Mirušā uzņēmēja Ādolfa Sadauska dēls caur tiesu cer atgūt visu tēva mantojumu.

Divpadsmit gadus pēc autotirgotāja Ādolfa Sadauska bojāejas autokatastrofā viņa dēls Viārs nolēmis mēģināt caur tiesu atgūt arī to mantojuma daļu, kas ar tiesas spriedumu tika nodota Benitai Sadauskai – bojāgājušā uzņēmēja dzīvesbiedrei, pašreizējai uzņēmuma Domenikss īpašniecei un Latvijas trešajai bagātākajai sievietei.

Pēc ilgām mantinieku domstarpībām un strīdiem par apšaubāmo testamentu 2003. gadā Jūrmalas pilsētas tiesa beidzot nolēma, ka Ā. Sadauska atstātais mantojums sadalāms četrās daļās – viņa bērniem no iepriekšējās laulības Viāram Sadauskim un Kristiānai Blūmai, kā arī pēdējai dzīvesbiedrei Benitai Sadauskai (dzimušai Bebrei) un viņas un Ā. Sadauska meitai Elizabetei Mersedesai. Šāds spriedums tika pamatots ar lietā esošajām laulību un dzimšanas apliecību kopijām.

Sākot ar 1.maiju, tiks atvērti visu Eiropas Savienības dalībvalstu iekšējie autopārvadājumu tirgi. Vienīgās ES valstis, kas neatver savus iekšējos autopārvadājumu (kabotāžas) tirgus, ir Bulgārija un Rumānija.

Līdz ar to Latvijas autopārvadātāji būs tiesīgi veikt iekšzemes īslaicīgus autopārvadājumus dalībvalstu teritorijās, nereģistrējot tajā uzņēmumu, Db norāda VAS Autotransporta direkcija.

Šis pavērsiens ir pozitīva ziņa Latvijas autopārvadātājiem, kuriem pēdējos mēnešos globālās ekonomiskās krīzes ietekmē strauji kritušies pārvadājumu apjomi. «Kabotāžas barjeras pacelšana nozīmē, ka Latvijas pārvadātāji kļūst par pilntiesīgiem ES autopārvadājumu tirgus dalībniekiem,» uzsver Autotransporta direkcijas valdes priekšsēdētājs Andris Lubāns.

«Šī ir viena no retajām pozitīvajām ziņām nozarei, kas var dot kaut nelielu uzrāvienu pārvadātājiem,» saka Ave Line komercdirektors Harijs Rapoports, kura vadītā kompānija apkalpo prāmja līniju Liepāja - Lībeka. Tieši prāmju līnijas varētu būt vienas no lielākajām ieguvējām kabotāžas tirgū, jo tas ļaus kravu piegādātājiem tagad variēt ar pārvadājumiem.

«Ja skatāmies uz Domeniksu, mēs pēdējos gadus nodokļos maksājam vidēji 4,5 miljonus latu. Liela daļa no tā ir iedzīvotāju ienākuma un sociālais nodoklis. Uzņēmumi, kas maksā nodokļus, automātiski ir par 50% nekonkurētspējīgāki nekā tie, kuri nodokļus nemaksā,» intervijā laikrakstam Diena stāstījusi SIA Domenikss valdes priekšsēdētāja Benita Sadauska.

«Nevar runāt kaut vai par pēcpārdošanas pakalpojumiem, nevar viena servisa stunda maksāt 11 latu, ieskaitot nodokļus. Tas ir iespējams, tikai nemaksājot nodokļus. Tas ir tik skaidri redzams,» teikusi SIA Domenikss valdes priekšsēdētāja.

Runājot par Latvijas darba tirgu, B. Sadauska atklājusi: «Mums ir ap 190 darbinieku un ap 40 vakantu darbvietu.»

Viņa arī stāstījusi, ka ir ļoti palielinājies Krievijas pilsoņu, kuri iegādājas automašīnas Latvijā, skaits. Jautāta, vai tas daļēji ir saistīts ar uzturēšanās atļaujām, ko tagad var dabūt, SIA Domenikss vadītāja atbildējusi: «Protams, jā, tikai tādēļ. Jo mēs uz Krieviju automašīnas netirgojam. Mēs tirgojam pārsvarā Latvijas tirgū. Protams, ja cilvēks sev nopērk māju vai dzīvokli, viņam vajag transportu.»

Teju ikviens nozarē cīnās par izdzīvošanu, arī Domenikss, bet šis ir arī ideāls laiks, lai sakārtotu saimniecību. Tā uzskata SIA Domenikss (Mercedes) īpašniece Benita Sadauska.

«Autotirdzniecības uzplaukuma laikā ne man, ne maniem kolēģiem objektīvu iemeslu dēļ nebija iespēju racionāli izvērtēt uzņēmuma darba efektivitāti. Tam neatlika laika! Toreiz mūsu prātus vairāk nodarbināja, kā apmierināt milzīgo pieprasījumu,» skaidro B. Sadauska.

Līdzīgi kā citi SIA Domenikss samazinājusi darbinieku skaitu. Savulaik ziedu laikos uzņēmumā strādāja vairāk nekā 300 darbinieku, bet pusotra gada laikā strādājošo skaits ir sarucis par trešdaļu jeb līdz 210 strādājošajiem. Samazinājums ir skāris ikvienu departamentu, skaidro kompānijas vadītāja. «Paralēli tam jau kopš 2008. gada vasaras plānveidīgi esam izvērtējuši mūsu darba efektivitāti, piemēram, par 2/3 esam samazinājuši savas saistības pret bankām, samazinājuši savu autoparku, veikuši uzņēmuma iekšējo auditu, optimizējot katra darba pienākumus. Protams, cilvēku atlaišana vienmēr ir emocionāli smags pārbaudījums gan uzņēmuma vadītājam, gan arī darbiniekam, taču, ja uz spēles ir likta uzņēmuma izdzīvošana, tad šādi lēmumi ir neizbēgami,» norāda B. Sadauska.

No mantas un naudas atbrīvotiem maksātnespējīgiem subjektiem kreditori nevar un nevarēs atgūt parādus, atgūt vairāk naudas neļaus arī nedz valsts amatpersonas mantijas uzlikšana administratoriem, nedz viņu eksaminēšana, nedz viņu pasludināšana par blēžiem, nedz viņu skaita samazināšana.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Latvijas Sertificēto maksātnespējas procesa administratoru asociācijas priekšsēdētājs un maksātnespējas administrators Kaspars Novicāns. Viņaprāt, nepareizs situācijas novērtējums ved vēl lielākā purvā, jo ne jau administratori ir tie, kuri maksātnespējīgos uzņēmumus ir padarījuši tukšus, taču daļa politiķu savu neizpratni un neizdarību grib novelt uz citu – administratoru – pleciem, tos vainojot visās nebūšanās.

Kā vērtējat notiekošo maksātnespējas jomā?

Skaļi lozungi un paziņojumi par «vainīgo atrašanu», bez nekāda taustāma rezultāta. Masu psihoze, kuru pastiprināja kāds savulaik Deloitte veikts pētījums par maksātnespējas nozari, ar kura palīdzību sabiedrībai zināmā mērā tendenciozi tika nodota vēsts, ka administratori valstij nodarījuši zaudējums 655 miljonu eiro apmērā. Un šādas situācijas izveidē bez tiesas par vainīgajiem tika pasludināti maksātnespējas administratori. Tajā pašā laikā netika manītas kādas ierosinātas skaļas krimināllietas par tik vērienīgu izzagšanu, ko būtu veicis kāds administrators, jo tā dēvētā Trasta komercbankas lieta jau bija krietni vēlāk. Vairākus gadus Latvijā notiek liela rosība saistībā ar maksātnespējas sfēru. Tiek mainītas normatīvo aktu prasības, tiek izvirzītas citādākas prasības maksātnespējas administratoriem, bet rezultātu no šiem pasākumiem ir ļoti maz. Gluži kā tautas sakāmvārdā: liela brēka, maza vilna. Skumji, bet visi maksātnespējas administratori publiski ir padarīti par «peramajiem zēniem» un vienīgajiem vainīgajiem par to, ka Latvijā neieplūst investīcijas tik, cik gribētos, ka maksātnespējas procesā tiek atgūtas «kapeikas» un kaut ko spēj atgūt nodrošinātie kreditori, bet tukšā paliek nenodrošinātie. Administratoriem valsts uzlika valsts amatpersonas mantiju ar domu, ka nu tik būs uzlabojumi. Diemžēl tādējādi nozari pameta arī daudzi pieredzējuši maksātnespējas procesa administratori, kuri vienlaikus bija arī advokāti. Pasniegts tas tika tā, ka viņi ir blēži, kuri nevēlas iesniegt valsts amatpersonas deklarācijas. Deklarācijas tika ieviestas, lai publiski parādītu, cik nopelna administratori, kaut arī to šodien var redzēt jebkurš, ieejot Maksātnespējas kontroles dienesta mājaslapā, kur ir redzams, cik katrā maksātnespējas procesā saņem katrs administrators. Kāpēc valstij ir vajadzīgas divas paralēlas sistēmas, kur katra no tām prasa zināmus resursus to uzturēšanā? Maksātnespējas kontroles dienestam «iedeva» lielākas pilnvaras administratoru kontrolēšanā. Lai šī iestāde varētu vairāk kontrolēt, tai palielināja finansējumu, kura gada apmērs jau pārsniedz visu administratoru gada laikā saņemto algu summu kopā. Šī iestāde regulāri ziņo par konstatētajiem administratoru pārkāpumiem, bet tiek noklusēts, vai šiem tā saucamajiem daudzajiem pārkāpumiem vispār ir ekonomiska rakstura ietekme uz administrētajiem procesiem. Bieži vien tās ir formāla rakstura kļūdas, bet statistika veidojas. Diemžēl, bet neviena no šīm reformām nesasniedza izvirzīto mērķi – kreditori neatgūst no maksātnespējīgajiem uzņēmumiem vairāk. Kreditori vēlas atgūt vairāk, bet ne jau administratori ir tie vainīgie, kuru dēļ tiek atgūts tik, cik tiek atgūts. Administratorus var ietērpt valsts amatpersonu mantijā, var tiem likt aizpildīt ienākumu deklarācijas kā valsts amatpersonām, var tiem likt reizi divos gados kārtot eksāmenu, taču tik un tā kreditori vairāk naudas nesaņems.

Arhitektūras dienu ietvaros Liepājā atklāta izstāde Jūgendstils Liepājā, kas šovasar guvusi augstu atzinību 1. Starptautiskajā Jūgendstila kongresā Barselonā.

Arhitektūras dienu ietvaros Liepājas muzejā bija iespēja noklausīties Rīgas Tehniskās universitātes profesora Jāņa Krastiņa referātu Kosmopolītisms un latviešu jūgendstils Liepājā, kā arī tika atklāta Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) izstāde Jūgendstils Liepājā, kas būs apskatāma līdz gada beigām.

Liepājas reālais tēls atšķiras no jebkuras citas pilsētas tēla, un to veicina jūgendstila ēkas. Tas ir vietējais jūgends ar starptautisku mērogu un nozīmi, savā referātā uzsvēra Jānis Krastiņš. Izstādes atklāšanā profesors stāstīja, ka Barselonas kongresā starptautiski atzīti eksperti nosaukuši Liepāju par jaunatklātu jūgenda centru Eiropā. J. Krastiņš atzīmēja, ka pakāpeniski esam sākuši apzināties šī arhitektūras stila vērtības un ka Liepāja labi iekļaujas Eiropas jūgenstila pilsētu tīklā, bet tas daudziem šajā gadā bijis liels pārsteigums.

Kā liecina zvērinātu notāru pieredze, mantojuma lietās cilvēki visbiežāk kavē termiņus. Termiņu ievērošana ir temats, ko iedzīvotāji izprot vismazāk, norāda Latvijas Zvērinātu notāru padomes priekšsēdētāja Sandra Stīpniece.

Taču līdz galam nenokārtota mantojuma lieta paver durvis krāpniekiem, kas nereti izmanto tieši pašu mantinieku neizdarīto, atstājot viņus bez mantotā īpašuma.

«Mantojuma lietas ir ļoti dažādas, tomēr visas prasa precīzi izpildīt likumā noteikto. Tas cilvēkiem nereti šķiet sarežģīti, lai arī tā nebūt nav. Rezultātā lietu risināšana tiek atlikta uz nenoteiktu laiku. Atsevišķos gadījumos tas ir novedis pat pie tā, ka īpašums kļūst par bez mantinieka īpašumu. Tomēr visbiežāk mantinieku bezdarbība paver durvis iespējamai krāpniecībai vai negodprātīgu radinieku rīcībai, atstājot mantinieku bez īpašuma. Tādēļ svarīgi mantojuma lietu uzsākt laikus, es pat teiktu – nekavējoties. Kopš 2003. gada, kad mantojuma lietas no tiesām nonāca notāru kompetencē, ir pabeigtas jau gandrīz 163 000 lietas,» informē Sandra Stīpniece.

Šodien pēc tikšanās starp Pasažieru vilciens vadību un jauno Satiksmes ministru Kasparu Gerhardu no darba aizgājis bēdīgi slavenais Aināra Šlesera šofera dēls Kaspars Upenieks.

K. Upenieks bija PV valdes loceklis un darbā tika pieņemts kā uzņēmuma mārketinga speciālists. Viņam tika maksāta vairāku tūkstošu latu alga, kas izraisīja skandālu mediju telpā un sabiedrībā. Šlesera šofera dēls iepriekš bija strādājis par kārtībnieku pašvaldības policijā un referentu Valsts probācijas dienestā.

Tikšanās starp jauno Satiksmes ministru un PV vadību esot notikusi, lai iepazītos ar aktualitātēm pasažieru pārvadājumu pa dzelzceļu jomā un pārrunātu esošo situāciju PV.

Iepazinies ar situāciju uzņēmumā, K.Gerhards norādīja, ka, ņemot vērā izdevumu samazinājumu visās budžeta pozīcijās, mārketinga projektu realizācija uzņēmuma valdes līmenī nav atbalstāma.

Prokurors par krāpšanu, aptuveni 155 tūkstošu latu apmērā, apsūdzētajam uzņēmējam Genādijam Tovancevam un viņa sievai Ritai Tovancevai lūdzis piemērot reālu cietumsodu.

Notikušajās tiesu debatēs prokurors prasījis G.Tovancevu sodīt ar brīvības atņemšanu uz astoņiem gadiem, bet R.Tovancevu ar brīvības atņemšanu uz sešiem gadiem, kā arī piemērot viņiem manats konfiskāciju. Prokurors lūdzis arī apmierināt pieteiktās cietušo kompensācijas, Db uzzināja tiesā. Abi apsūdzētie savu vainu neatzīst.

Tiesa iepriekš noraidījusi Tovancevu lūgumu par viņu nekustamajiem īpašumiem uzliktā aresta daļēju noņemšanu. Tovanceviem apsūdzība ir uzrādīta pēc KL 177.panta 3.daļas par krāpšanu lielā apjomā.

Iespējamā krāpšana saistīta ar Db kopš 2004. gada aprakstīto SIA Tovanceva grupa darījumiem, piedāvājot iegādāties zemi savrupmāju būvniecībai Pierīgā. Tolaik ne Uzņēmumu reģistrā, ne Komercreģistrā nereģistrēti uzņēmumi Tovanceva grupa un Dmitrija Tovanceva aģentūra pircējiem piedāvāja it kā apbūvējamus zemes gabalus Rīgas apkaimē un citviet Latvijā. Vairākas vietas nebija paredzētas apbūvei. Rezultātā par apkrāptiem sevi uzskata vismaz 16 pircēji.

Rīgas apgabaltiesa uzņēmējam Genādijam Tovancevam un viņa sievai Ritai Tovancevai par vairāku personu apkrāpšanu, aptuveni 155 tūkstošu latu apmērā, piespriedusi naudas sodu.

G.Tovancevam kā pamatsods tika noteikts naudas sods 27 tūkstošu latu apmērā ar mantas konfiskāciju, savukārt viņa sievai tiesa piemēroja naudas sodu deviņu tūkstošu latu apmērā. Tiesa arī nosprieda apmierināt cietušo pieteikumu par zaudējumu atlīdzināšanu vairāk nekā 100 tūkstošu latu apmērā.

Pilns spriedums būs 8.aprīlī, kad to, likumā noteiktajā kārtībā, varēs pārsūdzēt.

Jāatgādina, tiesu debatēs prokurors prasījis G.Tovancevu sodīt ar brīvības atņemšanu uz astoņiem gadiem, bet R.Tovancevu ar brīvības atņemšanu uz sešiem gadiem, kā arī piemērot viņiem mantas konfiskāciju. Abi apsūdzētie savu vainu neatzīst.

Par Latvijas bagātāko sievieti saskaņā ar Baltic Screen pētījumu kļuvusi AS Grindeks līdzīpašniece Anna Lipmane, viņai seko Ieva Plaude-Rēlingere un Tatjana Kargina.

Pirms diviem gadiem Latvijas bagātāko sieviešu pirmā desmitnieka kopējais īpašumu novērtējums bija 211 miljoni latu, pērn bija palikuši pieticīgie 105 miljoni, bet nu šī kopsumma sarukusi vēl iespaidīgāk – līdz 76 miljoniem latu. Tomēr, kā norāda saraksta veidotāji no Baltic Screen, visas simt jaunajā sarakstā minētās daiļā dzimuma pārstāves joprojām uzskatāmas par pilntiesīgām miljonāra statusa īpašniecēm. Turklāt šo statusu ir nodrošinājuši visdažādākie faktori, un nozīmīgākais nebūt nesaucas «sava vīra sieva».

SIA Domenikss ir sākusi reorganizācijas procesu, kurā tiks izveidotas divas jaunas firmas - SIA K34E un SIA K34Z - nekustamā īpašuma pārvaldīšanai. Savukārt Domenikss turpinās līdzšinējo darbību, fokusējoties uz Mercedes-Benz automobiļu un rezerves daļu tirdzniecību, apkopi un remontu, informēja uzņēmuma valdes priekšsēdētāja Benita Sadauska.

Reorganizācijas mērķis ir nodalīt aktivitātes, kas saistītas ar Domenikss piederošo nekustamo īpašumu uzturēšanu un pārvaldīšanu no uzņēmuma pamatdarbības. Patlaban gan operacionālās aktivitātes, gan nekustamā īpašuma pārvaldīšana ir SIA Domenikss pārziņā, kas nenodrošinot skaidru fokusu uz katru no aktivitātēm atsevišķi.

Reorganizācijas rezultātā ar nekustamā īpašuma apsaimniekošanu saistītās aktivitātes tiks nodalītas, ļaujot Domenikss fokusēties uz operacionālo darbību veikšanu, atstājot ar nekustamā īpašuma pārvaldīšanu saistītos jautājumus jaundibināto sabiedrību pārziņā.

«Bērnu izglāba tikai tas, ka viņš uzreiz sāka kliegt, piesaistot sev uzmanību,» dēla paglābšanos no pagaidām nenoskaidrotiem ļaundariem izskaidrojis Cēsīs pazīstamais uzņēmējs Renārs Sproģis, vēsta laikraksts Neatkarīgā.

Gaišā dienas laikā 11 gadu veco puiku centās ievilkt automašīnā viņam nepazīstami cilvēki. Policija uzsākusi izmeklēšanu, bet pagaidām lietā nav virzības.

Gadījums norisinājies pirms pāris nedēļām Cēsīs – no rīta īsi pēc astoņiem uzņēmēja dēls Rainers devies uz skolu. Zēns gājis tieši pa to pašu maršrutu, ko mērojis katru dienu. «Pēkšņi Lauku ielā 200 metru pirms Gaujas ielas pie viņa apstājās automašīna, vadītājs atvēra durvis un puikam prasīja: kā tevi sauc un kur tu dzīvo,» Neatkarīgajai stāstījis uzņēmējs. Uzreiz pēc tam vadītājs pieliecies, saķēris zēnu un vilcis iekšā automašīnā. «Labi, ka dēls neapjuka un sāka kliegt, saukt palīgā, tas viņu izglāba, jo cilvēki, kuri bija mašīnā, apjuka un palaida viņu vaļā,» stāstu turpinājis R. Sproģis. Viņa dēls iegaumējis, ka automašīnas modelis bijis «starp vieglo un džipu», tai bijuši noņemti numuri un, kas šķiet pavisam dīvaini un aizdomīgi, uz paneļa pie priekšējā stikla bijušas novietotas vairākas plāksnes ar automašīnas numura zīmēm. Bez autovadītāja automašīnā bijuši vēl vismaz viens vai pat divi vīrieši, kuri sēdējuši uz aizmugurējā sēdekļa.

«Kamēr visa sapakotā iedzīve noglabāta īrētā noliktavā, Anita līdz jaunas mājvietas atrašanai nakšņo pie tuviniekiem. Olainē īrētā dzīvokļa īres līguma pārtraukšanai viņa gan joprojām nav piekritusi, tomēr, baidoties par savu drošību un pat dzīvību, Anita šobrīd to atstājusi,» par īrnieku problēmām vēsta laikraksts Diena.

Anita Romane pagājušā gada maijā noslēgusi dzīvokļa īres līgumu uz gadu ar kādu sievieti, kura pati devusies uz Angliju, taču vienā jaukā dienā visas Anitas cerības sabrukušas. Pērnā gada novembrī Anitai piezvanījusi dzīvokļa saimniece un paziņojusi, ka īrniecēm līdz Ziemassvētkiem jāizvācas, jo mājoklis vajadzīgs viņas dēlam, kurš no ārzemēm atgriezies dzimtenē.

«Tā kā līgumā bija rakstīts, ka tā darbību var pārtraukt, abām pusēm rakstiski vienojoties trīs mēnešus iepriekš, cerēju, ka man būs laiks atrast jaunu dzīvesvietu,» laikrakstam stāstījusi Anita.

Taču saimnieces dēls pat negrasījies gaidīt ne līguma termiņa beigas, ne noteiktos trīs mēnešus. Anita stāstījusi, ka pirms Ziemassvētkiem saimnieces dēls sācis zvanīt un uzstājīgi pieprasījis izvākties. Draudējis izmest mēbeles uz ielas un piedraudējis ar tiesu. Sajutusies apdraudēta, Anita vērsusies ar iesniegumu policijā, kur gan atteikts uzsākt kriminālprocesu, jo tādi draudi neesot uzskatāmi par reāliem.

97 gadu vecumā mirusi Lielbritānijā dzimusī Zviedrijas princese Liliāna, pavēstījis Zviedrijas karaļnams.

Liliāna Meija Deivisa dzimusi 1915. gadā Velsā. 1943. gadā viņa iepazinās ar Zviedrijas princi Bertilu – pašreizējā Zviedrijas karaļa Kārļa XVI Gustava tēvoci. 1945. gadā Liliāna izšķīrās no sava vīra. Saskaņā ar tobrīd pastāvošo kārtību, pretendents uz Zviedrijas troni nevarēja apprecēt sievieti, kas nepārstāvēja aristokrātu kārtu.

Prinča Bertila divi brāļi, apprecot citas kārtas sievietes, jau bija atteikušies no savām tiesībām uz troni, savukārt kroņprincis Gustavs Ādolfs 1947. gadā gāja bojā aviokatastrofā. Tagadējais Zviedrijas karalis, Gustava Ādolfa dēls un troņmantnieks Kārlis XVI Gustavs tobrīd bija pāris mēnešus vecs un pastāvēja liela iespēja, ka Bertilam būs jākļūst par reģentu. Šāda iemesla dēļ Bertils un Liliāna neapprecējās, bet slepenībā vairākus gadus tikās villā Francijas dienvidos.

Starptautiskajā arhitektūras un dizaina izstādē ARH Moskva Baltijas Arhitektūras centrs (BAC) prezentēja UNESCO Starptautiskajā priekšsarakstā un Latvijas nacionālajā sarakstā iekļauto unikālās Kuldīgas pilsētas mantojumu un pilsētas mūsdienu situāciju.

Ar lekciju «Kuldīga: vēsturiska pilsēta. Attīstība, problēmas un risinājumi» uzstājās Kuldīgas bijušais mērs no 2007. līdz 2011. gadam un Latvijas Republikas reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs (2007. - 2010. gadā) Edgars Zalāns un viņa dzīvesbiedre, arhitekte Diāna Zalāne. Viņu uzstāšanās ieinteresēja Krievijas pilsētrezervāta Suzdaļas pārstāvjus, jo viņu pilsēta arī pretendē uz iekļaušanu UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā, bet pašlaik UNESCO aizsardzībā ir vairāki Vladimiras–Suzdaļas Krievzemes baltakmens pieminekļi, informē BAC pārstāvji.

Suzdaļa, Ņižnijnovgoroda, Perma, Novosibirska un vairākas citas Krievijas pilsētas pauda gatavību iepazīties ar izstādi par Kuldīgas un Rīgas koka mantojumu, kā arī interesējās par meistarklasēm, ko sniedz Latvijas arhitekti, eksperti un attīstītāji, kas nodarbojas ar koka arhitektūras saglabāšanu, rekonstrukciju un attīstību.

#«Mēs apzināmies, ka ar mantojumu, kurā ietilpst vairāki uzņēmumi, ir saistīti pienākumi un atbildība.»

Saistībā ar mūsu tēta Valērija Maligina pēkšņo aiziešanu mūžībā un viņa testamentā pausto gribu atstāt mantojumu visām trim meitām vienādās daļās vēlamies publiski paust mūsu profesionālos un nākotnes nodomus par vienu no lielākajiem Baltijas farmācijas uzņēmumiem — AS «Olainfarm» — un citiem saistītajiem uzņēmumiem.

Mūsu tētis Valērijs Maligins sava mūža laikā paveicis ļoti daudz. Neviens negaidīja, ka viņa mūžs un darbs pārtrūks tik agri un pēkšņi. Mēs cienām viņa padarīto un esam lepnas par viņa sasniegumiem, izveidojot vadošo medikamentu un ķīmiski farmaceitisko produktu ražošanas uzņēmumu.

Valērijs Maligins ir novēlējis visām trim māsām vienādās daļās savu mantu, tostarp AS «Olainfarm» akcijas. Tādā veidā viņš paudis savu gribu, lai turpinām viņa iesākto. Mēs apzināmies, ka ar mantojumu, kurā ietilpst vairāki uzņēmumi, ir saistīti pienākumi un atbildība.

59% Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka testaments ir labākais formāts mantojuma jautājumu sakārtošanai – tā atklāj Swedbank Finanšu institūta veiktās aptaujas rezultāti. Savukārt 41% iedzīvotāju vērtējumā par tādu uzskatāma savlaicīga īpašumu «pārrakstīšana» izvēlētajai personai.

Līdzīgu tendenci rāda arī Latvijas zvērinātu notāru pieredze. Testamentu izveido vidēji 3000 cilvēku katru gadu. «Tā kā mūsu valstī testaments joprojām var tikt izveidots un glabāts arī mājās, reālais cilvēku skaits, kas rakstiski atstāj informāciju par savu pēdējo gribu, visdrīzāk ir lielāks,» uzsver Jānis Skrastiņš, zvērināts notārs un Latvijas Zvērinātu notāru padomes priekšsēdētājs.

Tajā pašā laikā ļoti daudzi cilvēki dažādu iemeslu dēļ nekustamo īpašumu izvēlas atdot bērniem vēl savas dzīves laikā. Viens no izplatītākajiem veidiem, ko šādās situācijās cilvēki izvēlas, ir nekustamā īpašuma dāvināšana. Vidēji gadā pie zvērinātiem notāriem Latvijā tiek taisīti aptuveni 2 500 dāvinājuma līgumi. «Populārs tas ir tāpēc, ka ar dāvinājumu nekustamo īpašumu var atdot bez atlīdzības. Taču vienlaikus jāņem vērā, ka dāvinājuma līgumu var apstrīdēt neatņemamās daļas tiesīgie. Piemēram, ja īpašnieks māju uzdāvinājis vienam no bērniem un pārējiem bērniem neatliek viņiem pienākošās neatņemamās daļas, pēc tēva nāves viņiem ir tiesības prasīt, lai tās tiktu izmaksātas. Tāpat būtisks ir jautājums par dāvinātāja tiesībām, jo visbiežāk māja vai dzīvoklis, piemēram, kādam no mazbērniem tiek uzdāvināts ar nodomu, ka vecvecāki tajā turpinās dzīvot līdz mūža galam. Tad līgumā noteikti jāparedz dzīvokļa tiesība, kā arī jāiekļauj aizliegums mazbērniem bez rakstiskas vecvecāku piekrišanas rīkoties ar īpašumu – piemēram, pārdot, ieķīlāt vai izīrēt. Diemžēl daudzos gadījumos tas netiek izdarīts, un pie notāriem nonāk ļoti skaudri stāsti par to, kā cilvēki vecumdienās palikuši gan bez mājokļa, gan bez aprūpes,» stāsta Jānis Skrastiņš.

AS Latvijas Gāze akcionāru sarakstā ir konstatētas 355 mirušas personas, kuru kopējā mantojamā atstāto akciju tirgus vērtība un uzkrāto dividenžu vērtība pārsniedz 380 000 eiro, liecina uzņēmuma sniegtā informācija.

Gadījumā, ja mantinieki nepieteiksies uz jaundibināmā pārvades un uzglabāšanas uzņēmuma Conexus Baltic Grid akcijām līdz šā gada 2.septembrim, tie zaudēs daļu no mantojamo akciju vērtības.

Gatavojoties 2.septembrī Ārkārtas akcionāru sapulcē paredzētajam balsojumam par uzņēmuma reorganizāciju, AS Latvijas Gāze ir sazinājusies ar lielāko daļu no tās 6600 individuālajiem akcionāriem. Tomēr uzņēmums ir konstatējis, ka starp akcionāriem ir 355 mirušas personas, un vien neliela daļa mantinieku ir izrādījusi interesi par savām mantojumā iegūstamajām AS Latvijas Gāze akcijām.

Starp nenokārtotajām mantojumu lietām ir gan tādi akciju īpašumi, kuru vērtība pārsniedz 30 000 eiro, gan pavisam nelieli īpašumi pārdesmit eiro vērtībā. Mantojumu lietas nav pabeigtas vairāku iemeslu dēļ - daļai mirušo nav mantinieku vai arī mantinieki nezina par akciju īpašumu, bet daļa mantinieku vienkārši nav pārskaitījuši mantotās akcijas uz saviem vērtspapīru kontiem. Daļa mantojumu lietu vēl joprojām ir procesā.

Rīgas domes Pilsētas attīstības komiteja 23. novembrī nolēma izveidot trīs komisijas darbam ar publiskās ārtelpas, apkaimju attīstības un kultūrvēsturiskā materiālā mantojuma jautājumiem.

Komisijās bez papildu atalgojuma darbosies domes deputāti, pieaicinot attiecīgus speciālistus. Sēdēm būs jānotiek ne retāk kā reizi mēnesī. Komisijas lēmumiem būs konsultatīvs raksturs.

Pilsētas attīstības komitejas priekšsēdētāja Inese Andersone norāda, ka līdz šim publiskās ārtelpas atbildība Rīgas domē ir bijusi fragmentāra, tāpēc šo jautājumu risināšanas paātrināšanai nepieciešams izveidot atsevišķu komisiju.

“Galu galā, neviens īsti nav bijis atbildīgs, kā Rīga izskatās. Tādēļ mums ir robaina Esplanāde, šķībs greizs Dailes teātra priekšlaukums, briesmīgas miskastes pieturās un neeksistējoši labiekārtojumi apkaimēs. To esam iecerējuši mainīt, un ar Publiskās ārtelpas un pilsētvides komisiju koordinēsim, lai šī tik svarīgā pilsētas daļa nepaliek novārtā,” skaidro I. Andersone. Plānots, ka šo komisiju vadīs deputāte Alija Turlaja.

Mantojuma apliecību neizsniegšana aizvadītā gada decembrī mirušā uzņēmēja, lielākā AS «Olainfarm» akcionāra Valērija Maligina mantiniekiem neietekmēs šā gada jūnijā plānotās uzņēmuma akcionāru sapulces norisi, norāda «Olainfarm» pārstāvis, valdes loceklis Salvis Lapiņš.

Viņš skaidroja, ka Maligina mantojumu, tostarp viņam piederošo «Olainfarm» kontrolpaketi turpina pārraudzīt par mantojuma aizgādni ieceltā uzņēmēja vecākā meita Irina Maligina. Viņš sacīja, ka neatkarīgi no tā, vai mantojums tiek apstrīdēts, vai mantiniekiem netiek izsniegtas mantojuma apliecības, Maligina turpina saglabāt tiesības akcionāru sapulcē rīkoties un pieņemt lēmumus tāpat kā to iepriekš darīja viņas tēvs.

«Ja ir spēkā esošs aizgādnis, ja mantojums nav sadalīts un arī tiek apstrīdēts, tad [aizgādnim] saglabājas tās pašas funkcijas, kādas dzīves laikā bija Maligina kungam un (..) akcionāru sapulce ir lemtspējīga,» atzīmēja Lapiņš.

Vienlaikus viņš uzsvēra, ka uzņēmums akcionāru sapulci katru gadu rīko aptuveni vienā un tajā pašā laikā, līdz ar to arī šogad to paredzēts rīkot jūnijā.

Investējot 349 954 eiro, tiks atjaunots Mežotnes baznīcas tornis, informē Rundāles novada dome.

Atjaunošana tiks veikta īstenojot pārrobežu projektu «Ainava kā resurss: atbalsts jauniem pakalpojumiem un tūrismam Rundālē, Raunā, Ropšā» (RUNRARO).

Rundāles novadā projekta ietvaros tiks rekonstruēts Mežotnes baznīcas tornis. Precīzu datu par Mežotnes baznīcas celtniecību nav, taču viena no hipotēzēm ir par baznīcas mūra ēkas celtniecību 17.gadsimta sākumā. Laika gaitā baznīcas tornis savu izskatu mainījis vairākkārt, tomēr greznāko veidolu – barokālu torni ar kupolu – ieguvis Latvijas brīvvalsts laikā.

1944.gadā kaujās pie Lielupes baznīca tiek sašauta, sagrautas torņa konstrukcijas. Pēc kara bija nesekmīgi mēģinājumi baznīcu atjaunot. Vēlāk sešdesmitajos gados baznīcā ierīkota minerālmēslu noliktava – tika izlauztas plašākas torņa un draudzes telpas durvis, logi un ailas daļēji aizmūrēti, baznīcas ēkai izveidota lēzena jumta konstrukcija.

Dienvidkorejas elektronikas giganta Samsung priekšsēdētāju tiesā iesūdzējis brālis. Strīds ir par vairāku miljonu dolāru mantojumu uzņēmuma akciju veidā, ziņo BBC.

70 gadus veco Lī Kun-Hī (Lee Kun-Hee) tiesā iesūdzējis 80 gadus vecais Lī Maeng-Hī (Lee Maeng-Hee), prasot 700 miljardus Korejas vonu (623 miljonus ASV dolāru).

Strīda avots ir astoņi miljoni Samsung Life Insurance akciju un 20 Samsung Electronics akcijas, kas palikušas mantojumā no viņu tēva.

Lī Kun-Hī apsūdzēts akciju paturēšanā sev.

Paziņojumā Samsung norāda, ka šis ir civils strīds, tādēļ kompānija nekādus oficiālus komentārus nesniegs.

Brāļu tēvs - Lī Biung-čull (Lee Byung-chull), kurš aizsaulē aizgāja jau 1987. gadā, dibināja Samsung 1938. gadā.

Samsung Grupa tagad ietver kuģu būvi, telekomunikācijas, elektroniku un būvniecību, un tās apgrozījums 2010. gadā bija 220 miljardi ASV dolāru.

Par īpašiem nopelniem valsts drošības labā apbalvotam pensionētam pulkvedim Lāčplēša dienā Swedbank atņem visu pensiju, raksta Latvijas avīze.

«Esmu šokā par notikušo, jo ilgus gadus esmu Swedbank klients, turklāt Zelta klients. Man nekad nav bijušas problēmas ar maksājumiem šajā bankā,» norāda pulkvedis Jaroslavs Kurganovs. «Turklāt es nekādi nesaprotu, kādēļ banka tā rīkojās, jo to summu, kuru bankai parādā ir mans dēls un par kuru esmu galvojis, pirms kāda laika biju gatavs atmaksāt.»

Tomēr šogad sākušies pārsteigumi. Vispirms saņemts rēķins no Swedbank par to, ka tā lauž līgumu par studiju kredītu un par to jāsamaksā aptuveni 20 lati. J. Kurganovs tos samaksājis. Taču vēl pēc kāda laika atnācis rēķins no parādu piedzinēju kompānijas Paus Konsults, kuri norādījuši – no J. Kurganova, kopā ar procentiem tiks piedzīti jau 613 lati. Tik liela summa radusies no procentu maksājumiem, neatmaksātā kredīta summas un soda procentiem.