Latvijā Jauniešu garantija ir labi izveidota programma, kas motivē jauniešus iesaistīties darba tirgū, ceturtdien, 27.augustā, iepazīstinot ar pētījuma Ieguldām jauniešos: Latvija rezultātiem, atzina Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) eksperti.

«Krīze būtiski ietekmēja Latvijas jauniešu situāciju, taču pēdējos gados situācija ir uzlabojusies. Jauniešu, kuri nestrādā vai nemācās, īpatsvars nav augstāks kā vidēji OECD valstīs. Jauniešu garantija ir lieliska iespēja jauniešu atgriešanai izglītībā un nodarbinātībā. Vienlaikus Latvijai ir izaicinājums sasniegt visnelabvēlīgākajā situācijā esošos jauniešus, lai piedāvātu augstas kvalitātes apmācības vai darba pieredzes iegūšanas iespējas,» uzsver OECD Nodarbinātības, darba un sociālo lietu direktorāta ekonomists Sebastians Konigs (Sebastian Königs).

OECD īstenotā pētījuma mērķis bija izvērtēt jauniešu, kas nemācās, nestrādā un neiegūst arodu (NEET jaunieši), profilu un aktivizācijas iespējas. Īpaša uzmanība bija pievērsta NEET jauniešu riska faktoriem, pieejamā atbalsta, sociālo un darba tirgus atbalsta programmu efektivitātei, NEET jauniešu bezdarbu ietekmējošajiem faktoriem, esošajam NEET jauniešu aktivizēšanas atbalstam un tā uzlabošanas iespējām (t.sk. pašvaldību sociālo dienestu, izglītības sistēmas un nodarbinātības dienesta loma). Pētījumā ir pieejama plaša informācija par jauniešu situāciju Latvijā.

13. oktobris ir Kļūdu atzīšanas diena (Day for Failure), kuras mērķis ir izcelt to, ka aiz lieliskiem panākumiem bieži vien slēpjas šādas tādas kļūdas un neveiksmes.

DB aptaujāja Latvijas uzņēmējus, lai noskaidrotu viņu pieredzi. Šīs dienas gaitā publicēsim uzņēmēju pārdomas!

Mācāmies no savām kļūdām

Ivars Indriks, tekstu platformas rīka Writer.is dibinātājs:

«Viena no lielākajām kļūdām ir bijusi sadrumstalota uzmanība un fokusa trūkums. Šo kļūdu tikai ar laiku var iemācīties un saprast.

Mērķējot uz lielām lietām un lieliem panākumiem, ir nepieciešams daudz enerģijas. Taču, ja enerģija ir izkliedēta uz visām pusēm, neko zīmīgu sasniegt nevar. To var salīdzināt ar saules gaismu – tā patīkami silda, ja ir izkliedēta, taču, laižot saules gaismu caur palielināmo stiklu, rodas koncentrēta enerģija, ar kuru var pat aizdedzināt.

Valsts izglītības attīstības aģentūra (VIAA) laikā no 13. augusta līdz 9. septembrim īstenos sociāli izglītojošo kampaņu Atmet BEZdarbību!. Tās mērķis ir motivēt jauniešus, kuri nestrādā un nemācās, izmantot projekta Jauniešu garantija priekšrocības – īsā laikā bez maksas apgūt kādu perspektīvu profesiju, tā ievērojami palielinot savas iespējas atrast darbu un saņemt konkurētspējīgu atalgojumu.

Kampaņa vienlaikus norisināsies visā Latvijā. Tās laikā tiks īstenota aktīva komunikācija digitālajā vidē, tostarp – sociālajos tīklos Draugiem.lv un Twitter, ko ikdienā aktīvi izmanto projekta mērķauditorija – jaunieši vecumā no 17 līdz 29 gadiem. Tāpat kampaņas atklāšanas dienā 13. augustā Rīgas centrā darbosies informatīvā telts, kurā ikviens interesents varēs saņemt informāciju par projektu Jauniešu garantija un iespējām kļūt par tā dalībnieku. Tiks radīta arī interaktīva infografika, kurā būs apkopoti praktiski padomi jauniešiem, kā sasniegt pašu uzstādītos mērķus, tā atraktīvā veidā aicinot viņus atmest bezdarbību un domāt par savu nākotni tagad un tūlīt.

13. oktobris tiek dēvēts par «Day for Failure» jeb kļūdu atzīšanas vai pat svinēšanas dienu; par neveiksmēm biznesā arvien atvērtāk runā arī pie mums, pagaidām visaktīvākie šajā jomā ir jaunuzņēmumi

«Jebkurš uzņēmējs nemitīgi pieļauj kļūdas, tāpēc man ir ļoti grūti izcelt vienu īpašu neveiksmi. Prātā nāk gan neveiksmīgi izvērtēti un izvēlēti biznesa modeļi, nespēja izvēlēties virzienu vai klientu tipu, fokusa trūkums, nerūpēšanās par uzņēmuma reputāciju, ilgstoša uzņēmuma produkta neattīstīšana, nepareizs «taimings» u.c. Tāpat kā programmēšanā – lielās kļūdas parasti ir vairāku mazu kļūdu un neveiksmju kopums,» saka Artis Kehris, apdrukas platformas «Printify» līdzdibinātājs. Arī fotoizglītības platformas «iPhone Photography School» līdzīpašnieks Uģis Balmaks norāda, ka kļūdas ir normāla darba sastāvdaļa un būtu naivi sagaidīt, ka kaut kas ievērības cienīgs var tikt sasniegts, procesā nepieļaujot kļūdas. «Visas lielākās kļūdas mūsu biznesā ir reducējamas uz sliktiem lēmumiem par darbinieku pieņemšanu darbā. Sekas bijušas dažādas, bet vienmēr ļoti nepatīkamas: no darbinieka, kas no mums zaga naudu, līdz tam, ka visa komanda gadu no vietas strādā pie nepareizā projekta,» viņš dalās pieredzē. No tā uzņēmums ir mācījies un darbinieku atlases process kļuvis daudz stingrāks. Pirms atrast īsto darbinieku, šobrīd katrai vakancei «iPhone Photography School» izskata aptuveni 500 pieteikumus. Lai to varētu atļauties, tiek pieņemti darba pieteikumi no visas pasaules.

Mūsdienās spēcīga tautsaimniecības attīstība nav iedomājama bez finanšu sektora līdzdalības. Lai tautsaimniecība varētu sekmīgi attīstīties, uzņēmumiem, jo īpaši maziem un vidējiem (MVU), nepieciešamas ārējais finansējums. Lai gan pieejami dažādi alternatīvi finansējuma avoti, Latvijā ierastākā uzņēmumu finansējuma forma ir banku kredīti, norāda Latvijas Bankas ekonomiste Vija Mičūne.

Latvijā uzņēmumu kreditēšana pēdējo gadu laikā pakāpeniski atkopjas, taču vienmēr var vēlēties ko labāku. Tajā pašā laikā vairākās eiro zonas valstīs uzņēmumu kredītu procentu likmes ir zemākas un kredītu atlikuma pieaugums straujāks. Kas nosaka Latvijas uzņēmumu kreditēšana attīstības tendences?

Vairāki avoti sniedz atbildi uz jautājumiem par uzņēmumu kredītu pieprasījumu un piedāvājumu, kā arī tos iespaidojošiem faktoriem. Viens no šādiem avotiem ir eiro zonas banku kreditēšanas aptauja, kurā sniegts banku viedoklis par dažādiem kredītu veidiem, tostarp aizdevumiem uzņēmumiem. Eiro zonas bankas jau kopš 2003. gada katru ceturksni novērtē uzņēmumu kredītu piedāvājuma un pieprasījuma pārmaiņu virzienu un relatīvo lielumu, kā arī šīs pārmaiņas ietekmējošus faktorus [1]. Raksturojot kredītu standartus, kā arī piedāvājumu, bankas sniedz viedokli arī par kredītiem MVU.

Z/s Galiņi saimnieks Juris Strazdiņš atzīst, ka burkāni ir viena no rentablākajām dārzeņu kultūrām, raksta Latvijas Avīze.

Saimniecība ir kooperatīva Mūsmāju dārzeņi biedrs un vēl divas kooperatīva saimniecības audzē burkānus, kopā nodrošinot ap 100 ha platību. Latvijas tirgum šāda platība ir pietiekama, lēš saimnieks. No kopējās Galiņu apsaimniekojamās platības 350 ha burkāni aizņem septīto daļu, lielāko apjomu aizņem vasaras kvieši – 130 ha, kam seko burkāni, kāposti, kartupeļi, bietes un citi lauka dārzeņi – kopā astoņas kultūras.

Lielākās izmaksas burkānu audzēšanā veido vairākas pozīcijas. Viena no lielākajām izmaksām ir F1 hibrīdu sēklām – tās ir kvalitatīvākas un ražīgākas un to cena ir teju tūkstotis eiro uz vienu hektāru. J. Strazdiņš piebilst, ka var, protams, iegādāties šķirnes sēklas, taču tad, novācot ražu, jārēķinās ar dažāda izmēra un formas burkāniem – arī līkiem un šķībiem, kas patērētājam varētu nepatikt.

Par «zālītes» investīcijām sāk interesēties arī mammas un papuči

Volstrītas spekulantu uzmanība šobrīd pievērsta marihuānas uzņēmumiem. To akciju cenu izmaiņas dažiem veiksmīgajiem var nozīmēt gluži vai veselas bagātības iegūšanu. Tiesa gan, šī spēle nav piemērota visiem.

Mežonīgie Rietumi

Notiekošās asās pārbīdes lieliski ataino, piemēram, tādas marihuānas nozares kompānijas kā Tilray vērtspapīru cenas izmaiņa. Šīs kompānijas akcijas vērtība šīs nedēļas vidū tirdzniecības sesijas laikā dubultojās un pēc tam gandrīz vienā mirklī – stundas laikā – paspēlēja visus šos guvumus. Tiesa gan, sesijai slēdzoties, uzņēmuma akcijas cena atkal bija spējusi pieaugt jau par 40%. «Ir gluži vai tā, ka visi reizē grib izpaust gan savas bailes, gan alkatību – turklāt vien ar dažām akcijām. To ir jautri vērot. Marihuānas nozarē pašlaik ir mežonīgie Rietumi,» notiekošo raksturo ASV finanšu uzņēmuma Robert W.Baird&Co eksperti. «Šādas cenu izmaiņas pēc sevis atstāja jūru ar līķiem... Gan tos, kuri spekulēja uz akciju cenu palielināšanos, gan tos, kuri centās ieņemt īsās pozīcijas,» piebilst JonesTrading analītiķi.

Ierobežotais darba tirgus Latvijā varētu radīt nopietnas grūtības vidēja un ilgtermiņa izaugsmē, norāda Starptautiskais Valūtas fonds.

Fonda pārstāvji secinājuši, ka emigrācijas dēļ turpina kristies nepieciešamo prasmju līmenis valstī, taču līdz ar darbaspēka samazināšanos kāpj algas, kas attiecīgi mazina konkurētspēju. Savukārt darbaspēka novecošanās ilgtermiņā var mazināt ražīgumu.

Tikmēr Ministru prezidents Māris Kučinskis uzsver, ka Latvija nekādā gadījumā neatvērs savu darba tirgu mazkvalificētam darbaspēkam. Tajā pašā laikā uzņēmēji aizvien uzstājīgāk teic, ka trūkst darbaspēka, pēdējie kliedzieni izskanējuši no ēdināšanas nozares. Savukārt ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens un arodbiedrības pie visa vaino darba devēju maksātās zemās algas un apgalvo – ja būs augstāka darba samaksa, no strādāt gribētājiem ne atkauties nevarēs. To, ka lēto darbaspēku Latvijā ievedīs tikai pāri viņu līķiem, nerimstoši postulē arī Nacionālā apvienība.

Topošā VID ģenerāldirektore jau iepriekš parādījusi savu dumpiniecisko raksturu; esošie un bijušie kolēģi velta arī skarbus vārdus, pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Mērķtiecīga un ļoti gudra sieviete, kura bez sirdsapziņas pārmetumiem «iet pāri līķiem» – tās ir trīs galvenās īpašības, kas izkristalizējas sarunās ar Valsts ieņēmumu dienesta (VID) vadītājas amatam izvirzītās Ingas Koļegovas bijušajiem un esošajiem kolēģiem, kā arī cilvēkiem, ar ko viņa līdz šim sadarbojusies. Valdība jau plāno lemt par viņas apstiprināšanu amatā. Par spīti neprecīzi aizpildītajām valsts amatpersonas deklarācijām vairāku gadu garumā un atsevišķu žurnālistu bažām, vai gadījumā viņai daļēji piederošajā koka palešu ražošanas uzņēmumā Pallogs netiek maksātas aplokšņu algas, I. Koļegova, visticamāk, saņems zaļo gaismu. Premjers Māris Kučinskis (ZZS) pagājušajā nedēļā pavēstīja, ka aizdomas par nelikumībām I. Koļegovas uzņēmumā nav apstiprinājušās, īsi pēc tam pašlaik vēl Valsts vides dienestu (VVD) vadošā I. Koļegova paziņoja, ka viņa atdos visas sev piederošās Pallogs kapitāldaļas brālim. Doma par to bijusi jau sen, tomēr līdz šim neesot bijis laika to fiziski izdarīt.

Rosība Rietumu un Maskavas attiecībās nāk ne vien ar krievu stoicisma robežas tuvošanos, bet arī ar sitieniem pa Eiropas vārīgajām vietām

Krievijas pēdējā laika ofensīvas Sīrijā un Austrumukrainā reizē ir gan varas izrādīšana savai pašmāju mērķauditorijai pirms ļoti iespējamas piekāpšanās Rietumu prasībām saskaņā ar pērno Minskas vienošanos, gan vēl kaut kā papildus pagrābšana pēdējā brīdī, lai tad teiktu – redz’ nu, cik mēs daudz atdevām.

Aizvien ļaunāku ekonomisko datu apstākļos Kremlis nevar atļauties dāsni maksāt par savas varas leģitimitāti, tāpēc Krievijā krītas gan dzīves līmenis ierindas pilsoņiem, gan iespēja nopelnīt nadzīgākajiem. Skaidrs, ka pašreizējās krīzes naftas cenas galā Maskava darīt nevar neko, tāpēc paliek vien otrais gals – investīcijas un refinansēšanās iespēju atjaunošana, ko ir piegriezušas Rietumu sankcijas. Tāpat ir skaidrs, ka burtiski pāri līķiem ejošais režīms savā greizajā karaļvalstī pirms tam centīsies sagādāt sev retoriskas «priekšrocības», kas Rietumu pusē šķiet nesakarīgas un necilvēcīgas, bet tā nu tas ir.

Ar vēl pieejamās Eiropas Savienības fondu naudas palīdzību vajadzētu risināt esošās rīdzinieku problēmas, nevis radīt jaunas

Visiem zināms frazeoloģisms «iet pāri līķiem». Uz Rīgas domes plāniem būvēt tramvaja līniju uz Skansti to var attiecināt ne tikai pārnestā, bet arī tiešā nozīmē. Blakus diskusijai par to, vai tramvaja līnija uz topošo biroju un darījumu centru vispār ir nepieciešama, tiek lauzti šķēpi par sen mirušu rīdzinieku tiesībām dusēt mierā vai viņu pienākumu upurēt savu mieru pilsētas attīstības labā. Mūsu tautas dižgari un citas cienījamas personas, kas atradušas pēdējo atdusas vietu Lielo kapu drupeno pieminekļu pakājē, varbūt pat būtu gatavas ziedot savu pīšļu mieru jauna muzeja labā, bet par tramvaju līnijas nepieciešamību domas varētu dalīties arī mirušo pasaulē. Kamēr pie varas ir dzīvie, bumba ir viņu pusē. Tāpēc vēl pirms vietas atbrīvošanas sliedēm tieši šajā maršrutā gribētu gūt pilnīgu pārliecību par to, vai par naudu, ko iecerēts tērēt tramvajam uz Skansti, varētu uzbūvēt tikai šo vienu, bet varbūt apmierināt visas tramvaja maršrutu pagarināšanas ieceres vai citas pilsētas satiksmes vajadzības. Uz papīra pagaidām ir palikušas tramvaja līnijas gan uz Berģiem, gan Dreiliņiem un Rumbulu.

Tautsaimniecībai veltītajām premjera serenādēm jāseko reāliem darbiem; pārsildītajā valdības zupā tās pašas asakas, to vidū – Latvijas gāzes jautājums

Nupat apstiprinātā valdība ir ar skaidru vektoru uz tautsaimniecības izaugsmi. To parāda arī deklarācija – puse tās satura veltīta ekonomiskās izaugsmes jautājumiem. Tāpat no premjera runām noģiedams, ka jaunās valdības karogs būs plaukstoša tautsaimniecība. Zīmīgi, ka tieši jaunizceptais ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens uzņemsies premjera biedra pienākumus. Tas apstiprina tautsaimniecības veicināšanas aktualitāti, uzskata Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš. Taču būsim godīgi – valstij jārisina arī lērums citu samilzušu problēmu, tostarp demogrāfijas un drošības jautājumi. Taču visas likstas vieno vajadzība pēc naudas to risināšanai. Diemžēl ierasts, ka politiķi bieži nevis veicinājuši, bet kavējuši valsts izaugsmi, piemēram, redzes leņķa šaurībā vai populismā gandrīz ejot pāri līķiem, kāri palielinot valsts ieņēmumus.

Lielbritānijā trešdien kravas mašīnas konteinerā atrasti 39 cilvēku līķi, paziņojusi policija.

Līķi kravas auto atrasti industriālajā parkā Greisā, Eseksas grāfistē.

Domājams, ka kravas mašīna ieradusies Lielbritānijā sestdien un atceļojusi no Bulgārijas.

«Šis ir traģisks incidents, kurā liels skaits cilvēku zaudējuši dzīvību,» norādīts Eseksas policijas izplatītajā paziņojumā.

Policija sākusi notikušā izmeklēšanu un procesu bojāgājušo identificēšanai, taču brīdinājusi, ka tas var prasīt laiku.

Sākotnējais novērtējums liecina, ka miruši 38 pieaugušie un viens pusaudzis.

Saistībā ar notikušo policija aizturējusi kādu 25 gadus vecu vīrieti no Ziemeļīrijas, kurš tiek turēts aizdomās par slepkavību. Aizturētais ir kravas mašīnas šoferis, atklāja policija.

13. oktobris ir Kļūdu atzīšanas diena (Day for Failure), kuras mērķis ir izcelt to, ka aiz lieliskiem panākumiem bieži vien slēpjas šādas tādas kļūdas un neveiksmes.

DB aptaujāja Latvijas uzņēmējus, lai noskaidrotu viņu pieredzi. Šīs dienas gaitā publicēsim uzņēmēju pārdomas!

Jāiemācās pateikt «nē»

Anna Andersone, responsīvā dizaina rīka Froont līdzdibinātāja, kustības Riga Tech Girls iniciatore un koprades telpas The Mill dibinātāja:

«Šobrīd no pēdējām aktuālākajām kļūdām varētu minēt nepietiekamu izrunāšanos ar komandas atslēgas cilvēkiem un sava viedokļa vai nostājas noklusēšanu. Ilgtermiņā tas noteikti neved pie labākiem rezultātiem, bet tikai pie vilšanās. Vēl viena kļūda ir nespēja fokusēt uzmanību uz pašu svarīgāko. Biznesā nepārtraukti ir ļoti daudz iespēju, kam var iztērēt milzumu resursu, laika un enerģijas. Ļoti svarīgi ir ikdienā saglabāt fokusu, izfiltrēt to, kas ir un kas nav svarīgi pašu galveno rezultātu sasniegšanai un spēju lieko atmest. No abām iepriekšējām kļūdām izriet mans secinājums – ir jāmācās teikt «nē». Ja neprot pateikt «nē» tam, kas nav pirmā svarīguma, tad biznesā var iegūt tikai pārslodzi un izdegšanu.

Ieguldījumu pasaulē bieži vien vērojama situācija, kad amatieri investori par savām spējām pārspēt kopējo tirgus sniegumu ir visai pārliecināti. Patiesībā gan to izdarīt ir grūti, un ne velti tas ilgākā termiņā izdevies vien nelielai daļai finanšu tirgus profesionāļu.

Mazajiem investoriem to ceļā uz daudzmaz veiksmīgu ieguldīšanu bieži vien ceļā stājas emocijas. Šajā ziņā var runāt gan par pārlieku lielām bailēm no zaudējumiem, gan piezagušos neadekvātu pašpārliecinātību.

Pacietība un vēlreiz pacietība

Ne velti pēdējo gadu laikā vērojama tā saucamās pasīvās investēšanas uzvaras gājiens. Tas nozīmē, ka investori labāk naudu lemj ieguldīt kādā fondā, kas tikai kopē kāda tirgus indikatora vērtības izmaiņas. Mazajiem investoriem pretī nākuši paši lielie līdzekļu pārvaldnieki, kuri radījuši daudzus šādus ļoti zemu izmaksu biržā tirgotos fondus. Tas nozīmē, ka investēšana kļūst lētāka un nosacīti vieglāka. Pietiek vien iegādāties kādam biržas indeksam piesaistītu vērtspapīru ("biļeti"), lai, "iekāpjot šādā kopējā vilcienā", veiktu uzreiz sabalansētu ieguldījumu un varētu cerēt tik pie peļņas.

Televīzijā diskusija. Vajadzētu runāt par valsts ekonomiku, politiķi runā par sevi. Par to, ko piedāvājuši, bet citi noraidījuši. Par to, ko grasās darīt un jau mēģinājuši paveikt.

Pārsvarā kādu sociālu grupu (pensionāri, skolēni, vecāki, cilvēki ar invaliditāti u.tml.), ne valsts kopumā interesēs. Birst svešvārdiem piesātinātas, bet būtībā tukšas frāzes, saukļi, ko varētu rakstīt plakātos, bet ko nevar lietot kā degvielu ekonomikai.

Valdības sēde. Atkal būtu jārunā par esošo situāciju, par cēloņiem Latvijas atpalicībai IKP un citos rādītājos no Lietuvas un Igaunijas. Ko redzam tā vietā? Arī te vien centienus pievērst sev uzmanību, cīnoties teju vai par burtu kļūdām birokrātiski sarakstītos dokumentos.

Amatu zaudē ekonomikas ministrs. Kāpēc? Slikti strādāja? Nē – lielais grēks, ka nomainīja partiju. Tiek nomainīti vēl daži ministri. Jo kāds vērtēja paveikto? Nē, ja neskaita bažas par zemo reitingu, ko bija izpelnījusies izglītības un zinātnes ministre un tāpēc aizstājama ar tādu, kuras vārda atskaņošana lielai vēlētāju daļai nerada zosādu.

Aizdošana mūsdienu sabiedrībā ir kļuvusi par ikdienas lietu, un tā ir pozitīva parādība, jo aktīva naudas cirkulācija veicina valsts ekonomiku. Taču speciālisti brīdina, ka lielākā cilvēku daļa aizdošanas procesu uzskata par diezgan virspusēju, tādēļ vēlāk nav iespējams izvairīties no ļoti daudzām problēmām.

Kas ir nepieciešams, lai naudas aizdošana nepārveidotos par galvas sāpēm?

“Vispirms, pirms aizdošanas apgūt vismaz minimālas juridiskās zināšanas, otrkārt, veikt konkrētu darbību secību, atbilstoši noformējot aizdevumus, visbeidzot, „cerēt vislabāko, bet sagatavoties vissliktākajam rezultātam“, tas ir, jau iepriekš novērtēt riskus un apdomāt, vai parādu būs iespējams atgūt”, – saka Ādolfs Mārtiņš Krauklis. Atgustinaudu.lv projekta koordinators.

Viņš nosauca galvenās kreditoru kļūdas, aizdodot naudu. Pēc speciālistu domām, jau tikai zinot šīs kļūdas, iespējams nākotnē no tām izvairīties.

1. Pārāk liela uzticēšanās parādniekam

Tā ir viena no galvenajām kreditoru kļūdām. Latvijā katru gadu veiktie pētījumi apliecina, ka galvenokārt nauda tiek aizdota tuviem radiniekiem, draugiem vai kaimiņiem, nenoslēdzot aizdevuma līgumu vai nepiefiksējot naudas nodošanas faktu. Iemesls, pēc Ā. Kraukļa domām, ir cilvēciskā nevēlēšanās prasīt tuvam radiniekam parakstīt aizdevuma līgumu, aizdevuma apliecinājumu vai vismaz naudas nodošanas aktu, tā tuviniekam parādot neuzticēšanos.

Viena no aktualitātēm, par ko pēdējā laikā tiek veikti dažādi pētījumi un diskutēts plašsaziņas līdzekļos, ir influenceri — populāri sociālo mediju lietotāji, kas mēdz pelnīt naudu ar dažādu lietu vai zīmolu reklamēšanu. Kamēr vieni pārmet influenceriem sekotāju maldināšanu, tikmēr lielai daļai bērnu un jauniešu tā šķiet sapņu profesija.

Neraugoties uz šķietamību, arī šis darbs nav bez garoziņas un daudzi influenceri noklusē ēnas puses, ar ko nākas saskarties.

Kā pārdzīvot neizdošanos

Mūsdienās ļoti daudzi jaunieši uzskata, ka kļūt par influenceri ir vienkārši, domājot, ka šis darbs būs viegls un ātri nesīs lielu peļņu. Nenoliedzami, ir gadījumi, kad arī trīspadsmit un četrpadsmit gadus veci jaunieši nopelna salīdzinoši lielu naudu, ar savu komunikāciju tikai pastiprinot mītu, ka peļņa nākusi ātri un viegli. Jaunieši ātri notic šādām iespējām. Daudzi mēģina sākt influencera karjeru, un daļai, piedzīvojot neizdošanos, būtiski krītas pašapziņa.

Pandēmijas atnestā asā recesija pasaulē mainījusi lielas daļas cilvēku dzīvi, ja vērtē ekonomiskos aspektus. Skaidrība par nākotni šādos brīžos zūd, un parasti ekonomikas lejupslīdei komplektā nāk zināms maciņa svara zudums.

Katrā ziņā recesija nozīmē arī dzīvi pastiprināta stresa apstākļos, kas savukārt jau var palielināt iespējamību, ka darbībās ar naudu gluži kā par spīti tiks pieļautas dažādas kļūdas. Iekrišana kādos šādos slazdos dzīvi uz jau tā aktuālo izaicinājumu fona var sarežģīt vēl tālāk. Tādējādi var izcelt dažas kļūdas un ieteikumus, kā šādos brīžos vajadzētu censties rīkoties.

Mēģināt runāt

Cilvēki ir emocionālas būtnes, kurus iespaido tas, kas noticis nesenajā pagātnē. Tuvojoties recesijas lielākajai bezcerībai tādējādi var likties, ka pasaule patiešām virzās uz gala pusi. Šādas panikas iespaidā notiek pakļaušanās kādiem nevēlamiem eksperimentiem un ir grūti pieturēties pie agrākajiem lēmumiem. Tas prasa disciplīnu un drosmi. Daļa cilvēki šādos brīžos arī izvēlas noslēgties. Rezultātā, The Wall Street Journal (WSJ) kā vienu no kļūdām izceļ nerunāšanu par ar ieņēmumiem un naudu saistītajām lietām. Ir pētījumi, kas izceļ, ka šādu lietu pārrunāšana ar uzticamu personu grūtos brīžos var palīdzēt gan savstarpējām attiecībām, gan personīgajai finanšu bildei. WSJ skaidro, ka efektīvākas mēdzot būt plānotas šādas sarunas, jo tad to dalībnieki esot gatavāki, un rezultātā procesa norites gaita gan esot mierīgāka, gan konstruktīvāka. Šādas sarunas mēdz nozīmēt, ka finanšu izaicinājumi galu galā paliek par dalītu, nevis individuālu problēmu. Savukārt kopīgā perspektīva jau novedot pie ciešākas sadarbības un galu galā – labāka, piemēram, finanšu atgūšanas procesa un mazākiem savstarpējo attiecību konfliktiem.

Eiropas Komisija (EK), nākot klajā ar rudens ekonomikas politikas paketi, aicinājusi eirozonas dalībvalstis pārorientēt fiskālo politiku uz piesardzīgu vidēja termiņa mērķu sasniegšanu, tiklīdz to ļaus epidemioloģiskie un ekonomiskie apstākļi.

Kā informēja Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā Preses nodaļā, EK ieteikumā par eirozonas ekonomikas politiku ir sniegti konkrēti ieteikumi eirozonas dalībvalstīm par aspektiem, kas ietekmē eirozonas darbību kopumā. Šogad tajā sniegtas arī politikas norādes par prioritātēm, kas eirozonas dalībvalstīm būtu jāievēro nacionālajos atveseļošanas un noturības plānos.

Ieteikumā eirozonas dalībvalstis tiek aicinātas nodrošināt, ka to fiskālā politika 2021.gadā joprojām ir stimulējoša. Turklāt dalībvalstis aicinātas pārorientēt fiskālo politiku uz piesardzīgu vidēja termiņa mērķu sasniegšanu, tiklīdz to ļaus epidemioloģiskie un ekonomiskie apstākļi.

Zirgu staļļa Dabas zirgi īpašniece Līga Broduža gatavojas sava biznesa renesansei.

Dabas zirgu sēta atrodas klusā mežmalā dziļi Plakanciema mežārēs Ķekavas novadā. Mežs. Pļavas. Upe. Klusums. Lauku mājas. Zirgu bars Pierīgai neraksturīgajā ainavā ierakstās lieliski. Īpatnības dēļ vēsturiski šo apkaimi sauc par Mežiniekim, bet mūsdienās teritorija apvieno divas apdzīvotas vietas – Plakanciemu un Mellupus. Daļa zemes, kur ganās zirgi, ir Līgas un Raimonda Brodužu saimniecība Mežauļi, bet pārējās zemes Līga nomā. Tā kā zirgiem ir jāēd bioloģiski daudzveidīgos zālājos, tiem jāganās dabiskās pļavās. Dabiskums un ekoloģisks dzīvesveids gan stallī, gan ģimenē ir Brodužu sakoptās sētas pievienotā vērtība.

Uzelpošana

Pašlaik stallis kā bizness piedzīvo otro elpu, stāsta Līga. Tā drīzāk ir nevis otrā elpa, bet uzelpošana, ļaujot gaisam dziļi piepildīt plaušas, pēc domas stalli slēgt. Stallī mītošo zirgu īpašnieki, kuri uzticējuši savus zirgus Līgai, jau bija atraduši jaunas mājvietas saviem dzīvniekiem, tomēr Līga izlēma staļļa darbību turpināt. Tāpēc iecere mesties muižas atjaunošanā Vidzemes pusē pagaidām atlikta malā. Līga vada arī Dabas zirgu biedrību, ar kuras palīdzību piedalās dažādos projektos. Dabas zirgu stallis iesaistījies arī projektā Proti un dari, kura mērķis ir attīstīt jauniešu prasmes un veicināt iesaisti izglītībā, apgūt arodu. Projekta mērķa grupa ir tie 15 līdz 29 gadus vecie jaunieši, kuri nemācās un nestrādā. «Tur ir ielu bērni, jaunieši no internātskolām, jaunieši ar īpašām vajadzībām. Doma ir tāda, ka uz stalli atbrauc šie jaunieši, reāli dara fizisku darbu – tīra stalli, šeptējas ar zirgiem. Šajā projektā nav neviena bērna, kas nebūtu īpašs kādā veidā, un varbūt kāds no viņiem paliks šeit strādāt,» stāsta Līga. Savukārt sadarbībā ar Ķekavas pašvaldības sociālo dienestu Līga Dabas zirgos cenšas izveidot deinstitucionalizācijas pakalpojumu – aicinot pie sevis visdažādākās sociālā riska grupas, šiem cilvēkiem dodot iespēju zirgu sētas vidē pavadīt veselu dienu. «Viņi varētu darboties lauku vidē, aprūpēt dārzu. Patiesībā nav nekādas nozīmes tam, kas te beigās varētu tikt saražots – svarīgs ir process. Vēlamies veidot permakultūras dārzu, nelielā apjomā bioloģiski audzēt dārzeņus un tirgot tiešās pirkšanas pulciņā Ķekavā,» par ieceri stāsta Līga. Tas saskanētu ar videi draudzīgu saimniekošanu, kas Dabas zirgos ir jau pašlaik. Liels mērķis ir uzbūvēt pulcēšanās ēku, ko Līga jau iedēvējusi par jātnieku māju – tā kļūtu par vietu, kur pavadīt laiku saimniecības viesiem, jo pašlaik visas aktivitātes notiek Līgas ģimenes mājā.

E-apmācību kompānijai FasterCourse ir vairāk nekā 1600 sagatavju trijos populārākajos e-apmācību vadības rīkos; nākotnē uzņēmums plāno vairāk fokusēties uz gatavu produktu piedāvāšanu tirgū.

Liela daļa uzņēmumu, kad vien tas ir iespējams, mēģina izmantot apmācības tiešsaistē, kur darbinieki kaut ko apgūst datorā, planšetdatorā vai telefonā. «Liela darbinieku skaita gadījumā tas noteikti atmaksājas,» uzskata Kārlis Sproģis, SIA FasterCourse īpašnieks. Sākotnēji uzņēmumi e-apmācības programmēja no nulles. Ar laiku parādījās dažādi rīki, kas ļauj to darīt bez atsevišķa programmētāja, turklāt tos var savienot ar uzņēmuma mācību vadības sistēmu, kur ir redzams, vai konkrētais darbinieks šo materiālu ir apskatījis, cik ilgi, vai ir izpildījis uzdevumus, kādi ir bijuši rezultāti. Pieejamas arī dažādas veidnes, kas ir kombinējamas, un tieši ar to nodarbojas FasterCourse.

Centrālā finanšu un līgumu aģentūra (CFLA) ir nosūtījusi uzaicinājumu Jaunatnes starptautisko programmu aģentūrai iesniegt pieteikumu Eiropas Sociālā fonda (ESF) finansējuma saņemšanai, lai īstenotu projektu jauniešu nodarbinātības un izglītības veicināšanai, informē CFLA.

Paredzēts, ka ar ESF līdzfinansējumu tiks attīstītas 15 līdz 29 gadus vecu jauniešu prasmes un veicināta viņu iesaiste izglītībā, tai skaitā aroda apguvē pie amata meistara,Nodarbinātības valsts aģentūras vai Valsts izglītības attīstības aģentūras īstenotajos Jauniešu garantijas projektu pasākumos vai Nodarbinātības valsts aģentūras īstenotajos aktīvajos nodarbinātības vai preventīvajos bezdarba samazināšanas pasākumos, kā arī nevalstisko organizāciju vai jauniešu centru darbībā.

Projekta laikā līdz 2018. gada nogalei ar ESF līdzfinansējumu paredzēts sniegt atbalstu 5262 jauniešiem, kuri nemācās, nestrādā, neapgūst arodu un nav reģistrēti Nodarbinātības valsts aģentūrā kā bezdarbnieki.

Valsts izglītības attīstības aģentūra (VIAA) un holdinga kompānija GRF, iepriekš zināma kā Skonto grupa, sadarbībā ar desmit profesionālās izglītības iestādēm aicina jauniešus vecumā no 17 līdz 29 gadiem pieteikties mācībām Jauniešu garantijas izglītības programmās būvniecībā, kas pielāgotas mūsdienu darba tirgus prasībām un nozares vajadzībām. Jaunieši gada vai pusotra laikā var bez maksas iegūt kādu no nozares profesijām, saņemot stipendiju un mācoties reālajā darba vidē uzņēmumos, liecina medijiem sniegtā informācija.

Plānojot turpmāko pieprasījumu pēc kvalificēta darbaspēka, 2015./2016. mācību gadā Gunta Rāvja Fonda (GRF) uzņēmumi piedāvā 240 jauniešiem uzsākt mācības Jauniešu garantijas izglītības programmās tādās profesijās kā betonētājs un betonēšanas tehniķis, dzelzsbetonu konstrukciju metinātājs, elektrotehniķis, apdares darbu tehniķis, kā arī dzelzsbetona, metāla, koka vai stikloto konstrukciju montētājs.

Šajās profesijās audzēkņiem būs pieejamas darba vidē balstītas mācības sadarbībā ar GRF uzņēmumiem Latvijas Energoceltnieks, Skonto Prefab Salaspilī, Cross Timber Systems Jelgavā, Skonto Plan Tukumā, kā arī Forta Medical ražotnēm Ventspilī un Tukumā.