«Tika izsludināts konkurss uz aģentūras [Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra] pārstāvniecības vadītāja amatu Apvienotajos Arābu Emirātos (AAE), un es tam pieteicos,» stāsta Aigars Štokenbergs.

Fragments no intervijas:

Vai tika prasītas kādas specifiskas zināšanas par AAE tirgu?

Galvenais kritērijs bija labs angļu valodas līmenis. 99 % biznesa AAE notiek angliski, izņēmums varbūt ir šrilankiešu sekretāres, kas tikai domā, ka viņas runā angliski. Biznesa vide kā tāda būtiski neatšķiras. Var teikt, ka citāda ir sertfikācija, uzņēmumu kapitāla prasības, bet vide kā tāda visā pasaulē ir ļoti līdzīga.

Un no kurienes nāca tā personīgā izvēle doties tik tālu?

Negribējās strādāt darbu, kurā viss ir zināms. Emirātos vismaz pirmajos trīs mēnešos bija daudz nezināmā. Tas bija interesanti – saskarties ar problēmām un tās atrisināt. Tas nebija no viena galda stūra uz otru pārcilāt papīrus.

Kas bija tās problēmas?

Lielākoties viss, kas saistīts ar birokrātiju. Latvijai ar AAE ir bezvīzu režīms – trīs mēnešus mēs varam tur dzīvot bez vīzas, emirātieši Latvijā tieši tāpat. No vienas puses tas ir labi. Tomēr, lai nodarbotos ar uzņēmējdarbību, vīza ir vajadzīga. Mēs neesam ne uzņēmums, ne diplomātiskā pārstāvniecība. Tur pat dzīvokli nevar noīrēt, ja nav darba vīzas. Darba vīzu var dabūt tikai tad, ja strādā kādā uzņēmumā. Protams, ja nevari noīrēt dzīvokli, nevari uzturēt biroju. Tomēr cilvēks, kas dzīvojis Padomju savienībā, zina, kā apiet visus birokrātiskos šķēršļus.

Un jūs apgājāt?

Jā, izrādījās, likumā ir sprauga. Viņiem pietiek ar tā saukto rozā kvīti, kas apliecina, ka esi pieteicies vīzai. Uz tā pamata noīrēju dzīvokli. Savukārt internetu es dabūju caur kādu Kirgīzijas meiteni, kas agrāk strādājusi muitā. Viņas draudzene filipīniete savukārt strādāja uzņēmumā, kas nodrošina internetu. Nu, tā tur tās lietas notiek.

Visu interviju Turīgie arābi jāpārsteidz lasiet 29. augusta laikrakstā Dienas Bizness.