AirBaltic investīciju vēl nav, neesošās naudas tērētāju rinda tikai aug, bet kompānijas un Satiksmes ministrijas pārstāvji relaksēti
Kad nu otro iespēju satiksmes ministra amatā izpildīties gaidošā Ulda Auguļa aicinātās Prudentias piedāvātais Vācijas investors tomēr nespēja naudas vietā iesmērēt Latvijas nacionālajai aviosabiedrībai krievu Sukhoi Superjet lidmašīnas, AirBaltic pie solītajiem 52 milj. eiro janvārī tā arī netika. Tomēr valdības apsolījums par 80 milj. eiro piešķiršanu, šķiet, uz kādu laiku ir nomierinājis lidsabiedrības kreditorus, tā ka arī šoruden gaidāmo jauno lidmašīnu piegādātājs Bombardier, neraizēdamies par avansa maksājumu, acīmredzot negrasās iedzīt AirBaltic strūrī.
To, cik ilgi kompānija var gaidīt, kamēr vācietis Ralfs Dīters Montāgs-Girmess atcerēsies, kurā atvilknē naudiņu noglabājis, zina vien tās darbinieki un droši vien arī Satiksmes ministrijas vadība. Diemžēl pastāv iespēja, ka nemaz nav, ko atcerēties. Kompānijas un ministrijas pārstāvju relaksētība, iespējams, liecina, ka tiem padomā puslīdz reāls plāns B, lai pāris nedēļu laikā situāciju atrisinātu. Tas, cik izdevīgi ir citi piedāvātie naudas aizdošanas varianti, ir atklāts jautājums, turklāt ne kura katra nauda varētu būt vēlama. Zinot Ventspils mēra attiecības ar 80 milj. eiro no Ventspils naftas akciju pārdošanas ieguvušā Ventbunkera kontrolētājiem, grūti iedomāties, kā lidsabiedrība varētu tikt pie šīs naudas ZZS ministra laikā.
Kaut arī tiesvedību kari ar otru valsts kapitālsabiedrību – starptautisko lidostu Rīga ‒ laikam jau nu ir galā, nekas neliecina, ka it kā AirBaltic no lidostas saņemto atlaižu dēļ bankrotējusī Lietuvas lidsabiedrība flyLAL tik vienkārši atteiksies no iespējas pacīnīties par kādiem AirBaltic naudas plūsmas miljoniem. Tā nu mēs no kaimiņiem transporta jomā varam pamācīties, kā sava labuma dēļ ne tikai sliedes nojaukt (dzelzceļš uz Reņģi) vai likt sprunguļus riteņos (Rail Baltica), bet arī uzstājīgi pieteikties uz nenomedīta lāča ādu.
Pie ne tik apaļiem cipariem, taču pavisam droši tiks kāda pagaidām vārdā nenosaukta starptautiska auditorkompānija, kas par 100 tūkst. eiro pusgadu padziļināti vētīšot, kā tad AirBaltic vadība strādājusi pēdējos četrus gadus. Redzot, kāda reizēm bijusi «neatkarīgu» auditoru un pat starptautisku institucionālu pētnieku gara darbu kvalitāte, tostarp transporta jomā, nevar izslēgt, ka izziņas galarezultāts būs atkarīgs no tā, kādus noderīgus norādījumus izpētes «pareizajiem» virzieniem vēlēsies dot jaunais satiksmes ministrs. Te nu topošais premjers Māris Kučinskis varētu pieskatīt, lai noslēpumainajā ministrijā nenobēdzina visus galus ūdenī.
Savukārt AirBaltic valdes priekšsēdētājs Martins Gauss šo piektdien iecerējis Amerikas Tirdzniecības palātai Latvijā pastāstīt par to, kā pēdējā laikā veicies ar stratēģiskā investora piesaisti, kā arī par kompānijas izaugsmes iespējām. Ja viņš gribētu būt konsekvents, tad vēstījums būtu īss: nevainīgs es! Valdības uzspiestā Prudentia nepratās sameklēt precinieku. Un otrajā daļā ar nopietnu sejas izteik- smi kārtējo reizi kā delikatesi servēt veco, uzsildīto zupu: AirBaltic sagaida rožaina nākotne un paveras fantastiskas attīstības iespējas. Vairāk un turklāt bez fleitēšanas gan būtu ko pavēstīt, ja līdz tam viņa paziņa Montāgs-Girmess pateiktu skaidri un gaiši, ir vai nav maksātājs.