Paredzams, ka šī gada graudaugu raža būs virs vidējās, kas ir būtiski labāk salīdzinot ar pērno gadu, informē eksperti no Zemkopības ministrijas, Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) un AS «Rīgas Dzirnavnieks».

LLKC Augkopības nodaļas vadītājs Oskars Balodis informē, ka šobrīd paredzams, ka gada raža būs lielāka kā pērn un tās apjoms būs virs vidējiem rādītājiem. «Šogad Latvijā ir iesēti tik daudz ziemāji, kā vēl nekad. Gandrīz visas kravas kvieši atbilst pārtikas kategorijai, līdz ar to zemniekam tirgū ir iespēja pārdot tos par augstāku cenu, kas kompensē ražas kritumu laika apstākļu dēļ,» stāsta O.Balodis. Ziemāji - rudzi, kvieši, rapsis ir ražīgākie kultūraugi Latvijā. Rudenī lauki bija ļoti labi sacerojuši, taču sausums aprīlī un maijā ir nedaudz ietekmējis potenciālās ražas apjomu. Reti kad arī kvalitāte sniedzas tik augstu, ka praktiski visi kultie kvieši ir piemēroti pārtikas ražošanai, kā tas novērojams šogad. Kviešos šogad ir ļoti augsts proteīna līmenis, kas ir viens no kvalitātes galvenajiem rādītājiem.

Pašlaik Eiropas Savienībā (ES) notiek darbs pie galīgās Pievienotās vērtības nodokļa (PVN) sistēmas izveides. Tā padarīs esošo PVN sistēmu noturīgāku pret krāpšanu, vienkāršāku, kā arī nodrošinās vienlīdzīgus konkurences apstākļus uzņēmumiem neatkarīgi no tā, vai tie veic iekšzemes vai pārrobežu darījumus. Vienlaikus, kamēr notiek darbs pie galīgās PVN sistēmas izstrādes, ir jāuzlabo pašreizējā PVN sistēma.

Lai komersantiem nodrošinātu juridisku noteiktību PVN piemērošanā pārrobežu darījumos, liela nozīme ir skaidriem un stabiliem noteikumiem. Pagājušā gada decembrī tika pieņemti grozījumi Direktīvā par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu (PVN direktīva). Tie paredz ieviest trīs tā saucamos "ātros vienkāršošanas pasākumus" PVN piemērošanā pārrobežu darījumos attiecībā uz preču piegādi uz noliktavu citā dalībvalstī (call-off stock), PVN piemērošanu darījumu ķēdē un PVN reģistrācijas numura lietošanu.

Ar 2020. gada 1. janvāri PVN direktīvas grozījumi ir jāpārņem nacionālajos normatīvajos aktos. Minēto pasākumu galvenais mērķis ir samazināt administratīvo slogu PVN maksātājiem un panākt juridisko noteiktību. Tādā veidā tiek panākta PVN noteikumu harmonizācija ES teritorijā, kā rezultātā rodas arī izmaksu samazinājums komersantiem. "Ātro vienkāršošanas pasākumu" ieviešana sniegs atbalstu PVN piemērošanā komersantiem, kuru saimnieciskā darbība ir saistīta ar pārrobežu darījumu veikšanu.

VSIA "Latvijas valsts ceļi" (LVC) izsludinājusi iepirkumu par ikdienas uzturēšanas darbiem valsts autoceļu tīklā saistībā ar gaidāmo tirgus atvēršanu, kura prognozētā līgumcena ir 252,066 miljoni eiro.

Iepirkums sadalīts 19 daļās pēc teritoriālā principa.

Tostarp Rīgas nodaļas teritorija ietver autoceļu ikdienas uzturēšanas darbus 1023 kilometru garumā, Daugavpils nodaļas - 844 kilometru garumā, Liepājas nodaļas - 920 kilometru, Ogres nodaļas - 741 kilometra, Cēsu nodaļas - 1060 kilometru, Madonas, Gulbenes nodaļas - 1582 kilometru, Smiltenes, Alūksnes nodaļas - 1390 kilometru, Limbažu nodaļas - 808 kilometru, Valmieras nodaļas - 790 kilometru, Aizkraukles nodaļas - 772 kilometru, Jēkabpils nodaļas - 835 kilometru, Balvu, Ludzas nodaļas - 1452 kilometru, Preiļu, Dagdas nodaļas - 1462 kilometru, Rēzeknes nodaļas - 852 kilometru, Talsu, Ventspils nodaļas - 1615 kilometru, Kuldīgas, Saldus nodaļas - 1322 kilometru, Tukuma, Dobeles nodaļas - 1427 kilometru, Bauskas nodaļas - 697 kilometru un Jelgavas nodaļas - 571 kilometra garumā.

Ziemāju lauki visā Latvijā pašlaik ir kā raibs lupatdeķis, – pakalni zaļi, ielejas izmirkušas, lielā mitruma dēļ daudzviet, kas sākuši dīgt, nosmakuši un sapuvuši – tos nāksies pārsēt ar vasarājiem. Šādu neiepriecinošu ainu iezīmē Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) augkopības speciālistu veiktie apsekojumi.

Latgalē vēlās sējas dēļ ziemāju iesēts maz un to attīstība šajā reģionā iekavējusies. Augiem lielākoties redzama viena, dažviet arī divas lapas. Savukārt ziemas rapsis, lai gan izskatās labi un nav pāraudzis, iesēts diezgan maz. Apmierinoši izskatās tie sējumi, kuri iesēti agrāk un kur nav bijusi smaga augsne, izņemot ieplakas, kurās ir ūdens. «Neko daudz iesēt neizdevās, un daudz no iesētā arī noslīka. Sausākās vietās zemi tomēr izdevies kvalitatīvi sastrādāt un ziemāji izskatās brangi. Lai arī ziemas rapsim apakšējās lapas nosalušas/nopuvušas, arī tie ziemai ir gatavi. Ja ziema būs labvēlīga, iesētais nieks dos labu ražu,» atzīmē Guntars Melnis, LLKC Daugavpils biroja vadītājs.

Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Katru nedēļu kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Uz jautājumiem šonedēļ atbild Stella Lapiņa, SIA Centrālā laboratorija valdes priekšsēdētāja. SIA Centrālā laboratorija ir dibināta 1994. gadā, 20 gadu laikā no 1 darbinieka kolektīvs ir paplašinājies līdz 160 darbiniekiem.

- Kāpēc Jūs strādājat šajā uzņēmumā/nozarē?

Es jau no mazotnes zināju, ka mans darbs būs saistīts ar medicīnu. Diemžēl bija sarežģīta situācija ģimenē, tāpēc, lai ātrāk varētu kļūt neatkarīga, sāku studijas medicīnas skolā, kurā stājoties, mani pierunāja mācīties par laboranti, un es nekad neesmu nožēlojusi savu izvēli. Man vienmēr bija vēlēšanās studēt augstskolā, un nākošais likumsakarīgais solis bija studijas bioloģijas fakultātē, kuru absolvējot, ieguvu maģistra grādu dabaszinātnēs.

Pagājušajā nedēļā biznesa portāls db.lv aicināja savus lasītājus uzdot jautājumus premjerministram Mārim Kučinskim (ZZS).

Premjerministrs atbild uz DB lasītāju jautājumiem:

Runājot par valsts enerģētikas politiku, saistībā ar elektrības obligātā iepirkuma komponentes (OIK) atcelšanu. Kāda ir jūsu nostāja un vīzija?

Ir revolucionāri priekšlikumi par daudzām lietām- lauzt, likt, atcelt, bet galvenais ir saglabāt veselo saprātu. OIK licenču izdošanas sakarā es varētu teikt, ka pēc lielas balles nāk lielas paģiras. Es lasu, piemēram, kādas partijas līdera Jura Pūces izteikumus Twitter, ko valdība darot, kas notiekot, OIK ir lamuvārds. Pūces kungs, ap 600 OIK licenču ir izsniegtas ar jūsu parakstu! Tas spilgti ilustrē lielo OIK balli. Par to visu, protams, tagad var pašausmināties un skatīties, kur, kuram prāts bijis tādus vai citādus lēmumus pieņemot, kas atļāva būvēt arī ļoti neefektīvas stacijas. Tas ir absurds, kas tagad ir jāsavāc, taču tādi bija likumi, tādi bija Ministru kabineta noteikumi, uzņēmēji ieguldīja naudu, ņēma kredītus un atbilstoši esošajai likumdošanai veidoja savu biznesu. Tagad mēs par to maksājam. Taču sākotnējais manas valdības uzstādījums ir bijis, ka mēs ne par mata tiesu nevaram atļauties pasliktināt Latvijas ražotāju situāciju, jo Latvijas lielākie ražotāji, piemēram, Valmieras stikla šķiedra, Cemex, Latvijas Finieris ir tie, kuros es ieklausos visvairāk. Viņiem ir liels elektrības patēriņš un viņi maksā par to augstu cenu. Tāpēc tagad, sadalot tā saukto plūdu naudu, mēs varēsim par kādiem 13% pazemināt elektrības cenas visiem, vienlaikus ar lieliem strīdiem ieviešot drakoniskus noteikumus tiem, kas savas elektrības stacijas vēl nebija uzcēluši. Viņi šobrīd ir neapskaužamā kara situācijā, jo kontrole nepieļaus ne vismazāko neizpildi. Tajā pašā laikā OIK maksāšanas līgumi ir noslēgti līdz pat 2032. gadam. Es nezinu, kā ekonomikas ministrs ar lielo 24 cilvēku darba grupu tiks ar OIK jautājumu galā, bet valdība katru mēnesi monitorēs situāciju un līdz septembrim šai darba grupai ir jādod atbilde, kas notiks ar esošajām stacijām un kā mēs no šīs situācijas iziesim. Nākotnes zaļās enerģijas uzņēmējiem gan es pagaidām nevaru atbildēt, ko Latvija šajā jomā varēs. Esmu dzirdējis, ka šobrīd jau ir, piemēram, vēja tehnoloģijas, kas var strādāt bez subsīdijām. Vēl mazliet progress un tā lieta aizies, līdz ar to es negribu teikt, ka Latvija atsakās no atjaunojamās enerģijas, bet vienmēr ir jāpasaka arī, kurš par to maksās un kā.

Viens no valsts attīstībai izšķiroši svarīgiem jautājumiem, par kuru domāt vēlētājiem, izvēloties, kam atdot savu balsi, ir jautājums par reģionālo attīstību.

Tas sevī ietver vispirms jau pašvaldību skaita pārskatīšanu, jo pašlaik teju pusē novadu iedzīvotāju skaits neatbilst likumā noteiktajam. Tālāk jau loģiski izrietoša ir ceļu tīkla, izglītības iestāžu un veselības aprūpes iestāžu optimizēšana, šo infrastruktūru piemērojot jaunizveidotajiem lielākajiem novadiem. Tiesa, pašlaik vairums partiju iestājas par status quo saglabāšanu un negrasās stingri pateikt, ka iestājas par pašvaldību skaita samazināšanu. To atklāti ir atbalstījuši vien pāris politisko spēku.

Līdztekus tam politiķiem būtu jāspēj savam elektorātam pateikt, kādu tad viņi redz lauku attīstību. Proti, kam tur būtu jānotiek, kāda veida ekonomiskajām darbībām jāattīstās un kas ir lemts neveiksmei. Taču, kā norāda ekonomģeogrāfs Jānis Turlajs, «uz vēlēšanām liela daļa partiju turpina uzturēt mītu, ka varēs naturālās saimniecībās piekopt tradicionālo dzīves veidu». Un tas, lūk, jau ir bezatbildīgi un bīstami. Ja palūkojas uz statistiku, tad Latvijā lauksaimniecībā ir būtiski lielāks nodarbināto īpatsvars nekā vidēji Eiropas Savienībā, tostarp arī būtiski augstāks nekā, piemēram, Igaunijā. Turklāt tas ir nevis tādēļ, ka Latvijas lauki varētu lepoties ar daudzām spēcīgām saimniecībām.

Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) augkopības eksperti, uzsākot ikgadējo ražas prognozēšanu, secinājuši, ka ziemas kviešu ražas potenciāls pēc vēsā un nokrišņiem salīdzinoši bagātā maija vērtējams kā labs, īpaši Zemgalē un Kurzemē. Arī rapšu stāvoklis ir labs, un pastāv iespējas rudenī novākt rekordražas, informē LLKC pārstāve Iveta Tomsone.

Šogad ziemāju platības valstī aizņem 320,3 tūkstošus ha, kas ir aptuveni par trešdaļu vairāk nekā pērn, kad šīs platības bija 210 tūkst. ha. Ar ziemas rapsi apsēti kopā 65,8 tūkstoši ha, kas ir par 30% vairāk nekā pērn, kad tika apsēti 46,2 tūkstoši ha.

LLKC Augkopības nodaļas vadītājs, agronoms Oskars Balodis norāda, ka maijs parasti mūsu reģionā ir viens no sausākajiem gada mēnešiem, bet šogad mitrums maijā bija pietiekamā daudzumā. Biežie nokrišņi gan radīja saspringtu darbu lauku apstrādei ar augu aizsardzības līdzekļiem, un šim darbam nācās ķert momentus. Šī iemesla dēļ dažviet sējumu kopšanas pasākumi ir nedaudz iekavēti.

Nometnes "Annas lauku skola" izveidotāja Sandra Smona ar laiku cer izveidot lielāku kustību, kas palīdzētu bērniem iemīlēt laukus.

S. Smona ar ģimeni dzīvoja pašā Rīgas centrā, bet pirms kāda laika sāka just, ka meitai Annai ir diezgan minimāla izpratne par lauku dzīvi. "Lai gan mēs braucām uz laukiem, pietrūka izpratnes par to, kas ir lauki, kā rodas piens, kā izaug burkāns. Vienreiz uz mūsu lauku mājām Annai atbrauca ciemos draugs, kurš teliņu nosauca par kumeliņu, un mēs sapratām, ka vajadzētu šo situāciju kaut kā risināt. Radās ideja izveidot "Annas lauku skolu", kur bērni nometņu veidā var iepazīties ar lauku dzīvi un šarmu. Vēlamies to darīt gudri un saudzīgi, lai neveidojas kultūršoks – ja bērnu norauj no datora un liek grābt sienu, nekas labs nesanāks, radīsies tikai riebums. Tāpēc mēs bērniem mācām praktiskos lauku darbus izglītojoši-izklaidējošā veidā," viņa stāsta.

Ja pagājušā gada vasara bija salīdzinoši nelabvēlīga lauksaimniecībai, tad šogad ir pārspēta visu iepriekšējo gadu kopsumma, komentē lauksaimnieki.

Kas šobrīd notiek piena un gaļas lopkopības, graudkopības, dārzeņu un ogu saimniecībās, komentē biedrības Zemnieku saeima vadība un biedri reģionos.

Biedrības Zemnieku saeima valdes locekle un z/s Robežnieki saimniece Ieva Alpa-Eizenberga, Salacgrīvas novads: «Mūsu saimniecībā labību esam nokūluši, bet ar ziemāju sēju ir ļoti skumji. Šobrīd ir iesēti rudzi un ziemas rapši, bet pie ziemas kviešu sējas netiekam pārāk mitrās augsnes dēļ. Kaimiņu saimniecībām ir kā ir – lielākoties graudus kuļ ar 22% mitrumu un uz augšu, un vidzemnieki vidēji ir nokūluši 50% -70%​ labības laukus. Likumsakarīgi – arī pārējiem lauksaimniekiem kavējas ziemāju sēja. Ar ziemāju sēju lauksaimnieki riskēs​, bet nav variantu. Šogad daudzām saimniecībām ir​ slikta kvalitāte kukurūzai – maza un nekvalitatīva, mūsu saimniecība izvēlējās kukurūzu ar īsāku attīstības posmu, tādēļ atkal ir paveicies, vienīgi ar novākšanu būs problēmas lietainā laika dēļ​. Piena lopkopībā saimnieki līdz gada beigām plāno norēķināties ar krīzes laika atliktajiem ​kredītmaksājumiem​. Piena iepirkuma cena ir laba – 0,34-0,36 eiro/kg.»

Čehijas uzņēmums "Black Duck Invest", kas apgalvo, ka aprīlī kļuvis par SIA "Olmafarm" piederošo 42,5% zāļu ražotāja AS "Olainfarm" īpašnieku, ir zaudējis astoņos atsevišķos tiesu procesos Latvijas un Čehijas tiesās, pavēstīja "Olmafarm" valdes loceklis Pēteris Rubenis.

Viņš piebilda, ka manipulācijas "Black Duck Invest" apgalvojumos par akciju pirkuma līguma slēgšanas apstākļiem izgaismojuši arī divi starptautiski uzņēmumi - auditorkompānija "PriceWaterhouseCoopers" un zvērinātu advokātu birojs "Sorainen".

Rubenis pavēstīja, ka Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesa 30.augustā noraidīja "Black Duck Invest" pieteikumu atcelt par labu "Olmafarm" piemērotos pagaidu aizsardzības līdzekļus. "Līdz ar to "Black Duck Invest" vairākkārtējie mēģinājumi ietekmēt "Olmafarm" rīcību un traucēt tai piederošo balsstiesību izmantošanu kārtējo reizi ir izrādījušies nesekmīgi. Tiesas lēmums vairs nav pārsūdzams," informēja Rubenis.

Viņš arī pauda viedokli, ka "Black Duck Invest" nelabvēlīgie tiesas nolēmumi konsekventi apliecina, cik apšaubāmi ir "Black Duck Invest" apgalvojumi par "Olainfarm" akciju iegādi, taču nu tiesu nolēmumiem pievienojušies arī divu starptautiski atzītu uzņēmumu atzinumi, kas apgāž "Black Duck Invest" pārstāvja Vojteha Kačenas 2021.gada 4.augustā preses konferencē un paziņojumā medijiem klāstīto, ka "Olainfarm" akciju iegādes darījuma sagatavošana bijis ilgs process, kurā "Olmafarm" pārstāvējis "PriceWaterhouseCoopers", Čehijas banku - "Sorainen", bet "BHM Group" kompāniju "Black Duck Invest" - "Walles" juridiskie eksperti.

Čehijas uzņēmums "Black Duck Invest" (BDI), ar kuru 27.aprīļa naktī nepilnu diennakti no amata atsauktā Olmafarm valdes locekle Milana Beļeviča steidza parakstīt Olainfarm akciju pārdošanas līgumu, jau cietis sakāvi sešos atsevišķos tiesu procesos Latvijas un Čehijas tiesās, informē "Olmafarm" valdes loceklis Pēteris Rubenis.

Viņš norāda, ka BDI sūdzības par Valsts policijas darbu, izmeklējot šo iespējamo noziegumu, seko nu jau kārtējam BDI nelabvēlīgajam tiesas nolēmumam - 2021.gada 30.jūlijā Rīgas apgabaltiesa noraidīja BDI blakus sūdzību pret SIA Olmafarm, ar kuru BDI centās aizliegt izmaksāt dividendes no Olainfarm un nomainīt uzticību zaudējušo padomi. Šis tiesas lēmums nav pārsūdzams.

"BDI nelabvēlīgie tiesas nolēmumi konsekventi apliecina, cik apšaubāmi ir BDI apgalvojumi par Olainfarm akciju iegādi. Milana Beleviča nekad nav saņēmusi mandātu īstenot akciju pārdošanu BDI, jo tas neatbilst līdzmantinieču gribai. Tieši acīmredzamie likuma pārkāpumi un ar akcionāru interesēm nesavienojami piedāvājumi bija par iemeslu, kādēļ līdzmantinieces vienbalsīgi vienojās par Milanas Belevičas atcelšanu, un 26.jūlijā par to tika informēta arī pati Beleviča, ko viņa cenšas slēpt," norāda P.Rubenis.

Mūsdienās spēcīga tautsaimniecības attīstība nav iedomājama bez finanšu sektora līdzdalības. Lai tautsaimniecība varētu sekmīgi attīstīties, uzņēmumiem, jo īpaši maziem un vidējiem (MVU), nepieciešamas ārējais finansējums. Lai gan pieejami dažādi alternatīvi finansējuma avoti, Latvijā ierastākā uzņēmumu finansējuma forma ir banku kredīti, norāda Latvijas Bankas ekonomiste Vija Mičūne.

Latvijā uzņēmumu kreditēšana pēdējo gadu laikā pakāpeniski atkopjas, taču vienmēr var vēlēties ko labāku. Tajā pašā laikā vairākās eiro zonas valstīs uzņēmumu kredītu procentu likmes ir zemākas un kredītu atlikuma pieaugums straujāks. Kas nosaka Latvijas uzņēmumu kreditēšana attīstības tendences?

Vairāki avoti sniedz atbildi uz jautājumiem par uzņēmumu kredītu pieprasījumu un piedāvājumu, kā arī tos iespaidojošiem faktoriem. Viens no šādiem avotiem ir eiro zonas banku kreditēšanas aptauja, kurā sniegts banku viedoklis par dažādiem kredītu veidiem, tostarp aizdevumiem uzņēmumiem. Eiro zonas bankas jau kopš 2003. gada katru ceturksni novērtē uzņēmumu kredītu piedāvājuma un pieprasījuma pārmaiņu virzienu un relatīvo lielumu, kā arī šīs pārmaiņas ietekmējošus faktorus [1]. Raksturojot kredītu standartus, kā arī piedāvājumu, bankas sniedz viedokli arī par kredītiem MVU.

Rīgā ēku īpašniekiem plāno noteikt pienākumu no fasādes notīrīt grafiti zīmējumus, informēja pašvaldības ārējās komunikācijas nodaļā.

Pašvaldība aicina rīdziniekus paust viedokli par jauniem teritoriju kopšanas un būvju uzturēšanas noteikumiem galvaspilsētā.

Rīgas pašvaldība sagatavojusi un nodevusi sabiedriskajai apspriešanai jaunus noteikumus par teritoriju kopšanu un būvju uzturēšanu galvaspilsētā, kas paredz nodrošināt sakoptu pilsētvidi, vienlaikus neuzliekot pārmērīgu slogu iedzīvotājiem atsevišķu teritoriju kopšanas nodrošināšanai.

Ar noteikumu projektu var iepazīties un līdz 23.martam sniegt viedokli pašvaldības mājaslapā sadaļā "Saistošo noteikumu projekti". Pēc sabiedriskās apspriešanas un iedzīvotāju viedokļu apkopošanas noteikumus skatīs Mājokļu un vides komitejā un galīgo lēmumu pieņems domes sēdē.

Ekonomikas ministrijas šā gada martā izsludinātajā atklātajā konkursā Drošības rezervju pakalpojuma sniegšana valsts (Latvijas Republikas) naftas produktu rezervju izveidei saņemti 9 piedāvājumi no pretendentiem, kuri pārstāv Latvijas Republiku, Igaunijas Republiku, Apvienoto Karalisti un Šveices Konfederāciju, informē ministrijā.

Iepirkumu komisija uzsākusi pretendentu iesniegto piedāvājumu vērtēšanu. Konkursa uzvarētāji iegūs tiesības sniegt un nodrošināt naftas produktu drošības rezervju uzglabāšanas pakalpojumu līdz 2017.gada 30.jūnijam, kas nozīmē, ka izsludinātas valsts mēroga enerģētiskās krīzes laikā naftas produktu drošības rezervju pakalpojuma sniedzējs pārdos valstij nepieciešamos naftas produktus vajadzīgajā daudzumā.

Iepirkuma ietvaros kopējais nepieciešamais naftas produktu drošības rezervju apjoms ir 345 638 tonnas.

Konkursā piedāvājumus iesniedza MERCURIA ENERGY TRADING SA, VITOL SA, AS Ventbunkers, SIA Circle K Latvia, SIA RDZ Energy, Hartree Partners (UK) Limited, SANDERS TRADING INC. EESTI FILIAAL, SIA Euro Energo Company, SIA Baltimar VT.

Uzņēmums SIA Prima M, kura apsaimniekotajā teritorijā Jūrmalā, Slokas apkaimē, izcēlās paaugstinātas bīstamības ugunsgrēks, noraida Valsts vides dienesta (VVD) pausto informāciju, ka teritorijā varētu būt atradušies arī bīstamie atkritumi, aģentūrai LETA teica Prima M valdes locekle Lūcija Uzkliņģe.

Viņa uzsvēra, ka šajā teritorijā atradās tikai otrreizējai pārstrādei derīgi materiāli.

«Nevar būt nekādas runas, ka šajā teritorijā atradušies jebkāda veida bīstamie atkritumi. Šajā teritorijā atradās tikai un vienīgi otrreizējai pārstrādei derīgi materiāli - polimēri un citas derīgas izejvielas,» atzīmēja Uzkliņģe.

Viņa arī pauda neizpratni par to, kādā veidā VVD ir atklājis bīstamos atkritumus, iepriekš nesaskaņojot inspektora ierašanos ar uzņēmumu. Uzkliņģe piebilda, ka pēc notikušā ugunsgrēka uzņēmums nav komunicējis ar VVD.

Prima M vadītāja teica, ka šodien ugunsgrēka skarto teritoriju apmeklēs kāds no uzņēmuma pārstāvjiem, lai to apsekotu un varētu izlemt, kādā veidā teritoriju sakopt.

Valsts drošības dienesta (VDD) topošās dienesta ēkas būvniecība bijušā velotreka "Marss" vietā varētu prasīt vairāk nekā 30 miljonus eiro, šorīt intervijā Latvijas Radio pieļāva tieslietu ministrs Jānis Bordāns (JKP).

Uz jautājumu, cik naudas no valsts budžeta būtu nepieciešams tērēt jaunās ēkas būvniecībai, Bordāns atbildēja netieši, jo, aizbildinoties ar slepenības statusu, ministrs nevarēja minēt konkrētu summu, bet uz minējumu, ka tie varētu būt 30 miljoni eiro, viņš piebilda, ka minētā summa ir samazināta.

Jau ziņots, ka Bordāns kādā no nākamām koalīcijas sadarbības padomes sēdēm plāno atkārtoti piedāvāt koalīcijas partneriem alternatīvu jaunās VDD ēkas atrašanās vietu, atklāja ministrs.

Viņš atzīmēja, ka jautājums ticis apspriests jau pērn pavasarī, taču tad Tieslietu ministrijas (TM) piedāvātais risinājums esot ticis ignorēts. Tādēļ viņš pauda apņēmību atkal šo alternatīvu piedāvāt, uzsverot, ka tā esot laba gan no organizatoriskā un finansiālā aspekta, gan būtu laba atbilde sabiedrībā izskanējušajam sašutumam par koku izciršanu un tās interesēm atjaunot zaļo zonu.

Lauku atbalsta dienests (LAD) četrām saimniecībām prasa atmaksāt kopumā 37 300 eiro nepamatoti saņemtās kompensācijas par plūdiem, aģentūra LETA uzzināja LAD.

LAD informēja, ka dienests izlases veidā veica atkārtotas kontroles, lai pārbaudītu, vai pieteiktās platības, kas cieta plūdos un lietavās 2017.gadā augustā un septembrī, ir bijušas atbilstošas kompensācijas saņemšanai. LAD pēc riska atlases metodes atkārtoti apsekoja 6% no kompensētajām pieteiktajām platībām. 2017.gada nogalē LAD saņēma sūdzības par negodprātīgu rīcību astoņās saimniecībās un divos pagastos, piesakoties plūdu seku novēršanai paredzētajām kompensācijām.

Kopumā LAD atkāroti apsekoja 49 saimniecības (5475 hektāru platībā). Kontroļu rezultātā četrās saimniecībās (169 hektāros) tika konstatēts, ka pēc kompensāciju saņemšanas tomēr ir novākta raža, kas nebija ļauts. Šīm saimniecībām kompensācijās saņemtos finanšu līdzekļus - kopumā 37,3 tūkstošus eiro - LAD pieprasījis atmaksāt.

Valdība šodien nolēma izsludināt ārkārtas stāvokli lauksaimniecības sektorā Latgalē, daļā Vidzemes un Zemgales, aģentūra LETA uzzināja valdībā.

Kopumā ārkārtas stāvoklis izsludināts 27 novados un tas ilgs no šodienas līdz 2017.gada 30.novembrim. Ārkārtas stāvoklis lauksiamniecības sektorā izsludināts Aglonas, Baltinavas, Balvu, Ciblas, Daugavpils, Ilūkstes, Kārsavas, Krāslavas, Līvānu, Ludzas, Preiļu, Rēzeknes, Riebiņu, Rugāju, Vārkavas, Viļakas, Viļānu, Zilupes, Alūksnes, Jēkabpils, Madonas, Lubānas, Gulbenes, Cesvaines, Varakļānu un Krustpils novados.

Valdība lēma vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Kaspara Gerharda (VL-TB/LNNK) vadībā izveidot koordinācijas padomi lietavu un plūdu radīto seku likvidēšanai. Koordinācijas padomes sastāvā iekļauti arī zemkopības ministrs Jānis Dūklavs (ZZS), satiksmes ministrs Uldis Augulis (ZZS) un finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS), pašvaldību pusi pārstāvot Kārsavas novada, Krāslavas novada un Rēzeknes novada domju priekšsēdētājiem.

SIA Pekši īpašniece Marta Vītola meklēja iespēju, kā saimniekot dzimtajā Rucavas novadā. Šis ir stāsts nevis par vieglāka ceļa meklējumu, bet gan par mērķtiecīgu un pārbaudījumiem pilnu plāna realizāciju – palikt savā dzimtajā zemē kā saimniecei, uzņēmuma īpašniecei un valsts patriotei.

Jau trīs gadus Marta Vītola audzē gaļas liellopus. Ganāmpulks pieaudzis trīs reizes, bet uz pirmo peļņu var cerēt tikai pēc gada vai diviem. Eiropas Savienības fondu atbalsts izpalicis, uz banku kredītiem nav ko cerēt. Iztiku jaunā censone nopelna, strādājot vecāku uzņēmumos, un valstij ieteic jaunos lauksaimniekus atbalstīt reāli, ne tikai vārdos.

Fragments no intervijas, kas publicēta 20. jūlija laikrakstā Dienas Bizness:

Tajā bildē pie sienas – mazā meitene ar Gunti Ulmani – esat jūs?

Jā. Tas man ir atgādinājums, ka prezidenti brauc uz vietām, kur ir pilsoņi, pie kuriem braukt. Toreiz Latvijas prezidents Guntis Ulmanis tikās ar Lietuvas prezidentu Nīcā. 1993. gads. Man bija nepilni četri gadi. Pat īsti nezinu, kā prezidents nonāca līdz vectēva Jāņa Valda Vītola saimniecībai Vecvismini, Rucavas pagastā, bet es esot bijusi ļoti aktīva saimniecības izrādītāja. Tā man atstāstīja. Pati notikumu atceros visai miglaini. Toreiz vectēvam bija daudz piena govju. Man tagad ir gaļas liellopi.

Šonedēļ, tiekoties valdes sēdē, biedrības Zemnieku saeima valde pārrunāja, kā pavasaris iesācies dažādās Latvijas reģionu saimniecībās. Pavasara darbi pilnā sparā rit visā Latvijā - lauksaimnieki sēj vasarājus, dod papildmēslojumu ziemājiem, kā arī vienlaikus veic dažādus dokumentācijas sagatavošanas darbus - mēslošanas plānu izstrādāšanu saimniecībām, gatavo pieteikumus atbalsta maksājumiem, slēdz produkcijas realizācijas līgumus rudens ražai un optimizē saimniecību naudas plūsmas.

Pieteikšanās platību maksājumiem šogad ir komplicētāka, jo pirmo gadu tiek ieviestas zaļināšanas prasības, un joprojām daudziem saimniekiem nav skaidrs, kā šīs prasības izpildīt savā saimniecībā.

Piena ražotāji pēc kvotu perioda beigām seko piena tirgus attīstības tendencēm, kur straujas svārstības pagaidām nav notikušas. Piena cena nemainīgi ir zem pašizmaksas, un nu jau pašām saimniecībām rūpīgi jāvērtē kādus pirkumus izdarīt, lai situāciju nepasliktinātu. Joprojām ir cerība uz pārstrādātājiem, ka tiem izdosies atrast jaunus eksporta tirgus, tādējādi veicinot piena apriti.

Vasarāju sēju Vidzemes un Latgales pusē kavē pārmērīgais mitrums uz laukiem, kamēr pārējā Latvijas daļā sējas darbi ir tuvu noslēgumam. Graudaugi kopumā Latvijā ir labi pārziemojuši.

SIA Lubeco no mājražotāja izaug par mazo uzņēmumu

Dažos gados SIA Lubeco, kas darbojas Talsu novadā, no neliela mājražotāja izaugusi par mazo pārtikas uzņēmumu. Tā strādā divos virzienos un arī tirgū virza divus zīmolus – Latvijas zemenes un Pikolo. Tādējādi izdevies nodrošināt darba nepārtrauktību visu gadu.

Zanes un Dzintara Silgalu ceļš uzņēmējdarbībā sākās pirms aptuveni sešiem gadiem ar hektāru liela cidoniju lauka iestādīšanu Puriņu saimniecībā Ārlavas pagastā. Tolaik viņi plānoja izaudzēt augļus un tos pārdot, varbūt izspiest sulu. Tā kā pirmā nopietnā raža bija gaidāma vien pēc pieciem sešiem gadiem, bet zeme bija labi sagatavota, nolēma starp cidoniju rindām iestādīt zemenes. Un saprata – tur ir nauda. «Bija pārsteigums – kā tā var būt, ka jau pirmajā gadā izaug ogas, ko var pārdot?» pasmaida Dz. Silgals. Tā zemeņu audzēšana kļuva par otru virzienu, kurā darboties un attīstīties.

Lai gan ziemāji visā Latvijā izskatās cerīgi, problēmas rada gājputnu, īpaši gulbju un zosu bari, kas sējumus masveidā noēd un izbradā, līdz ar to šosezon gaidāms attiecīgo kompensāciju pieprasījuma pieaugums, atzina aptaujātie lauksaimnieki.

Biedrības Zemnieku federācija vadītāja Agita Hauka stāstīja, ka gulbju vai zosu bars nosēžas uz lauka un īsā laikā tur viss ir noēsts un pleznu izbradāts. Tik lielu postu nenodarot pat stirnas, jo tās uz lauka ierodas nelielos pulciņos, kamēr putnu skaits mērāms simtos.

«Var jau teikt, lai sējam tur, kur putni nemigrē, taču viņi sadīgušos laukus atrod, lai kur tie būtu,» piebilda Hauka.

Viņa atzina, ka patlaban pamatīgi tiekot postīti lauki Kurzemes pusē, kur ziemāji sacerojuši īpaši labi, turklāt drīzumā līdzīgas problēmas piemeklēs arī lauku pupu sējumus.

Jau pagājušajā sezonā zemnieki pieredzēja, ka izdīgušās pupas noēd putni, īpaši vārnas un krauķi, kas pamanās pupas izēst jau no vagām. Zaļināšanas prasību dēļ daudzi lauki tiks apsēti ar pupām, tāpēc tāda pati problēma esot gaidāma arī šogad.

Pašlaik lauksaimnieku sabiedrībā radušās bažas, ka Latgalē un Vidzemē saimniekiem daļu ziemāju nāksies pārsēt. Latvijas Lauku konsultāciju centra (LLKC) augkopības konsultanti uzskata, ka ziemāju pašreizējo stāvokli var vērtēt kā labu un pat ļoti labu visā valstī, informē LLKC.

Konsultantu apsekojumi liecina, ka ziemu vislabāk būs pārlaiduši ziemāji (rudzi, kvieši, tritikāle, rapsis) Kurzemē un Zemgalē.

Pēdējo dienu pazeminātās temperatūras, kas nepārsniedza -7 grādus, sējumiem nav kaitējušas, jo tie pašreiz vēl ir ziemošanā. Mūsu Kurzemes un Zemgales konsultanti atzīmē, ka nav konstatēta ziemāju atdzīvošanās un veģetācijas atsākšanās. Daži rapšu lauki, kas vizuāli izskatās tukšāki, lielākoties jau bija cietuši no rudenī valdošā sausuma, kad rapšiem smagākās augsnēs bija apgrūtināta augšana un attīstība.

«Vidzemes un Latgales reģionus pašreiz klāj 5–10 cm bieza sniega sega, kas ļoti labi pasargā sējumus no zemajām temperatūrām. Konsultanti uzskata, ka janvārī valdošā ziema, kad dažos reģionos valdīja aukstums un nebija sniega segas, sējumiem postu lielos apmēros nebūs nodarījusi. Februārī, kad augsne atkusa, graudaugu lauki izskatījās vizuāli gaišāki, bet, apskatot tos tuvāk, tapa skaidrs, ka sals bojājis vien dažas lapas un to daļas. Riskam vairāk pakļautas bijušas rapšu lauku ceļmalas un pakalni, kur sējumi vairāk varēja ciest no kailsala, » informē LLKC Augkopības nodaļas vadītājs Oskars Balodis.