Darbu uzņēmuma valdē turpina valdes priekšsēdētājs Andrejs Aleksejevs, kā arī valdes locekļi Dmitro Onopričuks un Timurs Judičevs.
Db.lv jau rakstīja, ka šā gada aprīlī notika izmaiņas Severstaļlat padomē, to pametot tās locekļiem Krievijas Federācijas pilsonim Valērijam Borisovam un Valerijam Igaunim. Tāpat Severstaļlat padomē par tās priekšsēdētāju aprīlī tika iecelts Dmitrijs Goroškovs.
Tādējādi patlaban uzņēmuma padomē darbojas Krievijas pilsonis Dmitrijs Goroškovs, (padomes priekšsēdētājs), kā arī Krievijas valstspiederīgie Sergejs Kuzņecovs un Sergejs Likhopuds (padomes locekļi).
A/s Severstaļlat dibināta 1992. gadā, un tās juridiskā adrese ir Brīvības gatvē 201, Rīgā.
Raksti par tēmu
Latvijas Bankas ekonomiste: farmācija ir Latvijas produktivitātes līdere
Dienas Bizness
Food Union piena produktu virziens turpinās darbību kā Rīgas piena kombināts
Dienas Bizness
LSEZ NorSAF un ASV uzņēmums KBR noslēdz licences līgumu SAF un eSAF ražošanai Latvijā Eiropas tirgum
Dienas Bizness
Latvijas Bankas ekonomiste: farmācija ir Latvijas produktivitātes līdere
Dienas Bizness
Food Union piena produktu virziens turpinās darbību kā Rīgas piena kombināts
Dienas Bizness
LSEZ NorSAF un ASV uzņēmums KBR noslēdz licences līgumu SAF un eSAF ražošanai Latvijā Eiropas tirgum
Dienas BiznessUzņēmuma apmaksātais pamatkapitāls ir vairāk nekā 12 miljoni Ls.
Jau rakstīts, ka pērn a/s Severstaļlat ražošana pārsniedza pirmskrīzes apjomus. 2011. ražošanas apjomi palielinājās par 13%, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, un divas reizes pārsniedza 2007. gada apjomus.
Saskaņā ar žurnāla TOP 500 veidotāju apkopotajiem datiem, Severstaļlat ir 22. lielākais Latvijas uzņēmums, vērtējot pēc 2010. gada apgrozījuma. 2010. gadā uzņēmums apgrozīja 107,43 milj. Ls, bet uzņēmuma peļņa bija 1,62 milj. Ls.
No kompānijas ražotnes Rīgā tiek apkalpoti Skandināvijas, Vācijas, Nīderlandes un Baltijas valstu klienti, savukārt no Polijas - Centrāleiropas valstu klienti, reizēm, kad konkrētā ražotne Polijā nevar palielināt savus apjomus, attiecīgie pasūtījumi tiek izpildīti Rīgā, un otrādi, iepriekš skaidroja A. Aleksejevs.
