Izdegšanas sindroms darba vietā daudzus piemeklē vēl pirms 30 gadu sliekšņa. Biznesa žurnālā

Forbes

psiholoģijas doktors Deivids Ballards izdegšanu raksturo kā ieilgušu nespēku un intereses zudumu, kas atstāj negatīvu ietekmi arī uz darbu. Viņš uzsver, ka lielākoties izdegšana saistīta ar hronisku stresu, kas rodas situācijās, kad jums izvirzītās prasības pārsniedz jūsu iekšējos resursus, kas spētu ar tām tikt galā. Pārslodze, ja tai netiek pievērsta uzmanība, bojā veselību, padara nelaimīgu, slikti ietekmē gan attiecības ar līdzcilvēkiem, gan sniegumu darbā.

Forbes nosauc 10 pazīmes, lai izdegšanas sindromu laikus konstatētu:

1. Nogurums

Nepārtraukts emocionāls, garīgs vai fizisks nogurums - sajūta, ka ir izsmelti enerģijas uzkrājumi.

2. Motivācijas trūkums

Šķiet, ka jūs vairs nekas neinteresē, pat darbs, kas iepriekš šķita tik nozīmīgs. Piecelšanās no rītiem prasa arvien lielāku piespiešanos.

3. Neapmierinātība, cinisms un citas negatīvas emocijas

Jums var likties, ka tam, ko jūs darāt, ir zudusi jēga vai arī izjūtat vilšanos. Arī kopumā esat pesimistiskāk noskaņots nekā iepriekš. Ikvienu ik pa laikam piemeklē negatīvas emocijas, tomēr jāspēj atpazīt tās, kas nav bijušas jums raksturīgas.

4. Uztveres problēmas

Kad esam stresā, mūsu uzmanība tiek vērsta uz negatīvo, apdraudējumu. D. Ballards skaidro, ka cilvēka ķermenis un prāts spēj laiku pa laikam tikt galā ar problēmām un turpināt normāli funkcionēt, taču, kad stress kļūst hronisks, fokusēšanās uz negatīvo ieilgst un «atņem vietu» citām domām. Tas negatīvi ietekmē spēju pieņemt lēmumus, risināt problēmas un apgrūtina atmiņu.

5. Lejupslīde darba sniegumā

Salīdziniet savu darba sniegumu ar to, kāds tas bijis iepriekšējos gados. Izdegšana norit ilgākā laika periodā, tāpēc šāds «skats no malas» ļaus saprast, vai runa ir par īstermiņa kritumu vai nopietnu problēmu.

6. Saskarsmes problēmas

Gan darbā, gan mājās var būt novērojamas divu veidu saskarsmes problēmas. Pirmā - jums ir vairāk konfliktu ar līdzcilvēkiem, otrā - ar kolēģiem un ģimeni jūs sarunājaties mazāk. Jūs esat it kā «prom» neatkarīgi no fiziskās atrašanās vietas.

7. Zudušas rūpes par sevi

Ciešot no izdegšanas sindroma, daļa cilvēku pievēršas neveselīgiem paradumiem - smēķēšanai, mazkustīgumam, neveselīgam vai nepietiekamam uzturam un saskaras ar miega traucējumiem. Cita problēma ir sevis sazāļošana ar miega zālēm, alkoholu, kafiju utt.

8. Domas par darbu, neesot darbā

Raksti par tēmu

Prātošana par darba jautājumiem un problēmu risināšana ārpus tam paredzētā laika samazina spēju dienas beigās atkopties no stresa.

9. Zudis gandarījums

Tendence justies mazāk laimīgam un apmierinātam ar dzīvi kopumā. Tā var likt justies nelaimīgam un «iestrēgušam» esošajos apstākļos mājās un jūsu sabiedriskajās aktivitātēs.

10. Veselības problēmas

Nopietna ilgstoša stresa gadījumā var attīstīties reālas veselības problēmas - gremošanas traucējumi, sirds saslimšanas, depresija un aptaukošanās, kas tikai vēlreiz apliecina, ka minētās pazīmes nedrīkst ignorēt.Lai problēmu risinātu,

Forbes

iesaka ņemt vērā šos padomus:

Nejokojiet ar atpūtu

Vienalga, vai tā ir meditācija, mūzikas klausīšanās, grāmatas lasīšana, pastaigas vai sev tuvo cilvēku apciemošana, nopietni padomājiet par to, kā jūs patiešām varētu relaksēties un veltiet tam laiku.

Izveidojiet dzīvi ārpus darba

Atrodiet nodarbošanos, kas jūs patiešām aizrauj un sniedz jaunus izaicinājumus, tomēr nav saistīta ar darbu - tā var būt kāds vaļasprieks, sports vai brīvprātīgās aktivitātes.

Nospraudiet robežas tehnoloģiju lietošanā

Lai arī mobilie telefoni un datori spēj uzlabot darba produktivitāti, tie var būt arī nopietns stresa cēlonis. Atvēliet konkrētu laiku elektroniskā pasta pārbaudīšanai un izslēdziet telefonu, vakariņojot ar draugiem.

Izgulieties

Mazāk nekā sešas stundas naktsmiera nodara kaitējumu ne tikai darba ražīgumam, bet pakļauj izdegšanas riskam, kam seko virkne citu problēmu. Savukārt labs miegs uzlabo atmiņu un palīdz atgūt zaudēto enerģiju.

Plānojiet

Laika izšķiešana domās par to, vai visu paspēsiet un vai darbu gūzmā nepaslīdēs garām kas svarīgs, ir viens no izdegšanas sindroma blakusefektiem. Izveidojiet darāmo darbu sarakstu, atbrīvojiet galvu no sārņiem, sakārtojiet prioritātes.

Esiet lietas kursā

Svarīgi pamanīt izdegšanas vēstnešus - varbūt jums ir biežas galvassāpes, stīvs kakls un nedienas ar vēderu. Izdegšana var veicināt garīgās veselības traucējumus - depresiju un arī otrādi. Izvērtējiet, kad talkā jāsauc profesionāla palīdzība.Nereti izdegšanu veicina iekšējie faktori, taču reizēm problēma patiešām ir darba vietā. Pirmajā gadījumā jums jāuzdod sev jautājums: «No kurienes tas nāk?», lai saprastu, kas jūs nomāc un kā atjaunot savus iekšējos resursus.Otrajā gadījumā jums jāsaprot, kad uzņēmums patiešām izdara spiedienu uz darbiniekiem, un jāizvērtē, vai neatbilstība starp jūsu vajadzībām un ieguvumiem nav pārlieku augsta. Der apsvērt domu izrunāt sāpīgos jautājumus ar vadītāju vai uzņēmuma personāldaļu, norādot, kā sakārtota darba vide un komunikācija dotu labumu kompānijai un padarītu jūs par vēl labāku darbinieku. Ja sarunas nenes rezultātu, jāpārdomā, vai, šādi turpinot, vērts riskēt ar garīgo un fizisko veselību.