Latvijā ir maz zināma nozare, kurā strādā izcilības, un mūsu valsts par kārtu apsteidz ne tikai Lietuvu un Igauniju, bet vēl virkni Eiropas valstu. Nozare ar augstu pievienoto vērtību varētu nodrošināt izrāvienu, tomēr politiķi un birokrātija katru dienu nodarbojas ar tās ierakšanu zemē.

Pavisam drīz, februārī, Apvienoto Nāciju Organizācijas diskusijā Vīnē viena no piecpadsmit Ekonomikas ministrijas Uzņēmējdarbības konkurētspējas departamenta vecākajiem ekspertiem Angelīna Bekasova piedalīsies paneļdiskusijā Kā iesaistīt politisko lēmumu pieņēmējus kosmosa debatēs? kopā ar Eiropas Kosmosa aģentūras (EKA) ģenerāldirektoru Josefu Ašbaheru, Spānijas zinātnes un inovāciju eksministru, astronautu un Spānijas satelītsakaru kompānijas Hispasat valdes priekšsēdētāju Pedro Dukē, Ungārijas parlamenta deputāti, kosmosa izpētes un Ungārijas delegācijas ESA vadītāju Oršoju Ferencu un Turcijas Lielās Nacionālās asamblejas locekli Zejnepi Jildizu. Iespējams, turpat viņai sanāks aprunāties arī ar Starptautiskās astronautikas federācijas izpilddirektoru Kristianu Feihtingeru.

Zinātnes komercializācijas platforma "Komercializācijas reaktors" un Rīgas Tehniskā universitāte (RTU) nule ir parakstījuši sadarbības memorandu par Eiropas Kosmosa aģentūras (EKA) Biznesa inkubācijas centra izveidi Rīgā, informēja "Komercializācijas reaktora" vadītājs Nikolajs Adamovičs.

N.Adamovičs pauda gandarījumu par izveidoto sinerģiju ar Baltijā vērienīgāko inženierzinātņu centru – RTU. "Šādi radīsim platformu, kurā apvienota "Komercializācijas reaktora" pieredze zinātnisko atklājumu komercializācijā un RTU zinātniskā un tehnoloģiskā bāze. Tā mēs veicināsim kosmosa tehnoloģiju nozares izaugsmi un uzņēmumu attīstību, lai no tā iespējami vairāk iegūtu Latvijas un starptautiskā sabiedrība," uzsvēra N.Adamovičs.

Pēc viņa teiktā, inkubators ir priekšnosacījums ātrākai zināšanu apmaiņai, jaunu inovāciju radīšanai un pārnesei, komercializācijai, kā arī papildu finansējuma piesaistei jaunuzņēmumu attīstībai, tai skaitā arī no EKA.

Digitālās komunikācijas uzņēmums no Latvijas «WIT Berry» kopā ar partneruzņēmumiem no citām Eiropas Savienības (ES) valstīm pēc Eiropas Komisijas (EK) pasūtījuma ir izstrādājis kosmosa nozares jautājumiem veltītu tīmekļa portālu HATCH, kas ir domāts gan profesionāļiem, gan entuziastiem.

Portāla mērķis ir kļūt par galveno kosmosa izpētes un inovāciju informācijas avotu, ļaujot tā lietotājiem vienkārši un ātri iegūt nepieciešamo informāciju.

«Nebija viegli izveidot portālu, kurā apkopota gan ļoti specifiska informācija par kosmosa projektiem, kas ir noderīga kosmosa nozares ekspertiem inovāciju un izpētes darbu veikšanā, gan informācija, kas būtu interesanta un viegli saprotama arī nespeciālistiem, piemēram, studentiem, skolēniem, bērnu vecākiem vai žurnālistiem un citiem,» atzīst Linda Kimeiša, «WIT Berry» dibinātāja.

Kosmoss ir to nozaru vidū, kuras pēdējos gados strauji attīstās. Tieši šī nozare plāno sniegt daudz inovāciju, jaunas darbavietas un piedāvāt jaunu tirgus potenciālu. Lai Eiropa neatpaliktu no straujajiem sasniegumiem kosmosa nozarē pasaulē, tika pieņemts lēmums par vienota resursa kosmosa nozarei Eiropā izveidi. HATCH ir ‘’Horizon 2020’’ projekts, kura izstrādi finansē EK un kura turpmāka attīstība pavērs jaunas durvis ikvienam kosmosa nozares speciālistam un entuziastam ne tikai Eiropā, bet arī pasaulē.

Eiropas Kosmosa aģentūra (EKA) noslēgusi līgumu 129,4 miljonu eiro apmērā par pirmās EKA planētas aizsardzības misijas HĒRA īstenošanu. Projekta mērķis ir izpētīt trieciena ietekmes efektivitāti, lai novērstu potenciālos asteroīdu draudus cilvēcei nākotnē.

Latvijas uzņēmums SIA "Eventech" kopā ar starptautiskajiem sadarbības partneriem šim vērienīgajam projektam ir izstrādājis specializētu laika mērīšanas moduli, kas veic gaismas lidojuma laika mērīšanu kosmosā, informē Izglītības un zinātnes ministrija.

"Ir liels gandarījums, ka Latvijas iestāšanās Eiropas Kosmosa aģentūrā asociētās dalībvalsts statusā sāk nest augļus. "Eventech" panākumi apliecina, ka Latvijas uzņēmēji un zinātnieki spēj iekļauties zinātniski pētniecisko pakalpojumu sniegšanā un izstrādāt pasaules līmeņa augstās tehnoloģijas, kas palīdz risināt globāli nozīmīgas problēmas," komentē izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska.

Ķīna ceturtdien sekmīgi nosūtījusi kosmosā savu pirmo kravas kuģi Tianzhou-1.

Raķete Long March-7 Y2 ar kravas kuģi plkst.19.41 (plkst.2.41 pēc Latvijas laika) startēja no Hainaņas kosmosa centra Ķīnas dienvidos.

Raķetes palaišanu klātienē vēroja vairāki simti cilvēku.

Tianzhou-1 ir pirmais kravas kosmosa kuģis, ko uzbūvējusi Ķīna. Plānots, ka tas savienosies ar orbitālo kosmosa laboratoriju Tiangong-2, kas tika nogādāta kosmosā pagājušā gada septembrī.

Kravas kuģis ir būtisks solis ceļā uz Ķīnas mērķi līdz 2022.gadam tikt pie savas kosmosa stacijas, ziņo aģentūra Siņhua.

Kuģa garums ir 10,6 metri un tā nestspēja pārsniedz sešas tonnas. Pirms atgriešanās uz Zemes tas veiks arī eksperimentus kosmosā, vēsta Siņhua.

Latvieša Dagņa Skurbes radītā galda spēle Mission to Mars 2049, mūsdienīga un zinātniski korekta izklaide par Marsa kolonizācijas laikmeta izaicinājumiem, kas saņēmusi starptautiskās kosmosa sabiedrības atzinību, piesaistījusi nozīmīgas vietējās investīcijas un nonākusi pārdošanā.

Šobrīd kopējās piesaistītās investīcijas ir aptuveni 39 000 eiro, tostarp 6 500 eiro, kas savākti Indiegogo kampaņas laikā, lai spēli izstrādātu, un Radošo industriju biznesa inkubatora Creative Andrejsala līdzfinansējums 9 500 eiro apmērā. Pārējos līdzekļus izstrādātājam izdevies piesaistīt no investoriem, kas esot Latvijā novērtēti uzņēmēji.

Sociālajos tīklos spēli atzinīgi novērtējuši Discovery News Kosmosa ziņu redaktors Īans O’Nīls (Ian O'Neill), Polijas Kosmosa aģentūra, Space.com, viena no pasaulē vadošajām Visuma un astronomijas ziņu vietnēm, EarthSky, kosmosa ziņu žurnāls, The Mars Society, pasaulē lielākā biedrība Marsa kolonizēšanas veicināšanai un popularizēšanai, Marks Tompsons (Mark Thompson), BBC šova Stargazing Live vadītājs, Andreass Mogensens (Andreas Mogensen), dāņu izcelsmes Eiropas Kosmosa Aģentūras astronauts, Viktorija Džegarda (Victoria Jaggard), populārā amerikāņu zinātnes žurnāla Smithsonian kosmosa ziņu redaktore un citi.

Eiropas Kosmosa aģentūra (EKA) šā gada 6.maijā izsludinās pirmo Eiropas Sadarbības valsts plāna konkursu, kura ietvaros EKA plāno iegādāties produktus, tehnoloģijas un pakalpojumus no Latvijas piegādātājiem aptuveni divu miljonu eiro vērtībā.

Konkursā (Plan of European Cooperating state – PECS) varēs piedalīties komersanti, zinātniskās institūcijas, augstskolas un citas juridiskas personas. Piedāvājumus var iesniegt līdz šā gada 1.jūlijam EKA Eiropas Kosmosa izpētes un tehnoloģiju centrā, kas atrodas Nīderlandē.

Lai saņemtu konkursa dokumentāciju, Latvijas organizācijām jāreģistrējas EKA potenciālo piegādātāju sarakstā EMITS sistēmā.

EKA sagaida piedāvājumus šādās jomās: kosmosa aparatūra (viena projekta cena līdz 400 tūkst. eiro); izpētes un attīstības aktivitātes (viena projekta cena līdz 200 tūkst. eiro); kosmosa misiju pakalpojumi un pielietojumi (viena projekta cena līdz 100 tūkst.eiro); sagatavošanās aktivitātes (viena projekta cena līdz 50 tūkst.eiro); izglītības aktivitātes, kas ietver kosmosa aparatūras izgatavošanu (viena projekta cena līdz 150 tūkst.eiro); informējošas un izglītības attīstības aktivitātes (viena projekta cena līdz 50 tūkst.eiro).

Jaunās paaudzes kompozītmateriāli trīs dimensiju nesējraķetēm un 3D sendviča paneļiem

Pie šādiem pētījumiem strādā RTU zinātnieki, sadarbojoties ar uzņēmējiem un starptautiskām kosmosa aģentūrām.

Pēdējā laikā daudz tiek runāts par Latvijas zinātnisko institūtu zemo novērtējumu, taču RTU Būvniecības fakultātes Materiālu un konstrukciju institūts, ko šobrīd varētu vērtēt kā rezultatīvāko Latvijas spēlētāju Eiropas līmeņa zinātnes konkurencē, šogad plāno pabeigt divus nozīmīgus 7. ietvara programmas projektus. Kopš 1999. gada šī institūta pētnieku grupa ir piedalījusies 20 ES finansētajos ietvara programmu projektos.

Uzlabo raķetes

ES finansējums inovācijām un pētniecībai ļauj RTU institūtam ņemt dalību ES 7. ietvara programmas projektā, kura mērķis ir izstrādāt efektīvu projektēšanas vadlīniju metodiku nesējraķešu kompozītām konstrukcijām, izvērtējot ģeometriskās nepilnības. «Tās ir inovācijas, tas ir solis uz priekšu, tas ir izrāviens!» DB projektu raksturo RTU docents un inženierzinātņu doktors, institūta vadošais pētnieks Kaspars Kalniņš. Viņš ir pirmais un viens no diviem Latvijas zinātniekiem, kurš ir stažējies Eiropas Kosmosa aģentūrā.

Igaunijas pirmais komerciālais satelīts tiks palaists 2026.gada sākumā, paredz Igaunijas uzņēmumu "Spaceit" un "Golbriak Space" kopā ar Ungārijas "C3S" parakstītais līgums ar Eiropas Kosmosa aģentūru (EKA).

Igaunijas pirmais komerciālais satelīts tiks nosūtīts orbītā OPS-SAT ORIOLE misijas ietvaros, kuras mērķis būs nodrošināt optisko komunikāciju, Zemes attālo novērošanu ar termokameru un ātrgaitas datu apmaiņu starp Zemi un kosmosu.

Saskaņā ar līguma noteikumiem pieredzējušais Ungārijas uzņēmums "C3S" uzbūvēs satelīta platformu, "Spaceit" būs atbildīgs par satelīta programmatūru un vadību, bet "Golbriak Space" piegādās optisko sakaru un termālās attēlveidošanas kameru. Satelīts tiks izstrādāts EKA "ScyLight" stratēģiskajā programmā optisko un kvantu sakaru jomā. Paredzētais palaišanas laiks ir 2026.gada sākums.

Līdz šim kosmosā ir nosūtīti tikai trīs Igaunijas studentu satelīti: "ESTCube-1", "Koit" un "Hamarik". "ESTCube-2" tika palaists no Zemes pagājušajā gadā, taču galamērķi nesasniedza. Kopš 2015.gada Igaunija ir Eiropas Kosmosa aģentūras dalībvalsts. EKA Igauniju pārstāv Kosmosa aģentūra, kas ir daļa no Uzņēmējdarbības un inovāciju fonda (EIS).

Tallinas Tehnoloģiju universitātes zinātnieki izstrādā saules paneļus, kurus varētu ražot uz Mēness no tur pieejamajiem resursiem un turpat arī izmantot.

Viņu darbs ir daļa no Eiropas Kosmosa aģentūras ieceres izveidot pastāvīgu Mēness bāzi, vēstīja Igaunijas sabiedriskās televīzijas raidījums "Aktuaalne kaamera" ("Aktuālā kamera").

Eiropas Kosmosa aģentūra vēlas izveidot šādu bāzi, kas sākotnēji darbotos kā zinātniskā laboratorija, bet vēlāk tur varētu sākt arī raķešu degvielas ražošanu no ūdeņraža.

"Tādus paneļus, kādus mēs izmantojam uz Zemes, protams, varētu izmantot arī uz Mēness, taču mūsu uzdevums ir sākt ražot saules paneļus uz Mēness, izmantojot tur pieejamos materiālus un resursus. Nogādāt paneļus turp no Zemes būtu ļoti, ļoti dārgi, tādēļ arī nolemts, ka to ražošana būtu jānoorganizē uz Mēness," pastāstījusi Tallinas Tehnoloģiju universitātes doktorante Katrīna Kristmane.

Pēc septiņu mēnešu ilgas klusēšanas sestdien beidzot pamodusies kosmosa laboratorija Philae, kas pērnā gada novembrī nolaidās uz komētas, svētdien paziņojusi Eiropas Kosmosa aģentūra (EKA).

Eiropas zinātnieku konstruētā zonde Rosetta ar laboratoriju Philae tika palaista kosmosā 2004.gadā, un satikšanās ar 67P/Čurjumova-Gerasimenko komētu notika pagājušā gada 12.novembrī 510 miljonu kilometru attālumā no Zemes. Tas ir gandrīz trīs reizes vairāk nekā attālums no mūsu planētas līdz Saulei.

Tomēr nolaišanās uz komētas nenotika tik gludi, kā cerēts. Philae divas reizes atlēca no komētas virsmas, pirms piestiprinājās klints ēnā. Lai veiktu eksperimentu, zondes baterijās pietika enerģijas tikai 60 stundām.

Philae izdevās pārraidīt uz Zemi vērtīgus datus, pirms tā pārtrauca darboties.

Tomēr pastāvēja cerība, ka, komētai pievirzoties tuvāk Saulei, labāks apgaismojums uzlādēs laboratorijas saules baterijas un tā atsāks darboties.

Pēc divu gadu inkubācijas perioda Ventspils biznesa inkubatorā SIA Aspired sācis spert pirmos patstāvīgos soļus uzņēmējdarbībā, gūstot atsaucību gan Latvijā, gan ārpus tās robežām, trešdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

SIA Aspired ir izstrādājis interaktīvas ekspozīcijas, kas izvietotas Latvijas Nacionālajā bibliotēkā (LNB), Talsu un Laimas šokolādes muzejos. Šobrīd uzņēmums izstrādā interaktīvu ceļojošo izstādi par kosmosu, kuru finansē Eiropas kosmosa aģentūra.

Audzē muskuļus

SIA Aspired veido interaktīvus multimediju un tā dēvētos hands-on, body-on stendus (kas darbināmi, apmeklētājiem mijiedarbojoties ar savām rokām vai ķermeni). Kurzemes Democentrā var apskatīt kompānijas radīto interaktīvo projekciju sienu, mobilo foto stendu un robotu iKnow u.c. Interaktīvā ekspozīcija Domu spēks kosmosā ar īpašiem sensoriem, mērot smadzeņu impulsus, ļauj palaist kosmosā raķeti. «Pieprasījums pēc interaktīviem risinājumiem ir un būs, vajag tikai audzēt muskuļus un gaidīt īsto brīdi, kad Latvijā attīstīsies lieli zinātnes centri. Lai arī mūsu mērķis ir savus risinājumus eksportēt, iesākumā sevi vajag pierādīt tepat Latvijā, jo ir grūti klauvēt pie lielu starptautisku zinātnes centru durvīm un saņemt pasūtījumus bez pozitīvām referencēm vietējā mērogā,» atzīst SIA Aspired valdes priekšsēdētājs Gvido Grīnbergs. Uzņēmums regulāri piedalās izstādēs gan Latvijā, gan ārvalstīs. «Ierasti piedalāmies lielākajā IKT nozares izstādē Baltijā Riga Comm, esam bijuši zinātnes centru un muzeju asociācijas konferencē un izstādē Ecsite, kā arī Vispasaules zinātnes centru sanāksmē Science Center World Summit. Nākošgad atkal plānojam dalību Ecsite konferencē, kas notiks Austrijā, bet 2017. gadā dosimies uz Vispasaules zinātnes centru samitu, kas notiks Tokijā,» stāsta G. Grīnbergs.

Imprimatur sēklas fonds Imprimatur Capital Seed Fund piešķīris 200 tūkstošu eiro lielu investīciju jaunam uzņēmumam SIA ThermCERT LV, informē Latvijas Garantiju aģentūras pārstāvji.

Tā ir sēklas fonda 15. investīcija kopš fonda darbības uzsākšanas 2010.gadā vidū. ThermCERT izstrādā novatoriskus siltuma audita rīkus, balstoties uz satelītu datiem no kosmosa un pielieto attālinātas izpētes tehnoloģijas, lai identificētu un uzraudzītu siltuma zudumus no ēkām un pilsētu vidē.

Centieni samazināt oglekļa emisijas sniedz spēcīgu potenciālu energoefektivitātes nozarei, jo esošo nekustamo īpašumu un citu objektu energoefektivitātes uzlabošana izmaksu ziņā ir daudz efektīvāka, nekā tīras enerģijas ražošana, lai samazinātu oglekļa emisijas. Nākamo septiņu gadu laikā līdz 2020.gadam ES plāno tērēt 17 miljardus eiro līdzfinansējuma energoefektivitātes tehnoloģijām un saistītajām aktivitātēm. Tomēr pastāv bažas par dažu pašreizējo energoefektivitātes pasākumu lietderību, jo trūkst ticamas mērīšanas sistēmas, kas uzraudzītu un precīzi aprēķinātu šādu investīciju pamatotību. Investīcijas energoefektivitātē ir grūti novērtēt gan pirms, gan sekojošos gados pēc to izdarīšanas, norāda LGA.

Pateicoties kosmosa observatorijai Gaia, Piena Ceļā kartografēti 1,15 miljardi zvaigžņu, radot līdz šim lielāko un precīzāko debesu karti, trešdien paziņojusi Eiropas Kosmosa aģentūra (ESA).

Karti izveidot ļāvuši Gaia divi teleskopi un miljarda pikseļu liela izšķirtspējas kamera, ar ko iespējams nomērīt cilvēka mata diametru no tūkstoš kilometru attāluma, norādīja Gaia komandas datu apstrādes analīzes komandas vadītājs Entonijs Brauns.

Gaia izdevies ne tikai noteikt Piena Ceļa zvaigžņu atrašanās vietu, bet, noskenējot katru zvaigzni vairākas reizes, arī to kustību.

ESA trešdien publiskotie dati ietver abu veidu informāciju par aptuveni diviem miljoniem zvaigžņu, bet Gaia piecu gadu ilgās misijas laikā šis katalogs, domājams, palielināsies 500 reižu.

Gaia, kas riņķo ap sauli 1,5 miljonus kilometru aiz Zemes orbītas, sāka vākt datus 2014.gada jūlijā.

Amerikāņu astronauti Starptautiskajā Kosmosa stacijā (SKS) var palikt bez ēdiena Krievijas noteikto pārtikas sankciju dēļ, ceturtdien vēsta ziņu aģentūra Interfax.

«Pārtikas produktu krava, kuru 17.februārī bija paredzēts nosūtīt uz SKS ar kravas kuģi Progress M-26M, ir iestrēgusi kaut kur muitā,» sacīja informācijas avots Krievijas kosmosa nozarē.

Ierēdņi pagaidām nav reaģējuši uz lūgumu izdarīt izņēmumu attiecībā uz pārtikas kravu.

Trešdien SKS amerikāņu sektorā spiediena palielināšanās dēļ dzesēšanas sistēmā nostrādāja trauksme.

Maskava, sākot ar 7.augustu, uz gadu aizliegusi pārtikas importu no vairākām valstīm, kas bija noteikušas sankcijas Krievijai.

No ASV, Eiropas Savienības un vairākām citām valstīm aizliegts ievest liellopa gaļu, cūkgaļu, putna gaļu, sieru, piena produktus, riekstus un citus produktus.

Latvija 26.jūnijā pievienojās Eiropas Molekulārās bioloģijas konferencei (EMBC), savukārt šodien Eiropas Molekulārās bioloģijas laboratorijas (EMBL) padome lēmusi arī par Latvijas uzņemšanu EMBL.

Latvijas Republikas pievienošanos EMBC un EMBL dalībvalsts statusā valdība atbalstīja šā gada 25. aprīlī, tādējādi sniedzot virzību biomedicīnas, biotehnoloģijas, bioekonomikas un informāciju tehnoloģijas sektoru attīstībai Latvijā.

“Šis nozīmīgais solis apliecina mūsu valsts apņemšanos attīstīt molekulārās bioloģijas pētniecību un sadarbību ar citām Eiropas valstīm šajā nozarē, veicinot zinātniskās pētniecības attīstību un palīdzot Latvijas zinātniekiem iekļauties starptautiskajā zinātnes kopienā. Mūsu zinātniekiem tagad tiks nodrošināta piekļuve modernākajiem pētniecības instrumentiem, infrastruktūrai un zināšanām,” uzsver Izglītības un zinātnes ministrijas valsts sekretāra vietnieks - Augstākās izglītības, zinātnes un inovāciju departamenta direktors Dmitrijs Stepanovs.

Šobrīd apjomīgākais Eiropas Savienības finanšu instruments Horizon 2020 veidots, lai veicinātu pētniecību un vienlaikus sekmētu mazo un vidējo uzņēmumu attīstību, pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Līdzīgas programmas ar dažādiem nosaukumiem (pirmā līdz septītā ietvarprogramma) darbojas jau kopš 80. gadiem. «Šoreiz finansējums ir vēl lielāks, un iespējas pieteikties maziem un vidējiem uzņēmējiem – plašākas un vieglākas,» saka Rolando Huapaija-Delgado, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) Biznesa informācijas tīkla Latvijā vecākais speciālists. Horizon 2020 kopējais budžets ir 80 miljardi eiro. Vaicāts, uz cik lielu finansējuma daļu var cerēt Latvijas uzņēmumi, viņš norāda, ka viss atkarīgs no pašiem. «Cik izcīnīsim, tik dabūsim,» teic R. Huapaija-Delgado. Saraksts ar nozarēm, kuras pārstāvošie uzņēmēji var pieteikties programmā, ir plašs un ietver dažādas jomas, sākot no lauksaimniecības, beidzot ar kosmosa tehnoloģijām. Nav ne ģeogrāfiska, ne nozaru dalījuma, bet, iesniedzot projektu, jāatceras, ka jākonkurē ar visiem citiem Eiropas uzņēmumiem, un ir svarīgi, lai projekts risinātu kādu Eiropas līmeņa problēmu.

Šodien Rātslaukumā tiks demonstrēts autobuss, kas darbojas ar ūdeņraža tehnoloģijām.

Ar ūdeņradi darbināma autobusa demonstrēšana ir viens no Rīgas enerģētikas dienu 2013 pasākumiem, kuru organizē pašvaldības aģentūra "Rīgas Enerģētikas aģentūra" (REA) kopā ar sadarbības partneriem.

Tikmēr laikā no 17. līdz 20.oktobrim Ķīpsalas izstāžu kompleksā notiks izstāde Vide un enerģija 2013, kuras laikā Rīgā viesosies Eiropas reģionālo pašvaldību projektu vadītāji, kas integrējuši savu pilsētu vidē un transporta infrastruktūrā ūdeņraža tehnoloģijas.

Kā portālam iAuto.lv stāsta Latvijas Ūdeņraža asociācijas valdes loceklis Aivars Starikovs: «Ūdeņraža tehnoloģiju praktiskās izmantošanas vēsture jau meklējama 1950./60. gadu kosmosa tehnoloģijās. Ūdeņraža auto šodien nav nekāda zinātniskā fantastika. Tie ir moderni elektroautomobiļi, kuriem elektrību rada kurināmā elements un ūdeņraža gāze un kuru draudzīgums videi un energoefektīvā darbība jau daudzviet pasaulē ir apliecinājusi ekonomisko izdevīgumu. Tā viennozīmīgi ir autoindustrijas nākotne.»

Latvija var lepoties ar gudriem un talantīgiem cilvēkiem gan zinātnē, gan uzņēmējdarbībā – drosmīgākie mūsu laboratorijās radītās tehnoloģijas padara konkurētspējīgas un atrod noietu tirgu globālā mērogā.

Protams, šiem uzņēmīgajiem Latvijas talantiem ir nepieciešama ceļa karte zinātņu ietilpīgo uzņēmumu izaugsmei, un tās veidotāji lielā mērā ir zinoši speciālisti no valsts puses. Tieši ar tādu domu apkopojam zinātņietilpīgu uzņēmumu finansētājus un atbalstītājus, tāpat idejas, kā tehnoloģiju izstrādi vēl labāk atbalstīt nākotnē. Turklāt ne tikai Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) strādā ar zinātņietilpīgu uzņēmumu atbalstīšanu. Maijā Latvijā notikušajā “Deep Tech Atelier 2024” konferencē iesaistījām visas puses – pētniecības organizācijas, industrijas ekspertus, zinātniskos jaunuzņēmumus, valsts pārvaldes pārstāvjus un tehnoloģiju interesentus, publiskos un privātos investorus –, lai saprastu katra dažādās iespējas un būtisko, ko pievienot iepriekšminētajai ceļa kartei.

Latvijas zinātniekiem jau tuvākajos gados varētu pavērties jaunas iespējas pētniecībā, jo pirmdien, 24. februārī, Latvija Eiropas Kodolpētniecības centrā (CERN) iesniedza Izglītības un zinātnes ministrijas sagatavoto pieteikumu, apliecinot valsts vēlmi pievienoties CERN asociētās dalībvalsts statusā, informē Rīgas Tehniskā universitāte.

Latvijas pieteikumu CERN vadībai nodeva ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs.

Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) parlamentārais sekretārs Reinis Znotiņš norāda: "Iestājoties pasaules vadošajās ekonomiskajās un zinātniskajās apvienībās kā OECD un Eiropas Kosmosa aģentūra, Latvija jau ir apliecinājusi savu vēlmi kļūt par konkurētspējīgu spēlētāju pasaules attīstīto valstu vidū.

CERN ir viens no pasaules ambiciozākajiem projektiem, kurā piedalās zinātnieki no visas pasaules.

Iestāšanās šajā organizācijā pavērs jaunas iespējas un līdzdalības potenciālu Latvijas zinātniekiem, kā arī Latvijas uzņēmējiem. Starptautiskā vide palīdzēs iegūt salīdzinošu pieredzi un zinātnes sadarbības partnerus pasaules augstākajā līmenī."

Vadošās Latvijas ražojošo nozaru asociācijas, Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) asi kritizē atsevišķu ministriju ierēdņu nekonsekvenci un bezdarbību saistībā ar finansējuma piešķiršanu jaunu produktu, un tehnoloģiju izstrādei Kompetences centru atbalsta programmas² ietvaros, tādējādi bremzējot tautsaimniecības attīstību un samazinot eksportspēju.

Atklātā vēstulē Latvijas valsts ministru prezidentam, ekonomikas, finanšu, zemkopības un tieslietu ministrijām tiek prasīts paātrinātā kārtā apstiprināt Ministru kabineta noteikumus, kas paredz nodrošināt šīs programmas darbības un finansējuma nepārtrauktību. Vēstuli parakstījušās nozaru asociācijas aptver uzņēmumus, kas nodrošina vairāk nekā 90% no Latvijā radītās un eksportētās vērtības.

Kompetences centru atbalsta programma ir ļoti nozīmīga Latvijas tautsaimniecības attīstībai. Tās mērķis ir paaugstināt Latvijas komersantu konkurētspēju, veicinot pētniecības un rūpniecības sektoru sadarbību rūpniecisko pētījumu, jaunu produktu un tehnoloģiju attīstību jomā. Pateicoties inovācijām tiek radītas jaunas, labi apmaksātas darba vietas, palielinās Latvijas ieņēmumi no eksporta, kas savukārt dod valstij lielāku nodokļu apjomu un spēju nodrošināt budžeta izdevumus. Kompetences centru atbalsta programma ir veiksmīgākā rūpniecisko inovāciju atbalsta programma Latvijā, kura līdz šim ir nodrošinājusi vislielāko devumu jaunu produktu un tehnoloģiju attīstībā.

Latvijas valstij ir komerciāli pamatots iemesls piedalīties starptautiska līmeņa fundamentālo zinātņu projektos, pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Cita starpā Latvijas dalība Eiropas Kosmosa aģentūrā un eventuāli arī Eiropas Kodolpētījumu organizācijā (CERN)* dod iespēju Latvijas uzņēmumiem piedalīties iepirkumos, kas prasa augstas pievienotās vērtības produktus un pakalpojumus. Tā akcelerācijas platformas Komercializācijas reaktors vadītājs un līdzīpašnieks Nikolajs Adamovičs DB komentē, ka, «ja reiz tu esi spējis kaut ko pārdot CERN, tad tas ir labs, praktisks zīmogs tava darba kvalitātei. Un tas jau ir pakāpiens tālākiem globāliem iepirkumiem.» Pēc CERN pārstāvju vizītes Latvijā (skat. DB 23.05.) Komercializācijas reaktors ir organizācijai prezentējis sešus no saviem projektiem.

CERN ir ieinteresējies arī par Primekss Group betona tehnoloģiju, kas ļauj radīt neplaisājošu un arī šķidruma un gāzu noturīgu betonu. Kompānijas vadītājs un līdzīpašnieks Jānis Ošlejs DB norāda, ka šāda sadarbība nozīmēs ne vien biznesa darījumu, bet arī iespēju turpināt savu produktu pētniecību un attīstību. «Ja ar CERN palīdzību mēs saprastu, kā mūsu betons darbojas saskarsmē konkrēti ar hēlija molekulām, tad tam būtu komerciālais pielietojums ļoti daudzās sfērās,» saka J. Ošlejs.

Jau gadu Latvijai Izraēlā ir Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras inovāciju un tehnoloģiju pārstāvniecība. Lai gan kara dēļ pēdējais pusotrs mēnesis ir bijis patiesi izaicinošs, darbs neapstājas, vēl jo vairāk – abu valstu sadarbībai ir liels potenciāls.

Protams, Izraēlā šobrīd notiek karš, taču vietējā uzņēmēju kopiena to sauc par lielo tehnoloģiju pasākumu jeb "Tech Event" un pēc kara beigām sagaida kārtējo inovāciju un investīciju pieaugumu. Neskatoties uz to, ka pasaules ekonomikas eksperti saka, ka "Izraēlas ekonomika ir konvulsijās" un ka "pēc šī kara atlabt vairs nebūs tik viegli", paši izraēlieši tic, ka viņi vien trenē savas pretestības spējas un vāc motivāciju kārtējam lēcienam. Šobrīd arvien notiek dažādi pasākumi, vienīgā atšķirība – uz tiem aicina tik daudz cilvēku, cik saiet tuvākajā bumbu patvertnē.

Fokusā inovācijas un tehnoloģijas

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras pārstāvniecība Izraēlā ir fokusēta uz kopprojektu veidošanu inovāciju un tehnoloģiju jomā. Ir pagājis gads, kopš es to vadu. Šajā laikā esmu pabijusi daudzos pasākumos, kur prezentēja biorobotus, videokameras, ar kurām var sarunāties, satelītus, kuri no kosmosa saredz futbola bumbu, lidojošos taksometrus, mākslīgo pienu un medu… Šķiet, ka Izraēla ir izgudrotāju zeme, kuru pārsteigt nebūs vienkārši.

“Helmes” grupa, kuras sastāvā ietilpst arī IT uzņēmums “Helmes Latvia” iegādājusies 75% programmatūras izstrādes kompānijas “Trinidad Wiseman” akciju, paplašinot savu darbību Baltijas valstīs.

Stratēģiskā partnerība ir būtisks pavērsiens visiem grupas uzņēmumiem, ļaujot apvienot stiprās puses un zināšanas, kā arī sekmēt pakalpojumu kvalitāti. “Trinidad Wiseman” turpinās darboties ar līdzšinējo nosaukumu un vadības komandu.

Uzņēmuma “Trinidad Wiseman” 20 gadu pieredze ļaus paplašināt grupas sniegtos pakalpojumus tādās jomās kā pakalpojumu dizains, datu analītika, lietotāju pieredzes dizains un mākslīgais intelekts. “Baltijas IT uzņēmumi jau šobrīd demonstrē augstu konkurētspēju, kā arī labu cenas un kvalitātes attiecību, saņemot starptautisku atzinību un pievēršot ārvalstu investoru uzmanību. “Helmes Latvia” nākotnes plānos ietilpst spēcīgākas klātbūtnes nodrošināšana arī ārvalstu mērķa tirgos, tostarp Vācijā, tāpēc apvienošanos ar pieredzes bagāto un Igaunijā plaši pazīstamo IT kompāniju vērtējam kā ļoti būtisku. Tā viennozīmīgi stiprinās arī grupas kopējo konkurētspēju,” norāda “Helmes Latvia” vadītājs Viesturs Bulāns.

Digitālo inovāciju grupas “Helmes” ieņēmumi pērn sasniedza 101,3 miljonus eiro, kas ir par 9,6% vairāk, nekā gadu iepriekš (2022. gadā šis rādītājs bija 92,4 miljoni eiro).

Grupā ietilpst arī pašmāju uzņēmums “Helmes Latvia”, un galvenie kompānijas darbības tirgi ir Igaunija, Latvija, Lielbritānija, Vācija, ASV, Lietuva, Zviedrija, Francija un Somija. Peļņa pirms procentiem, nodokļiem un amortizācijas pērn sasniedza 13,0 miljonus eiro, bet tīrā peļņa - 9,9 miljonus eiro. Grupā strādā aptuveni 1400 darbinieki.

Uzņēmums aktīvi strādā, lai samazinātu IT nozares ietekmi uz vidi un sekmētu ilgtspēju. Kompānija ieguvusi vides pārvaldības sistēmas sertifikātu ISO 14001, kas apliecina paveikto vides pārvaldības sistēmas attīstīšanas, uzturēšanas un pilnveidošanas jomā.

“Lai mazinātu IT nozares ietekmi uz vidi un sekmētu ilgtspēju, būtiska nozīme ir pārdomātai funkcionalitātei. Viens no risinājumiem ir ilgtspējīga programmatūra - domāšanas veids vai pieeja, kuras elementus daudzi IT nozares profesionāļi pielieto jau šobrīd. Uzskatām, ka ilgtspējai jākļūst par būtisku komponenti arī publiskā sektora īstenotajos IT sistēmu izstrādes un uzturēšanas iepirkumos, kas ilgtermiņā sniegtu būtiskus ieguvumus ne tikai videi, bet arī ekonomikai,” norāda “Helmes Latvia” vadītājs Viesturs Bulāns.