Jauniešu bezdarba risināšanā nozīmīgākā loma ir konkurētspējīgai izglītībai, tādējādi par primārajiem izvirzot problēmas cēloņus. Minēto vakardienas diskusijā, kuru organizēja jauniešu kustība «Iespēja iedvesmo», uzsvēra vairāku ministriju pārstāvji.
Jaunietis - bezdarbnieks ir cilvēks no 15 gadu vecuma, kuram nav darba, bet kurš ir izrādījis vēlēšanos strādāt, tā Labklājības ministre Ilze Viņķele. Diskusijā viņa norādīja, ka šāda vecuma jauniešiem īstā vieta ir skolas solā, ne darba tirgū. Arī kopējo situācijas uzlabošanos ministre saskata tieši izglītības jautājumu risināšanā. Oponējot organizatoru izteiktajam priekšlikumam par darba devēju sociālā nodokļa samazināšanu, pieņemot darbā jaunieti ar mazu darba pieredzi, un subsīdiju nodrošināšanu mājoklim un transporta izdevumiem, ministre norādīja, ka «ja nebūs izglītības, subsidēt varēs visu mūžu.» Darba tirgū cilvēki ir pievilcīgi, tieši, pateicoties izglītībai.Arī Nodarbinātības Valsts aģentūras (NVA) direktores vietnieks Raitis Imša uzsvēra, ka bezdarbs vairāk skar tos jauniešus, kuriem izglītības līmenis ir zems. No kopējā jauniešu - bezdarbnieku skaita, kas ir ap 9000, 71% ir ar zemu izglītības līmeni. Tikai 8% no šī saraksta ieguvuši augstāko izglītību.R. Imša arī norāda, ka pēc
Eurostat
datiem, Latvijā jauniešu bezdarba līmenis ir 22%, tāpat kā Lielbritānijā, Beļģijā. Tas ir par 1% zemāks, nekā Eiropas vidējais rādītājs - 23%.Diskusijas viesi risinājumus saskata NVA atbalsta programmās, piemēram, «Darba programma jaunietim», kā arī bezmaksas karjeras atbalsta sistēmas ieviešanā. Tā paredz, ka izglītības iestādēs, jauniešu centros utml. būs iespējams saņemt kompetenta karjeras konsultanta padomu, informē Izglītības un zinātnes ministrijas Valsts sekretāra vietniece Evija Papule. Viņa uzsver, ka valstī jābūt sistēmai, kura ļauj mainīt studiju virzienu, tāpat izmēģināt dažādas profesijas. Gan profesionālajā, gan augstākajā izglītībā arvien lielāka loma būs praksei. DB jau rakstīja par duālās izglītības sistēmas ieviešanu profesionālajā izglītībā. Papildus tai E. Papule min īsās profesionālās programmas vidusskolas beidzējiem, kā arī praksi augstskolās jau pirmajā kursā, kas ļautu novērtēt izvēlētā virziena piemērotību. Kā piemēru viņa min skolotāja profesiju, kur līdzšinējo novērošanu aizstās reāla iespēja izmēģināt strādāt pašiem.Ekonomikas ministrijas valsts sekretārs skaidro, ka jauniešu bezdarbu veicina darba tirgum neatbilstoša studiju virziena izvēle. Uzsvars, viņaprāt, būtu liekams uz eksaktajām zinātnēm, jo, piemēram, inženierim ir pavisam reālas iespējas atrast darbu, toties humanitārās jomas pārstāvim jābūt labākajam starp daudzajiem konkurentiem. Tomēr jaunieši ir kūtri nepieciešamo zināšanu apguvē, viņš stāsta, ka šogad tikai 4% vidusskolēnu kārtojuši valsts centralizēto eksāmenu ķīmijā, 9% - bioloģijā un fizikā.Arī I. Viņķele aicina padomāt, vai apgūtā izglītība noderēs turpmākajā dzīvē.
