«Klausieties uz maniem vārdiem, neskatieties uz maniem darbiem» – šķiet, šo teicienu par savējo varētu būt izvēlējusies arī Rīgas apgabaltiesas priekšsēdētāja Daiga Vilsone.
Runa ir par kādu šīs tiesneses izskatītu lietu, kam saīsinātais spriedums pasludināts jau pērnā gada 5. decembrī, pilno spriedumu solot 19. decembrī, taču patiesībā pilnais spriedums nebija pieejams arī vēl šā gada februārī. Bez pilnas juridiskās motivācijas sprieduma pārsūdzība ir visai apgrūtināta un ar saīsināto tiesas spriedumu neapmierinātais uzņēmējs var tikai bezspēkā noplātīt rokas. Kā liecina tieslietu ministres Baibas Brokas DB sacītais, savā īsajā ministrēšanas laikā viņa saņēmusi jau divas nopietnas sūdzības par tiesnešiem, kas tendenciozi un sistemātiski kavējas ar pilno spriedumu nodošanu strīdā iesaistītajām pusēm. Vienā no šiem gadījumiem esot notikusi arī kādas Latvijas pašvaldības maldināšana. Par visiem šādiem gadījumiem Broka lūdz nekavējoties viņu informēt, solot visstingrāko izvērtēšanu. Protams, sprieduma termiņu kavēšanai var minēt dažādus objektīvus iemeslus no slimošanām un daudzām paralēlām lietām līdz konkrētās lietas sarežģītībai, kas prasa sevišķi rūpīgu izvērtēšanu, tomēr tieslietu ministres norāde uz «tendenciozu un sistemātisku» kavēšanos liek šīm lietām pievērst īpašu uzmanību.
Rīgas apgabaltiesas priekšsēdētājas gadījums ir saistīts ar nacionālās aviokompānijas airBaltic prasību pret SIA Eurobalt Junipro un Taurus Asset Management Fund Limited ar trešo personu Latvijas valsti Ņemot vērā, ka aviokompānijai airBaltic, tās akcionāriem un kreditoriem pašlaik notiek neskaitāmas tiesvedības, šī nenoliedzami ir īpaši jutīga un skaļa lieta. Jāsaka, ka krustu šķērsu airBaltic jautājumā notiekošās tiesāšanās sabiedrības apziņā jau sen sajukušas nepārskatāmā murskulī un neskaidrību tikai kāpina fakts – stiklīdz tiek uzsākta jauna «airBaltic tiesvedība», tā uzreiz tiek plašākai publikai noslepenota. Īsumā situāciju varētu skaidrot tā, ka visu šo tiesvedību pamatā ir 2011. gada 3. oktobrī parakstītā airBaltic akcionāru un kreditoru vienošanās, kas acīmredzot tika pārkāpta, nacionalizējot airBaltic kapitāldaļas. Tagad tas novedis pie tā, ka šo vienošanos par spēkā neesošu uzskata pat lielāko airBaltic kreditētāju Latvijas krājbankas un Snoras bankas administratori, par citām iesaistītajām pusēm nemaz nerunājot. Taču, pat neiedziļinoties specifiskās konkrētās lietas detaļās un neanalizējot, kurai no pusēm šis tiesas spriedums ir vai nav labvēlīgs, ir nepieļaujami, ka ar tiesas pilno spriedumu tiek stiepta gumija. Tāpat tiesiskā valstī ir nepieņemami, ja lietas tiek šķirotas «pēc deguniem», dažos gadījumos liedzot pusei izmantot savas tiesības uz kvalitatīvu pārsūdzību, jo tas rada aizdomas par neveselīgu ietekmi uz Latvijas tiesu varu. Ja ar savu pilno spriedumu var kavēties pat tiesas priekšsēdētāja, tad ko teikt par ierindas tiesnešiem?
Var, protams, cerēt, ka šādu gadījumu ar tiesas spriedumiem nav simtiem, lai gan katrs no tiem ir nozīmīgs. Tiesas, līdzīgi kā valdība vai parlaments, personificē valsts varu. Par politisko spēlīšu vērienu divās pēdējās Latvijas institūcijās lielai sabiedrības daļai īpašu ilūziju vairs nav, bet attiecībā uz tiesām šī latiņa tomēr ir augstāka. Visnotaļ satraucošs ir tieslietu ministres Brokas minētais fakts, ka šādi pārkāpumi tiek novēroti administratīvajās lietās, kurās iesaistītas arī valsts un pašvaldību iestādes, jo tad aizdomām par politisku interešu ietekmi ir vislabākā augsne. Protams, kamēr nav pierādījumu, var runāt tikai par nepatīkamu precedentu un atviegloti uzelpot, ka pašu nekas tamlīdzīgs nav piemeklējis. Tomēr ir svarīgi šo problēmu apkarot jau pašā saknē, neļaujot dažiem nezāļu asniem sakuplot par necaurejamiem valsts un tiesu varas džungļiem ar indīgākajiem šīs varas izmantošanas augļiem.
