Biežākā iedzīvotāju rīcība, saskaroties ar naudas viltojumiem, būtu vēršanās policijā (40%). Savukārt nedaudz vairāk kā piektdaļa (22%) šādā situācijā vērstos kādā no Latvijas komercbankām vai Latvijas bankā.
Vairāk nekā desmitā daļa jeb 11% iedzīvotāju atzīst, ka tomēr izmēģinātu laimi un norēķinātos ar viltoto naudas zīmi. It īpaši drosmīgi šajā ziņā ir rīdzinieki (15%) un iedzīvotāji vecuma grupā no 25 līdz 34 gadiem (16%).
Raksti par tēmu
EM rosina pagarināt samazināto akcīzes nodokli dīzeļdegvielai
Dienas Bizness
Narvesen laiž klajā jaunu privāto preču zīmi CHOP CHOP
Dienas Bizness
EM: Degvielas tirgotāju solidaritātes maksājuma ieviešana ir nepieciešama
LETA
EM rosina pagarināt samazināto akcīzes nodokli dīzeļdegvielai
Dienas Bizness
Narvesen laiž klajā jaunu privāto preču zīmi CHOP CHOP
Dienas Bizness
EM: Degvielas tirgotāju solidaritātes maksājuma ieviešana ir nepieciešama
LETA«Kopumā tikai 10% aptaujāto norādījuši, ka naudas viltojumu gadījumi uz tiem neattiecas, jo ikdienā norēķinus veic praktiski tikai ar bankas kartēm. Tas liecina par to, ka, Latvijā joprojām ir ļoti daudz vietu, kurās pircējs nevar norēķināties ar karti – tirgus, mazie veikaliņi, kioski, frizētavas, skaistumkopšanas saloni utml. Šie tirgotāji ikdienā saskaras gan ar viltojumu risku, gan arī ar maiņas naudas iztrūkumu, kas ir izteikti raksturīga tendence tieši pēc eiro naudas ieviešanas,» uzsver SIA Verifone Baltic direktors Agris Štikāns.
Iedzīvotāju aptauja rāda, ka izteikti biežāk uz norēķināšanos tikai ar kartēm norāda respondenti augstākajā ienākumu grupā (21%), kā arī vīrieši (12% pretstatā 7% sieviešu), rīdzinieki (12%).
Kopumā tika aptaujāti 726 respondenti vecuma grupā no 15 līdz 74 gadiem.
