Arestētā Latvijas sniega krabju zvejas kuģa Senator lietā rit jau trešais mēnesis, taču lietas risinājums vēl nav saredzams
Lai arī Latvijas amatpersonas līdz šim cerēja uz diplomātisku noregulējumu, nupat jau šķiet, ka tas tomēr nenotiks. Proti, kuģis joprojām arestēts atrodas Kirkeneses ostā Norvēģijā, kuģa apkalpe zvejā nedrīkst doties, un dīkstāves radītie zaudējumi, pēc ekspertu aplēsēm, visu iesaistīto kuģu saimniekiem ir teju miljons eiro mēnesī.
Lai arī Latvijas puse jau iesniegusi notu Norvēģijas vēstniecībai ar lūgumu atbrīvot sniega krabju zvejas kuģi, tas joprojām nav noticis.
Jāatgādina, ka 1920. gada Parīzes līgums paredz nediskriminējošu pieeju zvejas resursiem, taču jāatceras, ka pērn, 14. decembrī, Eiropas Savienībā pieņēma regulu, kas nosaka, ka 20 ES kuģi, to vidū 11 zem Latvijas karogiem zvejojošie, ir tiesīgi veikt sniega krabju zveju Svalbārā. Līdz ar to nav nekāda pamata apšaubīt pašmāju zvejnieku likumīgās tiesības zvejot šos pasaulē tik pieprasītos un, ko tur slēpt, salīdzinoši dārgos jūras zvejas produktus. Tomēr Norvēģijas puse uzskata, ka Latvijas kuģis ir pārkāpis zvejas noteikumus un zveja bijusi nelikumīga. Tam gan nepiekrīt Latvijas pārstāvji, atsaucoties uz pērn decembrī panākto starptautisko vienošanos. Turklāt Norvēģijas puse arī norāda, ka visām pusēm dotās tiesības uz zvejniecību un medībām attiecas tikai uz sauszemi un teritoriālajiem ūdeņiem, kas ir 12 jūras jūdzes no Svalbāras krastiem. Bet sniega krabju gadījumā runa ir par kontinentālo šelfu. Arī Norvēģijas vēstnieks Latvijā Steinars Ēgils Hāgens norādījis – Norvēģijai ir iespēja licencēt sniega krabju zveju tās kontinentālajā šelfā, jo ES un Latvija šādas licences bez Norvēģijas zināšanas izsniegt nevar.
Sarunas par šo jautājumu ar Norvēģiju jau sākusi Eiropas Komisija, taču pirmais raunds beidzies bez rezultāta, un tuvākajās dienās notiks sarunu otrais raunds. Nozares pārzinātāji teic, ka pagaidām izskatās – nesteidzas nedz viena, nedz otra puse un provizoriski sarunu ilgums nav pat paredzams.
Šodien jautājums par sniega krabju lietu nonācis valdības darba kārtībā, un, kā uzskata nozares eksperti, ir pēdējais laiks pieņemt lēmumu par turpmāko rīcību. Svarīgi saprast – vai izmantojam savā rīcībā esošos instrumentus un dodamies uz Starptautisko Hāgas tiesu, tādējādi parādot savu gatavību aizstāvēt savu komersantu tiesības, vai tomēr paliekam, kur esam, un tad pašiem zvejniekiem būs jādomā, kā segt prāvos zaudējumus.
Visvairāk izbrīna fakts, ka joprojām šajā lietā nav panākts pilnīgi nekas. Laiks iet, zaudējumi uzņēmumam, kurš ieguldījis prāvus līdzekļus flotes atjaunošanā un darbības nodrošināšanā, aug, taču konkrēta valdības lēmuma par to, vai vērsties Starptautiskajā Hāgas tiesā vai vismaz doties tās virzienā, joprojām nav. Tas vismaz būtu signāls Norvēģijai, ka esam gatavi cīnīties un aizstāvēt savus uzņēmumus, norāda nozares pārzinātāji.
Atliek vien cerēt, ka savas valsts uzņēmuma interešu aizstāvība valdībai un atbildīgajiem ministriem būs pirmajā vietā un lēmums par to sekos jau tuvāko dienu laikā. Tāpat cerams, ka sekas nebūs vēl kādas veiksmīgi strādājošas kompānijas bankrots.