Lietuvā apbalvoti Latvijas veiksmīgākie uzņēmumi, un par galvenās godalgas, zelta Nameja gredzena, ieguvēju kļuvusi UAB Tilde Informacines Technologijos, vēsta Latvijas tirdzniecības palātas Lietuvā pārstāvji.

Apbalvojumu konkurss Nameja balva Lietuvā tiek organizēts katru gadu, un to rīko Latvija vēstniecība Lietuvā un Latvijas Tirdzniecības palāta Lietuvā.

Ik gadu balvas tiek pasniegtas vairākās nominācijās, kur galvenā balva – zelta Nameja gredzens – tiek pasniegta ekonomiski svarīgākajā kategorijā. Šogad par svarīgāko kategoriju ir inovatīvākais uzņēmums 2012. gadā. Pārējo nomināciju uzvarētāji iegūst sudraba Nameja gredzenu.

Pie sudraba Nameja gredzeniem šogad tika septiņu nomināciju uzvarētāji. Kategorijā «Straujākais pieaugums 2012. gadā» godalgu saņēma SIA Auto Kada, par 2012. gada sociāli atbildīgāko uzņēmumu kļuva BTA Insurance Company SE Lietuvas filiāle, savukārt kategorijā «Populārākais Latvijas zīmols Lietuvā 2012. gadā» apbalvojumu saņēma AB Citadele banka, bet UAB Grifs AG kļuva par uzvarētāju nominācijā «Lielākās investīcijas 2012. gadā».

Godinot Latvijas veiksmīgos uzņēmējus, kas darbojas Lietuvas tirgū, premjere Laimdota Straujuma pirmdien piedalījās Nameja Balvas pasniegšanas svinīgajā ceremonijā, kas jau devīto gadu pēc kārtas notika Lietuvas galvaspilsētā Viļņā, informē Valsts kancelejā.

Sveicot klātesošos uzņēmējus un viesus, Ministru prezidente uzsvēra, ka Nameja Balvas apaļā gadadiena simboliski ir apliecinājums Latvijas un Lietuvas īpašajām, ciešajām partnerattiecībām ne tikai politisko, bet arī ekonomisko attiecību jomā. Lietuva jau vairākus gadus ir Latvijas nozīmīgākais tirdzniecības partneris un lielākais eksporta tirgus, kā arī ieņem svarīgu lomu importa ziņā. L.Straujuma pauda gandarījumu, ka pirmajos deviņos mēnešos Latvijas eksports uz Lietuvu ir palielinājies par 12,04%.

Ministru prezidente atzina, ka pozitīvs signāls Latvijas eksportētājiem ir Lietuvas pievienošanās eirozonai, kas uzlabojusi ne tikai Baltijas valstu vienotību, bet arī konkurētspēju.

Elektroenerģijas tirgus atvēršanās Igaunijā un Lietuvā ļāva Latvenergo 2011. gadā palielināt elektroenerģijas tirdzniecības apjomu vairāk nekā 3 reizes, salīdzinājumā ar 2010. gadā realizēto (700 GWh), abās valstīs pagājušajā gadā kopā pārdodot 2 296 GWh elektroenerģijas.

Par to Db.lv informēja a/s Latvenergo preses sekretāre Ivita Bidere. 2011. gadā Latvenergo koncerns kopumā Baltijā pārdevis 8 980 GWh (gigavatstundas) elektroenerģijas, no tām Igaunijas klientiem – 526 GWh elektroenerģijas, kas veido aptuveni 7% no Igaunijas tirgus (2010. gadā – 2%), savukārt Lietuvas klientiem – 1 770 GWh elektroenerģijas, kas veido aptuveni 18% no Lietuvas tirgus (2010. gadā – 5%). 2011. gada panākumus Lietuvas tirgū apliecina otro gadu pēc kārtas saņemtā Nameja balva apbalvojumu konkursā, ko Lietuvā ik gadu rīko Latvijas Tirdzniecības palāta sadarbībā ar Latvijas vēstniecību Lietuvā. Nameja balva 2012 nominācijā straujākā izaugsme 2011.gadā tika piešķirta Latvenergo Prekyba UAB.

#Īpaša vērība 2017.gadā alus darīšanas jomā pievērsta ilgtspējīgai attīstībai, uzsverot vienotas vides, sociālā un ekonomiskā attīstības nozīmi.

Konkursa Latvijas Alus gada balva 2017 nominācijā Lielākais kāpums alus eksporta tirgū par labākajām atzītas alus darītavas Cēsu alus un Valmiermuižas alus, aģentūra LETA uzzināja no konkursa organizatores, biedrības Alus brālība.

Alus darītava Cēsu alus atzīta par labāko lielo uzņēmumu grupā, bet Valmiermuižas alus - par labāko mazo uzņēmumu grupā.

Alus darītava Cēsu alus šogad saņēma balvu kā labākā arī nominācijā Lielākais alus tirdzniecības kāpums HoReCa grupā, bet nominācijā Lielākais alus tirdzniecības kāpums veikalu grupā par uzvarētāju atzīta zīmola Tērvetes alus darītava AS Tērvetes AL, bet atzinības rakstus šajā grupā saņēma Bauskas alus un SIA Alus nams.

Lielāks potenciāls Lietuvas tirgū izvērst savu darbību pašlaik varētu būt mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, kas piedāvā nišas produktus

Savukārt lielajiem Latvijas uzņēmumiem konkurences dēļ tur nākas cīnīties ar zobiem un nagiem.

Vairāk iepērkam

2013. gadā Latvijas kopējais preču un pakalpojumu tirdzniecības apgrozījums ar Lietuvu bija 4,8 mljrd. eiro, kas ierindoja Lietuvu pirmajā vietā Latvijas ārējās tirdzniecības partneru starpā. «Mēs lietuviešiem esam lielāka veiksmes zeme nekā mums Lietuva. Pērn Latvijas uzņēmumi pārdevuši preces un pakalpojumus uz Lietuvu par diviem miljardiem eiro, bet lietuvieši Latvijā par gandrīz 900 miljoniem eiro vairāk,» norāda Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) direktors Andris Ozols. Pērn kopējais preču un pakalpojumu eksports uz Lietuvu veidojis 14,1% no Latvijas kopējā eksporta, savukārt preču un pakalpojumu imports – 2,8 mljrd. eiro, kas veido 19,2% no Latvijas importa. Šā gada 1. ceturksnī Latvijas preču eksports uz Lietuvu bija 400,3 milj. eiro, palielinoties par 8% salīdzinājumā ar 2013. gada 1. ceturksni, bet imports no Lietuvas – 519,9 milj. eiro, samazinoties par 2%. Preču tirdzniecības bilance ar Lietuvu 2014.gada 1. ceturksnī bija negatīva – 119,6 milj. eiro.

Nākotnes attīstība mazā tirgū ar vienu produktu ir ierobežota, tāpēc augt var, arī paplašinot pakalpojumu klāstu

Šādu stratēģiju izvēlējies a/s RIX Technologies, kas nodarbojas ar programmu izstrādes pakalpojumiem, kā arī ir izstrādājis savu dokumentu vadības sistēmu Namejs. Lai gan tā nav uzņēmuma galvenais ienākumu avots, šīs sistēmas pārdošanas apjomi palielinās. «Ir izdevies iekarot lielu tirgus daļu un man ir prieks, ka to lieto arvien vairāk un sarežģītāk. Piemēram, Jēkabpilī Nameju lieto ne vien pilsētas dome, bet arī 40 iestādes,» stāsta Eva Butāne, a/s RIX Technologies valdes locekle.

Konkursa Eksporta un inovācijas balva 2013 kategorijā Importa aizstājējprodukts pieteiktā dokumentu vadības sistēma Namejs izstrādāta jau 2007. gadā un tā nodrošināja tikai pamatlietas – dokumentu reģistrāciju, kontroli u.tml. «Pamatojoties uz klientu vajadzībām un viņu darba procesa attīstību, sekoja arī sistēmas funkcionalitāte,» skaidro Vita Viese, a/s RIX Technologies izpilddirektore pārdošanas un mārketinga jautājumos. Lai gan šobrīd Nameja funkcionalitāte ir krietni plašāka nekā pirmsākumos, risinājuma pamats ir dokumentu pārvaldība – to reģistrācija, uzskaite un kontrole. Lai uzņēmumā sistēmas lietotājiem varētu nodrošināt kopdarbu, ir izveidota dokumentu aprite, kas nodrošina deleģēšanas un saskaņošanas procesu. Lielākām organizācijām svarīgi, lai sanāksmes tiktu automatizētas un tajās apstrādātie dokumenti būtu vienā vidē. Tam izveidota sanāksmju vadības rīks. Savukārt, lai vadītāji un citi varētu strādāt šajā vidē, kontrolēt notikumus, plānot resursus u.c., ir izveidots notikumu kalendārs.