Katras pilsētas attīstība ir atkarīga no tā, cik radošu personību tai izdevies piesaistīt - šāda pamatdoma vijas cauri Impulsā publicētajiem Roberta Ķīļa rakstiem. No šāda aspekta raugoties, Liepājai ir cerības uz plaukstošu nākotni, jo regulāri sapulcināt mazā, ne ar ko īpašu pasaulē nepazīstamā pilsētā visaugstākās raudzes zvaigznes, nozīmē tādu radošu potenciālu, kas spēj piedāvāt sabiedrībai augstāko garīgo baudījumu ikdienas stresa līdzsvarošanai - mākslas radītu katarsi.
Un priecē, ka gan Valsts prezidente, gan viens otrs varas pārstāvis to novērtēja, apmeklējot festivālu. Arī dažus Liepājas uzņēmējus manīju publikā, tāpat netrūka no citām valstīm speciāli braukušo uzņēmēju - satiku vairākus Liebritānijas biznesa pārstāvjus. Festivālu tradicionāli atspoguļoja kultūras notikumus aprakstošā prese, lokālais laikraksts, bet īstu rezonansi sabiedrībā tas neizraisīja, principā šāda tipa notikumus par apraksta vērtiem neatzīst arī biznesa aprindām domātā prese.
Eksluzīvi auto, kāršu spēles, šopingu tūres - tie ir temati, kas izraibina presi. Jo agresīvāka izklaide, jo lielāku sajūsmu manām tās aprakstā. Un gribot negribot rodas jautājums - vai mūsu biznesa aprindas ir tik primitīvas? Vai Latvijas vidējo statistisko biznesmeni raksturo krimināla vai gandrīz krimināla pagātne, neprātīga naudas šķiešana vai sīkstulīga taupīšana, plātīšanās ar savām attiecībām, agresīvu braukšanas stilu, neinteliģenta valoda, kuras augstākā pilotāža ir vien demagoģija un sofisms, intereses, kuras ierobežo vien cena? Neticu.
Pazīstu ļoti daudz biznesa aprindu cilvēku, ar kuriem var droši runāt par mākslu, mūziku, literatūru, kuri ne tikai ziedo naudu šim nolūkam, bet uzskata, ka radošas personības ir viscienījamākie cilvēces pārstāvji. Vienkārši -sabiedrības gaumi lielā mērā veidojam arī mēs - plašsaziņas līdzekļu veidotāji. Un jo trulāku, nesimpātiskāku tēlu mēs zīmēsim, jo vairāk tas iesēdīsies sabiedrības apziņā kā norma. Tā ir mūsu atbildība nākotnes vārdā.
