2012. gads autoindustrijā ir bijis raibs kā dzeņa vēders. Rūpes par apkārtējo vidi un drastiskie Eiropas CO2 normatīvi ir galvenie dzinuļi, kas uzliek par pienākumu autoražotājiem katru nākamo jauno modeli izveidot energoefektīvāku. Atsevišķos gadījumos jaunpienācēji sirgst ar nepatīkamu blakusparādību, proti, ekonormatīvos iegrožotie iekšdedzes motori ir kļuvuši garlaicīgāki un kuslāki, jo uz taupības altāra nereti ir spiesti upurēt dinamiku un jaudu. Turpretim daudziem ražotājiem, liekot lietā turbo spēku un citus modernos risinājumus, ir izdevies atrast kompromisu starp taupību un enerģisku dinamiku. Kā sacīt, lai vilks būtu paēdis un kaza paliktu dzīva.
Joprojām tiek lauzti šķēpi par bezizmešu elektroautomobiļu lietderību un nākotnes izredzēm ne tikai Latvijā, bet arī Eiropā. Pagaidām runu un iespaidīgu iekarošanas plānu ir vairāk nekā reālo darbu. Subjektīvi šķiet, ka elektromobilitātes nākotni Eiropā noteiks vadošo vācu ražotāju lēmums aktīvi ķerties pie šī segmenta iekarošanas. Tajā brīdī, kad Vācijas autobraucējs, pašmāju autoražotāja mudināts, būs gatavs dīzeļauto vietā balsot arī par bezizmešu auto, tam noteikti sekos arī pārējā Eiropa. Pagaidām pirmās pamanāmas bezdelīgas, proti, hibrīdmodelis Opel Ampera un 100% elektroauto Nissan Leaf un citi ekomobiļi neko vērā ņemamu nav sasnieguši. Vaina nav meklējama tikai tajā, ka lielākajā daļā Eiropas, tostarp arī Latvijā nav vajadzīgās elektrouzlādes infrastruktūras. Iespējams, ka daudz svarīgāks ir valsts atbalsts, kompensējot vismaz daļu summas no dārgā elektroauto iegādes, kas piemēram, lieliski darbojas Igaunijā. Droši vien, ka 2013. gads nekļūs par elektroauto uzvaras gājienu Latvijā, taču viens gan ir skaidrs: gribam to vai nē, ar elektroautomobiļiem agrāk vai vēlāk nāksies rēķināties.
Plašāk lasiet laikraksta Dienas Bizness pielikumā B-kods!
