Kad ilggadējais Rīgas brīvostas pārvaldnieks Leonīds Loginovs janvāra beigās paziņoja, ka nolēmis doties pensijā, termināļu īpašnieki un vadītāji smagi noelsās, domās izspēlējot visdažādākos nākotnes scenārijus. Loginova niķi un stiķi viņiem bija labi zināmi, spēles noteikumi – pieņemami vai nepieņemami, tomēr vairāk vai mazāk skaidri. Nu bija iestājies mokošas neziņas periods. Uzņēmēji pauda bažas gan par varas vakuumu, gan par to, ka amatā varētu tikt iebīdīts kāds politiskais ieliktenis, kas no nozares neko nesaprot, toties ietrenējies sadzirdēt un bez iebildumiem izpildīt savu saimnieku svilpienus. Šādā gadījumā brīvostas termināļu situācija, kad Krievija dara visu, lai pārvilinātu pie sevis caur Baltijas valstu ostām plūstošās kravas, būtu vēl neapskaužamāka nekā patlaban.
Turpretī politiķu galvās, šķiet, perinājās pavisam citas domas. Kā lai novelk jauna pārvaldnieka atrašanu līdz brīdim, kad pašvaldību vēlēšanas būs garām? Tad atkarībā no krēslu sadalījuma Rīgas domē partijām varētu pavērties vienreizēja iespēja patirgoties ar ietekmīgo amatu. Par to, ka politiķu pieeja varētu būt bijusi tieši šāda, liecina visai lēnais process, jauno pārvaldnieku meklējot. Vispirms pārvaldei tika dots mēnesis laika, lai izstrādātu kārtību, kādā tiks izraudzīts jaunais pārvaldnieks. Tad pagāja pāris nedēļas, kamēr tika apstiprināta amata pretendentu atlases komisija. Savukārt tai vajadzēja teju pusotru mēnesi, lai sagatavotu konkursa nolikuma projektu. Droši vien tuvākajā laikā valde izsludinās konkursu, kas prasīs vēl mēnesi. Un tikai maija beigās komisija varēs sākt vētīt pretendentus.
Tikmēr jūnija sākumā paredzētās pašvaldību vēlēšanas būs pagājušas, būs zināms, vai Amerika (GKR) un Ušakova (SC) tandēms saglabājis varu, vai tomēr lemšanā jādalās ar kādu trešo. Lai cik raibs arī nebūtu deputātu sastāvs pašvaldībā, satiksmes ministrs Uldis Augulis (ZZS) teiks pēdējo vārdu, jo likums viņam ļauj neapstiprināt piedāvātos pārvaldnieka amata pretendentus, ja viņam tie netīk. Tā kā Ušakovam osta, šķiet, interesē tikai tik daudz, cik tur var atrast peles viņa kaķiem, tad to, kas nonāks pārvaldnieka amatā, galu galā varētu izlemt Ameriks ar Auguli.
Līdzīgi kā valsts kapitālsabiedrību padomju un valžu, tā arī brīvostas pārvaldnieka konkursu uzņēmēji vērtē visai skeptiski, lāgā neticot, ka visiem būs vienādas iespējas sacensties un izvēlēts tiks labākais. Gadiem ilgi vērojot brīvostas politizēto gaisotni, potenciālie kandidāti arī šaubās, vai vispār grib tajā visā iepīties. Savukārt pārējiem atliek vien pagaidīt pāris mēnešus, lai redzētu, vai amatā nonāks Loginovam, Amerikam, Augulim vai kādam citam pietuvināts cilvēks. Turpretī kompetenta profesionāļa nonākšana amatā būtu patīkams izņēmums, kas tikai apstiprinātu politiskā tirgus likumsakarības.