Rietumi nosaka jaunas sankcijas Krievijai, Krievija ar savām pretsankcijām atpalikt negrasās. Situācija eskalējas arvien tālāk, savukārt biznesa riski turpina pieaugt.
Šā gada sākumā briestošo konfliktu ar Krieviju Rietumi vēl varēja risināt sarunu ceļā, bet tagad viss draud ievilkties pat vairāku gadu garumā. ES ir noteikusi Krievijai jaunas sankcijas, to darīt apņēmušās arī Amerikas Savienotās valstis. Jauno sankciju rāmis gan ir diezgan izplūdis, pēc būtības nedaudz ir pastiprinātas jau iepriekš Krievijai noteiktās sankcijas, liedzot specifiskiem Krievijas uzņēmumiem pieeju ES finanšu tirgiem un nosakot vairākām Krievijas amatpersonām ceļošanas ierobežojumus, paralēli iesaldējot viņu līdzekļus Rietumu bankās. Šie soļi turklāt sperti ar atrunu, ka drīzumā šīs sankcijas varētu tikt arī pārskatītas – atkarībā no tā, kāda būs situācija Ukrainā. No Maskavas nākošie signāli ļauj secināt, ka Krievija atbildi parādā nepaliks. Jau ir izskanējuši brīdinājumi par Krievijas gaisa telpas slēgšanu rietumu aviokompānijām. Mediji vēsta, ka Krievijas izstrādātās jaunās sankcijas pret Rietumiem būšot vērstas arī pret lietotu auto tirdzniecību un dažām vieglās rūpniecības precēm, proti, apģērbiem.
Situācija ir nepatīkama, jo konstruktīvu sarunu vietā viss ir izvērties par «akciju un reakciju». Viena puse pieņem kaut kādus lēmumus, otra uz to reaģē un notikumi virzās pretim tālākai eskalācijai ar visai neprognozējamām sekām. Pagājušā gadsimta 70. gados tika izstrādāta sekojoša analoģija: eskalācija ir kā izsole starp diviem dalībniekiem. Abi sola, lai nopirktu izvēlēto preci, bet visa nauda, kas tiek solīta, būs jāmaksā vienalga – uzvarēs vai ne. Tādēļ ir jāsola arvien vairāk, jo izsole ir jāuzvar, citādi visa nauda tiek pazaudēta. Bet arī tas, kas uzvarēs, maksās visu naudu, ko solīja, tātad, visticamāk, abas puses zaudēs. Jautājums paliek vienīgi tāds – kad un kurš pirmais apstāsies? Ar sankcijām mēs pašlaik esam šajā vairāksolīšanas stadijā un ir pilnīgi nesaprotami, ka mazas Krievijas pierobežas valsts līderi sakarā ar jaunu sankciju ieviešanu un Krievijas provocēšanu atļaujas runāt visskaļāk. Vai tiešām mēs gribam būt tie, kas kailām rokās sarausīs citiem no ugunskura karstus kastaņus?
Jāņem vērā, ka šajā konfliktā ir iesaistītas apjomīgas pasaules lielvaru ekonomiskās intereses. Arī viss sankciju noteikšanas modelis par to liecina. Piemēram, Rietumi vērš savas sankcijas pret Krievijas naftas kompānijām – Rosneft, Transneft un Gazprom Neft. Tajā pašā laikā ar šīm kompānijām cieši sadarbojas Rietumu naftas kompānijas kā Total, Exxon Mobil un BP. To, ka tā sauktās sankcijas šādā gadījumā varētu izrādīties pilnīgs dubultstandarts, ļaujot lielajām naftas kompānijām gūt kolosālu virspeļņu, laikam sapratuši arī ASV un ES politiķi, jo pēc Reuters ziņām vismaz publiski izplatījuši vēlmi. Rietumu naftas koncernu investīcijas Krievijā apturēt. Arī par to, ka ASV bagātīgās slānekļa gāzes atradnes un izstrādātās šīs gāzes ieguves tehnoloģijas var mainīt līdzšinējo pasaules gāzes tirgu, DB ir rakstījis jau vairākkārt. Šajā kontekstā arī uz notikumiem Ukrainā, kas ir ļoti bagāta slānekļa gāzes atradņu valsts, var raudzīties no ekonomisko interešu viedokļa. Ukrainas gāzes kompānijas vadībā šogad sāka strādāt ASV viceprezidenta Džo Baidena dēls, un Ukrainas premjers Arsēnijs Jaceņuks paziņojis, ka piecu gadu laikā Ukraina pilnībā pārtraukšot gāzes iepirkšanu no Krievijas. Mērķis skaidrs, virzība notiek. No rietumvalstu un Krievijas sankcijām ir arī neapšaubāmi ieguvēji, piemēram, baltkrievi, kam rietumu pārtikas embargo ir īsts vējš burās. Ieguvēji ir arī ķīnieši, kas tiks pie lētākas gāzes, ieguvēji ir dienvidkorejieši, kas vismaz centīsies uz Krieviju eksportēt tās iekārtas, ko sankciju dēļ vairs nepiegādās Rietumi. Kas ir Latvijai? No uzņēmējiem nāk signāli, ka Krievijā piesardzīgi izturas jau pat pret tām mūsu precēm, kas vēl nav sankciju sarakstā. Ir Eiropas valstis, piemēram, Somija, kuru vadītāji tiekas ar Krievijas līderiem un, skaļi to nereklamējot, sarunā lietas. Mūsu līderi to darīt negrib vai nevar, tādējādi zāģējot zaru, uz kura paši sēž – nodokļu ieņēmumus, darbavietas un iedzīvotāju labklājību, vienlaikus pastiprinot emigrācijas procesu.
