Saistībā ar termiņuzturēšanās atļauju (TUA) saņemšanas nosacījumu grozījumiem neatbildēto jautājumu ir tik daudz, ka bizness tādējādi tiek pakļauts ļoti augstam riskam
Uz priekšvēlēšanu un Ukrainas notikumu emocionālās nots Latvijas vadošie politiskie spēki turpina mudžināt prezidenta Andra Bērziņa Saeimai atkārtotai caurlūkošanai atpakaļ atdotos Imigrācijas likuma grozījums. Galvenais grozījumu strīdus ābols – termiņuzturēšanās atļaujas Latvijā trešo valstu pilsoņiem apmaiņā pret nekustamā īpašuma iegādi. Līdz šim politiķi kaut kā spējuši vienoties, ka minimālā nekustamā īpašuma iegādes summa paceļama no līdzšinējiem 150 tūkstošiem eiro uz 250 tūkstošiem eiro. Neskatoties uz nekustamā īpašuma investoru aizbiedēšanas riskiem, Saeimas deputāti atbalstījuši vēl arī speciālas pirmreizējas TUA saņemšanas nodevas ieviešanu.
Galīgais Saeimas balsojums par šiem grozījumiem vēl nav bijis, līdz ar to visādas izmaiņas ir iespējamas, tomēr atbildīgās Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas deputāti, balsojot par datumu, no kura jāstājas spēkā jaunajām normām, jau papūlējās par teātri. Vispirms bija ļoti atšķirīgi viedokļi par «īsto» datumu – Vienotība un nacionālais bloks «spieda» uz iespējami ātrāku termiņu – šā gada 1. jūliju, opozīcija un ZZS pārstāvji uzskatīja, ka izmaiņu rūpīgai sagatavošanai nepieciešams ilgāks laiks, piemēram, nākamā gada 1. janvāris. Beidzot lika jautājumu uz balsošanu, kurā seši deputāti no vienpadsmit nobalsoja par 1. janvāri. Pēc šīs ļoti sarežģītās procedūras deputāti dažas minūtes apdomājās un lika šo pašu jautājumu vēlreiz uz balsošanu, kuras iznākums bija identisks pirmajam. Taču, kā dažas ironiskas balsis zālē atzīmēja, Saeimā nobalsots datums jau nav šķērslis. Kā rāda piemēri ar elektrības tirgus vairākkārtēju virināšanu un nelaimīgajiem būvniecības likuma grozījumiem, Latvijā «pilnīgi droši un negrozāmi» likumā ierakstītu datumu var pārcelt teju bezgalīgi.
Paralēli «izklaidēm» ar datumiem un darījumu summām politiķu darbakārtībā kopš šīs pirmdienas ir parādījies vēl kāds interesants jautājums. Proti, koalīcijas partijas vienojušās, ka «valsts apdraudējuma novēršanas un pārvarēšanas nolūkos var uz laiku līdz vienam gadam vai ilgāk TUA izsniegšanu trešo valstu pilsoņiem apturēt». Jāsaka, ka šis ierosinājums raisa vairāk jautājumu nekā atbilžu. Piemēram, kurš noteiks to, ka tagad TUA izsniegšana ir jāaptur – kādas konkrētas valsts amatpersonas, drošības iestādes vai varbūt ANO vai NATO? Kas tiks uzskatīts par valsts apdraudējumu – karš vai arī kādi citi apstākļi? Vai tādā gadījumā tas, kas notika Krimā, bija vai nebija karš? Un Sīrijā? Kādā veidā valdība TUA izsniegšanu apturēs un vai šī force majeure rīcība attiecināma pilnīgi uz visu trešo valstu pilsoņiem, piemēram, arī uz NATO lielpartnerēm ASV? Īsi sakot, jāpiekrīt iekšlietu ministram Rihardam Kozlovskim, kas norādījis, ka steiga un karstas putras strēbšana bez ļoti rūpīgas analīzes un visu parametru definēšanas šajā jautājumā neder.
Taču nevar noliegt to, ka, nākot ar šādiem visai miglainiem paziņojumiem, valdība kārtējo reizi ir sarežģījusi dzīvi uzņēmējiem. Visticamāk, bankas tik neskaidrā situācijā darījumus Latvijas nekustamā īpašuma tirgū novērtēs ar ļoti augstu risku, kas nozīmē, ka aizdevumu procentu likmes augs. Vai mērķis ir gremdēt tikko no krīzes nedaudz atkopušos nekustamā īpašuma nozari? Un globālāk – vai Latvijai tiešām nevajag naudu, kas pašlaik bēg no Krievijas? Nav jau problēma, šo naudu var paņemt arī Kipra, Portugāle, Īrija, Nīderlande, Apvienotā Karaliste vai kāda cita Eiropas valsts, kas nesen ieviesa līdzīgas imigrācijas investoru piesaistes programmas. Visbeidzot, tīri politiski, vai ar TUA ierobežojumiem, ar kuriem Latvija tieši vai netieši vērstos pret Krievijas prezidenta Vladimira Putina darbībām, galu galā neiznāktu vēršanās pret Putina oponentiem, proti, Krievijas pilsoņiem, kam pašreizējā valsts vadītāja darbības patīk tikpat maz kā daudziem Rietumvalstu iedzīvotājiem?