Eurolines paplašina maršrutu Rīga- Viļņa 2 reizes dienā. Šobrīd Lux Express serviss ir pieejams starp lielākajiem Baltijas valstu centriem. Eurolines nodrošina Lux Express savienojumus no Rīgas uz Tallinu, Viļņu un Klaipēdu.

Maršruts sāk kursēt no 6. oktobra. Pakalpojums būs pieejams 2 reizes dienā gan no Rīgas, gan Viļņas. Eurolines kopumā piedāvā 3 reizes dienā braukt no Rīgas uz Viļņu un nākotnē plāno vēl paplašināt izbraukšanas laikus

Šovasar Eurolines atklāja Lux Express servisu no Rīgas uz Klaipēdu. Mēneša laikā pārdotas vairāk kā 2 000 biļešu. Šobrīd konkrētajā maršrutā pārvadāti 10 000 pasažieru. Pirmais Lux Express maršruts tika atvērts 2007. gada 19. novembrī starp Rīgu un Tallinu. Šis biznesa klases autobusu koncepts tika labi uzņemts tirgū un pieprasījums nepārtraukti aug. No jaunā gada Eurolines Baltic ir apkalpojis aptuveni 50 000 klientu Lux Express autobusos.

Pasažieru vilcienu satiksmes starp Viļņu un Rīgu pagarināšana līdz Tallinai ir atkarīga no Latvijas un Igaunijas amatpersonu lēmumiem, trešdien paziņoja Lietuvas satiksmes ministrs Marjus Skuodis.

Trešdienas rītā atklājot pasažieru vilcienu satiksmi starp Viļņu un Rīgu, Skuodis žurnālistiem teica, ka Latvija un Igaunija pašlaik diskutē par dzelzceļa satiksmi starp Rīgu un Tartu, kuram varētu pielāgot arī līnijas starp Viļņu un Rīgu kursēšanas grafiku.

"Man ir ļoti grūti runāt par projektiem, kurus tieši nevaru ietekmēt, jo vispirms par to ir jāvienojas Igaunijas un Latvijas pusei," trešdien Viļņā žurnālistiem sacīja Skuodis, atbildot uz jautājumu, vai pašreizējā valdības sasaukuma laikā varētu sākt pasažieru vilcienu satiksmi starp Viļņu un Tallinu.

"Jau notiek sarunas par savienojumu starp Rīgu un Tartu, un mums ir [dzelzceļa] savienojums no Tartu uz Tallinu. Ja tiks izveidots savienojums starp Rīgu un Tartu, es domāju, ka mēs varēsim pielāgot kustības grafikus [maršrutam Viļņa-Rīga]," klāstīja Lietuvas satiksmes ministrs.

Latvijas nacionālās aviosabiedrības Air Baltic Corporation (airBaltic) valdes rīcību, nepaziņojot lidojumu atcelšanas iemeslus, iespējams kvalificēt kā apzinātu kaitniecību, jo tā grauj uzņēmuma reputāciju, rada finansiālus zaudējumus un samazina uzņēmuma vērtību, par šādu Satiksmes ministrijas (SM) nostāju ziņu aģentūru LETA informēja SM pārstāvis Aivis Freidenfelds.

SM aicina airBaltic valdi nekavējoši sniegt paskaidrojumu par iemesliem šodienas reisu atcelšanai, kā arī nodrošināt, lai rītdienas plānotie regulārie reisi tiktu nodrošināti.

Valsts kā lielākais akcionārs uzsver, ka airBaltic valdes atbildība ir nodrošināt aviokompānijas ikdienas darbību veicot pasažieru pārvadājumus. Uzņēmuma valde nav sniegusi nekādu informāciju par iemesliem, kāpēc tiek atcelti reisi uz Briseli, Berlīni, Viļņu un Tallinu ne kompānijas klientiem, ne uzņēmuma akcionāriem, informēja Freidenfelds. Avikompānijas pezidents Bertolts Fliks tikmēr paziņojis, ka iesniegs sūdzību Ģenerālprokuratūrā par viņam netīkamajām interpretācijām, kas izskanējušas šodien pēc tam, kad nāca klajā fakti par mēģinājumu palielināt airBaltic apmaksāto pamatkapitālu, tādejādi, iespējams, palielinot Baltijas Aviācijas Sistēmas ietetkmi airBaltic, valsti atstājot mazākumā.

Starptautiskais pasažieru pārvadātājs Lux Express šā gada pirmajā pusgadā Baltijā pārvadājis par 23% vairāk pasažieru nekā pērn analogā laika periodā. Šogad pārvadāto pasažieru skaits pieaudzis līdz 192 000, informē Lux Express komunikācijas konsultante Aiva Eiduka.

«Lux Express pirmā pusgada rezultāti iepriecina ar pozitīvu tendenci - latvieši arvien biežāk izvēlas ceļot uz Baltijas galvaspilsētām ar autobusu. Šogad vietējo ceļotāju skaits ir palielinājies par 25% salīdzinājumā ar pērno gadu, palielinājies braucēju skaits reisos gan uz Tallinu, gan uz Viļņu. Šogad uz Tallinu ir ceļojuši par 25% vairāk vietējo pasažieru nekā pērn, savukārt uz Viļņu - par 26% vairāk,» norāda Lux Express valdes loceklis Krišjānis Reķis.

Pārvadātājs šogad investējis aptuveni 3 miljonus eiro sešu jaunu biznesa klases autobusu iegādē. Jaunie Lux Express Lounge autobusi no Rīgas uz Tallinu kursē kopš 12. jūnija. Lounge autobusos, kuros ir 15 jaunas biznesa klases sēdvietas līdzšinējo 10 sēdvietu vietā, ļauj palielināt pārvadāto biznesa klases pasažieru skaitu visā Baltijā.

VAS Starptautiskā lidosta Rīga svētdien (26. oktobrī) aizturējusi Lietuvas lidsabiedrības FlyLAL reisu uz Viļņu, Db.lv informēja VAS Starptautiskā lidosta Rīga preses sekretārs Mārtiņš Langrāts.

VAS Starptautiskā lidosta Rīga iesniedza Lietuvas lidsabiedrības FlyLAL gaisa kuģa kapteinim atkārtotus rēķinus. Līdz brīdim, kamēr FlyLal nebūs veikusi minēto rēķinu apmaksu VAS Starptautiskā lidosta Rīga aizturēja lidsabiedrības reisu Nr.TE709 uz Viļņu.

FlyLAL lidmašīna ieradās starptautiskajā lidostā Rīga 25.oktobrī pulksten 23.50, un saskaņā ar sarakstu tai bija jāveic atpakaļreiss no Rīgas uz Viļņu 26.oktobrī pulksten 6.35.

Šis bija piespiedu solis, ņemot vērā FlyLAL izvairīšanos apmaksāt rēķinus par lidsabiedrības lidmašīnu virszemes apkalpošanu starptautiskajā lidostā Rīga. Ņemot vērā, ka FlyLAL un VAS Starptautiskā lidosta Rīga līgums ir konfidenciāls, un tā noteikumi nav izpaužami trešajām pusēm, VAS Starptautiskā lidosta Rīga nav tiesību izpaust parādu apmēru, taču tas ir būtisks, norāda M. Langrāts.

Latvijas nacionālā aviokompānija airBaltic atcēlusi šodien paredzētos reisus. Vairāki lidojumi nenotiks arī rīt un parīt. airBaltic neskaidro šīs rīcības iemeslus ne partneriem, ne medijiem, ne darbiniekiem.

Latvijā ir atcelti airBaltic reisi uz Berlīni, Briseli, Palangu, Tallinu, Tartu un Viļnu, Db.lv pastāstīja starptautiskajā lidostā Rīga.

Šie reisi ir atcelti un lidostā Rīga nevarēja pastāstīt, kad un vai šie reisi tiks atjaunoti. Aviokopānija skaidrojumu nav sniegusi arī saviem darbiniekiem, kuriem bija paredzēti lidojumi ar konkrētajiem reisiem. Kā Db norādīja airBaltic darbinieki, kas, protams, vēlējās palikt anonīmi - parasti šādās situācijās tiek paskaidrots reisa atcelšanas iemesle - nepiemēroti laikapstākļi, tehniskas lidmašīnas problēmas, taču šajā reizē paskaidrojumi nav sniegti; vien dots norādījums uzturēties darbinieku viesnīcā līdz nākamajam rīkojumam.

Starptautiskā lidosta Rīga joprojām no Latvijas nacionālās aviokompānijas airBaltic nav saņēmusi informāciju, kādēļ pirmdien un otrdien kompānija atcēlusi vairākus reisus, otrdien Latvijas Radio teica lidostas Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Sarmīte Bunka-Brilijonka.

«Situācija šorīt lidostā ir salīdzinoši mierīga. Ja vakar bija vērojamas rindas un drūzmēšanās pie airBaltic kasēm, tad nakts jau bija mierīga un arī šorīt lidostā situācija ir salīdzinoši mierīga,» teica lidostas pārstāve.

Viņa piebilda, ka pagaidām lidosta nav saņēmusi informāciju, kādēļ reisi ir atcelti un lidostai arī nav informācijas vai turpmākajās dienās vēl kādu reisi tiks atcelti. Bunka-Brilijonka arī neatminējās, ka iepriekš kāda aviokompānija lidostā būtu atcēlusi tik daudz reisus, nepaskaidrojot iemeslus.

Latvijas nacionālā aviokompānija airBaltic turpmāk vairs nenodrošinās tiešos reisus starp Tallinu un Viļņu – tā vietā aviosatiksme starp Igaunijas un Lietuvas galvaspilsētām tiks nodrošināta caur Rīgu.

«Mums dienā ir ļoti daudzi lidojumi starp Rīgu un Tallinu/Viļņu. Līdz ar to aviokompānija var nodrošināt ļoti labus savienojumu lidojumus - pārsēšanās laiks lidojumā var sasniegt 30 minūtes,» kompānijas stratēģiju apstiprina aviokompānijas viceprezidents komunikācijas jautājumos Jānis Vanags.

airBaltic jau kādu laiku mainījusi savu stratēģiju, vairāk koncentrējoties uz tranzīta pasažieriem un Rīgu padarot par aviotranzīta centru. J. Vanags sola, ka savienojumu lidojumos starp Tallinu un Viļņu airBaltic varēs nodrošināt labākas cenas. Arī līdz šim pasažieri esot izvēlējušies savienotos reisus, tieši pievilcīgāko cenu dēļ. «Laiks paies nedaudz ilgāks, toties cena būs pievilcīgāka,» viņš sola.

Igaunijas pārvadātājs "Elron" plāno sākt pasažieru vilcienu satiksmi starp Rīgu, Tartu un Tallinu ne vēlāk kā šī gada oktobrī, pavēstīja AS "Pasažieru vilciens" (PV) pārstāvji.

PV informē, ka patlaban starpministriju līmenī ir panākta konceptuāla vienošanās par PV un "Elron" sadarbības uzsākšanu pasažieru pārvadājumu nodrošināšanai starp Rīgu, Tartu un Tallinu.

Kompānijā informē, ka līdz šim diskutēts, ka Igaunijas pārvadātājs varētu pagarināt savu esošo maršrutu Tallina-Tartu-Valga vienreiz dienā līdz Rīgai.

Vilciena atiešana no Valgas uz Rīgu plānota vakarā, bet no Rīgas uz Valgu rīta pusē. Latvijas pusē vilcienam pieturot Valmierā, Cēsīs, Siguldā un Zemitānos.

PV pārstāvji piebilst, ka līdz tam Igaunijas pārvadātājam jāpaveic zināmi mājasdarbi, piemēram, jāiziet sertifikācijas process vilcienu izmantošanai Latvijas teritorijā un VAS "Latvijas dzelzceļš" infrastruktūrā, jāaprīko sastāvs ar nepieciešamo aprīkojumu un jāpielāgo apziņošanas sistēma.

Kruīza pasažieru skaits šogad krities teju par 40%, salīdzinot ar pagājušo gadu, kad Klaipēdu apmeklēja 35,2 tūkstoši kruīza pasažieru.

Šogad ar 37 kruīza kuģiem Klaipēdu apmeklējuši 21,5 tūkstoši cilvēku. Pērn ostā ienāca 45 kruīza kuģi. Samazinājušās līdz ar to ir arī ostu nodevas – no 1,42 milj. litu pērn līdz 0,92 milj. litu šogad, raksta portāls portnews.ru. Iecerēts, ka 2012. gadā Klaipēdu apmeklēs 22 kruīza kuģi.

«Jāatzīst, ka Klaipēdā vērojams kruīza kuģu skaita kritums, kam cēlonis būtībā ir intereses mazināšanās par Klaipēdu kā jaunu jūras tūrisma objektu, un nepietiekamā tūrisma pakalpojumu attīstība – nepietiek pievilcīgu tūrisma objektu, izklaides dažādība, kā arī plašāks ekskursiju klāsts. Līdzīga lieluma kaimiņvalstu ostās, kas nav galvaspilsētas, arī vērojams kruīza kuģu apmeklējuma kritums. Piemēram, Polijas ostās Gdaņskā un Gdiņā šis kritums ir 8%,» saka Klaipēdas ostas mārketinga departamenta vadītāja Kristina Gontiera.

Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) ir apturējis zīmola Nestle Purina Petcare France kaķu barības Purina Pro Plan opti – light low fat rich in turkey ar partijas numuru 6358091101 (derīguma termiņš 06.2018.) un zīmola Dr.Clauder solution for pets Gmbh suņu barības Sensitive adult lamb&rice ar partijas numuru 151 (derīguma termiņš 31.05.2019.) izplatīšanu, jo tajās konstatēts karbamīds.

Barības partiju izplatīšana apturēta un paņemti paraugi atkārtotai izmeklēšanai. Kad tiks saņemti analīžu rezultāti, dienests lems par turpmāko rīcību.

Kopumā laboratoriskai izmeklēšanai uz Dānijas laboratoriju (Fødevarestyrelsens Laboratorie Aarhus), kas iepriekš izmeklēja arī uzņēmumā Tukuma straume ražotās barības paraugus, tika nosūtīti pieci dažādu ražotāju suņu un kaķu barības paraugi.

Laboratorija testēšanu veica, izmantojot nevis vienu metodi kā uzņēmuma Tukuma straume gadījumā, bet divas metodes. Vienā gadījumā karbamīda saturs tika noteikts, mērot optisko blīvumu pie 420 nanometru (nm) viļņu garuma, bet otrā gadījumā tas tika noteikts, mērot optisko blīvumu pie 435 nm viļņu garuma.

Rīgas domes priekšsēdētājs Nils Ušakovs (SC) uzskata, ka SIA Rīgas satiksme (RS) pērn ar zaudējumiem strādājusi tikai no grāmatvedības viedokļa, taču pēc būtības tie radušies tādēļ, ka uzņēmums noteiktām iedzīvotāju kategorijām nodrošinājis brīvbiļetes.

Ušakovs skaidroja, ka RS bez sabiedriskā transporta pakalpojumu nodrošināšanas pilda arī sociālo funkciju, nodrošinot brīvbiļetes personu grupām, kurām nepieciešams atbalsts, - pensionāriem, skolēniem un invalīdiem. Līdz ar to zaudējumi nav vērtējami kā uzņēmuma vadības nolaidība un reorganizācijas pasākumiem neesot pamata.

«Turklāt pagājušajā gadā uzņēmums nodrošināja pārvadājumus par cenu, kas ir divreiz zemāka par pašizmaksu. Šajā situācijā vārdu «zaudējumi» var izmantot tikai no grāmatvedības perspektīvas, bet pēc būtības šī ir viena no formām, kā rīdziniekiem tika sniegts sociālais atbalsts,» sacīja Rīgas mērs.

Biļešu serviss BezRindas.lv iekļāvis savā piedāvājumā jaunus reisus uz esošajiem galamērķiem ārvalstīs un pievienojis jaunus galamērķus.

Turpmāk BezRindas.lv piedāvās jaunus reisus uz Tallinu un Viļņu un jaunus galamērķus – Kaļiņingradu un Novogorodu. Biļetes iespējams iegādāties arī uz reisu starppieturām Pērnavā, Pleskavā, Šauļos, Tauraģē, Paņevežā un citur.

«BezRindas.lv tiešsaistes biļešu tirdzniecības sistēmā tagad ir pieejamas arī biļetes uz Eurolines tīkla pārstāvja Baltijā Lux Express nodrošinātajiem reisiem. Tā kā Lux Express ir viens no vadošajiem uzņēmumiem pasažieru pārvadājumos starptautiskajos reisos Baltijā, tad piedāvāto starptautisko reisu klāsts ir tagad vairākkāršojies,» norādīja BezRindas.lv vadītājs Gatis Sprūds.

Igaunijas nacionālā aviokompānija Estonian Air apsver iespēju iegādāties Somijas helikopteru transporta kompāniju Copterline, tādējādi cerot piesaistīt papildus pasažierus no Helsinkiem.

Helikopteru kompānija Copterline nodarbojas ar pasažieru pārvadāšanu no Helsinkiem uz Tallinu. Par Estonian Air plāniem vēsta laikraksts Eesti Päevaleht.

Estonian Air padomes priekšsēdētājs Joakims Heleniuss norādīja, ka helikopteru maršruts starp Tallinu un Helsinkiem ir viens no veidiem, kādos piesaistīt vairāk cilvēku lidojumiem uz Eiropu caur Igaunijas galvaspilsētu.

«Uzņēmēji varētu ļoti ātri nokļūt no Helsinku centra uz Tallinu, no kurienes doties tālāk. Tas būtu daudz ātrāk nekā braukt uz Helsinku lidostu un pēc tam lidot ar Finnair,» sacīja J. Heleniuss. No Helsinkiem uz Tallinu ar helikopteru iespējams nokļūt 18 minūšu laikā.

Šodien, 12. decembrī, maršrutā starp Tallinu un Helsinkiem atsāk kursēt kruīza prāmis Silja Europa, kura atjaunošana izmaksāja 16 miljonus eiro, savukārt prāmis Romantika, kas kursēja Tallina–Stokholma līnijā, atsāk kursēt maršrutā starp Rīgu un Stokholmu, informē Tallink Grupp.

Rīt, 13. decembrī, prāmis Baltic Queen pārtrauc kursēt Tallina–Helsinki līnijā un atsāk kursēt maršrutā starp Tallinu un Stokholmu.

Maršrutā starp Rīgu un Stokholmu turpmāk kursēs Romantika un Isabelle, nodrošinot regulāru ikdienas jūras satiksmi starp Latviju un Zviedriju. Ceļotājiem līdz ar to tiek piedāvāta vēl plašāka un interesantāka kruīza ceļojuma pieredze, kā arī tiek nodrošināta pasažieru, pasažieru transportlīdzekļu un kravu jūras pārvadājumi starp Rīgu un Stokholmu katru dienu. 2017. gada sākumā arī prāmim Romantika būs plānotā tehniskā apkopē, kuras laikā tiks atjaunots restorāns-kafejnīca Fast Lane un tiks pārveidots Seaside bārs, nodrošinot plašāku bērnu spēļu telpu. Atjaunots tiks arī bufetes restorāns un šova zāle.

Starptautiskais pasažieru pārvadātājs "Lux Express" no piektdienas, 28.aprīļa, palielinās reisu skaitu maršrutā Rīga-Tallina, informē "Lux Express" pārstāvji.

Ieskaitot maršrutu Tallina-Viļņa, turpmāk starp Rīgu un Tallinu ik dienu tiks nodrošināti 12 reisi. Braucienu dati liecina, ka Latvija joprojām ir viens no populārākajiem ceļojumu galamērķiem igauņu vidū, savukārt Latvijas iedzīvotāji labprāt ceļo uz Igauniju.

Salīdzinot ar 2022.gada martu, "Lux Express" maršrutā Tallina-Rīga pasažieru skaits šogad palielinājās par 61%. Savukārt kopējais pasažieru skaits visos reģiona (Baltijas valstis un Varšava) maršrutos šogad pieauga par 67%.

"Lux Express" starptautiskā biznesa vadītājs Raits Remmels norāda, ka visās trīs Baltijas valstīs novērojams intereses pieaugumu par ceļošanu, un to apliecina arī pasažieru skaita pieauguma tendences. "Lux Express" seko līdzi pasažieru vēlmēm un, reaģējot uz intereses kāpumu, atbilstoši palielina arī reisu skaitu.

2026.gadā «Rail Baltica» maršrutus provizoriski izmantos 10,513 miljoni pasažieru, liecina «Rail Baltica» kopuzņēmuma «RB Rail» pētījums par projekta pasažieru pārvadājumu prognozēm.

Pētnieki prognozē, ka 2026.gadā pasažieru skaits maršrutā no Tallinas līdz Pērnavai būs 407 000, no Pērnavas līdz Rīgai - 337 000, no Rīgas centrālā stacijas līdz Rīgas lidostai - 7,56 miljoni, bet no Rīgas lidostas līdz Panevēžai - 373 000 pasažieru.

Turklāt no Panevēžas līdz Kauņai prognozēti 648 000 pasažieri, no Kauņas līdz Viļņai - 845 000, savukārt maršrutā no Kauņas līdz Polijai - 341 000 pasažieru.

Kopumā prognozēts, ka 2026.gadā «Rail Baltica» maršrutus izmantos 10,513 miljoni pasažieru.

Savukārt 2036.gadā pēc pētnieku aplēsēm pasažieru skaits vairumā maršrutu pieaugs. Kopumā prognozēts, ka šajā gadā «Rail Baltica» maršrutus izmanos 9,774 miljoni pasažieru.

Pasažieru vilciens starp Viļņu un Rīgu kursēs katru dienu, ceļā pavadot nedaudz ilgāk kā četras stundas, aģentūru LETA informēja Lietuvas valsts dzelzceļa grupas "Lietuvos geležinkeliai" pārstāvji.

Lietuvas pasažieru vilcienu operatora "LTG Link" vilciens no rīta dosies ceļā no Viļņas, bet pēcpusdienā - no Rīgas. Pirmais braucienu notiks jau 27.decembrī.

Vilciens no Viļņas izbrauks katru dienu plkst.6.30, no Kaišadores - plkst.7.14, no Šauļiem - plkst.8.51, no Jonišķiem - plkst.9.30. Jelgavā vilciens ieradīsies plkst.10.06, bet Rīgas Centrālajā stacijā - plkst.10.43.

No Rīgas uz Viļņu vilciens katru dienu aties plkst.15.28, no Jelgavas - plkst.16.08, Šauļos vilciens ieradīsies plkst.17.21, bet Viļņā - plkst.19.51.

Uzņēmuma pārstāvji skaidro, ka "LTG Link" pašlaik veic sagatavošanās darbus jaunajam maršrutam, jau nākamās nedēļas sākumā sniegs klientiem visu būtisko informāciju par vilcienu reisiem un uzsāks biļešu tirdzniecību.

Noslēgušies Ventspils ostas Ziemeļu mola viļņu aizsargsienas, kas aizsargā ostas akvatoriju no viļņiem, straumēm un smilšu sanesumiem, rekonstrukcijas darbi, informē Ventspils brīvostas pārvaldē.

Ziemeļu mola viļņu aizsargsiena celta 1976.gadā. Būve ir 318 metru gara, tās zemūdens daļa sniedzas 6,8 metru dziļumā. DR un ZR vēji rada pastiprinātu viļņošanos un slodzi viļņu aizsargsienai Ziemeļu molā, tāpēc gadu gaitā konstrukcijas bija stipri nolietojušās. Rekonstrukcijas laikā atjaunota teritorija gar parapeta sienu un remontēta sienas virsma, parapeta sienai izveidots monolīts betona kodols, toskait nomainīta daļa tetrapodu, tāpat atjaunotas navigācijas iekārtas, remontēts viļņu aizsargsienas segums un pamatne.

Būvniecības darbus piestātnē veica PS GTL GT INSPEKT, bet projektēšanu un autoruzraudzību nodrošināja SIA Inženieru birojs Kurbada tilti. Ziemeļu mola viļņu aizsargsienas rekonstrukcijas izmaksas nedaudz pārsniedza 800 tūkstošus eiro, no kuriem 85% ir ES Kohēzijas fonda līdzfinansējums.

Neskatoties uz to, ka Lietuvas radio un televīzijas ziņu portāls Lrt.lt ziņoja, ka NATO sauszemes kravas caur Latviju vairs netiks transportētas, Satiksmes ministrija uzsver, ka kravu pārvadājumi ar Afganistānu caur Latviju turpinās - gan uz, gan no Afganistānas, un praktisko izpausmi katru dienu iespējams vērot Rīgas lidostā.

Arī Latvijas Dzelzceļš (LDz) norāda, ka nekas neliecina, ka pārvadāto kravu apjoms varētu mainīties. Arī patlaban daļa NATO kravu tiekot transportētas caur Klaipēdas ostu, un patlaban izskatoties, ka šī brīža situācija varētu saglabāties.

Satiksmes ministrijā atzīmē, ka neviena no valstīm, kas veic pārvadājumus caur Latviju, nav informējusi par savu nodomu maiņu attiecībā uz pārvadājumiem. Tajā pašā laikā tiek norādīts, ka nevar izslēgt šo kravu apjoma samazināšanos ne tikai saistībā ar Starptautisko Drošības atbalsta spēku (ISAF) misijas transformāciju, bet arī saistībā ar kravu nosūtītāju valstu uzņēmēju izveidotajām loģistikas ķēdēm.

«Pagājušajā gadā IKEA izvēlējās Viļņu kā sava pirmā atsevišķā veikala vietu Baltijā. Ko mēs viņiem piedāvājām? Mēs piedāvājām, ka visus vajadzīgos dokumentus un atļaujas viņiem nokārtosim visīsākajā laikā,» intervijā laikrakstam Diena stāstījis Viļņas mērs Artūrs Zoks.

«Ar vismazākajām birokrātiskajām problēmām un speciālu apkalpošanu. Mēs to saucam par biznesa klasi biznesam. Kad atnāk pie mums uz pašvaldību investors, mēs viņam piešķiram atsevišķu personu, konsultantu, kurš kļūst par viņa oficiālo lobistu mūsu sistēmas iekšpusē. Lai viņš varētu atvērt durvis tad, kad tas nepieciešams, nevis pēc procedūras,» skaidrojis pilsētas mērs.

Uz Dienas mudinājumu: «Pārlieciniet mani [kā investoru], kāpēc man labāk iet uz Viļņu, nevis Rīgu?» A. Zoks atbildējis: «Nu varbūt nav tā īsti smuki... bet, lai iet. Investorus mēs varam pārliecināt ļoti ātri. Vienkārši ir jāpaskatās apkārt. Ja mēs paskatāmies 300 kilometru rādiusā ap Viļņu, tad šajā riņķī dzīvo sešpadsmit miljonu iedzīvotāju. Šajā rādiusā ir pat četras galvaspilsētas - Viļņa, Minska, Kaļiņingrada un Rīga. Ja šajā pašā rādiusā apskatāmies ap Rīgu, tas būs uz pusi mazāk - tikai kādi septiņi ar pusi miljoni iedzīvotāju. No Viļņas jūs varat izvēlēties dažādas ostas savām precēm - caur Rīgu, caur Liepāju, caur Klaipēdu. Viļņa šobrīd ir vienīgā pilsēta, kur iedzīvotāju skaits ir stabils un pat pieaugošs. Bet Rīgā iedzīvotāju skaits samazinās. Pilsēta ir liela pēc platības, dzīves kvalitāte laba. Mums ir salīdzinoši vienkāršas procedūras, un tāpēc mēs spējam investīcijas apkalpot pietiekami ātri.

Aviopasažieriem Eiropas Savienībā ir noteiktas tiesības gadījumos, ja tiek atcelti reisi, vai arī tie kavējas. Šīs tiesības attiecas uz regulārajiem reisiem, čārterreisiem un uz zemo cenu aviokompānijām.

Reisa atcelšanas gadījumā, pasažieriem pienākas finansiāla kompensācija. Tomēr tā nepienākas gadījumos, kad lidojums ir atcelts ārkārtēju apstākļu dēļ, kā arī, ja par reisa atcelšanu ir ticis paziņots 14 dienas pirms izlidošanas. Kompensāciju neizmaksā arī tad, ja maršruts mainīts bez lielām atkāpēm no sākotnēji paredzētā laika.

Kā Db.lv apstiprināja Patērētāju tiesību aizsardzības centrā (PTAC), pasažieriem ir iespējas saņemt gan finansiālu kompensāciju, gan biļetes cenas atmaksāšanu gadījumā, ja aviokompānija nav sniegusi laicīgu paziņojumu par reisu atcelšanu (14 dienas) vai nav notikuši ārkārtēji apstākļi.

Ja kādu dienu Igaunijas Nordica vairāk nebūs, mēs būsim gatavi veikt vairāk lidojumu no Igaunijas, par kaimiņvalsts konkurenti intervijā DB norāda Latvijas nacionālās lidsabiedrības AirBaltic valdes priekšsēdētājs Martins Gauss.

Runājot par globālajiem procesiem, vai Brexit kaut kā ietekmē AirBaltic?

Šodien nav nekādas ietekmes.

Ryanair ir visai neapmierināts.

Jā, jo viņiem tur ir bizness. Man personīgi nepatīk Brexit, es domāju, ka tā ir muļķība. Taču briti tā izlēma. Domāju, ka beigās viņi izdomās, kā to nedarīt. Nevaru iedomāties, kā aviācijas nozarē Eiropa atriezīsies 30 gadu senā pagātnē pie kādas vecas sistēmas. Varbūt viņi īstenos Brexit, taču saglabās divpusējos lidojumus.

Vai mēs beidzot nevarētu tikt pie vienas kopīgas Baltijas valstu lidsabiedrības?

Kopš šeit strādāju, laiku pa laikam šādas sarunas notiek. Latvijas valdība vienmēr ir bijusi atvērta tam, lai būtu viena Baltijas lidsabiedrība. Jautājums ir par to, kur atrastos šādas kompānijas spēcīgākā daļa. Acīmredzot tā būtu Rīga, jo tā ir attīstījusies par centru. Kāpēc lai to pārceltu uz Tallinu vai Viļņu? Neatkarīgi no valstu teiktā mēs gadu pēc gada palielinām lidojumu skaitu no Viļņas un Tallinas. Mēs to darīsim pat spēcīgākas konkurences apstākļos. Igaunijā tagad Nordica ar poļu LOT ir lielas aktivitātes. Tas gan mums nekaitē, bet redzam, ka viņiem pieaug pasažieru skaits Tallinā. Taču viņi nerisina problēmu, jo tas, ko jūs vēlaties, ir savienojamība. Šobrīd tā ir, bet vienā mirklī var izzust, ja Nordica vairāk nelidos. Tagad viņi ir atkarīgi no LOT attiecībā uz investīcijām Nordica. Taču kāpēc gan lai poļi to darītu, ja vien viņi neizdomā, ka Igaunija viņiem ir galvenais tirgus? Tādēļ, manuprāt, mūsu pieeja nodrošināt no Igaunijas tik daudz lidojumu, cik varam, ir pareiza. Ja kādu dienu Nordica vairāk nebūs, mēs būsim gatavi veikt vairāk lidojumu no Igaunijas. Līdz tam mēs darīsim to, kam ir pamatojums. Līdzīgi arī Lietuvā. Pagājušajā gadā mums bija lielākā izaugsme lidsabiedrību starpā, taču mēs tur neesam lielākā kompānija, jo tur ir plaša zemo cenu aviolīniju klātbūtne. Taču viņiem nav savienojamības. Mēs to piedāvājam. Mēs esam pievienojuši pēdējo sektoru, lidojumus starp Tallinu un Viļņu, un tas nozīmē, ka mums ir spēcīgs maršrutu tīkls, ko grūti pārsist, jo tad to vajadzētu dublēt. 2018. gadā mums būs jau 38 lidmašīnas. Kādam vajadzētu nolikt šeit tikpat daudz lidmašīnu, lai mūs pārspētu.

Somijas prāmju operatorkompānija Viking Line aprīlī reisos starp Tallinu un Helsinkiem norīkos jaunu katamarānu Viking Faster (FSTR).

Katamarāns starp Tallinu un Helsinkiem kursēs no 10.aprīļa līdz 22.oktobrim, un brauciena ilgums ar to būs viena stunda un 45 minūtes.

Viking Line jaunu kuģi šajā maršrutā norīko, reaģējot uz lielo pieprasījumu, kompānija informēja biržu, norādot, ka kuģis var pārvadāt 850 pasažieru un 120 automašīnu.

«Dažiem cilvēkiem patīk pavadīt laiku uz kuģa, bet citi vēlas pēc iespējas ātrāk nonākt galamērķī. Tādēļ mēs nolēmām iznomāt kuģi, ar kuru veikt ekspresbraucienus. Šogad mēs vēlamies sākt arī papildu reisus no pavasara līdz rudenim. Ir tik liels pieprasījums, un mēs nevēlamies, lai kāds paliktu krastā,» norādīja Viking Line pārdošanas un mārketinga vadītājs Kajs Takolanders.

Pētījumā par dzelzceļa tuneļa būvi starp Helsinkiem un Tallinu aplēsts, ka tuneļa izbūve izmaksās aptuveni 16 miljardus eiro un ilgs 15 gadus, sākot no 2025.gada.

Eiropas Savienības (ES) programmas Central Baltic daļēji finansētā projekta FinEst Link pētījumā par tuneļa būvi secināts, ka tā ir ekonomiski iespējama, ja tiek izmantots valsts un privātā sektora partnerības modelis, privātajam sektoram finansējot tuneļa izbūvi un 40% no izmaksām sedzot no ES līdzekļiem.

Kad tunelis sāktu darboties, ienākumi no tuneļa izmantošanas segtu ikgadējās apkopes izmaksas, bet būtu nepieciešamas arī subsīdijas dzelzceļa satiksmes uzturēšanai.

Subsīdijām no Somijas un Igaunijas būtu jāsasniedz 280 miljoni eiro gadā 40 gadus pēc kārtas, norādīts pētījumā.

Pētījuma rezultāti arī liecina, ka tiešā peļņa no tuneļa reģionam pārsniegtu piecus miljardus eiro gadā. Lielāko daļu no šīs summas veido laika ietaupījums, izteikts naudā. Netiešā veidā tunelis piesaistītu vēl septiņus miljardus eiro gadā.