Šobrīd milzīga uzmanība pasaulē pievērsta tam, kas notiek Covid-19 vakcīnas frontē. Jo ātrāk tā tiks saražota un izplatīta, jo ātrāk potenciāli gals var pienākt aktuālajam ekonomiskās un sabiedriskās situācijas murgam. Kopumā gan pārsvarā eksperti norāda, ka, neskaitoties uz šādu vakcīnas cerību, priekšā, visticamāk, gaidāma smaga ziema.

Lai nu kā – interesanti, ka vakcīnas uznācienu šobrīd daudzi sasaista ar būtiski vājāku ASV dolāru. Valdot šādam fonam, gandrīz katrs lielais finanšu tendenču prognozētājs šobrīd metas pazemināt savas nākamā gada ASV dolāra vērtības aplēses. Piemēram, ASV "Citigroup" sagaida, ka nākamgad ASV dolāra vērtība uz vakcīnas fona var samazināties pat par 20%, kas būtu ļoti straujš kritums, ziņo "Bloomberg". Spēcīgs dolārs raksturojis faktiski visus iepriekšējos 10 gadus, lai gan nu tie runāts par šādas ēras beigām.

Jau daudzus gadus ierasts, ka pie ASV dolāra tirgus dalībnieki griežas paaugstinātas neskaidrības apstākļos. Proti, ja viss draud brukt un gāzties, tad vienīgais, kam atliek ticēt, ir nekas cits kā ASV dolārs. Jeb - ja investoru pārliecība sašķobās, aug ASV dolāra cena. Pēdējie gadi jau vairākkārt rādījuši, ASV dolārs pasaules ekonomikai neskaidrākos brīžos ir populārāks drošais patvērums nekā, piemēram, zelts. Savukārt šobrīd daži gaida, ka nākamgad, mazinoties Covid-19 neskaidrībai, finanšu tirgus dalībnieki uzmanību atkal varēs pievērst kaut kam citam.

ASV dolārs turpinās būt spēcīgs un ASV Federālo Rezervju sistēma normalizēs savu politiku straujāk nekā tirgus dalībnieki sagaida, uzskata Goldman Sachs galvenais ekonomists Jans Hatziuss.

«Mēs prognozējam, ka dolārs būs spēcīgs,» viņš uzsvēris, piebilstot, ka prognozē, ka dolārs ar eiro sasniegs paritāti līdz šā gada beigām.

Kopš pērnā gada novembrī notikušajām ASV Prezidenta vēlēšanām dolāra vērtība pret Japānas jenu ir augusi par 7%, bet pret eiro – par 2,6%, tirgus dalībnieku vidū valdot prognozēm, ka jaunais prezidents veicinās ekonomikas izaugsmi, mazinot nodokļus un palielinot izdevumus. D. Tramps ir uzsvēris, ka dolārs ir pārāk spēcīgs, savukārt ASV Valsts kases pārstāvis Stīvens Munhins norādījis, ka ārkārtīgi spēcīgais dolārs var īstermiņā negatīvi ietekmēt ekonomiku.

Sudraba vērtības kritums šogad tuvojas 20%, piektdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Šis gads pagaidām pagalam neveiksmīgs izvērties pasaulē populārākajiem dārgmetāliem. Turklāt strauji zemāk klejo ne tikai zelta cena, kas kopš janvāra sākuma samazinājusies par 8,5%. Vēl vājāk klājies tā saucamajam nabago zeltam – sudrabam. Šī metāla vērtība Londonas preču biržā šogad sarukusi jau par 17%, un šīs nedēļas beigās tā atradās 14 ASV dolāru atzīmes par unci tuvumā. Turklāt augustā vien šī dārgmetāla vērtība noplanēja zemāk par veseliem 7%.

Dolārs un likmes

Sudrabam, līdzīgi kā tas ir ar daudzām citām izejvielām, netīk spēcīgais ASV dolārs. Šīs valūtas cenai augot, izejvielas (tās tiek pārsvarā tirgotas ASV dolāros), to skaitā metāli, kļūst dārgākas pircējiem citās valūtās. Sevišķi dārgmetāliem neērti ir arī pieņēmumi par procentlikmju paaugstināšanos, jo tad tiem grūtāk konkurēt ar finanšu instrumentiem, kas sola regulārus procentu ienākumus. Vidēji tiek gaidīts, ka ASV Federālo rezervju sistēma savas procentlikmes šogad paaugstinās vēl divas reizes. Tāpat tiek skaidrots, ka šobrīd, ja investoriem tomēr ir jāizvēlas kāds drošais patvērums, tad dārgmetālu vietā priekšroka tiek dota atsevišķām valūtām, piemēram, Šveices frankam un Japānas jēnai. Šajā ziņā noteikti jāizceļ, ka šo drošā patvēruma lomu ieņēmis nekas cits kā jau pieminētais ASV dolārs. Ja ziņu fons ir drūms (šajā gadījumā ir liels uztraukums par globālo protekcionismu) – palielinās pieprasījums pēc ASV dolāriem un to vērtība aug. Šī valūta joprojām ir un paliek viens no pasaules finanšu sistēmas stūrakmeņiem, un grūti iedomāties, ka tā varētu nebūt (var brukt viss cits, bet ir pārliecība, ka dolārs izdzīvos).

ASV FRS vadība 2.novembrī kārtējo reizi paaugstināja ASV dolāra bāzes procentu likmi. Jaunais bāzes procentu likmju koridors ir 3,75%-4,00% (grafikos bieži attēlo koridora augšējo atzīmi).

Vienlaicīgi ASV FRS turpinās savu aktīvu mazināšanu. Vēl martā ASV FRS aktīvi bija pārsnieguši 8,96 triljonus ASV dolāru, bet līdz oktobrim aktīvi jau samazināti par vairāk nekā 242 miljardiem dolāru.

Globālā ietekme

ASV dolāram šobrīd vērojams straujākais procentu likmju kāpums kopš septiņdesmito gadu beigām. Tas nevar neatstāt būtiskas sekas uz globālo finanšu tirgu. Pēc BIS (Bank for International Settlements) šī gada otrā ceturkšņa datiem parāds ASV dolāros ārpus ASV pārsniedz 13 triljonus dolāru, bet ASV iedzīvotāji, uzņēmumi un valdības institūcijas aizņēmušās 66,8 triljonus dolāru. 75 bāzes punktu paaugstinājums šādam dolāru kredītu apjomam procentu izmaksas pasaulē sadārdzina par aptuveni 50 miljardiem dolāru mēnesī (vairāk nekā 8 miljardi ārpus ASV un ap 42 miljardiem dolāru ASV). Protams, viss parāds netiek pārfinansēts vienā dienā un procentu likmju paaugstināšanas ietekme uz tirgu pilnā apmērā būs jūtama tikai vairāku mēnešu laikā. Svarīgi atzīmēt, ka pie parāda apkalpošanas izmaksu pieauguma ārpus ASV vēl jāpieskaita klāt ASV dolāra vērtības kāpums. ASV dolāra indekss šogad kāpis par vairāk nekā 17%. Šo indeksu rēķina kā dolāra vērtības izmaiņas pret valūtu grozu kurā ietilpst eiro (58%), Japānas jena (14%), britu mārciņa (12%), Kanādas dolārs (9%), Zviedrijas krona (4%) un Šveices franks (4%).

Nepārspīlējot var teikt, ka visa pasaule šobrīd ir sastingusi ASV prezidenta vēlēšanu rezultātu gaidās. Runa ir ne tikai par politiskā kursa maiņu, ja pie varas nāks neērtais Donalds Tramps. Konkrēta kandidāta izvēle lielāku ietekmi var atstāt uz situāciju pasaules finanšu tirgos.

Ir jāpiebilst, ka politiskā un ekonomiskā kursa maiņa gadījumā, ja uzvarētu Tramps, ir ilūzija. Kā to pierāda amerikāņu mūsdienu vēsture, kandidāta pirmsvēlēšanu retorika un viņa darbības prezidenta amatā var kardināli atšķirties. Manuprāt, esošajā amerikāņu varas sistēmā brīvības pakāpe prezidentam ir krietni mazāka nekā citu valstu prezidentiem.

Tomēr emocionālais saspringums ap šo notikumu rada iespaidu par īpašu nozīmi personālijas izvēlē. Un tā kā emocijas (vai sentiments) ir tas, kas šobrīd visvairāk virza cenas finanšu tirgos, tad arī šeit sagaidāms būtisks svārstīgums.

Vērtējot vadošo pasaules finanšu tirgu reakciju uz pirmsvēlēšanas kolīzijām, Klintones uzvara tiek vērtēta kā daudz labvēlīgāka tirgiem. Tas nozīmē to, ka viņas uzvaras gadījumā iespējams cenu pieauguma uzplaiksnījums akciju tirgos vēl par 2%-4% (pēc vakardienas 2% pieauguma), kā arī dolāra vērtības pieaugums pret citām valūtām 1% līdz 2% robežās. Iespējams ir arī naftas cenas pieaugums. Savukārt obligāciju tirgus, kurš ir daudz konservatīvāks un stabilāks finanšu tirgus segments, visticamāk neuzrādīs būtiskas kustības. Bet, mūsuprāt, šī eiforija būs īstermiņa un tās nemainīs esošos trendus tirgos. Pēc dažām dienām situācija atkal stabilizēsies un cenas sāks dreifēt konkrēto tirgu esošo tendenču ietvaros.

Vidējā termiņā paredz lētāku ASV dolāru

ASV dolārs šogad pretojies tirgus dalībnieku paredzējumiem par to, ka tā cenai vajadzētu sarukt. Valūtu analītiķi gan spītīgi turpina prognozēt, ka gada laikā ASV dolāram tomēr vajadzētu sagurt. Piemēram, Thomson Reuters aptuveni 80 valūtu ekspertu aptaujā vidēji lēsts, ka pēc gada eiro cena atradīsies pie 1,17 ASV dolāru atzīmes. Pārsvarā tiek vērsta uzmanība uz to, ka ASV tautsaimniecība kļūs vājāka, un rezultātā jau šā mēneša beigās tiek gaidīta arī dolāra likmju samazināšana no ASV Federālo rezervju sistēmas (FRS) puses.

Nav alternatīva

Dažkārt gan tiek klāstīts – pat, ja FRS spers šādus soļus, ASV dolāram no Rietumvalstu valūtām tāpat būs pašas augstākās likmes. Tas var nozīmēt, ka pieprasījums pēc dolāru aktīviem saglabājas liels. Nav arī tā, ka ASV FRS rīkotos viena pati – par vēl mīkstāku monetāro politiku mājienus nav kautrējušies dot arī citu pasaules nozīmīgāko reģionu centrālie baņķieri. Tādējādi, arī visiem pārējiem esot jauna ekonomikas papildu stimulēšanas viļņa zemā starta stadijā, dolāra vājums, iespējams, var arī nepienākt. Valdot šādam fonam, lielākā daļa Reuters aptaujāto ekspertu izsaka pieņēmumu, ka spēcīgs ASV dolārs varētu būt aktuāls visu šo gadu un lēzena tā cenas samazināšanās varētu notikt vien nedaudz vēlāk.

Šogad valūtu frontē dominējis ASV dolārs. Tā vērtība pakāpusies pret lielu daļu no citām pasaulē visvairāk tirgotajām valūtām. Tas noticis, neskatoties uz pagājušā gada beigu un šā gada sākuma prognožu birumu, ka ASV dolāram tomēr vajadzētu sagurt (vairums tirgus dalībnieku eiro/ASV dolāra virzienu kļūdaini min jau gandrīz divus gadus, liecina "Reuters" dati).

Pēdējos gados pierādījies – ja finanšu tirgos aug stress, tirgus dalībnieki patvērumu meklē tieši ASV dolāros. Tādējādi šogad, nostiprinoties pieņēmumiem par pasaules ietekmīgāko tautsaimniecību bremzēšanos un esot aktuāliem vairākiem ASV un Ķīnas tirdzniecības kariņa saasināšanās viļņiem, pieprasījums pēc ASV dolāriem saglabājās liels. Tāpat, ja vērtē lielāko tautsaimniecību izaugsmi, ASV tā saglabājās salīdzinoši veselīgāka. Līdz ar šādu situāciju ASV dolāri – pat, ja ne īpaši glīti – tāpat uz pārējā fona izskatās laba alternatīva.

Valdot šādam fonam, eiro cena ASV dolāros kopš šā gada sākuma sarukusi par 3,3%, un šīs nedēļas otrajā pusē tā atradās pie 1,109 ASV dolāru atzīmes. Dažās pēdējās nedēļās gan tomēr ir vērojams zināms ASV dolāra cenas atslābums, kas eiro cenai ļāvis pakāpties gandrīz par 2%.

ASV dolārs ir pārvērtēts un visdrīzāk pret eiro un Japānas jenu tā kurss neaugs, kamēr vien ASV Federālo Rezervju sistēma vairāk nekā vienu reizi necels likmi, uzskata Amundi Asset Management analītiķi.

Tirgus jau ir iecenojis, ka FRS cels likmi pirmo reizi gandrīz desmit gadu laikā, saka kompānijas eksperts Džeimss Kvoks. Kā liecina OECD pirktspējas paritātes indekss, dolārs patlaban ir par aptuveni 14% pārvērtēts pret eiro, bet pret jēna – par 12%.

Amundi viedoklis kontrastē ar Goldman Sachs Group iepriekš prognozēto, ka eiro varētu samazināties par 10 ASV dolāra centiem, Eiropas Centrālajai bankai turpinot īstenot savu kvantitatīvās mīkstināšanas programmu.

Pēdējo 12 mēnešu laikā dolāra vērtība ir augusi par 15%, sasniedzot 1,1125 dolārus par eiro un par 10% līdz 119,84 jēnām. Eksperti paredz, ka dolāra vērtība līdz gada beigām sasniegs 125 jēnu vērtīnu, bet eiro vērtība – 1,07 dolārus, raksta Bloomberg.

2017. gads metīs investētājiem nopietnu izaicinājumu, finanšu tirgos šis būs sarežģīts gads, iezīmīgs ar nestabilitāti un ļoti lielu politisko notikumu, tā saukto „melno gulbju”, iespaidu. D. Trampa prezidentūras sākums un joprojām neparedzamā ASV politika attiecībā uz brīvo tirdzniecību, Ķīnas valdības centieni iegrožot valsts ekonomikas pārkaršanu, OPEC vienošanās stabilizēt naftas cenas, vēlēšanas svarīgākajās ES ekonomikās – Vācijā, Francijā, Itālijā, referendums Nīderlandē, Brexit process – tie visi ir notikumi, kas 2017. gadā pilnīgi noteikti šūpos finanšu tirgus.

„Aktīvam investētājam tirgus nenoteiktība paver lielākas iespējas, tāpēc 2017. gads būs patiesi interesants, un investētāji var gūt labu peļņu. Mēs esam sagatavojuši perspektīvāko 2017. gada investīciju virzienu prognozes ikvienam kapitāla veidam – valūtām, akcijām, indeksiem, obligācijām un izejvielām. Pērn mūsu analītiķu komandai izdevās precīzi paredzēt tirgus virzienu visos kapitāla veidos, bet investētāji, kas izmantoja rekomendācijas par FTSE 100 indeksu, sojas cenas perspektīvām un Apple akcijām, ieguva labu investīciju atdevi, jo šo pozīciju izmaiņas sasniedza pat 12-16%. Kredītpleca iespējas izmantojušo investētāju peļņa attiecīgi bija vēl lielāka,” – aktīviem investētājiem domāto 2017. gada prognožu paketi piedāvā uzņēmuma TMS Brokers analītikas nodaļa .

ASV dolārs izdzēsis ASV akciju tirgus šā gada guvumus, piektdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Straujais ASV dolāra cenas pieaugums pēdējo dienu laikā tirgus dalībnieku vidū sējis bažas, ka šāda situācija ļoti negatīvi ietekmēs daudzu šīs valsts eksportējošo uzņēmumu ienākumus. Spekulācijas gājušas pat tik tālu, ka tiek spriests par to, vai dārgais dolārs neietekmēs visu ASV ekonomikas atgūšanos.

Rezultātā daudzi tirgus dalībnieki steidz pārdot arī savas akcijas, kas pēdējo tirdzniecības sesiju laikā nozīmē vadošo ASV akciju tirgus indeksu vērtību slīdēšanu arvien zemāk. Līdz ar to ASV akciju tirgus Standard & Poor’s 500 indeksa vērtības izmaiņas kopš šā gada sākuma vairs nevar lepoties ar mērenu plusu – nu tām priekšā jau jāliek mīnusa zīme. Kopumā ASV S&P 500 vērtība kopš šā gada sākuma ir samazinājusies gandrīz par pusprocentu, bet kopš pagājušā mēneša beigām tā ir sarukusi par 2,7%.

Jūnijs ASV akciju tirgū nebija pārsteigumu mēnesis – FRS rīkojās paredzami, indeksi ierastā gaitā virzījās uz augšu un tehnoloģiju sektors atkal bija līderis šajā rallijā uz jaunām virsotnēm. S&P 500 pieauga par 3,5%, bet Nasdaq-100 par 6,2%, dārgāks kļuva arī “Lieliskais septiņnieks; Dow Jones Industrial Average Index pieauga par 1,4%, bet Russell 2000 samazinājās par 0,6%.

Tikmēr Eiropas STOXX 600 indekss, kas atspoguļo 17 Eiropas valstu biržās kotēto 600 lielāko uzņēmumu dinamiku, zaudēja 1,62%.

Negaidītais Emanuela Makrona lēmums pēc neveiksmīgajām Eiropas Parlamenta vēlēšanām atlaist Francijas parlamentu un rīkot ārkārtas vēlēšanas nepalīdzēja Francijas CAC 40, kas mēneša laikā zaudēja 6,4%. Francijas vadošo banku akcijas tika pakļautas spēcīgam spiedienam: Societe Generale zaudēja gandrīz 20% no vērtības, Credit Agricole – 14,1% un BNP Paribas – 12,2%. Lai gan galvenais pārdošanas vilnis, visticamāk, ir beidzies – jārēķinās, ka vēl kādu laiku var saglabāties pārdevēju spiediens uz akciju cenām.

Politiķi ir uzmanības centrā

Karalis dolārs apstiprina savu dominanci finanšu pasaulē

Vēl pirms nedaudz gadiem dažs uzdrošinājās prognozēt ASV dolāra pakāpenisku norietu uz globālās finanšu skatuves, bet šobrīd šādas runas kļuvušas krietni vien klusākas. Arī iepriekšējā finanšu krīze apliecināja, ka, pasaules ekonomikai piedzīvojot krasāku satricinājumu, aug tirgus dalībnieku apetīte ne pēc kā cita kā tieši ASV dolāra. Interesanti, ka finanšu krīzes laikā ASV dolāra cenas izmaiņas lielā mērā bija uzskatāmas par tirgus dalībnieku optimisma vai pesimisma indikatoru. Ja ziņu fons bija drūms – palielinājās pieprasījums ASV drošajiem dolāriem un tā vērtība auga, un otrādāk. Katrā ziņā, šķiet, būtu muļķīgi noliegt, ka tieši šī valūta joprojām pārliecinoši ir viens no pasaules finanšu sistēmas stūrakmeņiem.

ASV FRS vadība piektajā sapulcē pēc kārtas 21. septembrī paaugstināja ASV dolāra bāzes procentu likmi. Latvijā saka, ka dubults neplīst, bet ASV FRS uzskata, ka ar diviem agresīviem procentu likmju paaugstinājumiem, lai apkarotu “lipīgo” inflāciju, nepietiek un trešo reizi pēc kārtas veica paaugstinājumu par 75 bāzes punktiem, no 2,25%/2,50% uz 3,00%/3,25% koridoru.

75 bāzes punktu paaugstinājums trīs reizes viena gada laikā pēdējo reizi bijis tālajā 1973. gadā. Vienlaicīgi ASV FRS turpinās savu aktīvu mazināšanu. Šogad ASV FRS aktīvi jau samazināti par vairāk nekā 130 miljardiem dolāru. Centrālā banka sola turpināt cīņu ar pēdējos četrdesmit gados augstāko inflāciju.

Globālā ietekme

Pasaulē uzņēmumi un valdības ir aizņēmušās triljoniem dolāru, kas nozīmē šo parādu apkalpošanas turpmāku izmaksu pieaugumu un tas atsauksies gan uz uzņēmumu peļņas rādītājiem, gan uz valstu budžeta izdevumiem. Likmju celšana noteikti bremzēs ASV ekonomikas izaugsmi un bremzējoties pasaules lielākās ekonomikas izaugsmei atskaņas būs jūtamas visā pasaulē. To mēs redzam vērtspapīru tirgū. Akciju tirgum nepatīk procentu likmju celšana un kas notiek ASV akciju tirgū, ietekmē arī Eiropas un Āzijas akciju tirgus.

ASV prezidenta vēlēšanu rezultāts ir dārgāks dolārs, norāda SEB bankas Finanšu tirgus pārvaldes vadītājs Andris Lāriņš.

Pirmā tirgus dalībnieku reakcija gan bija dolāram negatīva, kas vēlēšanu naktī eiro ļāva pietuvoties 1.13 dolāru līmenim (dolārs, reaģējot uz Trampa iespējamo uzvaru īsā laikā zaudēja gandrīz 3% savas vērtības), bet jau dažas stundas vēlāk zaudētājos nokļuva eiro un šonedēļ eiro cena jau nokļuva pie 1.07 dolāru līmeņa, kas ir aptuveni 5% zem pagājušās nedēļas virsotnes.

Tagad uzmanības centrā būs nākamā prezidenta pāreja no vārdiem pie darbiem un ASV FRS sapulce 13. un 14. decembrī. Kopumā Trampa uzvara tiek uztverta, kā atbalsts patēriņam un ekonomikas izaugsmei, tātad arī dolāram.

Eirozonā pie svarīgākajiem notikumiem tuvākajā laikā pieskaitāmi Itālijas konstitucionālais referendums (4. decembris) un ECB sapulce 8. decembrī. Ja eiro vērtības pazemināšanās ir pozitīva ziņa eiro zonas eksportētājiem, tad ilgtermiņa procentu likmju straujais kāpums rada saspringumu naudas un obligāciju tirgū.

Neraugoties uz to, ka samazinās skaidras naudas izmantošana, tā turpinās pastāvēt, ceturtdien Latvijas Bankas konferencē "Ilgtspēja un nauda: veidojot nākotnes ekonomiku" atzina paneļdiskusijas "Naudas nākotne" dalībnieki.

Zviedrijas centrālās bankas prezidents Stefans Ingvess uzsvēra, ka mūsdienās arvien vieglāk ir veikt maksājumus un pārskaitījumus, izmantojot internetu, viedtālruņus, banku kartes un tas ir veicinājis visas sistēmas izmaiņas, ievērojami samazinot skaidrās naudas lietojamību. Vienlaikus, lai tas notiktu, ir nepieciešama drošība, ka bezskaidras naudas norēķini darbojas un, pārskaitot naudu no viena tālruņa uz otru, cilvēki netiks apkrāpti un nauda kaut kur nepazudīs.

Viņš atgādināja, ka mūsdienās, kad domājam par naudu, daudz biežāk ar to tiek saprasta elektroniska nauda. Tomēr galu galā to, kāda nauda katrā valstī tiks lietota, nenosaka centrālās bankas, bet gan likumdevēji. "Tehnoloģijas ir jāsalāgo ar likumdošanas bāzi," uzsvēra Ingvess, atgādinot, ka parasti tieši nauda ir tā mērvienība, kurā tiek definēti likumīgi darījumi.

ASV dolāra loma nedaudz sarukusi, lai gan tas turpina dominēt

Izvērtējot pasaules valūtu rezervju datus, redzams, ka šajā frontē turpina dominēt ASV dolārs. Šā gada otrajā ceturksnī veseli 62,3% no pasaules centrālo banku kaut kur ieguldītajām rezervēm bijušas nominētas ASV dolāros, liecina Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) dati. Kopumā gan jāsecina, ka ASV dolāru īpatsvars kopējā rezervju pīrāgā pēdējos ceturkšņos sarucis. Vēl 2016. gada beigās ASV dolāru svars pārsniedza 65%. Kritums gan nav bijis ļoti straujš, lai gan tas bijis aktuāls jau deviņos no iepriekšējiem 10 ceturkšņiem. Turklāt tas noticis uz šīs valūtas vērtības pieauguma fona.

Kā daļējs skaidrojums minētajai tendencei tiek minēts tas, ka saasinājusies ASV un daudzu citu pasaules valstu retorika saistībā ar to pašu jau vairākkārt aprakstīto protekcionisma tēmu. Tiek arī norādīts, ka pēdējā laikā daudzām attīstības valstīm nācies pielikt lielas pūles, lai ar intervenču palīdzību stabilizētu savas valūtas un atdotu ticību to ekonomikai. Savu ASV dolāru rezervju koriģēšana ir vieglākais veids, kā to izdarīt.

Izaugsme būs straujāka tur, kur naftu importē, bet lēnāka valstīs, no kurām to eksportē, piektdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Šonedēļ ar savām jaunākajām prognozēm par dažādu pasaules reģionu ekonomikas izredzēm nācis klajā Starptautiskais Valūtas fonds (SVF). Iestādes ekonomisti paredz, ka pasaules tautsaimniecība šā gada skatījumā pieaugs par 3,5%, kas ir tikpat, cik tika prognozēts 2015. gada sākumā. Lai gan kopējā aina nemainās, samērā lielas pārbīdes notikušas ar dažādajiem summu veidojošajiem saskaitāmajiem. Pašlaik tiek lēsts, ka straujāk, nekā prognozēts pirms tam, augs daudzu Eiropas valstu tautsaimniecības, kur atbalstu tām sniegs arvien lētākais eiro. Tikmēr notikumi valūtu frontē (ASV dolārs palicis dārgs) dunku sānos, visticamāk, būs ietriekuši ASV ekonomikai. SVF šobrīd paredz, ka šīs valsts IKP šogad pieaugs par 3,1%, kas ir par 0,5 procentpunktiem mazāk, nekā minētās institūcijas analītiķi prognozēja janvārī.

Nākamo divu gadu laikā Ķīnas juaņas vērtība pret dolāru varētu samazināties vēl par aptuveni 8%, prognozē Barclays eksperti.

Tas var nozīmēt vēl papildus triecienu akciju tirgiem un jaunattīstības valstu valūtām, kuras ir piedzīvojušas kritumu kopš Ķīnas Centrālās bankas lēmuma devalvēt juaņu, sākot no 11. augusta.

Saskaņā ar ekspertu prognozēm, lejupvērsts spiediens būs lielāks vēl citām Āzijas valstu valūtām, un analītiķi kā ievainojamākās ir minējuši Taivanas, Korejas un Malaizijas valūtas, jo ekonomikas stāvokļa pasliktināšanās biedē investorus, kuri vairāk nevēlas uzņemties papildus risku, ko rada lielu tekošā konta deficītu finansēšana.

Japānas jena ir viens izņēmums – tās vērtība varētu sarukt tikai mazliet, jo Japānas Bankai vēl ir daudz iespēju atvieglot monetāro politiku, un strauji augošās algas palīdzēs palielināt inflāciju.

Eiro un dolāra savstarpējā cīņā labākas perspektīvas pagaidām redzamas ASV valūtai

Attiecībā uz vietējās naudas pārvēršanu kādā no ārvalstu valūtām mūsdienu Latvijas iedzīvotājam roka jau ir piešauta. Tie, kuriem bija, ko uzkrāt, un kuri spēja tālāk raudzīties nākotnē, šādu iespēju izmantoja pirms PSRS sabrukuma 80.–90. gadu mijā. Vēl jūtams intereses pieaugums par ārvalstu valūtas iegādi bija iepriekšējās finanšu krīzes laikā.

Tagad nekādā ziņā nav jāuztraucas par esošās naudas vispārēju pirktspējas kritumu un hiperinflācijas draudiem, jo patlaban viena no eirozonas galvenajām problēmām ir saistīta ar varbūtību nonākt ilgstošā deflācijā, tomēr eiro kritums pret citām valūtām, piemēram, ASV dolāru vai britu mārciņa var radīt intereses pieaugumu par valūtas maiņu kā papildu peļņas avotu.

Izvairās no riskantākiem reģioniem; biedē arī ASV dolāra spēks.

Neskaidrībai par nākotni esot lielākai, nauda vispirms mēdz noplūst no riskantākiem reģioniem. Rezultātā smagnēji klājies daudzu attīstības valstu aktīviem. Pārliecību par šiem tirgiem nerada arī ASV dolāra cenas pieaugums. Spēcīgi ASV dolāra laiki bieži vien sakrituši ar pasmagām krīzēm attīstības valstīs.

Tas ir tādēļ, ka daudzas šīs valstis atkarīgas no ASV dolāru aizņēmumiem. Ja dolārs kļūst dārgāks, saistības pārfinansēt un atdot ir grūtāk. Jau rakstīts, ka vietējās valūtas strauja vājināšanās, lai gan tā mēdz veicināt eksportu, ne vienmēr ir vēlama, un sevišķi lielas grūtības tas var sagādāt tām valstīm, kuras importē vairāk nekā eksportē. Attīstības reģiona valstis mēdz arī izteikti būt atkarīgas no izejvielu eksporta. Lēnīgāka pasaules tautsaimniecība nozīmē, ka pēc tām ir gaidāms mazāks pieprasījums, kas attiecīgi gremdē to cenu.

Valūtu ziņā lielākā nozīme būšot centrālo banku politikai, trešdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Pie pastāvīgās neskaidrības par tālāku Grieķijas atrašanos eiro monetārās savienības sastāvā tirgus dalībnieki ir pilnībā pieraduši, un šāda situācija nav atturējusi no eiro cenas pieaugšanas virs 1,12 ASV dolāru līmeņa. Tirgus dalībnieki priecājās par labākiem eirozonas ekonomikas datiem, nekā gaidīts; šajā pašā laikā otrpus Atlantijas okeānam – ASV – tautsaimniecību raksturojošie rādītāji pēdējā laikā vairs nav tik pārliecinoši, kas liek domāt, ka dolāra likmju palielināšanu uz vēlāku laiku atliks Federālo rezervju sistēma (FRS).

Neskatoties uz eiro saņemšanos, kas turpinās jau aptuveni mēnesi, lielākā daļa valūtu tirgus analītiķu gan nesteidz īpaši koriģēt savas aplēses un joprojām vidējā termiņā prognozē eiro/dolāra ceļošanu uz zemākiem līmeņiem.

Bitcoin cena ir noslīdējusi zem $30,000 atzīmes, tikmēr jaunā kriptovalūta BTC20 nedaudz vairāk nekā 24 stundu laikā ir piesaistījusi $342,000.

Tā dēvētā "Ethereum Bitcoin" BTC20, kas savā iepriekšpārdošanā tiecas sasniegt 3 miljonu ASV dolāru "soft cap" mērķi, šķietami ir gatava milzu kāpumam, kas visticamāk, aizēnos pašreizējo Bitcoin kursu.

Daudzi aizdomājas, cik daudz varēja nopelnīt, ja Bitcoin būtu iegādājušies 2011. gadā, kad tās vērtība bija 1 dolārs. BTC20 jaunajiem investoriem sniedz tieši šādu iespēju.

Jaunā kriptovalūta BTC20 ir pagriezusi Bitcoin kursu atpakaļ uz 2011. gadu, kas nozīmē, ka jūs varat iegādāties monētu par 1 ASV dolāru.

BTC20 pieaugums varētu svārstīties no 81,000% līdz 3,000,000%

Kopš augstākās cenas sasniegšanas, pārkāpjot 1900 dolāru par unci atzīmi 2011.gadā, zelta cenas 2015.gadā nokritās zem 1100 dolāriem, taču spēja atgūties līdz 1400 dolāriem aizvadītā gada vasarā, raksta portāls 24/7 Wall St.

Aizvadītajā nedēļā zelta cena februāra piegādēm bija 1210,2 dolāri, kas ir par aptuveni 100 dolāriem vairāk nekā pērnā gada decembrī. Zelta cena parasti aug inflācijas un ekonomiskās neskaidrības periodos.

Cenas izmaiņas ietekmējušas ASV Prezidenta vēlēšanas, augošā ASV inflācija un citi jautājumi. Tāpat spēcīgais dolārs ietekmē zelta cenu, un Donalds Tramps jau izteicies, ka dolārs, salīdzinot ar Ķīnas juaņu, ir pārvērtēts. Ja dolāra vērtība saruks, interese pēc zeltu, augs.

No kurienes zelts rodas? 2015.gadā kopējais zelta ražošanas apjoms sasniedza 3211 tonnas, kas ir visu laiku augstākais līmenis. 10 lielākās ieguves vietas saražoja tikai nedaudz virs 10% no kopējiem pasaules ražošanas apjomiem. Galerijā augstāk iespējams uzzināt, kuras ir bijušas pasaules ražīgākās zelta raktuves!

Sākot zust pamats spēcīgākam ASV dolāram, tā lēš lielākā daļa valūtu ekspertu.

Šis gads neveiksmīgi iesācies ASV dolāram, un tas pēc vairākiem mēnešiem ļāvis eiro cenai atkal nonākt virs 1,15 ASV dolāru līmeņa. Daudz ko valūtu ziņā nosaka pieņēmumi par procentlikmju līmeni. Ja vēl nesen tirgus dalībnieki uzskatīja, ka ASV Federālo rezervju sistēma turpinās palielināt dolāru procentu likmes, tad šobrīd šāda pārliecība mazinājusies. Šīm gaidām koriģējoties, ASV dolāra vērtība piedzīvojusi kritumu.

Lasi laikraksta Dienas Bizness šīs dienas numuru elektroniski!

Arī nupat veiktās Thomson Reuters forex ekspertu aptaujas rezultāti liek domāt, ka kādā brīdī vajadzētu beigties iemesliem tālākai dolāru uzpirkšanai. Minētājā aptaujā lēsts, ka nākamajos 12 mēnešos ASV dolārs, visticamāk, atdos lielu daļu no saviem nesenajiem guvumiem. Eiro cena ASV dolāros pagājušā gada skatījumā saruka par 4,7%, bet ASV dolāra cenas indekss pieauga par 4%. «Federālās rezerves mums ir pateikušas to, ka, iespējams, ir tuvu tam punktam vai pat jau atrodas tādā stadijā, kad iepauzē ar likmju palielināšanu, un mēs paredzam, ka ASV ekonomikas izaugsme kļūs blāvāka. Šo divu faktoru [procentlikmju kāpuma gaidas un pieņēmumi par spēcīgāku ASV tautsaimniecību] ietekme, kas pagājušogad spēlēja par labu dolāra cenas kāpumam, noteikti pagaisīs. Pamatā vairs nav daudz lietu, kas var likt dolāra cenai pieaugt,» spriež Wells Fargo valūtu stratēģi.