Prasība ārvalstu uzņēmumiem maksāt minimālo algu – 8,50 eiro/stundā (bruto) – saviem šoferiem pat par tranzīta pārvadājumiem mazinās citu valstu uzņēmumu konkurētspēju
Vācijas likums, kas stājas spēkā no šā gada 1. janvāra, par minimālās algas likmes piemērošanu attiecināms uz visiem darbiniekiem, kas tiek nodarbināti Vācijas teritorijā, neatkarīgi no darba devēja uzņēmuma reģistrācijas valsts. Tādējādi arī transporta sektorā darba alga par katru darbinieka nostrādāto stundu Vācijas teritorijā ir aprēķināma saskaņā ar minēto likumu, norādīts Vācijas vēstniecības Latvijā neoficiālajā šī normatīvā akta tulkojumā. Likums ietver arī prasību pirms autopārvadājumu uzsākšanas Vācijas teritorijā par to pa faksu paziņot Federālajai finanšu direkcijai, kā arī nosūtīt vācu valodā aizpildītu paziņojumu–apliecinājumu par uzņēmuma gatavību ievērot prasības par minimālo darba atalgojumu, kā arī pēc Vācijas muitas dienestu pieprasījuma sniegt nepieciešamos dokumentus vācu valodā. Sods par noteikumu neievērošanu var sasniegt pusmiljonu eiro. To visu par bezprecedenta administratīvo slogu, kas apdraudēs brīvu preču kustību, jau nosaukusi Starptautiskā autopārvadājumu savienība (IRU).
Līdz ar pārvadājumu samazināšanos Krievijas virzienā Austrumeiropas valstu uzņēmumi meklē darbu vecajā Eiropā, tādējādi atņemot to arī vācu pārvadātājiem. Lai aizsargātu savu iekšējo tirgu, minimālās algas attiecināšanu uz transporta pārvadājumiem varētu saprast, ja vien tas netiktu piemērots tranzītam. Ar to, vai vācu likums atbilst ES normatīvajiem aktiem, nāksies tikt skaidrībā Eiropas Komisijai (EK), jo ne tikai Latvijas pārvadātāji ir nepatīkami pārsteigti par pēkšņo jaunievedumu.
Nu uzņēmēji ir nostādīti izvēles priekšā – bailēs no milzīgā soda Vācijā nerādīties, kamēr nav skaidrs, kā jaunās prasības izpildīt, vai arī pašiem zvanīt uz Vāciju, lai par visu tiktu skaidrībā. Latvijas ministrijas neņemas skaidrot, kas vācu likumā īsti domāts. Arī Autotransporta direkcija un asociācija Latvijas auto nespēj atbildēt uz komersantu jautājumiem. Gala rezultātā vieni turpina braukt, nekomentējot, kā sokas ar prasību ievērošanu, citi nebrauc, bet vēl kāds domā, ka izdevīgāk reģistrēt uzņēmumu Vācijā.
Tieši par šo variantu Satiksmes, Labklājības, Ārlietu, Tieslietu un Finanšu ministrijām vajadzētu satraukties. Jo, pat uzspļaujot citiem, vācieši var kļūt par ieguvējiem, kamēr EK tiek skaidrībā, cik tas viss ir likumīgi. Pagaidām problēma ir tā, ka nav neviena, kas uzņēmējiem līdz galam izskaidrotu, vai, piemēram, komandējuma naudu var ietvert šajos 8,5 eiro. Faktiski jau tālbraucēji uz rokas saņemot tik, cik vācieši prasa uz papīra. Taču, ja pie komandējuma naudas jāpieskaita nodokļi, tad zemo frakts likmju dēļ nekāds bizness vairs nesanākšot.
