Ja gribas rīkot raganu medības, tad jāsāk ar galvenajiem lēmuma pieņēmējiem, nevis ar izpildītājiem
Latvijas premjere Laimdota Straujuma ir kļuvusi barga pret ierēdņiem. Viņa paudusi, ka ir ļoti nikna par absolūto bezatbildību Latvijas ierēdniecībā. Viņasprāt, ierēdņi neciena darba kultūru, jo kā varot būt, ka 20 cilvēki ar savu parakstu apliecina, ka ar valsts virzītu projektu viss ir kārtībā, ja beigās izrādās, ka galīgi nav kārtībā? Runa šoreiz ir par Izglītības un zinātnes ministrijas kūrēto interaktīvo vietni skolniekiem, skolotājiem un vecākiem Skolas.lv. «Sakūrēts» viss izrādās tik pamatīgi, ka arī trīs miljoni no ES struktūrfondu līdzekļiem, šķiet, ir pazaudēti. Un ja vēl šis būtu vienīgais šāds gadījums, kad prasmīgi «apgūtie» miljoni aizplūduši gluži kā pa notekcaurules reni. Nesen mums te atklājās skandāls ar Latvijas dalību Milānas Expo, uz izgāšanās sliekšņa ir pēdējo gadu vērienīgākais Veselības ministrijas projekts e-veselība, par visādiem jaunceļamiem slimnīcu korpusiem pat nerunājot.
Premjeresprāt, vainīgi ir nekompetentie un bezatbildīgie ierēdņi. Nu ko, no viņas kā bijušās ierēdnes pozīcijām jau labāk redzams. Tomēr, lai kā arī negribētos savu reizi lamāt ierēdņus par birokrātiju, bezjēdzīgu papīru rakstīšanu un formālu atrakstīšanos tad, kad ir nepieciešama skaidra atbilde, vienu par viņiem var pateikt pilnīgi droši – viņi pirkstu uz pirksta neuzsitīs bez savas augstākās priekšniecības akcepta vai rīkojuma. Drīzāk atradīs 150 iemeslus, lai kaut ko nedarītu, nekā spers vienu lieku soli. Tagad kāds grib iestāstīt, ka ierēdņi paši uz savu galvu izgudrojuši un izgāzuši kaut kādus projektus, pa vidu vēl šķiežoties ar miljoniem? Skaidrs, ka ierēdnis parakstīja projektu, ja viņa priekšnieks – valsts sekretārs, bet vēl tālākā līmenī ministrs vai pat par konkrēto ministriju atbildīgā politiskā partija to virzīja un atzina par labu esam. Ir viegli pārmest izpildītājam, bet, ja tiešām grib revidēt situāciju un sodīt vainīgos, tad ir jāskatās augstāk. Protams, kā jau parasti šādās reizēs, visi atbildīgie ministri vienā mutē apgalvo, ka viņu laikā viss ir bijis kārtībā un, ļoti iespējams, būtu kārtībā vēl šodien, ja vien viņiem kāds būtu ļāvis strādāt, bet šādas runas taču ir baltiem diegiem šūtas!
Es neapgalvoju, ka ierēdņi visi ir eņģeļi un viņu darbu nevajag kontrolēt, taču, ja tas nenotiek regulāri, bet tikai ar kampaņveidīgiem izsaucieniem, kad kaut kas jau ir totāli piededzis, tad tam visam ir maza jēga, turklāt tas arī neliecina par labu valsts pārvaldes darbu. Bieži ierēdņi ir politisko iegribu apmierināšanas instruments, un, tiklīdz ministrijā nāk jauns «saimnieks», tā sākas raganu medības, intrigu pīšana un «zem tanka mešana». Diemžēl pēc būtības tas neko nemaina, un ilgtermiņa politiskā domāšana mūsu valstī tādējādi kā bijis, tā paliek svešvārds.