VISAS ZIŅAS

Vēl 5 kompānijas sūdzas par zemes nodokli brīvostā

Vēl piecas Rīgas brīvostas teritorijā strādājošas kompānijas — Magnāts terminals, Lacon, STREK, Rīgas Centrālais termināls un Rīgas ostas elevators — sabiedriskās apsriešanas laikā izteikuši pretenzijas pret jauno Rīgas zemes zonējumu, kam jāstājas spēkā nākamā gada 1. janvārī. Iepriekš pretenzijas izteikušās kompānijas Rīgas 1. saldētava, Rīgas kuģu būvētava un Alpha Osta lūdz nepaaugstināt zemes bāzes vērtību Rīgas brīvostas teritorijā, jo tas radītu negatīvas sekas uzņēmumu un visas Rīgas ostas attīstībai, jo uzņēmumi, kas atrodas ostas teritorijā, būs spiesti palielināt pakalpojumu tarifus, kuru dēļ ārvalstu kompānijas varētu izvēlēties kaimiņvalstu — Igaunijas un Lietuvas — ostu pakalpojumus, jo tie būs lētāki, bet Rīgas ostā strādājošās firmas zaudēs klientus, mazāki uzņēmumi varētu pat bankrotēt.

Lietuvieši ar cukuru grib apgādāt visu Baltiju

Laikraksts Diena informē, ka Dānijas kompānija Danisco sugar, kas kontrolē trīs no četrām Lietuvas cukurfabrikām, veicot investīcijas Lietuvā plāno to izveidot par cukura piegādātāju visam Baltijas reģionam. Lietuvas Cukura nozares uzņēmumu asociācijas prezidents Eimuts Stuļģis atzina, ka dāņu ieceres šobrīd ir tikai tukši solījumi, jo viss būs atkarīgs no ES piešķirtajām kvotām. «Ja Lietuvas ražotājiem izdosies iegūt lielāko kvotu, tad cukurbiešu audzēšanas apjoms ļaus mums pretendēt arī uz Latvijas un Igaunijas tirgu,» spriež E. Stuļģis.

Latvijas piena pārstrāde joprojām sadrumstalota

Laikraksts Diena informē, ka pērnais gads piena pārstrādes nozarē iezīmēja pirmos soļus uz lielu un specīgu uzņēmuma izveidi un specializēšanos. Tomēr Latvijā šajā nozarē joprojām darbojas ap 60 uzņēmumu. Salīdzinoši Lietuvā to dara 24 uzņēmumi, turklāt lielāko daļu no tirgus aizņem trīs pārstrādātāji — Rokiškio sūris, Pieno žvaigždes un Žemaitijos pienas.

Veselībai vairāk naudas

Veselības aprūpes speciālajā budžetā šā gada pirmajos divos mēnešos ieskaitīti 27,34 milj. latu, kas ir par 7,3 milj. latu jeb 36 % vairāk nekā pagājušā gada attiecīgā periodā, informē Finansu ministrijas preses sekretāre Baiba Melnace. Veselības budžetā pēdējos gados bijis straujš pieaugums. Plānots, ka šogad veselības aprūpes budžets saņems par 16 % vairāk naudas nekā pērn. Tāpēc finansu ministram Gundaram Bērziņam neizprotami šķiet, ka veselības aprūpes sistēma katru gadu aizvien akūtāk izjūt un akcentē finansējuma trūkumu.

NORDEA naudas tirgus apskats 5.04.

Finanšu tirgi Šis apskats ir informatīvs materiāls un nav iecerēts kā rekomendācija konkrētu lēmumu pieņemšanai darījumiem naudas tirgū. Valūtas un naudas tirgus apskats Dolārs šodien revanšējās par nedēļas laikā izbaudīto nelabvēlīgo attieksmi. Galvenie zaudētāji šajā cīņā bija eiro un mārciņa. Attieksme pret dolāru izmainījās pēc tam kad ASV prezidents Bušs pārsteidza tirgus dalībniekus savu neiejaukšanās nostāju nomainot ar aicinājumiem pārtraukt Izraēlas iebrukumu Rietumkrasta teritorijā. Cerības uz to ka ASV varētu ieviest pozitīvas izmaiņas patreizējā situācijā izraisīja dolāru atpakaļ pirkšanu. Nelielu triecienu nedēļas nogalē dolārs saņēma no nodarbinātības datiem. Bezdarba apjomi martā ir pieauguši nedaudz vairāk kā tika prognozēts: 5.7%. Tas nedaudz apēno līdzšinējo optimismu par spēcīgu ekonomikas atveseļošanos ASV. Tas savukārt liek domāt ka bāzes procentu likmes ASV tik drīz vis nepaaugstinās. Kopumā dolāra vērtība šādu ziņu iespaidā var atkal samazināties. Lai arī Latvijā

A/s Suprema Rīgas Fondu biržas nedēļas apskats

Lai gan aktivitāte ap Latvijas Gāze akcijām nedaudz saruka, kopējais tirgus apgrozījums pieauga līdz LVL 1.55 mln (+2.13%) pateicoties darījumama ar Strenču MRS akcijām. Dow Jones indeks pieauga par 1.66% līdz 175.83. Uzmanības centrā vēl arvien bija Latvijas Gāze, kas kaut gan zaudēja nelielu daļu no apgrozījuma apjoma cenas ziņā noslēdza nedēļu bez izmaiņām pie LVL 5.50. Iespējams, ka kāds no lielajiem akcionāriem ļoti aktīvi pašlaik veic uzpirkšanu, lai iegūtu vēl vienu akcionāru padomē. Ņemot vērā pašreizējos tirdzniecības apjomus un izsolē pārdoto akciju skaitu šādi tirdzniecības apjomi vēl iespējams pastāvēs nedēļu vai divas. Lai gan Strenču MRS uzrādīja otru lielāko apgrozījumu patiesa īpašnieku maiņa nenotikās, jo pašreizējais kompānijas 50% īpašnieks Vitautas Breicis ir veicis 25% akciju pārskaitījumu savai sievai atsaucoties uz iepriekš parakstītiem līgumiem. Ventspils nafta noslēdza nedēļu pie LVL 0.71 pēc tam, kad tā ceturdien uzlēca līdz LVL 0.73 pie apgrozījuma LVL 57 078

Fabriku piemēros dzīvokļiem

Pēc mēneša bijušajā Ģipša fabrikā Rīgā, Ķīpsalā sāksies pārvērtības — tās pārbūve par dzīvojamo kvartālu. Šā projekta realizācijai izveidota SIA Ziemeļzunds (dibinātāji SIA Māris Gailis un austriešu ieguldījumu firma PMT). Nule sācies būvniecības konkurss, tādēļ sabiedrības direktors Imants Šiklovs atturējās nosaukt tā paredzamās izmaksas. Taču tā kā tas ir vērienīgs projekts (kopējā apbūves platība 6 000 m2) un ēkas ir sliktā stāvoklī, runa ir par miljoniem latu. Projekta pirmo kārtu plānots pabeigt līdz šā gada beigām, bet visu — divos gados.

Mainīs zemes likumus

Lai veicinātu zemes apsaimniekošanu un sakopšanu Latvijā, būs jāveic izmaiņas vairākos likumos. Tā informēja Zemkopības ministrijas parlamentārais sekretārs Māris Sprindžuks, kura vadītā darba grupa sagatavojusi priekšlikumus valdībai zemes likumdošanas izmaiņām. Pēc M. Sprindžuka paustā, pēdējo desmit gadu laikā Latvijā īstenota zemes reforma, kas nodrošinājusi zemes atdošanu tās likumīgajiem mantiniekiem, taču neesot radīta zemes politika, kas veicinātu zemes apsaimniekošanu. Turklāt patlaban bieži vien zemes atrodas tādu personu īpašumā, kas nenodarbojas ar to apstrādi. M. Sprindžuks uzskata, ka likumdošanas izmaiņu mērķis ir «radīt sviras, kas ļautu zemei nonākt līdz saimniekam».

Latvijas Banka — 2001. gada labākā būve

Par 2001. gada labāko jaunbūvi Latvijas Būvnieku asociācijas skatē Gada labākā būve 2001 atzīta Latvijas Bankas Rīgas filiāes ēka. 2001. gada labākais objekts nomiācijā Restaurācija ir Mežotnes pils, savukārt nominācijā Rekonstrukcija par 2001. gada labāko objektu atzīta Starptautiskās lidostas Rīga termināla 2. kārtas paplašināšana.

Likvidācijai var tikt pakļauta trešdaļa nelikvidēto uzņemumuu

Iespējams, ka apmēram 20 000 līdz šim LR Uzņēmumu reģistrā reģistrētu uzņēmumu būs jālikvidē tāpēc, ka tie līdz 2005. gadam nebūs pieteikti pārreģistrācijai Komercreģistrā, liecina LR Uzņēmumu reģistra aplēses. Komerclikuma prasības attiecas apmēram uz 65 800 LR Uzņēmumu reģistrā reģistrētu un nelikvidētu uzņēmumu, tādējādi pēc LR Uzņēmuma reģistra aplēsēm likvidācijai varētu tikt pakļauti 32,9 % šo uzņēmumu.

Aug saplākšna eksporta apjomi un ieņēmumi

No Latvijas tiek eksportēts saplāksni ar lielāku pievienoto vērtību, par to liecina no saplākšņa eksporta gūtās naudas pieauguma pārsvars par eksporta apjomu kāpumu. Par to liecina Zemkopības ministrijas Meža resursu departamenta sagatavotā informācija pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem, ka pērn saplākšņa eksports salīdzinājumā ar 2000. gada naudas izteiksmē pieauga par 17,9 %, bet apjomu izteiksmē tikai par 11,8 %. Galvenais saplākšna eksporta pieauguma balsts un veicinātājs ir a/s Latvijas Finieris, kurš no pērn eksportējis 129 2100 m3 saplākšņa jeb 90,4 % no kopējā saplākšņa 143 000 m3 eksporta. Pērn nedaudz saplāksni arī eksportējis ir nu jau par maksātnespējīgo atzīstais Kuldīgas a/s Vulkāns. Tomēr par pārējo eksporta apjomu ticamu ziņu nav ne uzņēmējiem, ne arī valsts struktūru darbiniekiem, jo Latvijā bez minētajiem diviem uzņēmumiem nevienam citam nav saplākšņa ražošanas tehnoloģijas. Zemkopības ministrijas pārstāve A. Budreiko pieļauj, ka tas var būt saplāksnis, kuru c

Lietuvas Čili Pica iekaro Rīgu

Lietuvas lielākais picēriju tīkls Čili Pica šodien Rīgā tirdzniecības parkā Alfa atvēris otro picēriju Latvijā – Db informēja tās īpašnieku uzņēmumā UAB Čilija. Jaunā picerija vienlaicīgi spēs apkalpot 130 klientus. Pērn decembrī atklatajā Čili Pica Liepājā jau ir apkalpojusi ap 50 000 klientu un tās darbību īpašnieki vērtē kā sekmīgu. Līdz gada beigām Čili plāno atvert vēl vienu picēriju Rīgā. Pavisam Čili Pica tīklā ir desmit picērijas.

Latvijas lielākie celtnieki

2001. gadā pēc izpildīto būvmontāžas darbu apjoma 19. milj. Ls vērtībā līderos joprojām turas Skonto būve. Savukārt pēc kopējā neto apgrozījuma pirmajā vietā ar 22.8 milj. Ls ir Kalnozols Celtniecība.

Modernāku cigarešu izsmēķi palielina meža ugunsgrēku skaitu

Vidēji deviņdesmitajos gados meža ugunsgrēku skaits salīdzinājumā ar astoņdesmitajiem ir pieaudzis par 25 %, kas arī palielinājis izdegušo platību apmērus, secina Valsts meža dienesta Ugunsapsardzības daļas vadītājs Arnis Gertners. «Attīstīto valstu cigarešu ražošanas tehnoloģijas ir radījušas cigaretes, kuras pēc izsmēķa nomešanas gruzd, līdz pilnībā izdeg (reti sastopamas PSRS laikos), taču sausā un vējainā laikā šāds nomests izsmēķis dažu minūšu laikā rada ugunsgrēku,» skadro A. Gertners. Viņš norāda, ka padomju laikos ražotās cigaretes bieži vien pašas nodzisa un radīja neapmierinātību smēķētājos, tāpēc arī mežā pēc to nomešanas ugunsgrēki bija retāka parādība. Viņaprāt, pēdējos 10 gados nav kļuvis mazāk to iedzīvotāju, kuri uz mežu dodas ne tikai sēņot un ogot, bet arī lai atpūstos, taču meža ugunsgrēku skaits u to rezultātā izdegušo platību apjoms ir būtiski audzis.

Valsts galvos arī par privātajiem

Finansu ministrijai kopīgi ar Tieslietu, Izglītības un zinātnes, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju valdība uzdeva precizēt grozījumu projektu noteikumos «Kārtība, kādā finansu ministrs valsts vārdā sniedz galvojumus» atbilstoši priekšlikumiem par galvojumiem fiziskajām personām un iesniegt izskatīšanai valdībā. Bez tam Finansu ministrijai kopīgi ar Tieslietu, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju uzdots sagatavot un mēneša laikā iesniegt izskatīšanai MK projektu, kurā iekļauti galvojumu sniegšanas kārtības pamatprincipi un kreditēšanas nosacījumi (arī Mājokļu attīstības kreditēšanas programmas Mājokļu projektā paredzētie uz fiziskajām personām attiecināmie kreditēšanas nosacījumi).

SAPARD finansējums Lietuvā sasniegs 100 milj. litu

Eiropas Savienības (ES) SAPARD programmas ietvaros Lietuvas zemnieki un lauksaimniecības firmas saņems 99,752 miljonus litu subsīdijas. 90 pieprasījumi jau ir atbalstīti, informē laikraksts Verslo Žinios. Lielākā daļā naudas piešķirta zivju pārstrādes firmām (68,9 milj. litu) un zemniekiem 15 milj. litu.

Klintons viesosies Igaunijā

Bils Klintons jūnijā viesosies Igaunijā Igaunijā ietekmīgākais uzņēmēju laikraksts Aripaev un firmas IBM pārstāvniecība jūnijā rīko Ekonomikas saietu, kurā piedalīsies un teiks runu arī bijušais ASV prezidents Bils Klintons.

Igaunijas dzelzceļam pieaug kravu apjoms

Šī gada pirmajā ceturksnī pa Igaunijas dzelzceļu pārvadāti 10,2 miljoni tonnu kravu, kas ir par 2,8 % vairāk nekā pērn šajā laikā, vēsta Aripaev. 7,6 milj. tonnu transportēja Igaunijas dzelzceļa operators EVR un 2,6 milj. — Link–Oil, kravu operators, kas ved naftu no Krievijas naftas pārstrādes rūpnīcām uz Mūgas ostu. EVR pārvadāto kravu apjoms salīdzinājumā ar attiecīgo periodu pērn samazinājās par 1,3 %, Link–Oil — palielinājās par 17 %.

Lietuvas cer uz S&P reitinga paaugstināšanu

Lietuvas finansu ministrija cer, ka starptautiskā kredītreitingu aģentūra Standart&Poor's (S&P) drīzumā paaugstinās Lietuvas novērtējumu, vēsta laikraksts Verslo Žinios. Reitings nav mainīts kopš 1997. gada un ir BBB– ilgtermiņa saistībām ārvalstu valūtā un BBB+ saistībām nacionālajā valūtā. (S&P) eksperti divu dienu vizītē apmeklē Lietuvas valsts institūcijas, lai savāktu informāciju par valsts makroekonomiskajiem rādītājiem, budžetu, ES iestāšanās sarunām, valsts ārējo parādu, kā arī nodokļu un pensiju sistēmas reformu. Vairāki ārvalstu investori izteikušies par Lietuvas kredītreitinga paaugstināšanu, atsaucotoies uz Finansu ministrijas teikto, vēsta laikraksts Verslo Žinios.

Konkurence Lietuvas biznesa katalogu starpā ir sīva

Konkurence Lietuvas biznesa katalogu starpā ir sīva Gandrīz 70 % Lietuvas patērētāju informāciju par firmām lūko atrast biznesa katalogos, liecina tirgus izpētes firmas SIC Rinkos Tyrimai dati. Uzņēmumu katalogu tirgū ir trīs galvenie spēlētāji — Findexa Lietuva, Eniro Lietuva un Saules Spektras. Findexa stratēģija ir vērsta uz pāris produktu attīstību, savukārt Eniro galveno uzmanību pievērš specializētiem nozaru katalogiem, vēsta laikraksts Verslo Žinios. Informācijas pakalpojumu tirgū otro vietu Lietuvā ieņem izziņas pa telefonu, teikts laikrakstā.

Baltijas saldumu tirgus sadalījums

Laikrakstā Diena Staburadzes un Laimas valdes priekšsēdētājs Juris Jonaitis min, ka Kraft Jacobs Suchard Lietuva pieder 17 % no Baltijas tirgus. Tālāk seko Laima ar 12 %, bet Igaunijas Kalev piederot aptuveni 8 % Baltijas saldumu tirgus.

Latvijas bankas izmantotas blēdībās

Laikraksts Diena rakats, ka laikaposmā no 1996 līdz 2000. gadam četras Latvijas bankas izmantotas blēdītas naudas glabāšanai. Tas noskaidrots prāvā, kas noslēgusies martā Hamburgā. Blēži izlikdamies par solīdu firmu izkrāpuši vnaudu no vairāk nekā 600 cilvēkiem vismaz 30 milj. EUR. Diena raksta, ka šī nauda ir pārskaitīta uz rēķiniem Saules bankā, Ventspils Apvienotajā Baltijas bankā, Parekss bankā un Hansabankā, bet pēc tam kurjers to divos koferos atgādājis uz Vāciju.

Telekomunikāciju asociācijas vienojas cīņai pret monopolu

Laikraksts Naetkarīgā Rīta Avīze informē, ka Latvijas Telekomunikāciju asociāciju alianse vēlas radīt darba grupu, lai izvērtētu Lattelekom mierizlīgumu. Savukārt visu Baltijas valstu asociācijas plāno izveidot kopīgu nostāju par SIA Lattelekom īpašnieka Sonera un Zviedru Telia apvienošanos.

NORDEA Finansu tirgus apskats 4.04.2002

Finanšu tirgi Šis apskats ir informatīvs materiāls un nav iecerēts kā rekomendācija konkrētu lēmumu pieņemšanai darījumiem naudas tirgū. Valūtas un naudas tirgus apskats 04-Apr-2002 Dolāra vērtības samazināšanās turpinājās arī šodien. Tam par pamatu ir vājais ASV akciju tirgus, notikumi Tuvajos Austrumos un labi eiro zonas ekonomikas dati. Eiropas Centrālā banka bāzes procentu likmes šodien nemainīja. Pakalpojumu sektora rādītāji eiro zonā uzlabojas jau trešo mēnesi pēc kārtas. Reuters eiro zonas biznesa aktivitāšu indekss iepriekšējā mēnesī pakāpies līdz 53.1 atzīmei (pretēji prognozētajiem 52.2). Dolāra vērtība krīt arī pret jenu, kas daļēji liecina, ka sākoties jaunajam finansu gadam japāņi savu naudu var paturēt mājās. Uz pārējo fona samērā neizteiksmīgi izskatās britu mārciņa kuras vērtība ir pietuvojusies 1.44 atzīmei, bet šo atzīmi vēl nepārkāpj. Arī Latvijā dolāra vērtība turpina samazināties. Dolāra vērtības kritumu vietējā tirgū nedaudz kavē tirgus dalībnieku vēlme pārdot lat

Pirmā banka pilnveido Internet Office

No šodienas Pirmā banka piedāvā jaunu risinājumu internetbankas Internet Office kodu kartēm, informēja bankā. Jaunās kodu kartes ir plastikāta kartes norēķinu kartes formātā, un tās paredzētas daudzkārtējai izmantošanai, jo turpmāk sistēma «Internet Office» automātiski variēs un piedāvās lietotājam ierakstīt vienu no 36 kodiem, kas nepieciešams darba sistēmā Internet Office uzsākšanai. Vienlaicīgi darbosies arī līdz šim izsniegtās kodu tabulas, bet visiem klientiem, kas vēlēsies nomainīt tabulas pret jaunajām kartēm, banka nodrošināšot nomaiņu bez maksas.

Balzams sak ražot Stoļičnaja eksportam

Latvijas balzams sāk ražot Stoļičnaja eksportam A/s Latvijas balzams uzsākusi ražot populārā degvīna Stoļičnaja eksporta pasūtījumu. LB valdes priekšsēdētājs Juris Gulbis informēja, ka pasūtījums saņemts no kompānijas SPI, kas pastarpināti ir uzņēmuma lielākais akcionārs. Pēc J. Gubja paustā, eksporta degvīna ražosanas apjomi būs atbilstoši produkcijas izplatītāju pasūtījumiem. Patlaban jau sagatavotas un nosūtītas pirmās eksportpartijas. Jaunā eksportpasūtījuma izpildei tiks izmantotas uzņēmuma esošās jaudas, kuru sagatavošana noslodzei norisinājās uzņēmumā jau kopš pagājušā gada nogales – stāstīja J. Gulbis. Pasūtījuma realizēšanai galvenā izejviela – spirts - ir importēts no Krievijas, kā arī iepakojums ir importēts, kas tiks marķēts atbilstoši realizācijas tirgus prasībām.

Cido maina sulu dizainu

SIA Cido pārtikas grupa uzsākusi sulu dizaina nomaiņu, kas kompanijai izmaksās 26,5 tūkstošus latu. Patlaban dizains nomainīts sešu veidu sulām – ābolu, vīnogu, tomātu, multi, apelsīnu un ananāsu, bet līdz gada beigām dizains tiks nomainīts pārējām CIDO sulām un nektāriem. Patlaban Cido ražo 12 veidu sulas un 7 veidu nektārus, ko maijā varētu papildināt ar apelsīnu – burkānu sulu. Pērn Cido ieviesusi 30 jaunus produktus, bet šogad to skaitu paredzēts papildināt vēl par 42 produktiem. Cido finansu direktore Natālija Novikova prognozēja, ka šogad apgrozījums varētu pieaugt par 3 – 5 %. Latvijas sulu un nektāru tirgū Cido pārtikas grupa aizņem 41 %, minerālūdens tirgū – 40 %, kvasa tirgū – 30 %, bet atspirdzinošo dzērienu tirgū – 27%. Pērn uzņēmuma eksports pieaudzis par 27%, salīdzinot ar 2000. gadu. Cido galvenās eksporta valstis ir Lietuva, Igaunija, kā arī produkcija tiek eksportēta uz ASV, Krieviju, Āzijas valstīm.

Lex–U vienojas ar BSC

Lex–U vienojas ar BSC Pārtikas vairumtirdzniecības kompanija SIA Lex – U un cukura tirgotājkompānija Baltic Sugar Company (BSC), kas patlaban jau ir likvidēta, atrisinājušas iepriekšējās nesaskanas, kuru dēļ pat tika sākts tiesas process. Kā teikts Lex–U un BSC īpašnieka ED&F Man Netherlands BV pārstāvniecības Latvijā ED&F Man Sugar Ltd paziņojumā, ņemot vērā Latvijas cukura nozares nozīmīgumu un Latvijas sarunas par iestāšanos Eiropas Savienibā, šobrīd ir piemērots laiks Lex–U un ED&F Man Sugar Ltd sadarbībai. Abas puses ir ieinteresētas tālākai savas uzņēmējdarbības attīstībai un vēlas īstenot kopīgas intereses biznesa jomā.

Nordea banka sāk refinansēšanas akciju

Nordea banka ieviesusi īpašu hipotekāro kredītu refinansēšanas akciju. Tās laikā banku klienti varēs refinansēt savus eksistējošos hipotekāros kredītus Nordea bankā, nemaksājot par to papildu komisijas maksu, informēja bankā. Akcijas laikā ir atcelta komisijas maksa par resursu sagādi (līdz šim tā bija 1 % no izsniegtā aizdevuma apjoma, minimums 60 Ls). Refinansēšanas būtība ir patreizējā dārgā hipotekārā kredīta atmaksa vienai bankai, aizņemoties naudu šim mērķim lētāk citā bankā. Nordea banka hipotekāros kredītus izsniedz ar 2 līdz 4.5 % lielu pievienoto likmi (pievieno starpbanku naudas tirgus indeksam, piem., Rigibor).

Cido peļņa sarūk

Cido peļna pērn – 1,3 miljoni latu SIA Cido pārtikas grupa un tās meitasuzņēmums Cido loģistika pērn nopelnījuši 1,3 miljoni latu – liecina neauditētie kompāniju darbības rezultāti. Koncerna kopējais apgrozījums pagājušajā gadā sasniedza 15 miljonus latu, kas ir par 0,5 % vairāk nekā 2000. gadā. Savukārt peļņa, salīdzinot ar 2000. gadu, ir sarukusi par 0,3 miljoniem latu. Kompānijas finansu direktore Natālija Novikova peļņas samazinājumu skaidroja ar lielajām investīcijām.