Spēcīgs ASV dolārs var atnest smagu attīstības valstu finanšu stabilitātes un maksātspējas krīzi
Jau kādu laiku pasaules centrālās bankas iesaistījušās savstarpējā procentlikmju un valūtu cīņā, kuras viens no mērķiem droši vien ir no kāda cita reģiona importēt šā brīža vispārējo deficītu – ekonomikas pieaugumu un inflāciju. Ekonomiku bezprecedenta stimulējoša monetārā politika noved pie vājākas vietējās valūtas, kas tad attiecīgi palīdz valsts ražotājiem un eksportētājiem un sadārdzina importu. Runas par tā saucamajiem valūtu kariem atkal aktualizējušās pēc Ķīnas valūtas devalvācijas.
Šajā valūtu kaujā zaudētāja pozīcijās nonācis ASV dolārs – tā cena pieaug, kas attiecīgi atstāj negatīvu ietekmi uz šīs valsts kompāniju ieņēmumiem. Pašlaik daudzi ekonomisti sagaida, ka ASV Federālo rezervju sistēma (FRS) jau nākamajā mēnesī paaugstinās savas noteiktās procentlikmes. Tomēr nav izslēgts, ka līdz ar minēto Ķīnas soli, kas tikai uzsver vispārēju ASV dolāra stiprumu attiecībā pret lielāko daļu pasaules valūtu, šāds lēmums var tikt pieņemts vēlāk. Tiesa gan, arī gadījumā, ja ASV monetārās politikas noteicēji lems rīkoties vēlāk, tirgus dalībnieku bāzes scenārijs joprojām ir tālāks dolāra kursa pieaugums.
Interesanti gan ir tas, ka vismaz vēsturiskā kontekstā laiki, kad novērojams noturīgāks ASV dolāra cenas pieaugums, ir sakrituši ar dziļām krīzēm attīstības valstīs. Pašlaik šo valstu grupai jau tā smags cirtiens pa ieņēmumiem ir aktuālais izejvielu cenu kritums, kur grūtības var padziļināt arī politiskās krīzes un kapitāla noplūde.
Daudzas attīstības valstis un arī to bizness tradicionāli naudu mēģina piesaistīt tieši ASV dolāros, jo, piemēram, vietējā valūtā investori pieprasa pārāk augstas procentlikmes. Arī starptautiskie norēķini pārsvarā notiek tieši ASV dolāros. Ja kompānijai arī ieņēmumu pusē izpaliek ASV dolāri, tad uz augošas šīs valūtas vērtības fona var rasties nopietnas grūtības. Pēdējos gados daudzi pieraduši pie rekordzemām procentlikmēm, lai gan šādi laiki kādā brīdī beigsies. Pieminēts, ka FRS par dolāra likmju palielināšanu var lemt jau septembrī. Augstākas dolāra procentlikmes un šīs valūtas cenas kāpums sevišķi nepatīkams būs tām valstīm, kuras pēdējo gadu laikā šajā valūtā audzējušas parādsaistības un lielā mērā ir pieradušas pie lētas parādu apkalpošanas. Būtībā sanāk, ka šo valstu eksporta ieņēmumi krīt, bet saistības dolāros atdot ir arvien dārgāk.
Protams, ar kādiem precīziem krīžu prognozēšanas termiņiem reti kad izdodas trāpīt desmitniekā. Tiesa gan, šobrīd patiešām nav izslēgts, ka esam milzīgu pasaules lielāko attīstības valstu ekonomisko satricinājumu un valūtu krīžu priekšvakarā. Šādu krīžu simptomi mēdz būt dažādi, lai gan vēlreiz jāuzsver, ka to priekšvēstnesis vismaz vēsturiski šīm valstīm ir bijis spēcīgs ASV dolārs. Piemēram, 80. gadu vidū līdzīga faktoru kombinācija izraisīja daudzu Latīņamerikas valstu bankrotu. Savukārt 90. gados ASV dolāra kursa pieauguma cikls sakrita ar Āzijas krīzi.