Labās ziņas, ko pagājušā mēneša izskaņā Latvija saņēma attiecībā uz procesiem valsts iekšienē, jau visai drīz var aptumšot globālās ekonomikas norises.
Šīs norises cita starpā liecina, ka atkopšanās no iepriekšējās finanšu krīzes eirozonā nesokas tik raiti, kā cerēts iepriekš, turklāt atsevišķu valstu sniegums vedina domāt pat par ekonomiskās situācijas pasliktināšanos.
Lai arī no ierindas cilvēka dzīves visai attāla, tomēr galu galā mūsu kopējo labklājību, visticamāk, ietekmēs nule kā aģentūras Standard & Poor’s veiktā Latvijas kredītreitinga paaugstināšana līdz A- līmenim, tādējādi tam atgriežoties pirmskrīzes augstākajā punktā. Šis vērtējums, lai arī neatstāj tūlītēju iespaidu uz labklājības līmeņa celšanos valstī, tomēr zināmā mērā var palīdzēt Latvijai uz izdevīgākiem nosacījumiem aizņemties naudu finanšu tirgū, tādējādi savas iepriekšējās kredītsaistības apkalpot lētāk nekā tad, ja reitinga paaugstināšana būtu izpalikusi. Pozitīvas emocijas izraisa arī statistikas dati, saskaņā ar kuriem pieauguši izaugsmes tempi valsts mazumtirdzniecībā, liecinot, ka šā gada aprīlī salīdzinājumā ar pagājušā gada sulu mēnesi mazumtirdzniecības apgrozījums (atrēķinot inflācijas ietekmi) ir palielinājies par 10,5%. Vēl jo vairāk pozitīvi ir tas, ka ļoti strauji, teju par 10%, ir pakāpušies pārtikas preču tirdzniecības apjomi. Tā samērā uzskatāmi norāda, ka, lai arī lēni, tomēr rocība aug arī mazāk atalgoto iedzīvotāju vidū, kas savukārt dod grūdienu uzņēmējdarbības un kopējās valsts ekonomikas izaugsmē. Arī apkopotie dati par darba samaksas izmaiņām priecē, jo liecina par jaunu statistikā fiksētā vidējā darba samaksas līmeņa pacelšanos līdz jaunam vēsturiski augstākajam līmenim – 742 eiro bruto un 544 eiro neto izteiksmē. Lai arī šie skaitļi varētu šķist visai tālu no vēlama raugoties vienalga kādā aspektā, pozitīvi ir tas, ka vismaz dinamika ir augoša un saistībā ar pēdējiem darba samaksas un mazumtirdzniecības datiem var izvirzīt hipotēzi par to, ka gada otrajā un trešajā ceturksnī valsts ekonomiskās izaugsmes tempi varētu palielināties.
Vienlaikus ne pārāk priecīgas asociācijas raisa notikumi ārpus mūsu valsts un nav izslēgts, ka jau tuvākā pusgada vai gada laikā ietekmēs sadzīves procesus arī Latvijā. Šoreiz nav runa par situāciju Krievijā saistībā ar rubļa devalvāciju un šīs valsts attieksmi pret atsevišķiem kaimiņiem, bet situāciju plašākā mērogā. Krievijas ekonomiskās problēmas daudzus skārušas personiski, tomēr papildu uzmanība būtu vēršama arī attiecībā uz pēdējā laikā ienākošajām ziņām par to, ka pasaules tautsaimniecība aizvien klibo un izaugsmes tempus jūtami kāpināt neizdodas, kas noved pie prognožu samazināšanās. Zināmas bažas par situācijas attīstību raisa atsevišķu iepriekš par salīdzinoši veselīgām uzskatītu vai arī tādu valstu ekonomikas rādītāji, kuras pēc iepriekšējās krīzes pērn sāka demonstrēt izaugsmes pazīmes. Attiecībā uz pirmajām jau minēta ekonomiskās aktivitātes mazināšanās Igaunijā, taču šajā ziņā negatīvu piemēru rāda arī Nīderlande. Šī valsts pēc izaugsmes tempu palielināšanās pagājušā gada beigās šā gada pirmajā ceturksnī piedzīvojusi negaidītu ekonomisko kritumu. Tas gan zināmā mērā tiek saistīts ar silto ziemu, līdz ar to mazāku pieprasījumu pēc šīs valsts gāzes piegādēm, taču, arī atņemot šo faktoru, kopējā situācija neliecina par veselīgu attīstību, drīzāk gan atrašanos ekonomiskās depresijas priekšvakarā. Ar iepriecinošām ziņām klajā nav nākušas arī Francija, Portugāle un Itālija, kur pēdējai cita starpā slikto kredītu apjoms komercbankās pieaudzis līdz jaunam vēsturiski augstākajam līmenim, norādot uz to, ka finanšu sektors tuvākajā laikā visai maz varēs līdzēt ekonomisko procesu stutēšanā.
Problēma ar kreditēšanu nav tikai Itālijas problēma vien, arī eirozonā kopumā privātajam sektoram izsniegto aizdevumu apjoms samazinās, tādējādi kavējot ekonomisko atlabšanu, un, šim procesam turpinot ieilgt problēmas no izaugsmes ziņā uz nulles balansējošās Vakareiropas var pārmesties arī uz Latvijas tautsaimniecību.