VISAS ZIŅAS

Lattelekom gaida DSL satura piegādātājus

Lattelekom vasaras sākumā gaida sadarbības partnerus, kas var radīt saturu jaunam ātrgaitas interneta pakalpojumam Pakalpojumu izvēles logs. Lattelekom jaunā biznesa daļas programdirektors Jānis Ligers sacīja, ka runa ir par pakalpojumiem, kurus piedāvās Mājas DSL pieslēgumu lietotājiem. Par šo pakalpojumu izmantošanu Lattelekom iekasēs t.s. mikromaksājumus -- pārdesmit santīmus, ko pieskaitīs klienta telefona rēķinam. Sākotnēji Lattelekom piedāvās dažus bezmaksas pakalpojumus, tostarp filmas Vella kalpi noskatīšanos. Lattelekom interneta pakalpojumu sniedzēja Apollo pārstāve Valērija Gapoņenko teica, ka satura piegādātājiem varot piedāvāt dažādus risinājumus, sākot ar saiknes uzstādīšanu un beidzot ar pilnīgu darbības vides nodrošināšanu noteikta pakalpojuma sniegšanai.

Vai pēc Lattelekom saimnieku maiņa arī Latnet?

Ārzemju saimnieku maiņa gaidāma arī lielam Latvijas interneta pakalpojumu sniedzējam Latnet -- tā raksta zviedru biznesa avīze Dagens industri (DI). Pēc zviedru Telia un somu Sonera paziņojuma par nodomu apvienoties, kārta pienākusi Elisa Communications (Elisa), kas piedāvā fiksētā tīkla telekomunikācijas Helsinku reģionā un kam pieder mobilo sakaru operators Radiolinja, raksta DI. Latvijā Elisa pastarpināti pieder 51 % SIA Latnet serviss (caur sava meitas uzņēmuma Finnet piederošo Linnet). Latnet teicis, ka 2003. gadā pēc Lattelekom monopola atcelšanas varētu paplašināt savu darbibu telekomunikāciju jomā Ja Elisa parņēmtu Telenor, Latvijā nākamgad tieši vai netieši konkurētu trīs spēcīgi Ziemeļvalstu telekomunikāciju grupējumi -- topošais Telia-Sonera, ar 49 % Lattelekom un 72 % Latvijas mobilā telefona (LMT), mobilo sakaru operators Tele2, kas uzsāktu darbību pārējās telekomunikāciju jomās, un Elisa ar jauno saimnieku, kas varētu ienākt Latvijā uz Latnet klientu bāzes.

Latvija noliedz Lietuvas pārmetumus

Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) sabiedrisko attiecību nodaļas vadītaja Ilze Vilne, atbildot uz Lietuvas pārmetumiem par stingrāku piena un piena produktu kontroli uz robežas, norādīja, ka, arī Eiropas Savienības direktīvā par pienu un piena produktiem noteikti tādi paši maksimāli pieļaujamie bakteriālā piesārņojuma kritēriji kā Latvijas normatīvajos aktos, tadēļ Lietuvas pusei nebūtu iemesla protestēt par stigrajām pārbaudēm uz robežas. Ja kaimiņvalsts piena produktos vēlreiz tiks konstatēts paaugstināts bakteriālā piesārņojuma līmenis, PVD varētu aizliegt ievest Latvijā piena produktus no firmām, kuru ražotajos produktos jau iepriekš tika konstatēta neatbilstība pārtikas drošuma un nekaitīguma prasībām.

Uzskaitīs energoresursu patēriņu mājsaimniecībās

Šī gada aprīlī Centrālā statistikas pārvalde (CSP) veiks energoresursu patēriņa apsekojumu 7 000 mājsaimniecībās, tajā skaitā 2 500 Rīgā. Šī pasākums vajadzību nosaka Eiropas Savienības prasības statistikas jomā, saskaņā ar kurām energoresursu patēriņa uzskaite jādara reizi piecos gados. Latvija šādu apsekojumu pirmo reizi veica 1997. gadā, taču šo piecu gadu laikā ir notikušas kardinālas izmaiņas enerģijas resursu uzskaitē, kā arī mainījusies patēriņa struktūra, informē CSP.

Toyota Yaris ar dīzeļdzinēju

Dīzeļdzinējs – tagad arī Toyota Yaris un Yaris Verso Toyota ar 1.4 litru dīzeļdzinēju aprīkojusi arī Yaris un Yaris Verso. Pateicoties jaunajam 1.4 litru D4-D turbodīzeļdzinējam, tiek prognozēts, ka Yaris realizācijas apjomi Eiropā pieaugs par aptuveni 20%, tādējādi palielinot Yaris ikgadējo realizācijas apjomu līdz 284 000 automašīnām. Braukšanu ērtāku padara plašais griezes momenta diapazons; par 90% jeb 170 Nm lielāks griezes moments tiek nodrošināts robežās no 1800 līdz 3300 apgr./min. Maksimālā jauda 55 kW (75 zirgspēki) tiek sasniegta pie 4000 apgr./min. Yaris 1.4 D4-D maksimālais ātrums ir 170 km/h, un paātrinājums līdz 100 km/h ir 12.6 sekundes. Verso šie parametri ir 160 km/h un 13.9 s. Degvielas patēriņš: 3.7 l uz automaģistrāles, 4.2 l kombinētajā ciklā un 5.5 l/100 km pilsētā. Lai arī Verso ir augstāka, un lielāks ir arī tās frontālās pretestības koeficients, ekonomijas parametri tomēr ir ļoti zemi: 4.3/4.9/5.9 l/100 km. Dīzeļdzinējs – tagad arī Toyota Yaris un Yaris Verso

Vasarā Latvijā parādīsies jaunais Hummer modelis

Hummer H 2 ir pirmais jaunais modelis, kas tapis pēc tam, kad AM General pārgājis General Motors (GM) īpašumā. Jau aprīlī ASV tiks sākta jaunā visurgājēja ražošana un pārdošana Šobrīd Latvijā jau četri klienti ir izrādījuši pastiprinātu interesi par jauno Hummer H 2. Plānots, ka jūnijā vai jūlijā pirmais Hummer H 2 ieradīsies arī Latvijā. Prognozēts, ka jaunā visurgājēja cena mūsmājās varētu būt apmēram 60 tūkst

Atjaunots tiešais reiss uz Jenčēpingu

Latvijā pārstāvēto aviosabiedrību pulkam piebiedrojusies vēl viena — zviedru aviosabiedrība Trygg-Flyg, kas atklājusi jaunu regulāro pasažieru reisus Stokholma—Jenčēpinga—Rīga. Šis reiss tiks veikts trīs reizes nedēļā. Lidmašīnā vietas paredzētas 32 pasažieriem. Savukārt ekonomiskās klases biletes cena no Rīgas uz Jenčēpingu un atpakaļ ir 84 lati, biznesa klasē 316 lati.

Liepājā būs uzņēmēju dienas

No 3. līdz 5. maijam Liepājā notiks uzņēmēju dienas Kurzeme 2002. Izstādes mērķis ir veicināt tautsaimniecības un uzņēmējdarbības attīstību Latvijas reģionos, iepazīstinot preču patērētājus un potenciālos sadarbības partnerus ar jaunāko ekonomiski aktīvāko nozaru piedāvājumu, akcentējot Rietumlatvijas uzņēmēju veikumu.

Par atlaidēm lems vēlāk

Ekonomikas ministrijai jāsagatvo un jāiesniedz MK papildu informācija par iespējām piešķirt valsts atbalstu a/s Valmieras stikla šķiedra investīciju projektam, kuram uzņēmums vēlas panākt 40% uzņēmuma ienākuma nodokļa atlaides piemērošanu. Tā nolēmusi valdība. Ekonomikas ministrs Aigars Kalvītis uzsvēra, ka MK pirms lēmuma pieņemšanas vēlas no uzņēmuma akcionāriem sagaidīt atbildes uz tiem jautājumiem, ko uzdevis premjers – vai nav sagaidāmi kādi ierobežojumi vai sankcijas no ES konkurences jomā, ja Latvija piešķirs prasītos atvieglojumus. Jāatgādina, ka Valsts atbalsta uzraudzības komisija pērn atteica valsts atbalsta piešķiršanu uznēmumam, to motivējot ar to, ka valsts atbalsts var būt kā investīciju stimuls, nevis kompensācija.

Latvijas Finieris sāks ražot saplāksni Rēzeknē

Rēzeknes speciālās ekonomiskās zonas teritorijā a/s Latvijas Finieris (LF) meitas uzņēmumā SIA Verems jau šogad plāno izveidot saplākšņa ražotni, kuras izveidē tiks ieguldīti apmēram 3 miljoni Ls. Pašlaik Rēzeknē tiek ražotas liekti līmētās detaļas no izejvielām, kuras tiek ražotas Rīgā. Kopumā šogad LF iecerējis līmētās produkcijas ražošanas apjomus palielināt par 11 %, bet tieši saplākšņa ražošanu — par 9 %. Tiesa, šogad saplākšņa ražošanas apjomu vislielākais pieaugums ir iecerēts LF rūpnīcā Lignums un Furnieris.

Aug komersantu skaits

Martā Komercreģistrā ir reģistrēti 349 komersanti, kas ir gandrīz divas reizes vairāk nekā šā gada febuārī (175) un desmit reizes vairāk nekā janvārī (35), kad spēkā stājās Komerclikums, to liecina SIA Lursoft dati pēc LR Uzņēmumu reģistra informācijas.Uzņēmumu pārreģistrāciju var veikt trīs gadu laikā — līdz 2004.gada 31.decembrim — un līdz ierakstīšanai komercreģistrā jebkurus grozījumus sabiedrības dokumentos var reģistrēt pēc t.s. vecajiem likumiem. Vienīgie ierobežojumi attiecas uz reorganizācijām, ja to rezultātā rodas jauns uzņēmums.

Apvienošanās mānija vēršas plašumā

Zviedrijas Telia un Somijas Sonera plānotā apvienošanās ir pirmais pārrobežu apvienošanās darījums starp valstij piederošām kompānijām Eiropā. Apliecina uzņēmumu konsolidācijas tendences, kas plešas plašumā ziemeļvalstu reģionā. «Ziemeļvalstu reģionam ir laba pozīcija šajā maratonā,» intervijā AFP sacīja Zviedrijas parlamenta ekonomisko lietu komisijas vadītājs Pērs Vesterbergs. «Ziemeļvalstis nostiprina to, ko mēs saucam par to vietējo tirgu, lai iespējami vairāk nostiprinātu savas kompānijas un atvairītu citu Eiropas valstu kompāniju konkurenci,» teica Vesterbergs, kurš bija Zviedrijas ekonomikas ministrs no 1991. līdz 1994.gadam. BNS/AFP

Hipotēku banka kreditēs lauksaimniekus

Latvijas Hipotēku un zemes banka sākusi piedāvāt aizdevumus Lauksaimniecības ilgtermiņa investīciju kreditēšanas programmas ietvaros, informēja bankas sabiedrisko attiecību speciāliste Adriāna Hincenberga. Programmas mērķis ir veicināt ilgstoši konkurētspējīgu saimniecību veidošanos kapitālietilpīgajās lauksaimniecības nozarēs. Ar programmas aizdevumiem ir finansējami būvdarbi — jaunu būvju celtniecība un esošo rekonstrukcija lauksaimniecības un zivsaimniecības produkcijas ražošanai un pirmapstrādei, kā arī šo projektu realizēšanai nepieciešamo tehnoloģisko, ūdens, energoapgādes iekārtu un zemes iegāde. Lauksaimnieki aizdevumus saņems ar fiksēto gada likmi 7 % apmērā. Programmas ietvaros 15 gadu laikā iecerēts realizēt vairāk kā 2200 projektus par kopējo summu 68 milj. Ls.

Banku peļņa divos mēnešos — 7,9 milj. Ls

Latvijas komercbanku peļņa gada pirmajos divos mēnešos ir 7,9 milj. Ls, liecina Finansu un Kapitāla tirgus komisijas (FKTK) sniegtā informācija. Banku aktīvi šā gada pirmajos divos mēnešos palielinājušies par 2 %, sasniedzot 3,53 miljardus Ls. Šā gada pirmajos divos mēnešos, salīdzinot ar pērnā gada beigām, banku izsniegto aizdevumu apjoms audzis par 6 %, februāra beigās sasniedzot 1,73 miljardi Ls. Savukārt noguldījumos bankas janvārī —februārī, salīdzinot ar 31.12.2001., piesaistījušas par 4 % vairāk, ziņo FKTK.

Baltijas Tranzītu banka paplašinās Ludzā

Baltijas Tranzītu banka (BTB) ir atvērusi jaunu norēķinu grupu Ludzā, informē bankas mārketinga un sabiedrisko attiecību daļas vadītāja vietnieks Uldis Zandars. Pavisam BTB ir 27 filiāles, tajā skaitā arī Ludzā un 47 norēķinu grupas. Latvijas Komercbanku asociācijas dati rāda, ka BTB pēc aktīvu apjoma janvāra beigās bija 11. lielākā. banka. Ludzā ir pārstāvētas 5 komercbankas, liecina Db apkopotie dati.

Rungainis vadīs Krājbankas padomi

Notikušajā Latvijas Krājbankas padomes sēdē, kas bija pirmā, pēc padomes pārvēlēšanas 11. martā, par padomes priekšsēdētāju izvēlēts Ģirts Rungainis, informēja bankas preses sekretārs Guntars Gūte. Savukārt par priekšsēdētāja vietnieku iecelts Laimonis Strujēvičs. Db jau informēja, ka 11. martā notikušajā ikgadējā akcionāru pilnsapulcē akcionāri nolēma pārvēlēt bankas padomi. Tā tika papildināta ar Privatizācijas aģentūras ieteiktajām kandidatūrām — Ģirtu Rungaini, Aivi Spuņģi un Mairitu Vildavu. Padomē darbu sāka arī Arnolds Laksa un Vilis Dambiņš.

Atliek Rinateks prasību pret Rīnūžiemn

Rīgas apgabaltiesa otrdien līdz 11.jūnijam atlika maksātnespējīgā SIA Rinateks prasību pret maksātnespējīgo a/s Rīnuži par 632 tūkstošu latu piedziņu, jo tiesā neieradās prasītāja pārstāvis. Ekspeditors Rinateks vērsies tiesā pret a/s Rīnuži, jo tā administrators atteicies atzīt uzņēmuma prasību, lai gan Rīnūžu kreditoru sapulce iepriekš to bija atzinusi. Prasības summas lielāko daļu veido Rinateks aprēķinātā negūtā peļņa - 428 tūkstoši latu, bet pārējā summa izriet no savstarpējām saistībām. BNS ziņo, ka a/s Rīnūži ar gandrīz 710 tūkstošu latu prasību ir lielākais maksātnespējīgā Rinateks kreditors.

Samazinās apdrošināšanas sabiedrību peļņa

Viens no lielākajiem Baltijas dārzeņu izstrādājumu ražotājs Spilva sācis ražot Latvijā pirmo diētisko ievārījumu , kas pircējiem būs pieejams marta beigās. Spilva prognozē, ka ar laiku jaunais produkts veidos vairāk nekā 20 % no kopējā uzņēmumā saražotā ievārījumu apjoma. Līdz šim šajā produktu grupā Latvijā bija nopērkami tikai importa ievārījumi. Spilva šobrīd ražo tomātu mērces un kečupus, majonēzi, desertus, ievārījumus, kā arī konservētus dārzeņus.. Eksports veido 12 % no apgrozījuma.

Joprojām pieprasa «Latvijas Gāzes» akcijas

Šodien, 12:30 kopējais pieprasījums pēc Latvijas Gāzes akcijām Rīgas Fondu biržā bija 3 486 akcijas, savukārt pārdevēji piedāvāja 1503 akcijas.

Latvijas Centrālais depozitārijs kļūst par «Euroclear» dalībnieku

Šādu lēmumu ir pieņēmusi Euroclear Banka.Līdz ar to, Latvijas investoram būs pieejami arī ārvalstīs emitētie vērtspapīri, kas glabājas Euroclear un citos Eiropas depozitārijos.Euroclear ir pasaulē lielākā vērtspapīru glabāšanas un uzskaites sistēma, kurā tiek glabāti 208 000 emisiju vērtspapīri 8 triljonu eiro apmērā.

ASV indeksi noslēdzas ar kritumu

Piektdienu ASV indeksi noslēdzās ar kritmumu. Indekss DowJones samazinājās par 0.50 %, nokrītoties līdz 10427.67 punktiem, savukārt Nasdaq samazinājās par 0.93 %, sasniedzot 1851.39 punktu atzīmi.

Nordea plāno trīskāršot aizdevumus mājokļiem

Nordea, vēloties palielināt savu tirgus daļu hipotekāro aizdevumu tirgū, sāk piedāvāt jaunu kreditēšanas programmu, solot zemākas aizdevumu procentu likmes. Pašlaik hipotekārajam kredītam uz 3 līdz 10 gadiem likmes latos varētu svārstīties no 6,6 % līdz 8,6 %, ASV dolāros - aptuveni no 4,92 līdz 6,92, bet eiro valūtā - no 5,84 % līdz 7,84 %. Aizdevuma minimālā summa varētu būt 1000 Ls.

Lielākā peļņa banku nozares pastāvēšanas laikā

"Parekss bankas" auditētā peļņa pagājušajā gadā bija 11,752 miljoni latu, kas ir par par 1,7 miljoniem latu jeb 17,2% lielāka nekā 2000. gadā. Šī ir lielākā kādas Latvijas komercbankas peļņa visā Latvijas banku nozares pastāvēšanas laikā.

Lielākie Latvijas nodokļu maksātāji

Pagājušā gada Latvijas lielākais nodokļu maksātjs bija a/s Kurzemes degviela, tālāk seko a/s Latvenergo un a/s Latvijas Balzams

Latvijas kuģniecībai rekordpeļņa

Latvijas kuģniecības koncerna auditētā peļņa pagājušajā gadā bija 26,1 miljons ASV dolāru, kas ir augstākie LK darbības rādītāji tās desmit gadu pastāvēšanas vēsturē. Salīdzinot ar 2000.gadu LK peļņa ir ievērojami uzlabojusies, jo 2000.gadā pēc novecojušo kuģu pārvērtēšanas LK zaudējumi veidoja 20,5 miljonu ASV dolāru.

Strauji samazinās privatizācijas sertifikātu cena

Lielākais spēlmanis privatizācjas sertifikātu tirgū — Latvijas krājbanka, pārtraukusi sertifikātu iepirkšanu. Pēc šī paziņojuma to iepirkšanas cena vienas dienas laikā samazinājās no 6 Ls līdz 3 Ls. Pēc ekspertu domām tas saistīts ar to, ka šonedēļ beidzas Latvijas kuģniecības akciju pārdošana par sertifikātiem. Kā otrs iemesls tiek minēts arī publikācija laikrakstā Dienas bizness, kurā ieguldījums šī uzņēmuma akcijās tiek vertēts, kā riskants. Šī iemesla dēļ iedzīvotāji labprātāk pārdod sertifikātus, nevis par tiem pērk akcijas.

Prāmi Rīgu — Stokholmu sola 22. aprīlī

Līdz tam brīdim, kamēr tiks noslēgts līgums par prāmja pirkšanu satiksmei starp Rīgu un Stokholmu tiks iznomāts prāmis Maxi Mols, kas pašlaik kuģo ar Dānijas karogu. Prāmju satiksmi starp Rīgu un Stokholmu varētu atsākt 22.aprīlī. Iznomātajam prāmim būs 800 pasažieru vietu un tajā varēs novietot 260 automašīnu. Prāmis ir tikai trīs gadus vecs. Tas no Rīgas kursēs katru otro dienu. Brauciens starp Rīgu un Stokholmu ilgs deviņas stundas.

Latvijas un Lietuvas piena karš

Pēdējā nedēļā uz Lietuvas robežas pastiprināti tiek pārbaudīti Latvijas piena produkti, tādējādi līdz pat 10 dienām kavējot to piegādi pasūtītājam. Neoficiāli to skaidro ar lietuviešu pretreakciju uz Latvijas Pārtikas un veterinārtā dienesta pārbaudēm kaimiņvalsts piena produktiem. «Tas ir absolūts tirdzniecības karš. Tā var gadīties ar Krieviju, nevis ar civilizētu partneri,» ir sašutis viena no lielākā Latvijas piena pārstrādes uzņēmuma Rīgas piensaimnieks ģenerāldirektors Arvīds Ušča.

Sola aizstāvēt piensaimniekus

Ekonomikas ministrs Aigars Kalvītis tikšanās reizē ar Lietuvas kolēģi Petru Česnu brīdinājis, ka Latvija varētu ieviest iekšējā tirgus aizsardzības pasākumus piena nozarē. Latvijas valdības pārstāvji īpaši akcentējuši, ka Lietuvas piens Latvijas tirgū tiek pārdots par zemāku cenu nekā pašā Lietuvā.

Prāmi Rīgu — Stokholmu sola 22. aprīlī

Līdz tam brīdim, kamēr tiks noslēgts līgums par prāmja pirkšanu satiksmei starp Rīgu un Stokholmu tiks iznomāts prāmis Maxi Mols, kas pašlaik kuģo ar Dānijas karogu. Prāmju satiksmi starp Rīgu un Stokholmu varētu atsākt 22.aprīlī. Iznomātajam prāmim būs 800 pasažieru vietu un tajā varēs novietot 260 automašīnu. Prāmis ir tikai trīs gadus vecs. Tas no Rīgas kursēs katru otro dienu. Brauciens starp Rīgu un Stokholmu ilgs deviņas stundas.