Rosinot pārcelt Krievijas pareizticīgās baznīcas galvas patriarha Kirila vizīti Latvijā uz rudeni, Latvijas prezidents Andris Bērziņš pierādījis, ka «dziļi sirdī tic labajam Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam» un tam, ka viņš līdz rudenim būs mainījis savu politisko un militāro stratēģiju, šādu uzskatu pauž Latvijas Universitātes (LU) politiskās komunikācijas profesors Ojārs Skudra.
Skudra norādīja, ka ar patriarha Kirila vizīti saistīti vairāki faktori, par kuriem nav skaidra Bērziņa nostāja. Krievijā baznīca ir vienota ar valsti, turklāt tā nav distancējusies no Krimas aneksijas, atzīmēja eksperts. Patriarhs Kirils iepriekš arī paudis, ka eiropeiskās vērtības viņam nav pieņemamas, un šāda Kirila pozīcija liek vaicāt, kādi ir Krievijas pareizticīgās baznīcas mērķi Latvijā.
Tāpat nav skaidrs, kad īsti rudenī notiktu pārceltā vizīte - pirms vai pēc Saeimas vēlēšanām. «Prezidentam jādefinē sava pozīcija, citādi sabiedrības aicinājumā paustās bažas par Bērziņa atbilstību prezidenta amatam nav kliedētas,» sacīja Skudra.
Savukārt Latvijas Ārpolitikas institūta direktors Andris Sprūds vērtēja, ka patriarha vizīte varētu notikt, jo «sienu ar Krieviju neuzbūvēsim». Šāda vizīte būtu vienlaicīgi jābalansē ar stingriem prezidenta izteikumiem, ka Krievijas rīcība Ukrainā ir nepieņemama. «Ja Bērziņš to spēj, tad vizīte var notikt,» piebilda Sprūds.
Kā atzīmēja Sprūds, jāņem vērā, ka vizīte var ievirzīties neplānotā gultnē, kas neliecina par draudzību, un tad jādomā, kāda būtu šīs vizītes pozitīvā pievienotā vērtība. Ņemot to vērā, lēmums izvairīties no jebkāda veida attiecību saasinājuma vērtējams kā prātīgs. «Var saprast šo lēmumu. Prezidents pieņēmis pozitīvāko un korektāko lēmumu, kāds šajā situācijā iespējams,» sprieda eksperts.
Jautājot, vai pēc vēstules nodošanas var gaidīt arī kādu reakciju no Kremļa, Sprūds sacīja, ka Krievija ir svarīgs kaimiņš, ar kuru jāveido attiecības, taču vispirms jādomā par sevi un nav jāuztraucas, ko Krievija par katru Latvijas lēmumu padomās. «Nedomāju, ka šis lēmums īpaši ietekmēs Latvijas un Krievijas attiecības,» teica Sprūds, piebilstot, ka, protams, tas ir žests, ko var dažādi interpretēt.
Ārlietu ministrijas (ĀM) vēstnieks preses sekretārs Kārlis Eihenbaums apliecināja, ka Krievijas puse ir informēta par prezidenta ierosinājumu atlikt patriarha Kirila vizītes norisi uz atbilstošāku laiku.
Viņš arī pastāstīja, ka citu divpusēju politiska līmeņa kontaktu nepieciešamība patlaban tiek izvērtēta katrā gadījumā atsevišķi, ievērojot aktuālo starptautisko situāciju, kā arī Latvijas nacionālās intereses.
«Darba līmenī Latvija turpina kontaktus, kā arī aizsākto sadarbības projektu īstenošanu. Tas attiecas arī uz sadarbību dažādu komisiju un darba grupās,» teica Eihenbaums.
Savukārt Eiropadome nolēmusi atcelt jūnijā plānoto Eiropas Savienības (ES)-Krievijas samitu. ES valstu un valdību vadītāji vienojās atcelt arī ES dalībvalstu divpusējos samitus - augstākā līmeņa tikšanās ar Krieviju.
Bērziņš lūdzis patriarhu Kirilu nebraukt maijā uz Latviju, kā viņš to bija plānojis, un pārcelt vizīti uz vēlāku laiku.
Valsts prezidenta pārstāve Līga Krapāne norādīja, ka šis ierosinājums nav atteikums, bet gan lūgums pārcelt to uz vēlāku laiku, visticamāk, rudeni.
Krapāne atzina, ka šī rosinājuma pamatā ir pēdējā mēneša notikumi Krimā un Ukrainā, kas saistīti ar Krievijas politiku.
