Strīdu alternatīva izšķiršana, izmantojot objektīvus mediatorus, var palīdzēt atrisināt šīs problēmas. Pārrobežu meditācija gan ir sarežģītāka, jo jāsavieno atšķirīgas uzņēmējdarbības kultūras, un abām pusēm ir vajadzīgi kopīgi noteikumi, uz kuriem balstīties.
Šai nolūkā 2008. gada maijā stājās spēkā ES noteikumi par mediāciju, un tie ir jāievieš līdz 2011. gada maijam.
Šie noteikumi rada juridiskas garantijas mediācijai un, piemērojot rīcības kodeksus vai mācības starpniekiem, nodrošina šā procesa kvalitāti. Līdz šim četras valstis (Igaunija, Francija, Itālija un Portugāle) ir informējušas EK, ka tās savas valsts tiesību aktos ir iekļāvušas šos ES notei
Raksti par tēmu
EK sagaida, ka līdz nākamā gada maijam šos noteikumus būs ieviesušas 26 dalībvalstis.
Ar mediācijas palīdzību var atrisināt problēmas starp uzņēmumiem, darba devējiem un darba ņēmējiem, mājokļu īpašniekiem un īrniekiem, vai arī starp ģimenēm tā, ka viņu attiecības tiek saglabātas un pat nostiprinātas.
Strīdu atrisināšana ārpus tiesas ļauj ietaupīt tiesu sistēmas līdzekļus un var samazināt juridiskās izmaksas. Strīdu risināšana tiešsaistē padara arvien pieejamāku attālināto mediāciju. Vienīgais, kā pietrūkst, ir pārrobežu noteikumi, kas pusēm sniedz pārliecību par procesu un tā piemērojamību. Tomēr, ja mediācija nav sekmīga, vienmēr pastāv iespēja strīdus izšķirt tradicionālā tiesas procesā.
