Par spīti tam, ka Vācija ir Eiropas lielākā ekonomika un piešķir līdzekļus krīzē nonākušajām Dienvideiropas valstīm, Vācijas iedzīvotāji ir nabadzīgāki par itāļiem un frančiem, citējot Credit Suisse banku, vēsta The Local.

Vidēji Vācijas mājsaimniecība ir mazāk pārtikusi nekā vidējā Francijas vai Itālijas mājsaimniecība. Neņemot vērā krīzi, vidējā viena pieauguša itāļa pārticība laikā no 2012. gada vidus līdz 2013. gada vidum ir pieaugusi par 5,6%, un tagad sasniedz 178 tūkstošus eiro, liecina Global Wealth 2013. gada ziņojuma dati. Tikmēr vidēji eirozonā vienas personas bagātība 2013. gada vidū veidoja 154 tūkstošus eiro. Šveicē iedzīvotāji ir vispārtikušākie – vidēji vienas personas bagātība veido vairāk nekā 370 tūkst. eiro.

Mājsaimniecību pārticības līmenis Austrijā, Vācijā, Īrijā un Nīderlandē ir līdzīgs kopējam eirozonas līmenim, bet Itālijā un Beļģijā tas ir par 20% lielāks. Savukārt Francijā un Luksemburgā – par 50% lielāks, aplēsusi Credit Suisse.

Bagātie kļūst arvien bagātāki, liecina konsultāciju grupas Boston Consulting Group (BCG) veiktais pētījums. Tā, pērn pasaules mājsaimniecību bagātība augusi par 7,8% līdz 135,5 triljoniem ASV dolāru, un, salīdzinot ar pieaugumu iepriekšējā gadā, pērn izaugsme bijusi strauja, jo 2011. gadā kāpums bija tikai par 3,6%.

Daļēji bagātības pieaugumu veicinājis ievērojamais pasaules akciju tirgus kāpums, raksta Bloomberg. Lielākais pieaugums bijis Āzijas-Klusā okeāna reģionā, kur privātā bagātība pieauga par 13,8% līdz 28 triljoniem ASV dolāru. Nākamais straujākais pieaugums bijis Latīņamerikā – 10,5% līdz 3,9 triljoniem dolāru. Tuvo Austrumu un Āfrikas bagātības augušas par 9,1% līdz 4,8 triljoniem ASV dolāru. Mazāks pieaugums bija Rietumeiropā – par 5,2% līdz 35,8 triljoniem dolāru un Ziemeļamerikā – par 7,8% līdz 43 triljoniem dolāru.

Aģentūra Bloomberg apkopojusi 15 valstis ar lielāko miljonāru mājsaimniecību (mājsaimniecības, kuru īpašums mērāms vismaz miljona dolāru vērtībā) īpatsvaru kopējā valsts mājsaimniecību skaitā.