Melošanu deklarācijās veicina politiskās gribas neesamība beidzot sakārtot atskaitīšanās sistēmu; kliedzošajam Koļegovas gadījumam būtu jāstimulē pārmaiņas
Vasaras sākumā kārtējo reizi uzbangoja un drīz noplaka sašutuma vilnis par ēnu valstību, kas valda ap valsts amatpersonu deklarācijām. To patiesīgumu, kā izskanēja arī pagājušā gada nogalē pēc Valsts kontroles veiktās revīzijas, neviens sevišķi nevētī, jo nepastāv mehānisms, kā, kam un kāpēc to darīt. Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) uzmanību deklarācijas izpelnās tikai atsevišķos gadījumos, piemēram, meklējot interešu konflikta iespējamās saknes. Pārējās deklarācijas pētīt KNAB neļaujot «instrumentu trūkums». Tādējādi amatpersonas var melot, cik uziet, un par to korupcijas apkarotāji no krēsla neatrausies. Valsts ieņēmumu dienests (VID) arī it kā rosās šajā dārziņā, tomēr abām iestādēm kopīgiem spēkiem neizdodas izvilkt amatpersonu deklarācijas no savdabīgas aizspogulijas. Tas tādēļ, ka neviens normatīvs neuzliek par pienākumu ne vienai, ne otrai iestādei pārbaudīt deklarācijā paustā patiesumu.
Kamēr iestādes stīvējas, valsts amatpersonu iesniedzēju dzīve turpinās ar visiem no statusa izrietošajiem kārdinājumiem. Amatpersonu deklarāciju duļķainajā zupā tikai divus mēnešus pēc pēdējās šūmēšanās par valsts nespēju amatpersonu deklarācijas pārbaudīt uzpeldēja īsts taukumiņš. VID ģenerāldirektores amatam virzītās Valsts vides dienesta vadītājas Ingas Koļegovas iesniegtās amatpersonas gada deklarācijas, kas taču redzamas ikvienam, izrādījās nekustināta bumba ar laika degli. Bums! Sabiedrība uzzināja par iespaidīgu naudas summu dīvainu kustību caur Koļegovas kabatu kā ikgadējas trešdaļmiljona dividendes no brāļa uzņēmuma, kurš pēdējos gados gan, kā izrādījās, lēmis gada peļņu nesadalīt un dividendes vispār neizmaksāt. Viņas piemērs rāda, ka amatpersonu «kļūdīšanās» deklarācijās sasniegusi visaugstāko līmeni. Tas nedrīkstētu palikt bez valdības ievērības.
Tikmēr politiķi uz notiekošo noraugās kā uz izrādi, izspēlē secīgus cēlienus VID ģenerāldirektores krēsla aizpildīšanai, vēro, sajūsminās un kritizē kā olimpiešu startus. No sākuma paši bīda uz «olimpiādi», pēcāk strostē: «nejēga, jo pakrita trasē un izniekoja iespēju». Nerodas pārliecība, ka kādam ir nopietna interese ķerties pie problēmām interešu konflikta novēršanas regulējumu reālajā lietojumā. Izpaliek politiskā griba, kas prasītu pagrozīt kādus normatīvos aktus, varbūt dodot lielākas pilnvaras gan KNAB, gan VID parakties amatpersonu kontos un šūplādēs. Tikmēr varas gaiteņos ir svarīgāki notikumi, piemēram, jāpieņem smagi lēmumi par jaunizceptu amatu aizpildīšanu, Labklājības ministrijas valsts sekretāri Ievu Jaunzemi aizrotējot uz Ekonomikas ministriju un ieceļot svaigi izveidotajā ministrijas administrācijas vadītājas amatā ar tik konkrētiem darba pienākumiem kā: «pilnveidot darbības stratēģijas izstrādi», «attīstīt cilvēkresursu politiku», «nodrošināt efektīvāku saimniecisko resursu izmantošanu»...