Jaunākais izdevums

AirBaltic investīciju vēl nav, neesošās naudas tērētāju rinda tikai aug, bet kompānijas un Satiksmes ministrijas pārstāvji relaksēti

Kad nu otro iespēju satiksmes ministra amatā izpildīties gaidošā Ulda Auguļa aicinātās Prudentias piedāvātais Vācijas investors tomēr nespēja naudas vietā iesmērēt Latvijas nacionālajai aviosabiedrībai krievu Sukhoi Superjet lidmašīnas, AirBaltic pie solītajiem 52 milj. eiro janvārī tā arī netika. Tomēr valdības apsolījums par 80 milj. eiro piešķiršanu, šķiet, uz kādu laiku ir nomierinājis lidsabiedrības kreditorus, tā ka arī šoruden gaidāmo jauno lidmašīnu piegādātājs Bombardier, neraizēdamies par avansa maksājumu, acīmredzot negrasās iedzīt AirBaltic strūrī.

To, cik ilgi kompānija var gaidīt, kamēr vācietis Ralfs Dīters Montāgs-Girmess atcerēsies, kurā atvilknē naudiņu noglabājis, zina vien tās darbinieki un droši vien arī Satiksmes ministrijas vadība. Diemžēl pastāv iespēja, ka nemaz nav, ko atcerēties. Kompānijas un ministrijas pārstāvju relaksētība, iespējams, liecina, ka tiem padomā puslīdz reāls plāns B, lai pāris nedēļu laikā situāciju atrisinātu. Tas, cik izdevīgi ir citi piedāvātie naudas aizdošanas varianti, ir atklāts jautājums, turklāt ne kura katra nauda varētu būt vēlama. Zinot Ventspils mēra attiecības ar 80 milj. eiro no Ventspils naftas akciju pārdošanas ieguvušā Ventbunkera kontrolētājiem, grūti iedomāties, kā lidsabiedrība varētu tikt pie šīs naudas ZZS ministra laikā.

Kaut arī tiesvedību kari ar otru valsts kapitālsabiedrību – starptautisko lidostu Rīga ‒ laikam jau nu ir galā, nekas neliecina, ka it kā AirBaltic no lidostas saņemto atlaižu dēļ bankrotējusī Lietuvas lidsabiedrība flyLAL tik vienkārši atteiksies no iespējas pacīnīties par kādiem AirBaltic naudas plūsmas miljoniem. Tā nu mēs no kaimiņiem transporta jomā varam pamācīties, kā sava labuma dēļ ne tikai sliedes nojaukt (dzelzceļš uz Reņģi) vai likt sprunguļus riteņos (Rail Baltica), bet arī uzstājīgi pieteikties uz nenomedīta lāča ādu.

Pie ne tik apaļiem cipariem, taču pavisam droši tiks kāda pagaidām vārdā nenosaukta starptautiska auditorkompānija, kas par 100 tūkst. eiro pusgadu padziļināti vētīšot, kā tad AirBaltic vadība strādājusi pēdējos četrus gadus. Redzot, kāda reizēm bijusi «neatkarīgu» auditoru un pat starptautisku institucionālu pētnieku gara darbu kvalitāte, tostarp transporta jomā, nevar izslēgt, ka izziņas galarezultāts būs atkarīgs no tā, kādus noderīgus norādījumus izpētes «pareizajiem» virzieniem vēlēsies dot jaunais satiksmes ministrs. Te nu topošais premjers Māris Kučinskis varētu pieskatīt, lai noslēpumainajā ministrijā nenobēdzina visus galus ūdenī.

Savukārt AirBaltic valdes priekšsēdētājs Martins Gauss šo piektdien iecerējis Amerikas Tirdzniecības palātai Latvijā pastāstīt par to, kā pēdējā laikā veicies ar stratēģiskā investora piesaisti, kā arī par kompānijas izaugsmes iespējām. Ja viņš gribētu būt konsekvents, tad vēstījums būtu īss: nevainīgs es! Valdības uzspiestā Prudentia nepratās sameklēt precinieku. Un otrajā daļā ar nopietnu sejas izteik- smi kārtējo reizi kā delikatesi servēt veco, uzsildīto zupu: AirBaltic sagaida rožaina nākotne un paveras fantastiskas attīstības iespējas. Vairāk un turklāt bez fleitēšanas gan būtu ko pavēstīt, ja līdz tam viņa paziņa Montāgs-Girmess pateiktu skaidri un gaiši, ir vai nav maksātājs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Viedoklis: Vai Brexit izraisītā vētra finanšu tirgos norimusi?

Latvijas Bankas ekonomiste Anete Kravinska,20.10.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vasaras mēnešos finanšu tirgos bija vērojamas neierasti lielas svārstības, kam iemesls bija 2 zīmīgi procesi - jauni Eirosistēmas monetārās politikas stimuli un Lielbritānijas balsojums par izstāšanos no Eiropas Savienības (ES) jeb Brexit.

Ir pienācis rudens, Eiropas Centrālās bankas (ECB) Padomes sēde par monetārajiem jautājumiem ir aizvadīta bez jaunu pasākumu izziņošanas, nosaukums "Brexit" aizvien retāk parādās ziņu virsrakstos un, šķiet, ka atkal esam sasnieguši līdzsvara stāvokli. Līdz šim vienīgais taustāmais rezultāts no gaidāmās Lielbritānijas izstāšanās no ES ir Anglijas Bankas atsāktie monetārās politikas stimulēšanas pasākumi. Šajā rakstā atskatīšos uz aizvadīto mēnešu notikumiem no finanšu tirgu perspektīvas, kur esam tagad un ko sola nākotne.

Ko Brexit nozīmētu Londonai kā finanšu centram?

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Kad ECB sāks samazināt procentu likmes?

Anete Kravinska, Latvijas Bankas ekonomiste,19.04.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jau kādu laiku dzīvojam laikmetā, kad naudas tirgus likmes ir atgriezušās pozitīvā teritorijā un pakāpušās līdz līmeņiem, kas kredītņēmēju maciņus padarījuši krietni vien plānākus. Daudzi kredītņēmēji nepacietīgi gaida, kad Eiropas Centrālā banka (ECB) sāks mazināt likmes.

Pēc ECB Padomes 11. aprīļa sanāksmes paziņojumā presei pieļauts iespējams procentu likmju samazinājums. Runājot par likmju samazināšanu, ECB prezidente Kristīne Lagarda uzsver, ka ECB Padomes lēmums atkarīgs no ienākošajiem datiem, tostarp par novērtējumu, kad inflācija atgriezīsies ECB noteiktā mērķa – 2 % vidējā termiņā – līmenī. Daudziem no mums šāda komunikācija varētu šķist pārāk abstrakta un gribētos konkrētākas atbildes par procentu likmju attīstību nākotnē.

Šajā rakstā iepazīstināšu ar vairākiem avotiem, kam ne vien seko līdzi politikas veidotāji, bet kas ikvienam ekonomikas dalībniekam var sniegt informāciju par procentu likmju virzību nākotnē.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Kā kreditēšanas tendences vērtē uzņēmumi un kā - bankas?

Žanete Hāka,05.01.2018

1. attēls. MVU pieprasījums pēc kredītiem banku un uzņēmumu vērtējumā

(par pieprasījuma pieaugumu ziņojošo banku neto skaits un par finansējuma vajadzību pieaugumu ziņojošo uzņēmumu neto skaits, %)

Piezīmes:

1 – vidēji 1. un 2. gada ceturksnī;

2 – līdz 2014. gadam ir pieejami dati par banku vērtējumu par uzņēmumu pieprasījumu kopumā, neizdalot MVU sektoru;

3 – vidēji banku kredītiem un banku kredītlīnijām, overdraftiem, kredītkartēm 1. pusgadā;

4 – aptaujas dati par uzņēmumu finansējuma pieejamību publicēti par 2009., 2011. un 2013. - 2017. gadu Eiropas Komisijas mājas lapā.

Datu avots: Latvijas Bankas dati, Eiropas Komisijas mājas lapa, autora aprēķini

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mūsdienās spēcīga tautsaimniecības attīstība nav iedomājama bez finanšu sektora līdzdalības. Lai tautsaimniecība varētu sekmīgi attīstīties, uzņēmumiem, jo īpaši maziem un vidējiem (MVU), nepieciešamas ārējais finansējums. Lai gan pieejami dažādi alternatīvi finansējuma avoti, Latvijā ierastākā uzņēmumu finansējuma forma ir banku kredīti, norāda Latvijas Bankas ekonomiste Vija Mičūne.

Latvijā uzņēmumu kreditēšana pēdējo gadu laikā pakāpeniski atkopjas, taču vienmēr var vēlēties ko labāku. Tajā pašā laikā vairākās eiro zonas valstīs uzņēmumu kredītu procentu likmes ir zemākas un kredītu atlikuma pieaugums straujāks. Kas nosaka Latvijas uzņēmumu kreditēšana attīstības tendences?

Vairāki avoti sniedz atbildi uz jautājumiem par uzņēmumu kredītu pieprasījumu un piedāvājumu, kā arī tos iespaidojošiem faktoriem. Viens no šādiem avotiem ir eiro zonas banku kreditēšanas aptauja, kurā sniegts banku viedoklis par dažādiem kredītu veidiem, tostarp aizdevumiem uzņēmumiem. Eiro zonas bankas jau kopš 2003. gada katru ceturksni novērtē uzņēmumu kredītu piedāvājuma un pieprasījuma pārmaiņu virzienu un relatīvo lielumu, kā arī šīs pārmaiņas ietekmējošus faktorus [1]. Raksturojot kredītu standartus, kā arī piedāvājumu, bankas sniedz viedokli arī par kredītiem MVU.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AirBaltic investīciju vēl nav, neesošās naudas tērētāju rinda tikai aug, bet kompānijas un Satiksmes ministrijas pārstāvji relaksēti

DB viedokli lasiet, klikšķinot šeit.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Kriptovalūtu klondaika – vai digitālās zīmes var kļūt par naudu?

Latvijas Bankas ekonomists Ivars Tillers,02.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ikdienā šķietami nemanāma, tomēr tautsaimniecībai nepārvērtējami nozīmīga ir uzticamība. Vai varam paļauties, ka preču un pakalpojumu maiņas darījumos iegūsim solīto; vai varam būt droši, ka darījuma otra puse spēj pildīt solījumus; vai vērtības, kuras iegādājāmies, patiesībā pieder to pārdevējam, un kā varam droši zināt, kas tieši kam pieder?

Vai, iegādājoties, piemēram, nekustamo īpašumu, tam nav apgrūtinājumu, vai īpašumtiesību nostiprinājumi ir droši un nevar tikt nesankcionēti mainīti? Visbeidzot, naudas pastāvēšana pašos pamatos ir uzticēšanās rezultāts – tautsaimniecības dalībnieku paļaušanās, ka naudaszīmes, kam pašām par sevi nav gandrīz nekādas vērtības, var un nākotnē varēs apmainīt pret precēm un pakalpojumiem. Līdzās uzticībai naudas pirktspējai, kredītiestāžu emitētā bezskaidrā nauda var pastāvēt, ja klienti uzticas kredītiestāžu spējai pildīt saistības un regulējošo institūciju spējai novērst nelīdzsvarotības, kas rodas banku sistēmā.

Darījumos, kuros nepietiek ar otras puses labu reputāciju, mūsdienās uzticamības panākšanai plaši tiek izmantoti centralizēti institucionāli risinājumi – dažādi reģistri, vidutāji, kas apstiprina darījuma pušu noslēgtās vienošanās, intelektuālā īpašuma izmantošanas tiesības un autoratlīdzības sadali administrējošas iestādes utt. Institucionālie risinājumi ne vienmēr ir ātrdarbīgi un efektīvi, turklāt daudzos gadījumos to darbošanos atbilstoši izveidošanas iecerei apdraud dažādi cilvēciskie faktori – kļūdas, ļaunprātība. Varētu vaicāt, vai iespējams izveidot tautsaimniecības darbības modeļus, lai uzticamība kļūtu par sistēmas neatņemamu īpašību un tautsaimniecības dalībnieku paļāvība būtu sasniedzama bez trešās puses iesaistes? Vai iespējams darījuma slēdzējpusēm izveidot līgumus, kuru izpilde notiktu automātiski, bez darījuma gaitu un nosacījumus pārraugošo pušu iesaistes, un līguma nesankcionēta maiņa būtu neiespējama?

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Viedoklis: Vai par naudu var nopirkt visu? Naudas aprite pēckrīzes periodā

Latvijas Bankas ekonomists Ivars Tillers,05.12.2016

Eirozonas valstu naudas rādītājs M3 un Eirosistēmas centrālo banku monetārās politikas vajadzībām turēto vērtspapīru portfelis, miljardi eiro

Avots: Latvijas Banka

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ir pagājuši 8 gadi, kopš globālās finanšu krīzes, kas satricināja pasaules ekonomiku. Neraugoties uz monetārās politikas pūliņiem, pasaules attīstīto valstu tautsaimniecībās nav atgriezies līdz krīzei novērotais optimisms un izaugsme.

Gluži otrādi, Japānas centrālās bankas pūles ir koncentrētas, lai nepieļautu tautsaimniecības nonākšanu deflācijas spirālē, eirozonas centrālās bankas cenšas pārtraukt ieilgušo pārlieku zemas inflācijas posmu, bet ASV atgriešanās pie normāla procentu likmju līmeņa norit lēnāk, nekā sākotnēji tika gaidīts.

Pasaules attīstītajās valstīs tautsaimniecības reakcija uz monetāras politikas stimuliem ir kļuvusi neelastīgāka, un centrālo banku izmantoto instrumentu arsenāls, šķiet, ir tikpat kā izsmelts.

Veicot apjomīgo aktīvu pirkšanas programmu, Eirosistēmas jeb eiro zonas centrālās bankas ir veicinājušas kopējā ārpus banku sistēmas apritē esošā plašās naudas apjoma kāpumu, tomēr eirozonas tautsaimniecības izaugsme turpina stagnēt, lai gan izdevies novērst deflācijas draudus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Latvijai jākļūst par bezskaidras naudas valsti

Jeļena Buraja, AS Rietumu Banka valdes priekšsēdētāja,19.10.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) faktiskajās cenās 2022. gadā bija 39.08 miljardi eiro. Tas raksturo Latvijas ekonomikas lielumu. Savukārt Latvijas ēnu ekonomikas lielums, saskaņā ar Stokholmas Ekonomikas augstskolas Rīgā (SSE Riga) Ēnu ekonomikas indeksa pētījumu, pērn bija 26.5% no IKP. Pie tam, ēnu ekonomikas īpatsvars Latvijā turpina augt – 2016. gadā tas bija 20.7%.

Kā viens no biežāk minētiem ēnu ekonomikas cēloņiem Latvijā tiek minēts nedeklarētie skaidras naudas darījumi. Pie ēnu ekonomikas īpatsvara 26.5% apmērā, tas monetārā izteiksmē ir 10.36 miljardi eiro. Šī ir naudas masa, kas paliek ārpus Latvijas nodokļu sistēmas administrācijas uzraudzības. Tā rezultātā nesaņemtie nodokļu ieņēmumi valsts budžetā pie efektīvas nodokļu likmes 20% (IIN, UIN, kapitāla pieauguma nodoklis ir 20%, bet PVN – 21%) ik gadu sastāda vismaz ap diviem miljardiem eiro. Šī summa būtu svarīgs pienesums Latvijas kopbudžetam, lai varētu samazināt budžeta deficītu, Latvijas ārējo parādu un papildus iegūtu līdzekļus aizsardzības, veselības, izglītības un citu nozaru stiprināšanai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Centrālās bankas digitālās naudas divi veidi – kas labāk monetārajai politikai?

Latvijas Bankas ekonomists Egils Kaužēns,14.09.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Digitālā pasaule ap mums strauji attīstās. Vēl pavisam nesen tālruņus izmantojām tikai sarunām, bet finanšu pakalpojumus saņēmām bankās un pat ne internetbankās, un neiedomājāmies, ka var būt citādi.

Tehnoloģiju attīstība paver plašas iespējas finanšu pakalpojumu attīstībai, tai skaitā progress skar un skars arī naudu. Paveras plašas iespējas attīstīt naudas veidus, veicināt naudas apriti un ātrumu. Paveras iespējas arī veikt izmaiņas un uzlabojumus monetārajā politikā, padarīt efektīvāku monetārās politikas transmisijas mehānismu un, kas zina, nākamās krīzes atveseļošanai centrālās bankas jau varētu izmantot digitālo naudu jau pierastās aktīvu pirkšanas vietā. Šajā rakstā aplūkosim nākotnes iespējas, par kurām centrālās bankas jau ir sākušas domāt – tām ir interese, tās jau publicējušas pētnieciskus darbus un bijuši pirmie eksperimenti.

Centrālajai bankai ir jāiet kopā ar tehnoloģiju attīstību, lai nepiepildītos dažu vizionāru redzējums, ka centrālo banku pasivitātes rezultātā emitētā nauda pamazām izzudīs no apgrozības un cilvēku digitālajos maciņos paliks tikai privāto emitentu emitētās kriptovalūtas. Privātās naudas uzvara nozīmētu arī privātā sektora uzvaru pār valsti, bet atstāsim valsts un privātā sektora spēkošanos filozofiskākas ievirzes rakstiem. Kamēr pastāv centrālās bankas, tām būs jāseko līdzi un jāpielāgojas tehnoloģiju attīstībai. Līdzšinējās zinātnieku diskusijas ir izvirzījušas divus veidus, kā var tikt glabāta centrālās bankas digitālā nauda. Centrālās bankas digitālā nauda varētu tikt glabāta centrālajā bankā atvērtos kontos (angliski – account based) vai arī elektroniskajās ierīcēs (angliski – value based). Šie abi centrālās bankas digitālās naudas veidi var pastāvēt neatkarīgi no tā, kas ir digitālās naudas izplatītājs naudas gala īpašniekiem – centrālā banka vai bankas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Viedoklis: Vai helikopteru nauda kļūs par realitāti?

Dainis Gašpuitis, makroekonomikas eksperts, AS SEB banka,12.09.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Monetārās politikas instrumentu klāsts, ar kuru palīdzību veicināt izaugsmi un inflāciju, un jau esošo ietekme, strauji izsīkst. Arvien vairāk uzmanības tiek pievērsta konceptiem, kas pavisam nesen vēl šķita neiespējami. Nu kādu laiku ir dzirdami viedokļi par to, ka centrālās bankas varētu uzsākt «helikoptera naudas politiku» (HNP). HNP konceptu radīja ASV ekonomists Miltons Frīdmans, ko aprakstīja 1969. gadā savā grāmatā «Optimālais naudas daudzums».

HNP var uzskatīt par trešo un noslēdzošo monetārās politikas posmu pēc tradicionālās (galveno procentu likmju izmaiņas) un netradicionālās (centrālās bankas bilances audzēšana un negatīvas galvenās procentu likmes) politikas. HNP nozīmē, ka centrālā banka rada naudu, kuru valdība pēc tam novirza vienai vai vairākām sociālekonomiskajām sfērām. Būtībā HNP ir fiskālās politikas īstenošana, ko veic centrālās bankas.

Pēdējā laikā stiprinās nepieciešamība pēc jauniem politikas instrumentiem, jo sarūk ekonomikas politikas iespējas reaģēt uz pieticīgo izaugsmes tempu un zemo inflāciju. Turklāt netradicionālā monetārā politika saskaras pieaugošu kritiku. Šī politika ir palīdzējusi atvieglot finansiālos nosacījumus, bet tās ietekmes vērtējums uz pārējo ekonomiku ir neviennozīmīgs. Tās trūkumi laika gaitā pozitīvo ietekmi samazina, un kā iespējamu alternatīvu liek no jauna izvērtēt HNP potenciālu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdība otrdien atbalstīja grozījumus Kredītiestāžu likumā, kuru mērķis ir nodrošināt skaidrās naudas pieejamību iedzīvotājiem visā Latvijas teritorijā, nosakot minimālās prasības pakalpojumam, kura rezultātā kredītiestādes klientam ir iespējams izņemt skaidro naudu no maksājumu konta kredītiestādē.

Likumprojekta anotācijā teikts, ka Latvijā par galveno maksāšanas līdzekļa veidu arvien vairāk nostiprinās bezskaidrās naudas norēķini. Taču, neskatoties uz bezskaidrās naudas norēķinu pieaugumu, skaidrās naudas norēķini joprojām ir aktuāli - saskaņā ar Latvijas Bankas aptaujas "Maksājumu radars" datiem 2024.gada februārī skaidrās naudas maksājumi vidēji veidoja 23% no ikdienas maksājumiem.

Finanšu ministrija (FM) skaidro, ka skaidrās naudas pieejamības nozīme pieaug situācijās, kad nav pieejamas maksājumu sistēmas, savukārt skaidrās naudas infrastruktūra būtiski samazinās, tai skaitā pēdējos gados būtiski samazinājies kredītiestāžu filiāļu un norēķinu centru skaits, kuros ir iespējams saņemt skaidro naudu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija trešdien galīgajam lasījumam Saeimā atbalstīja grozījumus Kredītiestāžu likumā, kas aizliegs krievu valodas izmantošanu bankomātos.

Komisija atbalstīja priekšlikumu, ka kredītiestādes nodrošinātajiem bankomātiem jābūt iestatītiem latviešu valodā (arī latgaliski), kā arī papildus tie drīkst būt iestatīti Eiropas Savienības (ES) un Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) dalībvalstu vai kandidātvalstu oficiālajās valodās.

Lai kredītiestādes varētu ieviest jauno nosacījumu, kas prasa bankomātu pārprogrammēšanu, plānots, ka šīs izmaiņas stāsies spēkā 2025.gada 30.janvārī.

Kopumā grozījumu mērķis ir nodrošināt skaidrās naudas pieejamību iedzīvotājiem visā Latvijas teritorijā.

Ar grozījumiem paredzēts noteikt minimālās prasības, lai kredītiestādes klientam ir iespējams izņemt skaidro naudu no maksājumu konta kredītiestādē.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aizvadītajā pusgadā maksājumu paradumus Latvijā būtiski ietekmējusi koronavīrusa Covid-19 izplatība un noteiktie ierobežojumi cilvēku ikdienas dzīvē, liecina Latvijas Bankas 2020. gada septembra "Maksājumu radars".

Pirmo reizi bija vērojams bezskaidrās naudas maksājumu kopējā skaita samazinājums. Vienlaikus pakāpeniski palielinās bezskaidrās naudas maksājumu īpatsvars kopējā maksājumu skaitā.

Jaunākais "Maksājumu radars" liecina, ka bezskaidrās naudas maksājumu īpatsvars kopējā maksājumu skaitā turpina pakāpeniski pieaugt: viena Latvijas iedzīvotāja skaidrās naudas un bezskaidrās naudas norēķinu īpatsvars ir attiecīgi 32% un 68% (2020. gada februārī – attiecīgi 36% un 64%).

Būtiski augusi ne tikai zibmaksājumu popularitāte, bet arī zibsaišu izmantošana. Zibmaksājumus, norādot tikai saņēmēja mobilā tālruņa numuru, 2020. gada augustā veica 20% zibmaksājumu lietotāju (2020. gada februārī – 11%), bet par šo pakalpojumu informēti bija 46% (2020. gada februārī – 30%).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Gandrīz trešdaļa Lielbritānijas miljardieru ir pārcēlušies vai gatavojas pārcelties uz tā dēvētajām nodokļu patvēruma valstīm, liecina ceturtdien laikrakstā «The Times» publiskotie izmeklēšanas rezultāti.

Laikrakstā teikts, ka Lielbritānijas turīgākie iedzīvotāji pēdējo desmit gadu laikā no Lielbritānijas Valsts kases slēpuši vairākus miljardus sterliņu mārciņu.

Šāda informācija publiskota dažas dienas pēc tam, kad Lielbritānijas valdība izraisīja sabiedrības sašutumu, aizkavējot balsojumu par ierosināto likumprojektu, kas paredz izbeigt noslēpumainas uzņēmumu īpašumtiesības ārzonu teritorijās.

«Mums jāaptur izvairīšanās no nodokļu maksāšanas, lai turīgākie maksātu savu godīgo daļu,» reaģējot uz «The Times» publicēto informāciju, tviterī raksta Leiboristu partijas pārstāve Mārgareta Hodža.

«The Times» raksta, ka 28 no 93 britu miljardieriem pārcēlušies uz nodokļu patvēruma valstīm vai veic procesu, lai to izdarītu. Šo infomāciju publiski pieejamajos atraduši «The Times» žurnālisti.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Papildināta - KP: Nav iemesla ažiotāžai par it kā gaidāmo pārtikas cenu kāpumu

Zane Atlāce - Bistere,03.01.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Atsaucoties uz publiski izskanējušām prognozēm par iespējamu pārtikas produktu cenu celšanos, Konkurences padomes priekšsēdētāja Skaidrīte Ābrama izplatījusi paziņojumu, norādot, ka «turpinot sēt cenu kāpuma gaidas publiskajā telpā, kurā katra šāda ziņa var izraisīt nevēlamu lavīnas efektu».

Viņasprāt, bez ievērības nevar atstāt publiskajā telpā radīto bezatbildības burbuli par cenu kāpumiem vienā vai otrā nozarē. «Gluži kā Jaunā gada salūts ar līdzīgu vēstījumu klajā nācis arī Latvijā lielākā piena produktu pārstrādes uzņēmuma Food Union stratēģijas un biznesa attīstības viceprezidents Normunds Staņēvičs, sakot: ja 2016.gadā Latvijas patērētājs baudīja ļoti lētus piena produktus, tad nākamajā gadā jārēķinās ar cenu pieaugumu un iemesls tam esot piena iepirkumu cenu kāpums,» paziņojumā atgādina S. Ābrama. Viņa ir pārliecināta, ka lielākā daļa Latvijas sabiedrības izprot un atbalsta zemniekus, kas vairs nedz vēlas, nedz spēj svaigpienu pārdot par cenām, kas ir tuvu vai zem pašizmaksas. S.Ābrama uzskata, ka ir tikai apsveicami, ja daļa zemnieku ir atraduši labākus noieta tirgus, kur maksā atbilstošāk par ieguldīto darbu un saražoto vērtīgo izejvielu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdības priekšlikums ieviest progresīvo Iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN) un par vienu procentpunktu paaugstināt sociālo iemaksu likmi pagaidām nav pamatots ar Finanšu ministrijas aprēķiniem par fiskālo ietekmi uz nodokļu ieņēmumiem un prognozēto budžeta deficītu

DB sarunās ar nodokļu ekspertiem izkristalizējās, ka minētais priekšlikums ir tapis, jo valdībai ir bažas, ka sākotnēji iecerēto nodokļu reformu paaugstinātā budžeta deficīta dēļ varētu nesaskaņot Eiropas Komisija (EK). Turklāt nebija arī skaidrības, kur rast līdzekļus veselības aprūpes finansējumam. Tā kā pagaidām nav aprēķinu par jaunā priekšlikuma fiskālo ietekmi, tad nav zināms, vai tas pietiekami samazinās budžeta deficītu, kuru radīs iecerētā IIN samazināšana līdz 20% gada ienākumiem līdz 20 000 eiro, kā arī reinvestētās peļņas aplikšana ar nulles procenta likmi. Eiropas Komisijas pārstāvniecības ekonomikas eksperti jauno priekšlikumu pagaidām atturas vērtēt, norādot, ka tas tiks darīts tikai tad, kad priekšlikums saskaņošanai tiks iesniegts Eiropas Komisijā. Vairums nodokļu ekspertu arī pauž savu izbrīnu, ka valdības vadītājs Māris Kučinskis ir nācis klajā ar šādu priekšlikumu, pirms ir zināmi aprēķini par tā fiskālo ietekmi, un to dēvē par samērā neveiksmīgu komunikāciju, prognozējot, ka aprēķinu rezultātā arī šis priekšlikums vēl var mainīties.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mākslīgā intelekta attīstība un “Gen Z” paaudzes ienākšanu darba tirgū ir būtiskākie faktori, kas šobrīd maina finanšu pakalpojumu sektoru. Kā mainījušies klientu paradumi, kādas ir viņu gaidas un kas bankām sagādā lielākos izaicinājumus? Saruna ar bankas Citadele valdes locekli stratēģijas jautājumos Vladislavu Mironovu.

Starptautiskajā Fintech balvu ceremonijā banka Citadele nesen saņēma apbalvojumu kā labākā digitālā banka. Cik nozīmīgs ir šis apbalvojums, un pēc kādiem kritērijiem tika izvērtēti pretendenti?

Izvērtējot balvas pretendentus, tika ņemti vērā tādi kritēriji kā bankas digitālo risinājumu spēja uzlabot klientu pieredzi, inovatīvo funkciju apjoms un iespējas, drošības infrastruktūra klientu datu aizsardzībai, kā arī bankas platformās integrēto inovāciju konkurētspēja. Bija patīkami finālā būt kopā ar ASV izcelsmes banku ar ļoti attīstītiem digitāliem risinājumiem un miljoniem aktīvu lietotāju – Wells Fargo, kā arī finanšu tehnoloģiju uzņēmumu TransferMate. Mums tas bija nozīmīgs brīdis, jo bijām vienīgā Baltijas reģiona banka, kas ieguva iespēju sacensties ar pasaulē vadošajām bankām. Tas stiprināja pārliecību, ka Baltijā radītie digitālie risinājumi ir konkurētspējīgi pasaules līmenī. Pirmo pilnvērtīgo bankas mobilo risinājumu izveidojām 2018. gadā. Varam lepoties, ka mūsu bankas klienti ir vieni no aktīvākajiem digitālo risinājumu lietotājiem Eiropā, proti, mūsu klienti mobilajā lietotnē veic vairāk nekā 20 darbības mēnesī, neskaitot konta bilances apskatīšanu. Tas ietver pārskaitījumus, C Rewards punktu pārvaldīšanu, informācijas meklēšanu un citas darbības. Mūsu klientu vidū vien 4 % nav aktīvi digitālo kanālu lietotāji un galvenokārt izmanto bankomātos vai filiālēs pieejamos pakalpojumus. Pārējie 96 % aktīvi izmanto tieši digitālos risinājumus. Šādi rādītāji ir iespējami, pateicoties ērtai pakalpojumu infrastruktūrai. Bijām vieni no pirmajiem, kas ieviesa klienta konta atvēršanu attālināti ar pašportreta fotogrāfiju, kā arī FaceID un TouchID pārskaitījumu veikšanai. Mūsu pieeja digitālās infrastruktūras risinājumiem ļāva nopelnīt šo apbalvojumu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

VK: Administratīvo naudas sodu izpildes reforma nav būtiski veicinājusi sodu nomaksu

LETA,16.02.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Birokrātija un iestāžu darba apjoms administratīvo naudas sodu izpildē kopumā ir pieaudzis, bet administratīvo naudas sodu nomaksas rādītāji būtiski neuzlabojas, secināts Valsts kontroles (VK) revīzijā, kurā vērtēts, vai izveidotā administratīvo naudas sodu izpildes sistēma darbojas efektīvi un vai sodu izpildi nodrošina ar iespējami mazākiem resursiem.

Kā aģentūru LETA informēja VK, administratīvās atbildības likums (AAL) stājās spēkā 2020.gada 1.jūlijā, nosakot vairākas izmaiņas administratīvo naudas sodu izpildes procesā. Revīzijas secinājumi izgaismo sākotnējās ietekmes novērtējuma un ietekmes pēcpārbaudes nozīmību, ieviešot jaunus regulējumus un reformas.

VK padomes locekle Kristīne Jaunzeme norāda, ka, lai arī AAL sākotnējās ietekmes novērtējumā prognozēja, ka jaunais regulējums finansiāli neietekmēs valsts pārvaldes iestāžu un tiesu ikdienas funkcijas un tādēļ neplānoja papildu resursus, realitātē noticis pretējais - iestādēm vajag vairāk resursu nekā iepriekš un tas bija paredzams reformu plānošanas posmā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Papildināta - Eksperts: Latvijas iedzīvotāji dzīvo labklājības ilūzijā

Žanete Hāka,17.01.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas pensiju sistēma pērn atzīta par septīto ilgtspējīgāko pasaulē, tomēr AS Swedbank veiktā sabiedriskā domas aptauja liecina, ka Latvijas iedzīvotāji drīzāk ir skeptiski noskaņoti par pensiju sistēmas ilgtspēju un 10 baļļu skalā to novērtē ar 5 ballēm.

Savukārt iedzīvotāju gaidas par pārtikušām vecumdienām nemazinās, gluži pretēji – aizvadīto piecu gadu laikā tās būtiski augušas. Šogad 80% iedzīvotāju darbspējīgā vecumā uzskata, ka viņu nākotnes pensijai vajadzētu būt vismaz 3/4 apmērā no līdzšinējās algas. Pirms pieciem gadiem tā uzskatīja 71% aptaujāto. Naudas izteiksmē tie ir vidēji 885 eiro, taču šobrīd vecuma pensijas vidējais apmērs ir vien 279 eiro mēnesī, un iedzīvotāju izpratne par individuālo atbildību pensijas veidošanā attīstās lēni, iezīmējot būtisku plaisu starp šodienas un nākotnes pensionāru, norāda eksperti.

AS Swedbank Atklātais pensiju fonds valdes loceklis Kristaps Kopštāls uzsver, ka Latvijas iedzīvotāji dzīvo labklājības ilūzijā – šobrīd darbspējīgie neasociē sevi ar esošajiem pensionāriem un cer uz pārtikušām vecumdienām, kad daudz ceļos, sportos un baudīs kultūru. Situāciju satraucošu dara fakts, ka visbiežāk uzkrājumu veidošana vecumdienām tiek atlikta uz nenoteiktu laiku, kas rada bažas par Latvijas iedzīvotāju spēju nodrošināt tādas vecumdienas, par kādām tie sapņo.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nekustamo īpašumu darījumos jau no 1. maija norēķini notiks tikai bezskaidras naudas formā, transportlīdzekļu darījumiem nebūs sākotnēji piedāvāto samazināto skaidras naudas griestu

To paredz Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēdes darba rezultāts, skatot priekšlikumus grozījumiem nodokļu un nodevu likumā. Vienlaikus tika nolemts, ka nekustamā īpašuma darījumiem, kuri būs noslēgti līdz likuma grozījumu spēkā stāšanās brīdim – 2019. gada 1. maijam – un kuru pilnīga vai daļēja izpilde paredzēta pašlaik atļauto skaidras naudas griestu – 7200 eiro – apmērā, šie nosacījumi būs spēkā līdz 2019. gada 31. decembrim, bet ar 2020. gada 1. janvāri arī šiem nebeigtajiem darījumiem jau būs jāizmanto bezskaidras naudas norēķini.

Auto darījumi bez izņēmuma

Saeimas atbildīgās komisijas deputāti arī atbalstīja atteikšanos no sākotnēji iecerētās idejas par transportlīdzekļu darījumiem noteikt skaidras naudas griestus 1500 eiro apmērā. DB jau vēstīja, ka

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Pirmajam ECB lēmumam par likmju samazinājumu tiešā ietekme uz ekonomiku bijusi neliela

LETA,28.06.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pirmajam Eiropas Centrālā banka (ECB) lēmumam par bāzes procentu likmju samazinājumu tiešā ietekme uz ekonomiku ir bijusi diezgan neliela, tas drīzāk ir jāuztver kā signāls tirgiem, ka sākas procentu likmju samazināšana, intervija aģentūrai LETA sacīja Somijas lielākās finanšu grupas "OP Financial Group" vecākais ekonomists Jona Vidgrēns.

Viņš uzsvēra, ka pagaidām arī nevar teikt, ka inflācijas problēma eirozonā būtu atrisināta, tomēr ir redzamas pazīmes, ka ejam pareizajā virzienā un tādēļ ECB varēja pieņemt lēmumu par bāzes procenta likmju samazināšanu.

"Kā teica ECB prezidente Kristīna Lagarda, viss ir atkarīgs no ekonomikas datiem, tāpēc ECB visu laiku tiem sekos un nākotnē pieņems lēmumus, pamatojoties uz tiem. Ja inflācija nesamazināsies tā, kā ECB sagaida, viņi, protams, var apturēt tālākus lēmumus par procentu likmju samazinājumu, vai arī, ja viņi redzēs labākus rādītājus, kas nozīmēs, ka mēs straujāk tuvojamies mērķim, viņi var samazināt procentu likmes straujāk," sacīja Vidgrēns.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Ko finanšu dati var pastāstīt par dabisko procentu likmi?

Latvijas Bankas ekonomists Viktors Ajevskis,14.01.2019

1 .attēls. ASV valdības viena gada un 10 gadu obligāciju peļņas likme (%)

Avots: ASV Federālo rezervju sistēmas valde

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jau vairākas desmitgades ir novērojams: lai gan īstermiņā procentu likmes mainās, ilgtermiņa tendence ir bijusi tikai uz leju.

Šāda tendence vērojama gan Eiropā, gan ASV. Japānā ilgtermiņa procentu likmes jau ilgāku laiku atrodas tuvu pie nulles līmeņa.

Katrā krīzē centrālās bankas samazina likmes, taču, ekonomikai atkopjoties, tās neatgriežas iepriekšējā līmenī. Kas ir likmju samazinājuma iemesls, un par ko tas liecina?

Pētnieki apgalvoja, ka no 1980. līdz 2000. gadam zemākas inflācijas gaidas bija galvenais faktors, kā dēļ procentu likmes samazinājās. Taču pēdējā laikā faktiskā inflācija, kā arī uz apsekojumu balstītas inflācijas gaidas ir stabilizējušās tuvu 2%. Tomēr procentu likmju samazināšanās kopš 2000. gada atspoguļo dažādus noturīgus ekonomiskos faktorus (par to sīkāk iepriekšējā rakstā [1]). Šie ilgtermiņa reālie faktori, piemēram, lēnāks produktivitātes pieaugums un iedzīvotāju novecošana ietekmē globālo ietaupījumu apjomu un ieguldījumus un var samazināt ienesīgumu, samazinot īstermiņa inflācijas koriģētās procentu likmes stabilo līmeni (Laubach un Williams (2016), Gagnon et al. (2016)). Šo reālo likmi bieži sauc par dabisku vai neitrālu procentu likmi vai vienkārši «r-zvaigzne», vai r*. Tomēr citi pētnieki noraida pierādījumus par jaunu, zemāku līdzsvara reālo likmi un piešķir mazāku nozīmi noturīgajiem faktoriem (Kiley (2015), Lo un Rogoff (2015), Taylor un Wieland (2016)). Viņi apgalvo, ka pēdējā desmitgadē procentu likmes samazinājās tādēļ, ka pēc 2008. gada finanšu krīzes seko īslaicīgi faktori, piemēram, kredītu tirgus atsvirošanās (deleveraging). Beidzoties šim pārejas periodam, likmēm vajadzētu atgriezties vēsturiskajos līmeņos.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Vai valsts kapitālsabiedrībām ir skaidrs, ko akcionārs no tām sagaida?

Andris Grafs, Baltijas Korporatīvās pārvaldības institūta viceprezidents, vadītājs Latvijā,15.03.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valstij ir tieša līdzdalība 77 kapitālsabiedrībās, no tām 62 ir valsts kapitālsabiedrības (100 % pieder valstij). Kapitālsabiedrību kopējo aktīvu vērtība 2022. gadā bija 12,4 mljrd. EUR, kopējais apgrozījums - 5,64 mljrd. EUR, savukārt tajās bija nodarbināti 5% no visiem Latvijā nodarbinātajiem.

Tātad, valsts kapitālsabiedrībām un to sniegumam gan saistībā ar sabiedrībai svarīgu funkciju veikšanu, gan finanšu rezultātiem, ir liela ietekme ekonomikā.

Tautsaimniecības izaugsme ir viens no svarīgākajiem mērķiem jebkurai valstij. To iespējams sasniegt ar dažādiem līdzekļiem, tostarp ar investīcijām, eksportu un inovācijām. Valsts kapitālsabiedrībām ir būtiska loma šajā procesā, un, izmantojot šo uzņēmumu potenciālu, tās var sniegt nozīmīgu ieguldījumu valsts attīstībā, īpaši apzinoties “iedzinēja” lomu Baltijas valstu ekonomikā.

Lai gan pēc iestāšanās Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijā (OECD) ir uzlabojusies valstij piederošo uzņēmumu pārvaldība, joprojām saglabājas vērā ņemami izaicinājumi. Viens no tiem ir ļoti būtisks – stratēģiskā redzējuma trūkums no valsts kā akcionāra par uzņēmumu ilgtermiņa attīstības kursu un lomu tautsaimniecībā. Šobrīd tikai 15 uzņēmumiem no vairāk nekā 60, kas valstij pieder pilnībā, valsts ir definējusi akcionāra jeb īpašnieka gaidas, turklāt piektā daļa no uzņēmumiem vispār strādā bez apstiprinātas attīstības stratēģijas, kas ir pretrunā ar likumā noteikto.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Hokeja čempionāta ovācijas līdz Dziesmu svētku fanfarām neaizskan: ekonomiskā izaugsme 2.ceturksnī sanīkst

Daina Paula, Latvijas Bankas ekonomiste,28.07.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ja, komentējot 1. ceturkšņa ekonomisko izaugsmi Latvijā, to varēja salīdzināt ar pavasara ziedu plaukumu, tad, pieturoties pie ziedu tematikas, 2. ceturksnī gandrīz būtu jādzied par “trim vītušām rozēm”.

Viena pavītusi roze, iespējams, liecas uz trešā ceturkšņa pusi, proti, laiku, kad tiek ievākta labības raža. Laikapstākļu kaprīžu vai anomāliju šogad nav trūcis ne Latvijā, ne citviet Eiropā, un tās nelabvēlīgi ietekmē vairāku nozaru attīstību. Arī augstās inflācijas dēļ arvien saglabātā ierobežojošā monetārā politika ietur ekonomiku rāmjos, īpaši tirdzniecības partnervalstīs, kurās izsniegto kredītu apjoms ir lielāks.

Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) ātrā novērtējuma dati rāda, ka 2. ceturksnī iekšzemes kopprodukts (IKP) Latvijā varētu būt sarucis par 0.6% (salīdzinājumā ar 1. ceturksni; sezonāli un kalendāri koriģēti dati).

Lai gan inflācija jau 2. ceturkšņa laikā būtiski saruka, tā vēl arvien ir augsta un nerosina atlikt patēriņa un investīciju lēmumus cenu krituma gaidās. Noguldījumu atlikums pēdējo mēnešu laikā samazinājies (izņemot mājsaimniecībām jūnijā), turklāt uzkrājumu vērtības sarukums reālā izteiksmē (t.i., koriģēts ar patēriņa cenu indeksu) rosina līdzekļus ieguldīt drīzāk. Daļēji tas atspoguļojas augstākā nekustamā īpašuma tirgus aktivitātē: jūnijā nedaudz auga izsniegto mājokļa kredītu atlikums, kā arī nekustamā īpašuma darījumu skaits.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Bezdarba līmenis 2. ceturksnī saglabājās nemainīgs - 6,4%, bet gada laikā tas saruka par 0,2 procentpunktiem. Nodarbinātības līmenis palielinājās par 0,7 procentpunktiem, bet nodarbināto skaits par 7,2 tūkstošiem. 2. ceturksnī Latvijā bija nodarbināti 887,6 tūkstoši jeb 64,4% iedzīvotāju, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

2023.gada otrajā ceturksnī bija 60 600 bezdarbnieku vecumā no 15 līdz 74 gadiem, kas ir par 28200 mazāk nekā pirms gada, bet par 800 vairāk nekā iepriekšējā ceturksnī. Šogad otrajā ceturksnī Latvijā bezdarba līmenis bija zemāks nekā Igaunijā (6,7%), bet augstāks nekā Lietuvā (6%).

SEB bankas ekonomists Dainis Gašpuitis prognozē, ka ekonomikas izaugsmes impulss gada otrajā pusē joprojām būs vājš. "Pirktspējas atjaunošanās stabilizēs privāto patēriņu, taču ar grūtībām saskarsies apstrādes rūpniecība un eksports. Satricinājumi darba tirgū izpaliks, tomēr joprojām daudz negatīvie faktori norāda uz iespējami nelielu bezdarba pieaugumu gada beigās, tai skaitā sezonālo darbu noslēgšanās dēļ. Arējā vide, piemēram, Zviedrijas būvniecības un nekustamā īpašuma sektora problēmas Latviju skar mazāk, nekā abas kaimiņvalstis, kur tiek ziņots par darbinieku skaita samazināšanu kokrūpniecībā un mēbeļu ražotnēs. Tomēr atsevišķi uzņēmumi var būt spiesti rīkoties līdzīgi. Līdz šim ekonomiskās sadarbības korekcijas ar Krieviju ir bijušas nenozīmīgas. Un spiediens ierobežot sadarbību pastiprināsies, kas nozīmēs arī darbinieku skaita pārskatīšanu. Šādas korekcijas nebūs masveidīgas, lai arī jauna darba atrašana varētu prasīt vairāk laika nekā iepriekš. Tomēr iespējas joprojām būs," norāda ekonomists. Viņaprāt, darba devēji būs piesardzīgāki, bet izaugsmes plāni virzīsies uz priekšu. Tādēļ, lai arī par kādu grādu darba tirgus atdzisīs, tas joprojām būs gana silts. Primārais uzdevums ir un būs celt nodarbinātību. Tas nozīmē aktīvāk iesaistīt tos potenciālos darbiniekus, kuri šobrīd ir izvēlējušies būt ekonomiski neaktīvi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Kučinskis: Nodokļu reforma netiks bremzēta, neatkarīgi no dažādiem uzskatiem

LETA,28.06.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Netaisos bremzēt nodokļu reformu tikai tādēļ, ka katrai pusei ir dažāda attieksme, šodien pēc tikšanās ar Valsts prezidentu Raimondu Vējoni sacīja Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS).

Viņš norādīja, ka novērtē uzņēmēju organizāciju pienesumu reformu veidošanas procesā, un, tikai kopīgi, ieklausoties vienam otrā, būs iespējams nonākt līdz «finišam». Viņš uzskata, ka uzņēmēju organizāciju iebildumi nav viennozīmīgi vērtējami un patiesība vienmēr ir kaut kur pa vidu.

Lai gan dzirdami iebildumi, pēc premjera domām reformas ieguvumi ir visnotaļ lieli, kaut gan varbūt nav tādi, kādus tos bija iedomājušies uzņēmēji. Kučinskis sacīja, ka iepriekš izstrādātais modelis apdraudēja visas tās iestādes, kas tiek finansētas no valsts budžeta.

«Uzskatu, ka vienošanās ar uzņēmējiem joprojām ir spēkā. Nepieņemu nekādus pārmetumus, jo šajā pašā vienošanās par kopīgu darbu ir ieraksts, ka ejam uz to, lai ieņēmumi no nodokļiem iekšzemes kopproduktā (IKP) būtu 32% vai 33%. Tikmēr pirmais piedāvājums, ko izstrādāja Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) un Latvijas Banka paredzēja 28% no IKP,» uzsvēra Kučinskis.

Komentāri

Pievienot komentāru