Ēnu apkarošanā līdz šim labākā likusies stratēģija skaitīt kapeikas, nevis miljonus. Iemesli – tajās pašās ēnās tīti
Intensīva un mērķtiecīga ēnu apkarošana valsts maku varētu piepildīt ar vairāk nekā 1,5 miljardiem eiro nodokļu maksājumos, kas pašlaik sagulst nevis publiska, bet privāta rakstura interešu kabatās. Aplēses par šo summu paliks tikai aplēses līdz brīdim, kad politiskā ieinteresētība šo naudu pārbērt valsts makā būs nobriedusi tiktāl, ka vairs neizskatīsies pēc ēnu apkarošanas plānu zīmēšanas tikai zīmēšanas pēc.
Gadu no gada par vienu no lielākajiem ēnu ekonomikas iemesliem tiek piesaukta sabiedrības lielā iecietība pret šo sērgu. Tā teikt, roka nepastiepjas prasīt čeku no friziera vai auto mazgātāja. Tomēr tie ir sīkumi. Tāda pati tolerance, tikai efektā daudzkārt spēcīgāka, ir kliķes politiķiem. Tiem pie varas esošajiem, kurus, acīmredzot, iespējams raustīt un grūstīt pēc sirds patikas, lai mēs kā valsts mīdītu ēnu ekonomikas skudras, bet lāčus izliktos nemanām, kaut nāsīs jau sistos dvaka no lāča mutes zobainā dobuma. Kurš kuru te spoguļo – sabiedrība varu vai tomēr otrādi?
Vispirms par skudrām. Kā sarunā ar DB iepriekš atzīmēja BDO Latvia partneris Jānis Zelmenis, uz grauda tiek turēti tie cilvēki, kuri saņem naudas piešprici no ārzemēs strādājošiem radiniekiem vai draugiem, jo nav pareizi noformējuši pārskaitījumus. Un – pie lāčiem atgriežoties – tas notiek uz PVN riņķadanču un jau piesaukto gar degunu aizplūstošo 1,5 miljardu eiro fona. Dažāda kaluma nodokļu jomas speciālisti viens pēc otra intervijās DB uzsvēruši nepieciešamību beidzot «izlikt publiskai apskatei» kādu aizturētu PVN lielkrāpnieku. Tostarp ēnu ekonomikas indeksa veidotājs Arnis Sauka, Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektors Dzintars Jakāns, biedrības BASE (Business Against Shadow Economy) valdes loceklis Jānis Butkevičs, Sorainen partneris Jānis Taukačs un citi. Neskatoties uz preses spiedienu un uz to, ka neiekasēto nodokļu apmērs pieaug, pašlaik nav precedenta, kad kāds tiešām būtu nokļuvis aiz restēm, vai tie būtu shēmotāji paši personīgi, vai tie, kas tikai smērējuši rokas, vai arī tie, kas pasākumu pieseguši.
Tātad – miljoni kūst, bet vainīgo kā nav, tā nav. Latvijā labi apzināmies ēnu ekonomikas radītās nodokļu bāzes iztrūkumu. Tikmēr Lielbritānijas sārto lapu laikraksts Financial Times par gada labāko finanšu ministri Eiropā atzinis mūsu Danu Reiznieci-Ozolu. Tā noteikti ir laba ziņa ārvalstu investoriem, jo – kur gudra ministre, tur pēc analoģijas arī gudra nodokļu sistēma. Kā raksta britu medijs, mūsu ministre tieši uz ēnu apkarošanu arī ieciklējusies. Te, no «virtuves» raugoties, vairāk gan šķiet, ka lauri viņai tomēr piešķirti avansā. Pirms redzamākiem rezultātiem ēnu ekonomikas apkarošanā, ķeroties pie «lāču» dīrāšanas un, kā solīts, aprīlī dodot stafeti jaunai nodokļu stratēģijai, lai nodokļi būtu ne tikai slogs, bet arī saderīgi zobrati tautsaimniecībai. Tai specifiskajos apstākļos, kuros atrodas Latvija, būs jānodrošina pilnvērtīga valsts pastāvēšana.