VISAS ZIŅAS

Liepājā būs uzņēmēju dienas

No 3. līdz 5. maijam Liepājā notiks uzņēmēju dienas Kurzeme 2002. Izstādes mērķis ir veicināt tautsaimniecības un uzņēmējdarbības attīstību Latvijas reģionos, iepazīstinot preču patērētājus un potenciālos sadarbības partnerus ar jaunāko ekonomiski aktīvāko nozaru piedāvājumu, akcentējot Rietumlatvijas uzņēmēju veikumu.

Hipotēku banka kreditēs lauksaimniekus

Latvijas Hipotēku un zemes banka sākusi piedāvāt aizdevumus Lauksaimniecības ilgtermiņa investīciju kreditēšanas programmas ietvaros, informēja bankas sabiedrisko attiecību speciāliste Adriāna Hincenberga. Programmas mērķis ir veicināt ilgstoši konkurētspējīgu saimniecību veidošanos kapitālietilpīgajās lauksaimniecības nozarēs. Ar programmas aizdevumiem ir finansējami būvdarbi — jaunu būvju celtniecība un esošo rekonstrukcija lauksaimniecības un zivsaimniecības produkcijas ražošanai un pirmapstrādei, kā arī šo projektu realizēšanai nepieciešamo tehnoloģisko, ūdens, energoapgādes iekārtu un zemes iegāde. Lauksaimnieki aizdevumus saņems ar fiksēto gada likmi 7 % apmērā. Programmas ietvaros 15 gadu laikā iecerēts realizēt vairāk kā 2200 projektus par kopējo summu 68 milj. Ls.

Rungainis vadīs Krājbankas padomi

Notikušajā Latvijas Krājbankas padomes sēdē, kas bija pirmā, pēc padomes pārvēlēšanas 11. martā, par padomes priekšsēdētāju izvēlēts Ģirts Rungainis, informēja bankas preses sekretārs Guntars Gūte. Savukārt par priekšsēdētāja vietnieku iecelts Laimonis Strujēvičs. Db jau informēja, ka 11. martā notikušajā ikgadējā akcionāru pilnsapulcē akcionāri nolēma pārvēlēt bankas padomi. Tā tika papildināta ar Privatizācijas aģentūras ieteiktajām kandidatūrām — Ģirtu Rungaini, Aivi Spuņģi un Mairitu Vildavu. Padomē darbu sāka arī Arnolds Laksa un Vilis Dambiņš.

Banku peļņa divos mēnešos — 7,9 milj. Ls

Latvijas komercbanku peļņa gada pirmajos divos mēnešos ir 7,9 milj. Ls, liecina Finansu un Kapitāla tirgus komisijas (FKTK) sniegtā informācija. Banku aktīvi šā gada pirmajos divos mēnešos palielinājušies par 2 %, sasniedzot 3,53 miljardus Ls. Šā gada pirmajos divos mēnešos, salīdzinot ar pērnā gada beigām, banku izsniegto aizdevumu apjoms audzis par 6 %, februāra beigās sasniedzot 1,73 miljardi Ls. Savukārt noguldījumos bankas janvārī —februārī, salīdzinot ar 31.12.2001., piesaistījušas par 4 % vairāk, ziņo FKTK.

Baltijas Tranzītu banka paplašinās Ludzā

Baltijas Tranzītu banka (BTB) ir atvērusi jaunu norēķinu grupu Ludzā, informē bankas mārketinga un sabiedrisko attiecību daļas vadītāja vietnieks Uldis Zandars. Pavisam BTB ir 27 filiāles, tajā skaitā arī Ludzā un 47 norēķinu grupas. Latvijas Komercbanku asociācijas dati rāda, ka BTB pēc aktīvu apjoma janvāra beigās bija 11. lielākā. banka. Ludzā ir pārstāvētas 5 komercbankas, liecina Db apkopotie dati.

Atliek Rinateks prasību pret Rīnūžiemn

Rīgas apgabaltiesa otrdien līdz 11.jūnijam atlika maksātnespējīgā SIA Rinateks prasību pret maksātnespējīgo a/s Rīnuži par 632 tūkstošu latu piedziņu, jo tiesā neieradās prasītāja pārstāvis. Ekspeditors Rinateks vērsies tiesā pret a/s Rīnuži, jo tā administrators atteicies atzīt uzņēmuma prasību, lai gan Rīnūžu kreditoru sapulce iepriekš to bija atzinusi. Prasības summas lielāko daļu veido Rinateks aprēķinātā negūtā peļņa - 428 tūkstoši latu, bet pārējā summa izriet no savstarpējām saistībām. BNS ziņo, ka a/s Rīnūži ar gandrīz 710 tūkstošu latu prasību ir lielākais maksātnespējīgā Rinateks kreditors.

Samazinās apdrošināšanas sabiedrību peļņa

Viens no lielākajiem Baltijas dārzeņu izstrādājumu ražotājs Spilva sācis ražot Latvijā pirmo diētisko ievārījumu , kas pircējiem būs pieejams marta beigās. Spilva prognozē, ka ar laiku jaunais produkts veidos vairāk nekā 20 % no kopējā uzņēmumā saražotā ievārījumu apjoma. Līdz šim šajā produktu grupā Latvijā bija nopērkami tikai importa ievārījumi. Spilva šobrīd ražo tomātu mērces un kečupus, majonēzi, desertus, ievārījumus, kā arī konservētus dārzeņus.. Eksports veido 12 % no apgrozījuma.

Joprojām pieprasa «Latvijas Gāzes» akcijas

Šodien, 12:30 kopējais pieprasījums pēc Latvijas Gāzes akcijām Rīgas Fondu biržā bija 3 486 akcijas, savukārt pārdevēji piedāvāja 1503 akcijas.

Latvijas Centrālais depozitārijs kļūst par «Euroclear» dalībnieku

Šādu lēmumu ir pieņēmusi Euroclear Banka.Līdz ar to, Latvijas investoram būs pieejami arī ārvalstīs emitētie vērtspapīri, kas glabājas Euroclear un citos Eiropas depozitārijos.Euroclear ir pasaulē lielākā vērtspapīru glabāšanas un uzskaites sistēma, kurā tiek glabāti 208 000 emisiju vērtspapīri 8 triljonu eiro apmērā.

ASV indeksi noslēdzas ar kritumu

Piektdienu ASV indeksi noslēdzās ar kritmumu. Indekss DowJones samazinājās par 0.50 %, nokrītoties līdz 10427.67 punktiem, savukārt Nasdaq samazinājās par 0.93 %, sasniedzot 1851.39 punktu atzīmi.

Lielākie Latvijas nodokļu maksātāji

Pagājušā gada Latvijas lielākais nodokļu maksātjs bija a/s Kurzemes degviela, tālāk seko a/s Latvenergo un a/s Latvijas Balzams

Strauji samazinās privatizācijas sertifikātu cena

Lielākais spēlmanis privatizācjas sertifikātu tirgū — Latvijas krājbanka, pārtraukusi sertifikātu iepirkšanu. Pēc šī paziņojuma to iepirkšanas cena vienas dienas laikā samazinājās no 6 Ls līdz 3 Ls. Pēc ekspertu domām tas saistīts ar to, ka šonedēļ beidzas Latvijas kuģniecības akciju pārdošana par sertifikātiem. Kā otrs iemesls tiek minēts arī publikācija laikrakstā Dienas bizness, kurā ieguldījums šī uzņēmuma akcijās tiek vertēts, kā riskants. Šī iemesla dēļ iedzīvotāji labprātāk pārdod sertifikātus, nevis par tiem pērk akcijas.

Nordea plāno trīskāršot aizdevumus mājokļiem

Nordea, vēloties palielināt savu tirgus daļu hipotekāro aizdevumu tirgū, sāk piedāvāt jaunu kreditēšanas programmu, solot zemākas aizdevumu procentu likmes. Pašlaik hipotekārajam kredītam uz 3 līdz 10 gadiem likmes latos varētu svārstīties no 6,6 % līdz 8,6 %, ASV dolāros - aptuveni no 4,92 līdz 6,92, bet eiro valūtā - no 5,84 % līdz 7,84 %. Aizdevuma minimālā summa varētu būt 1000 Ls.

Lielākā peļņa banku nozares pastāvēšanas laikā

"Parekss bankas" auditētā peļņa pagājušajā gadā bija 11,752 miljoni latu, kas ir par par 1,7 miljoniem latu jeb 17,2% lielāka nekā 2000. gadā. Šī ir lielākā kādas Latvijas komercbankas peļņa visā Latvijas banku nozares pastāvēšanas laikā.

Latvijas kuģniecībai rekordpeļņa

Latvijas kuģniecības koncerna auditētā peļņa pagājušajā gadā bija 26,1 miljons ASV dolāru, kas ir augstākie LK darbības rādītāji tās desmit gadu pastāvēšanas vēsturē. Salīdzinot ar 2000.gadu LK peļņa ir ievērojami uzlabojusies, jo 2000.gadā pēc novecojušo kuģu pārvērtēšanas LK zaudējumi veidoja 20,5 miljonu ASV dolāru.

Prāmi Rīgu — Stokholmu sola 22. aprīlī

Līdz tam brīdim, kamēr tiks noslēgts līgums par prāmja pirkšanu satiksmei starp Rīgu un Stokholmu tiks iznomāts prāmis Maxi Mols, kas pašlaik kuģo ar Dānijas karogu. Prāmju satiksmi starp Rīgu un Stokholmu varētu atsākt 22.aprīlī. Iznomātajam prāmim būs 800 pasažieru vietu un tajā varēs novietot 260 automašīnu. Prāmis ir tikai trīs gadus vecs. Tas no Rīgas kursēs katru otro dienu. Brauciens starp Rīgu un Stokholmu ilgs deviņas stundas.

Spīd miljards ES naudas

Iestājoties Eiropas Savienībā, Latvija laikā no 2004. līdz 2006. gadam no ES strukturālajiem fondiem varētu saņemt finansējumu 1,1 — 1,2 mljrd. eiro apmērā. Taču, lai saņemtu šo naudu, Latvijai būtu jāiegulda līdzfinansējums 300 — 400 milj. eiro apmērā, informējis īpašu uzdevumu ministrs sadarbībai ar starptautiskajām finansu institūcijām Roberts Zīle.

Latvijas tirgū ienāk pasaules guļbūvju lielražotājs

Latvijas tirgū šogad ienācis pasaulē vadošais rūpniecisko guļbūvju ražotājs — Somijas kompānija Honkarakenne —, kura produkcija pasaules tirgū pazīstama ar firmas zīmi Honka. Pēc vairāku vietējo guļbūvju ražošanas un celtniecības kompāniju vadītāju atzinuma, Honka ienākšana Latvijā jau drīzā nākotnē varētu būt iemesls jūtamām izmaiņām tirgū

Nepieciešams remontēt Rīgas pasažieru ostas ēku

Atsākot prāmju satiksmi starp Rīgu un Stokholmu, būs nepiešiešams remonts Rīgas pasažieru ostā. Ostas pilnīgai rekonstrukcijai nepieciešams 1 milj. Ls

Somija un Austrija airBaltic traucē konkurēt

Somijas un Austrijas civilo aviāciju administrācija izteikusi pretenzijas par nacionālās aviokompānijas airBaltic noteiktajām cenām maršrutos Rīga—Vīne un Rīga—Helsinku, norādot, ka tās ir par zemām. Neraugoties uz iebildumiem par zemajām cenām, airBaltic ir paziņojusi, ka turpinās pārdot biļetes uz reisiem Rīga—Vīne un Rīga—Helsinki par sākotnēji noteiktām cenām.

Vilnius Prekyba aicina eksportēt uz Lietuvu

Lietuvas mazumtirdzniecības kompānija Vilnius Prekyba uzaicinājusi uz tikšanos 96 Latvijas ražotājus, lai pārrunātu iespējas eksportēt viņu produkciju uz Lietuvu, lai realizētu to VP veikalu tīklā.

Sola aizstāvēt piensaimniekus

Ekonomikas ministrs Aigars Kalvītis tikšanās reizē ar Lietuvas kolēģi Petru Česnu brīdinājis, ka Latvija varētu ieviest iekšējā tirgus aizsardzības pasākumus piena nozarē. Latvijas valdības pārstāvji īpaši akcentējuši, ka Lietuvas piens Latvijas tirgū tiek pārdots par zemāku cenu nekā pašā Lietuvā.

Latvijas un Lietuvas piena karš

Pēdējā nedēļā uz Lietuvas robežas pastiprināti tiek pārbaudīti Latvijas piena produkti, tādējādi līdz pat 10 dienām kavējot to piegādi pasūtītājam. Neoficiāli to skaidro ar lietuviešu pretreakciju uz Latvijas Pārtikas un veterinārtā dienesta pārbaudēm kaimiņvalsts piena produktiem. «Tas ir absolūts tirdzniecības karš. Tā var gadīties ar Krieviju, nevis ar civilizētu partneri,» ir sašutis viena no lielākā Latvijas piena pārstrādes uzņēmuma Rīgas piensaimnieks ģenerāldirektors Arvīds Ušča.

Preatoni sola aprīlī sāk būvēt VEFā

Aprīlī bijušā VEF teritorijā tiks uzsākta 60 miljonus ASV dolāru vērtā tirdzniecības centra Domina Shopping būvniecība. No 60 milj. USD investīcijām objektā ap 40 % būs pašu kapitāls, bet ap 60 % - banku kredīti. E. Preatoni grupas un SIA PK Investment nekustamā īpašuma projekta īstenošana dažādu iemeslu dēļ vairākkārt tikusi atlikta. Pēdējo reizi projektus uz kādu laiku nācies apturēt skandāla dēļ, kas pērn izvērsies Igaunijā, kad Preatoni skaidrojis attiecības ar sava Igaunijas uzņēmuma darbinieci u.c.

Prāmi Rīgu — Stokholmu sola 22. aprīlī

Līdz tam brīdim, kamēr tiks noslēgts līgums par prāmja pirkšanu satiksmei starp Rīgu un Stokholmu tiks iznomāts prāmis Maxi Mols, kas pašlaik kuģo ar Dānijas karogu. Prāmju satiksmi starp Rīgu un Stokholmu varētu atsākt 22.aprīlī. Iznomātajam prāmim būs 800 pasažieru vietu un tajā varēs novietot 260 automašīnu. Prāmis ir tikai trīs gadus vecs. Tas no Rīgas kursēs katru otro dienu. Brauciens starp Rīgu un Stokholmu ilgs deviņas stundas.

Mego konkurēs ar T-Market

Viens no Latvijas lielveikalu tīkliem Mego grasās uzsākt konkurences cīņu ar lietuviešu mazumtirdzniecības tīklu Vilnius Prekyba, uzsākot zemas cenas veikalu tīkla veidošanu. Šo veikalu tirdzniecības zīme būs Mini Market, un pirmais šāds veikals tiks atvērts jau šonedēļ Liepājā. Līdz šim pēc zemu cenu veikalu (discount store) koncepcijas Latvijā darbojās tikai lietuviešu T-Market, taču nesen par plāniem šajā jomā pavēstīja arī somu kompānija Kesko.

Liepājā uzbūvēts pirmais kuģis

A/s Tosmares kuģubūvētava Liepājā pabeigusi pirmo kuģu būves pasūtījumu — zvejas kuģi. Tuvākajā laikā pasūtītājam nodos vēl viena zvejas kuģa korpusu, līgums noslēgts arī par 64 m gara tankkuģa būvi. Šis ir pirmais kuģu būves pasūtījums Liepājas kuģubūvētavai pēdējo desmit gadu laikā. Pirms tam Liepājā būvētas tikai baržas.

Ierobežo alus tirdzniecību svētkos

Rīgas dome pieņēma lēmumu, ka alu un citus alkoholiskos dzērienus sabiedrisku pasākumu, piemēram, koncertu, svētku, zaļumbaļļu, gadatirgu, norises vietās aizliegts tirgot stikla iepakojumā.

Latvijas balzamā varētu tikt ražota eksporta vodka Stoļičnaja.

Krievijas kompānija Sojuzplodimport , kurai pieder a/s Latvijas balzams, otrdien cieta sakāvi cīņā par degvīna marku Stoļičnaja. Līdz ar to jautājums par eksporta degvīnu ražošanas pārcelšanu uz Latviju joprojam ir aktuāls. Šobrīd Sojuzplodimport veic situācijas analīzi un tikai pēc tam tikšot paziņota kompānijas turpmākā rīcība. Pērn S.P.I . iegādājās LB kā rezerves ražošanas bāzi.

Lauksaimnieki tiks pie ilgtermiņa kredītiem

Jau šogad lauksaimniekiem būs pieejami 24 miljoni Ls ilgtermiņa kredītos (līdz 20 gadiem) ar aizdvu procentu likmi līdz 7 %, kuru varēs izmantot Jau šogad lauksaimniekiem būs pieejami 24 miljoni Ls ilgtermiņa kredītos (līdz 20 gadiem) ar aizdvu procentu likmi līdz 7 %, kuru varēs izmantot Jau šogad lauksaimniekiem būs pieejami 24 miljoni Ls ilgtermiņa kredītos (līdz 20 gadiem) ar aizdvu procentu likmi līdz 7 %, kuru varēs izmantot