, tās priekšsēdētāja Klāva Vaska darbu vērtējam pēc rezultātiem, korektas un savlaicīgas komunikācijas un spējas vadīt uzņēmumu arī izaicinošos laikos," raksta Briškens.

Jau vēstīts, ka ceturtdien, 2.janvārī, "airBaltic" paziņoja, ka šogad vasaras sezonā dzinēju apkopes kavēšanās dēļ, ko veic to ražotājs "Pratt & Whitney", aviokompānija pārtrauks lidojumus 19 maršrutos, kā arī samazinās reisu biežumu skaitu 21 maršrutā. Kopumā tiks atcelti 4670 lidojumu.

Gatavojoties akciju sākotnējā publiskā piedāvājuma (IPO) procesam, Latvijas nacionālās aviokompānijas "airBaltic" pamatkapitālu samazinās par 571,293 miljoniem eiro, kā arī vienkāršos esošo uzņēmuma akciju struktūru, liecina informācija "Firmas.lv".

Pamatkapitāla samazināšanas noteikumos teikts, ka līdzšinējais "airBaltic" pamatkapitāls ir 596,473 miljoni eiro, tādējādi "airBaltic" pamatkapitāls pēc samazināšanas būs 25,179 miljoni eiro.

Patlaban kompānijas pamatkapitāls sastāv no 25 647 282 A kategorijas akcijām, kur katras akcijas nominālvērtība ir desmit eiro, 74 323 152 B kategorijas akcijām, kur katras akcijas nominālvērtība ir trīs eiro, 113 164 518 C kategorijas akcijām, kur katras akcijas nominālvērtība ir viens eiro, kā arī 38 660 300 D kategorijas akcijām, kuru nominālvērtība ir desmit centi.

"airBaltic", gatavojoties IPO, ir nolēmusi vienkāršot esošo uzņēmuma akciju struktūru. Tādējādi visu A, B un C kategoriju akciju nominālvērtību samazinās līdz desmit centiem un 571,293 miljonus eiro novirzīs iepriekšējo gadu uzkrāto zaudējumu segšanai. Tāpat akcionāriem neizmaksās atlīdzību vai kompensāciju saistībā ar šo kategoriju akciju nominālvērtības samazināšanu, teikts noteikumos.

Latvijas nacionālā aviokompānija "airBaltic" pēc diviem gadiem varētu pārfinansēt 340 miljonu eiro vērtās obligācijas ar lētāku finanšu instrumentu, preses konferencē 8.maijā sacīja "airBaltic" finanšu direktors Vitolds Jakovļevs.

Komentējot obligāciju darījuma procentu likmi 14,5% apmērā, Jakovļevs norādīja, ka tie ir 49,3 miljoni eiro gadā, bet darījumā ir iestrādāta opcija, ka obligācijas var apmaksāt pēc diviem gadiem, pārfinansējot to ar lētāku instrumentu.

"Līdz ar to šie procentu maksājumi varētu aprobežoties ar diviem gadiem," papildināja Jakovļevs.

Viņš uzsvēra, ka "airBaltic" apzinās, ka tā ir augsta likme, bet vienīgā, kas patlaban aviokompānijai bija pieejama.

"Tas, protams, ir daudz vairāk nekā mēs maksājām līdz šim, kas atbilst reālajai tirgus situācijai, kad likmes un riska pakāpe ir augsta. "airBaltic" biznesa plāns paredz izaugsmi lidmašīnu flotes skaitā, kas var uzlabot rentabilitāti, tādēļ sagaidām, ka peļņas norma uzlabosies, lai apmaksātu šos procentus," sacīja Jakovļevs.

Latvijas nacionālās aviokompānijas "airBaltic" koncerns pagājušajā gadā strādāja ar auditēto peļņu 33,652 miljonu eiro apmērā pretstatā zaudējumiem gadu iepriekš, savukārt koncerna apgrozījums, salīdzinot ar 2022.gadu, palielinājās par 33,5%, sasniedzot 667,982 miljonus eiro, liecina kompānijas publiskotā informācija. Vēl "airBaltic" plāno piesaistīt papildu finansējumu 100 miljonu eiro apmērā, teikts kompānijas auditētajā 2023.gada pārskatā.

Gada pārskatā norādīts, ka 2024.gada jūlijā beidzas 200 miljonu eiro obligāciju dzēšanas termiņš, tādējādi aviokompānija meklēs ārējo finansējumu, lai refinansētu obligācijas, kā arī kompānija plāno piesaistīt papildu finansējumu apmēram 100 miljonu eiro apmērā.

"Aviokompānija plāno ne tikai refinansēt 200 miljonus eiro, bet arī piesaistīt papildu 100 miljonus eiro, lai tādējādi uzlabotu naudas līdzekļu atlikumu un sekmētu turpmāku kapitālieguldījumu finansēšanu, kas saistīti ar uzņēmuma kapacitātes palielināšanu," skaidrots gada pārskatā.

Tajā arī minēts, ka "airBaltic" ir nolīgusi starptautiskas investīciju bankas un finanšu konsultantus un paralēli strādā pie dažādām refinansēšanas iespējām, tostarp pie iespējām piesaistīt līdzekļus publiskā parāda tirgū un privātā parāda tirgū.

Latvijas nacionālā aviokompānija "airBaltic" šogad pirmajā pusgadā strādāja ar 88,8 miljonu eiro zaudējumiem pretstatā peļņai attiecīgajā periodā gadu iepriekš, trešdien "airBaltic" investoru zvanā par pirmā pusgada rezultātiem sacīja "airBaltic" prezidents un izpilddirektors Martins Gauss.

Savukārt "airBaltic" apgrozījums 2024.gada pirmajā pusgadā, salīdzinot ar attiecīgo periodu pērn, palielinājies par 16,5% un bija 339,3 miljoni eiro.

Gauss informēja, ka "airBaltic" salīdzināmie ieņēmumi pirms procentiem, nodokļiem, nolietojuma un amortizācijas jeb EBITDAR šogad pirmajā pusgadā bija 76,5 miljoni eiro, kas ir par aptuveni 39,2% vairāk nekā pērn pirmajā pusgadā. Savukārt vidējais vietu piepildījums ir pieaudzis no 74,5% līdz 76,9%.

Gauss informēja, ka pirmā pusgada rezultāti ieņēmumu, EBITDAR un vietu piepildījuma ziņā ir augstākie lidsabiedrības vēsturē. Tomēr, neraugoties uz pozitīvajiem rādītājiem, "airBaltic" finanšu rādītājos ir arī zaudējumi, kas galvenokārt saistīti ar gaidāmo "Pratt&Whitney" dzinēju deficītu 2024.gadā, kā arī paātrinātām amortizācijas izmaksām, ko rada dzinēju pilnas apkopes pirms paredzētā termiņa, kas daļēji saistīts ar metāla pulvera piegādes problēmām.

Latvijas nacionālā lidsabiedrība "airBaltic" finansiāli tuvojas sabrukumam un Latvijas valdībai būs jāpieņem lēmumi par turpmāko rīcību, paziņojis igauņu aviācijas eksperts Tomass Petersons.

Petersona vērtējumā "airBaltic" ir diezgan vecmodīgs nacionālās lidsabiedrības modelis, kam nepieciešamas lielas investīcijas, tādēļ tuvākajā laikā nav gaidāms, ka lidsabiedrība nesīs peļņu.

Eksperts Igaunijas sabiedriskajai raidorganizācijai ERR norādīja, ka, viņaprāt, "airBaltic" biznesa modelis nav pareizs, jo tāda izmēra lidsabiedrībai nacionālās aviokompānijas biznesa modelis neatmaksājas. Viņš to salīdzināja ar agrākās Igaunijas nacionālās aviokompānijas "Estonian Air" mēģinājumiem paplašināties, kas prasa daudz laika un investīciju.

Igaunijas iepriekšējās nacionālās lidsabiedrības "Estonian Air" darbība tika izbeigta saistībā ar Eiropas Komisijas atzinumu, ka Igaunijas valsts sniegtā palīdzība kompānijai nav bijusi likumīga, tādēļ 2015.gadā tika izveidota "Nordic Aviation Group", kas arī atrodas sarežģītā finansiālā situācijā un valsts meklē iespējas to privatizēt.

Latvijas nacionālā aviokompānija "airBaltic" akciju publisko piedāvājumu plāno izsludināt gada otrajā pusē, pirmdien intervijā Latvijas Televīzijas (LTV) raidījumam "Rīta panorāma" sacīja aviokompānijas izpilddirektors Martins Gauss.

Viņš norādīja, ka pirms akciju publiskā piedāvājuma aviokompānijai ir jāpārfinansē obligācijas, un šobrīd "airBaltic" ir šo obligāciju pārfinansēšanas procesā. "Sāksim ar to, ka pārfinansēsim obligācijas. Pēc tam, kad būsim to veiksmīgi izdarījuši, mēs izsludināsim šo akciju publisko piedāvājumu," sacīja Gauss.

Viņš arī atzīmēja, ka "airBaltic" akcijas plānots iekļaut akcijas biržā "Nasdaq Riga".

Tāpat Gauss pauda, ka tas būs lielākais akciju publiskais piedāvājums Baltijā.

Vienlaikus aviokompānijas vadītājs norādīja, ka "airBaltic" ar potenciālajiem investoriem runā arī par 100 miljonu eiro piesaisti.

Jau vēstīts, ka "airBaltic" plāno piesaistīt arī papildu finansējumu 100 miljonu eiro apmērā. 2023.gada pārskatā norādīts, ka 2024.gada jūlijā beidzas 200 miljonu eiro obligāciju dzēšanas termiņš, tādējādi aviokompānija meklēs ārējo finansējumu, lai refinansētu obligācijas, kā arī kompānija plāno piesaistīt papildu finansējumu apmēram 100 miljonu eiro apmērā.

Apkopojot 2023. gada nozīmīgākos statistikas datus un notikumus, Latvijas lidsabiedrība airBaltic ziņo, ka 2023. gadā turpinājusies mērķtiecīga uzņēmuma izaugsme un attīstība, kā arī pārspēti vairāki rezultāti, kas sasniegti pirms pandēmijas.

Apskatīti ir dažādi dati, piemēram, pārvadāto pasažieru skaits, veikto lidojumu skaits, galamērķi, flote, kravu pārvadājumi, darbinieki, tehniskie un darbības rezultāti un citi, kas atspoguļo airBaltic veiksmīgo darbību 2023. gadā.

airBaltic prezidents un izpilddirektors Martins Gauss (Martin Gauss): “2023. gads bija bagātīgs gads. Aizvadītajos 12 mēnešos esam guvuši vairākus panākumus – mēs ievērojami paplašinājām savu maršrutu tīklu, piedāvājot tiešos lidojumus vairāk nekā 100 maršrutos, kas ir visu laiku augstākais skaits, no mūsu bāzēm Rīgā, Viļņā, Tallinā, Tamperē un tagad sezonāli arī no Grankanārijas. Pārvadāto pasažieru skaits stabili pieauga, pietuvojoties 4,5 miljonu robežai. Turklāt jūlijā pirmo reizi kopš 2019. gada mēs vienā mēnesī apkalpojām vairāk nekā 500 000 pasažieru.”

Paredzēts, ka stratēģiskais investors Latvijas nacionālajā aviokompānijā "airBaltic" ienāks pirms akciju sākotnējā publiskā piedāvājuma (IPO), taču nav izslēgta arī iespēja, ka tas var notikt pēc IPO, intervijā sacīja "airBaltic" prezidents un izpilddirektors Martins Gauss.

"Tas, ka sarunas ar stratēģisko investoru notiek pirms IPO, parāda, ka ir nodoms, lai šis investors uzņēmumā ienāktu pirms tam. Tāds ir nodoms, bet pat tad nevar apgalvot, ka tas notiks pirms IPO, iespējams, tas var notikt pēc tam," norādīja Gauss.

Viņš sacīja, ka patlaban kompānija var atklāt tikai to, ka notiek sarunas ar stratēģisko investoru, un tajās ir iesaistīti "airBaltic" konsultanti, uzņēmuma vadība un akcionārs, uzsverot, ka iznākums būs atkarīgs no šīm sarunām.

Gauss arī skaidroja, ka ziņa par sarunām ar stratēģisko investoru kļuva publiski zināma pēc valdības sēdes, kura notika šogad 27.jūlijā. Savukārt "airBaltic" kā uzņēmums to, ka notiek pārrunas ar stratēģisko investoru, minēja investoriem kompānijas pusgada pārskatā, nesniedzot nekādus citus paziņojumus.

Latvijas nacionālās lidsabiedrības "airBaltic" koncerna apgrozījums pagājušajā gadā bija 500,17 miljoni eiro, kas ir 2,5 reizes vairāk nekā 2021.gadā, bet kompānijas zaudējumi samazinājās 2,5 reizes - līdz 54,219 miljoniem eiro, liecina uzņēmuma publiskotā informācija.

Tostarp ieņēmumi no pasažieru pārvadājumiem veidoja 400 miljonus eiro, bet ieņēmumi no lidmašīnu iznomāšanas, balstoties uz ACMI līgumiem, veidoja 77 miljonus eiro.

Uzņēmuma pārstāvji informē, ka savukārt "airBaltic" pamatdarbības peļņa pērn sasniedza 32 miljonus eiro pretēji 56 miljonu eiro zaudējumiem gadu iepriekš.

Uzņēmuma vadības ziņojumā teikts, ka pērn būtisku negatīvu ietekmi uz "airBaltic" komerciālajiem un finansiālajiem rādītājiem atstāja Covid-19 izplatība un ierobežojumi gada pirmajā ceturksnī, kā arī Krievijas iebrukums Ukrainā, kas ietekmēja ne tikai "airBaltic" lidojumus, bet arī atstāja būtisku ietekmi uz degvielas cenām. Tāpat negatīvu ietekmi atstāja arī lidmašīnu dzinēju trūkums, kas liedza "airBaltic" izmantot savu pilno kapacitāti.

Lietuva neapsvērs Latvijas nacionālās aviokompānijas "airBaltic" akciju iegādi, paziņoja satiksmes ministra amata kandidāts Eugenijus Sabutis.

"Pašlaik varu pārliecināti teikt, kamēr mums šajā jomā ir tik dziļas problēmas - nevis aviācijā, bet kopumā, piemēram, bedraini ceļi, brūkoši tilti, viadukti un tā tālāk - mēs neapsvērsim," intervijā ziņu aģentūrai BNS sacīja Sabutis, komentējot iespējamo Latvijas nacionālās aviokompānijas akciju iegādi.

"Noteikti ne pašlaik. Nedomāju, ka atbilde mainīsies gada vai divu laikā," piebilda bijušais Jonavas rajona mērs, kuru ministra amatam virza oktobrī notikušajās Seima vēlēšanās uzvarējušie sociāldemokrāti.

Līdzšinējais satiksmes ministrs Marjus Skuodis janvārī paziņoja, ka Lietuva apsver "airBaltic" akciju iegādi. Tolaik viņš atklāja, ka turpinās sarunas par iespējamā darījuma nosacījumiem, piemēram, atsevišķu aviokompānijas lidmašīnu bāzēšanu Lietuvā.

Atsākt lidojumus uz Krieviju un Baltkrieviju pašlaik būtu milzīga kļūda, tāpēc mēs aktīvi meklējam iespējas, kā šos zaudētos tirgus aizstāt ar citiem, norāda Martins Gauss, AS AirBaltic Corporation (airBaltic) valdes priekšsēdētājs.

Pašlaik airBaltic ir pilnībā pārtraucis lidojumus uz Krieviju un Baltkrieviju, kā arī Ukrainu, kas nozīmē, ka Rīgas lidosta ir zaudējusi lielu daļu transfēra pasažieru, atzīmē M.Gauss, uzsverot, ka kara ietekme uz aviācijas nozari ir milzīga. Aviokompānijas visā Eiropā pašlaik cieš milzīgus zaudējumus, taču mēs ceram, ka konflikts drīz atrisināsies un mēs varēsim atkal atsākt lidojumus uz Ukrainu, to esam gatavi darīt kaut rīt, norāda M.Gauss.

Kopš mūsu pēdējās sarunas nav pagājis pat gads, taču pasaule šajā laikā piedzīvojusi neskaitāmus satricinājumus, tajā skaitā Krievijas agresiju Ukrainā. Kā šis notikums kopumā ietekmējis aviokompāniju darbu?

Sarunās ar Latvijas nacionālās aviokompānijas "airBaltic" stratēģisko investoru notiek virzība uz akcionāru līguma noslēgšanu, piektdien intervijā Latvijas Televīzijas (LTV) raidījumam "Rīta panorāma" sacīja satiksmes ministrs Kaspars Briškens (P).

Vienlaikus ministrs arī izteica cerību, ka akcionāru līgums tiks noslēgts vēl šogad.

"Sarunas ir iegājušas ļoti dinamiskā fāzē," sacīja Briškens, piebilstot, ka notiek virzība uz akcionāru līguma noslēgšanu.

Tāpat Briškens atzīmēja, ka šogad vairāku iemeslu dēļ neizdevās īstenot "airBaltic" akciju sākotnējo publisko piedāvājumu (IPO), tostarp arī aviācijas nozarē un ekonomikā kopumā situācija nebija pozitīva.

"Atbildība par kapitāla piesaisti gulstās uz ["airBaltic" izpilddirektoru un valdes priekšsēdētāju] Martinu Gausu un [ "airBaltic" padomes priekšsēdētāju] Klāvu Vasku. Līdz ar to, pilnīgi noteikti, mēs šo atbildību prasīsim," teica Briškens, piebilstot, ka sagaida kompānijas valdes un padomes darba izvērtējumu.

Latvijas nacionālās aviokompānijas "airBaltic" potenciālais akciju sākotnējais publiskais piedāvājums (IPO) varētu notikt ātrākais nākamā gada pirmajā pusgadā, ceturtdien "airBaltic" investoru zvanā sacīja "airBaltic" prezidents un izpilddirektors Martins Gauss.

Gauss norādīja, ka IPO sāksies tad, kad aviokompānija to paziņos. "Mēs paredzam, ka tas varētu notikt 2025.gada pirmajā pusē. Būtībā mēs esam gatavi - "airBaltic" ir stāsts, moderna flote, vadības komanda, kā arī aviokompānija var dubultot savu lielumu," viņš minēja.

Viņš norādīja, ka aviokompānija gatavojas IPO, bet ir vajadzīgi arī atbilstoši tirgus apstākļi. "Patlaban mēs saskatām šo iespēju, ka tas varētu notikt 2025.gada pirmajā puse. Mēs gaidām šos pareizos tirgus apstākļus pirms paziņojam, ka veiksim IPO" uzsvēra Gauss.

Komentējot potenciālā stratēģiskā investora iesaisti pirms IPO, Gauss norādīja, ka diskusijas ar investoru turpinās nepārtraukti. Viņš uzsvēra, ka nekas netiek kavēts un diskusija attīstās, neatklājot investora vārdu un potenciālo akciju skaitu, ko tas varētu iegādāties.

Igaunijas valstij vajadzētu apsvērt Latvijas nacionālās lidsabiedrības "airBaltic" akciju iegādi, trešdien paziņoja Igaunijas valsts lidostu operatorkompānijas "Tallinna Lennujaam" valdes priekšsēdētājs Rīvo Tuvike.

Intervijā Igaunijas sabiedriskajai raidsabiedrībai ERR Tuvike trešdien sacīja, ka iespējas iegādāties "airBaltic" akcijas būtu atkarīgas no cenas un ieguvumiem, tomēr viņš "ieteiktu to vismaz apsvērt. Pašlaik mums ir pavērusies tāda iespēja.

"Tallinna Lennujaam" atgādināja, ka "airBaltic" ir lielākā tirgus daļa Igaunijas aviopasažieru pārvadājumos, tādēļ kompānijas akciju iegāde saistītu to ciešāk ar Tallinu un ļautu mudināt kompāniju paplašināt darbību Igaunijas galvaspilsētā.

Viņaprāt, akcionāru līgumā var iekļaut punktus, piemēram, par atsevišķa skaita lidmašīnu bāzēšanu Tallinā vai noteikta skaita maršrutu nodrošināšanu no Igaunijas galvaspilsētas.

Latvijas nacionālā lidsabiedrība "airBaltic" šogad cer sasniegt 700 miljonu eiro apgrozījumu, 30.martā preses konferencē sacīja kompānijas izpilddirektors Martins Gauss.

Līdztekus viņš prognozēja, ka "airBaltic" akcijas biržā varētu sākt kotēt nākamā gada septembrī. Patlaban iecerēts, ka akcijas tiks kotētas gan "Nasdaq Riga", gan arī starptautiski, taču par starptautiskā sadarbības partnera izvēli vēl spriest ir pāragri, norādīja Gauss.

Vitenbergs airBaltic padomei prasīs skaidrojumus par dārgu elektroauto iegādi 

Satiksmes ministrs Jānis Vitenbergs (NA) nosoda aviokompānijas "airBaltic" rīcību saistībā ar dārgu...

Komentējot "Audi e-tron" elektroauto iegādi, Gauss skaidroja, ka "airBaltic" jau 2022.gada maijā informēja sabiedrību par kompānijas pāreju uz elektroauto, lai sasniegtu ilgtspējas mērķi - nulles oglekļa dioksīda (CO2) emisijas līdz 2050.gadam. Viņš uzsvēra, ka konkrētie transportlīdzekļi izvēlēti veicot iepirkuma procedūru un skaidrojums par visiem lietas apstākļiem jau nosūtīts Satiksmes ministrijai (SM).

Vēstulē, kas nosūtīta SM, pausts, ka darījums ir ne tikai ekonomiski pamatots un rūpīgi vērtēts, bet arī ilgtspējīgs un daļa no plašākas aviācijas dekarbonizācijas, kura attiecas gan uz lidmašīnām, gan jebkādām automašīnām, kuras ir aviokompānijas lietošanā.

Vēstulē norādīts, ka 2022.gada oktobrī beidzās termiņš līzingam, saskaņā ar ko "airBaltic" lietošanā bija iekšdedzes dzinēju automašīnas, tādēļ kompānija uzrunāja potenciālos elektroautomobiļu piegādātājus. Iepirkuma procedūrā tika uzrunāti 12 potenciālie automašīnu piegādātāji un saņemti seši piedāvājumi.

Pēc saņemto piedāvājumu rūpīgas izvērtēšanas "airBaltic" lēma par labu 12 "Audi e-tron" iegādei uz nākamo trīs gadu periodu. Vēstulē minēts, ka "Audi e-tron" piedāvājums ir rūpnīcas piedāvātā akcija, ietverot aptuveni 26% atlaidi no standarta izcenojuma, kā arī paredzot augsta atpirkuma vērtību - ap 67%.

Piedāvājuma dēļ ikmēneša maksājums ir salīdzinoši neliels, skaidrots vēstulē, proti, 414 eiro par vienu automašīnu bez pievienotā vērtības nodokļa (PVN). Trīs gadu laikā tie ir 19 901 eiro par vienu automašīnu.

"airBaltic" noliedz, ka "Audi e-tron" ir luksusa automašīna, un līgums ir standarta korporatīvās automašīnas līzinga piedāvājums. Gauss uzsvēra, ka, ja izvēlētais piedāvājums būtu par luksusa mašīnu, "airBaltic" to nebūtu varējis iegādāties normatīvo aktu dēļ.

"Mēs esam apsūdzēti nepamatoti," sacīja Gauss, piebilstot, ka, sabiedrībai izvirzot apsūdzības, platformā "Twitter" izskanējis naids ne tikai pret viņu, bet arī pret viņa bērniem un ģimeni.

LETA jau vēstīja, ka satiksmes ministrs Jānis Vitenbergs (NA) nosodījis aviokompānijas "airBaltic" rīcību saistībā ar dārgu 2022.gada izlaiduma "Audi e-tron" elektroauto iegādi līzingā un pieprasīs skaidrojumu "airBaltic" padomei.

Ministrs uzsver, ka "airBaltic" savā darbībā būtu jāatspoguļo labas pārvaldības principi, strādājot efektīvi un katru nopelnīto eiro izmantojot maksimāli lietderīgi.

Jau vēstīts, ka "airBaltic" koncerna apgrozījums pagājušajā gadā bija 500,17 miljoni eiro, kas ir 2,5 reizes vairāk nekā 2021.gadā, bet kompānijas zaudējumi samazinājās 2,5 reizes - līdz 54,219 miljoniem eiro.

Latvijas valstij pieder 97,97% "airBaltic" akciju, bet finanšu investoram, Dānijas uzņēmējam Larsam Tūsenam piederošajam "Aircraft Leasing 1" - 2,03%.

Valdība 30.augustā slēgtajā daļā vienojās, ka valstij pēc Latvijas nacionālās aviokompānijas "airBaltic" akciju sākotnējā publiskā piedāvājuma (IPO) kompānijas kapitālā jāsaglabā vismaz 25% plus viena akcija, pēc valdības sēdes medijiem sacīja satiksmes ministrs Kaspars Briškens (P).

Ministrs skaidroja, ka patlaban ar "airBaltic" stratēģisko investoru nenotiek sarunas par kontrolpaketes pārdošanu, bet par mazākuma paketes iegūšanu pirms IPO vai ejot uz IPO, kā arī, iespējams, līdzdalību IPO. "Valsts nosacījums, par ko piektdien vienojās valdība ir, ka valstij pēc IPO būtu jāsaglabā vismaz 25% plus viena akcija, kas ir šis bloķējošais mazākums," sacīja Briškens.

Komentējot, vai tas nozīmē, ka pēc IPO procesa Latvija ir gatava atteikties no kontrolpaketes "airBaltic", viņš to apstiprināja.

"Ja šādā veidā mēs varam nodrošināt gan stratēģiskā investora ienākšanu, gan arī pietiekama liela kapitāla piesaisti IPO, tad šodienas lēmums to paredz. Ja uzņēmums ir spējīgs IPO ietvaros ieņemt tik daudz kapitāla, lai realizētu savu esošo biznesa plānu, vienlaikus piesaistot stratēģisko investoru un valstij neinvestējot IPO, tad šāda veida līdzdalības saglabāšanu bloķējošā mazākuma apjomā valsts ir gatava atbalstīt," papildināja ministrs.