Ja deputāti nobalsos par prokuratūras piedāvāto grozījumu projektu, Latvijā tiks ierobežotas cilvēktiesības un valsts tērēs lielas summas, lai segtu izdevumus par zaudētiem tiesas procesiem Eiropas Cilvēktiesību tiesā (ECT), otrdien 2. septembrī raksta Nra.lv.
Advokāts teic, ka stukaču likums jeb grozījumi Kriminālprocesa likuma 410. pantā nav nekas slikts, ja vien lēmumu pieņem tiesa. Tomēr 410. pants, kāds tas ir pašreizējā redakcijā, ir pretrunā ar Krimināllikumu. „Tur teikts, ka personu var atbrīvot no kriminālatbildības vai soda izciešanas. Bet Kriminālprocesa likumā ir runa par to, ka personu var atbrīvot no kriminālprocesa, respektīvi, no paša procesa. Viena lieta, ka personu atbrīvo no atbildības, pavisam cita, ka personu atbrīvo no procesa. Lēmumu par personas atbrīvošanu no soda pieņem tiesa, kura konstatē, ka persona patiešām ir palīdzējusi un ir taisnība tam, ko saka prokurors. Pēdējā gada laikā mums visa diskusija līgani ieslīdējusi par atbrīvošanu no kriminālprocesa, negrozot Krimināllikumu. Tomēr, negrozot Krimināllikumu, šo jautājumu mēs procesuāli nevaram atrisināt. Tagad sanāk tā, ka tiek piedāvāti Kriminālprocesa likuma grozījumi, kuri ir pretrunā ar Krimināllikuma 58. Pantu,” skaidro V. Tihonovs.
Kā norāda advokāts, viens no juridiskajiem pārsteigumiem likuma grozījumos ir tāds, kas paredz par pierādījumu uzskatīt ne tikai liecību, bet arī aptaujas kārtībā iegūtu informāciju. V. Tihonovs, skaidro, ka aptauja izpaustos, tā, ka policists aptaujātu kaimiņus, vai konkrētā persona noteiktā laikā atradās mājās. Viens kaimiņš teiktu, ka atradās, cits ka neatradās. Advokāts norāda, ka šobrīd šādu aptauju ceļā iegūtās ziņas nevar izmantot par pierādījumu. Pierādījums ir procesuāli noformēta liecība ar liecinieka parakstu.
Otrs jauninājums saistīts ar kratīšanu. „Savulaik strādājot pie Kriminālprocesa likuma grozījumiem, mēģinājām vērst uzmanību, ka kratīšanas laikā personai jānodrošina tiesības iesniegt sūdzību izmeklēšanas tiesnesim par tiesībsargu pieļautajiem pārkāpumiem. Tagad var veikt un par to jums nav tiesību nevienam sūdzēties. Jautājums par sūdzēšanās tiesībām it kā tika risināts, taču otrajā lasījumā pieņemtajā grozījumu variantā es to vairs neredzu. Tā vietā kāds ir iedomājies visatļautību pavirzīt vēl tālāk. Atbilstīgi jaunajam priekšlikumam tagad kratīšanu ar procesa virzītāja lēmumu varēs veikt jebkurš. Bet procesa virzītājs var būt ne tikai prokurors, tas var būt izmeklētājs, operatīvais darbinieks. Piemēram, procesa virzītājs kādā krimināllietā ir kāds operatīvais darbinieks bez sevišķas iepriekšējas pieredzes. Pieņemot šādus grozījumus likumā, šāds operatīvais darbinieks varēs veikt kratīšanu, kur un kad vien iegribēsies. Kratīšanas veikšanai tiesas lēmums vai prokurora sankcija vairs nebūs vajadzīga. Pietiks ar procesa virzītāja lēmumu un viņa pārliecību par kratīšanas nepieciešamību. Ja šādu normu apstiprinās, tā būs katastrofa,” skaidro V. Tihonovs.
Tāpat grozījumu projektā teikts, ka turpmāk apcietinājuma pamats varēs būt arī pirmās instances tiesas notiesājošs spriedums. „Juridiskā izpratnē tas nozīmē, ka turpmāk apcietinājuma pamats varēs būt rajona tiesas spriedums, kas nemaz nebūs stājies spēkā, bez jebkādiem citiem papildkritērijiem,” tā advokāts.