Satiksmes ministrs publiski atzinis, ka uz viņu tiek izdarīts spiediens ar šantāžas elementiem, bet reakciju no represīvajiem dienestiem nemana
Pēc ilgāka laika nacionālā aviokompānija AirBaltic atkal ir nonākusi ziņu virsrakstos sakarā ar diezgan akūtu nepieciešamību pēc naudas, tostarp no valsts kā šīs aviokompānijas īpašnieka. Vismaz tā liecina AirBaltic konsultējošās kompānijas Prudentia publiskie paziņojumi. Situācija diezgan bīstami sāk atgādināt iepriekšējos AirBaltic krīzes laikus – 2011. gadu. Toreiz «bada dzeguzes» lomu uzņēmās tā brīža ekonomikas ministrs Artis Kampars, Rietumu radio paziņodams, ka aviokompānija ir bankrota priekšā, bet tagad šo funkciju, šķiet, uzņēmies izpildīt Prudentia valdes priekšsēdētājs Kārlis Krastiņš, Latvijas Radio sacīdams, ka AirBaltic jau oktobrī var nespēt samaksāt par pasūtītajām lidmašīnām.
Uzņēmuma konfidenciālas komercinformācijas izpaušana ir likuma pārkāpums, jo var būtiski apdraudēt uzņēmuma nākotni. Kur tagad ir KNAB un citi represīvie dienesti? Lai gan arī Kamparam par «runāšanu» jau nekas nebija. Nu, parunāja mazliet, problēmas no tā radās aviokompānijai, ne jau ministram. Pret bijušo AirBaltic vadītāju Bertoltu Fliku savulaik tika rosināta krimināllieta, jo pieņēma, ka viņš, atceļot vairākus aviokompānijas reisus 2011. gada 12. un 13. septembrī, esot centies ietekmēt Ministru kabineta lēmumus saistībā ar AirBaltic pamatkapitāla palielināšanu, ziņo LETA. Tagad satiksmes ministrs Anrijs Matīss vairākkārt medijiem norādījis, ka uz viņu tiek izdarīts spiediens ar šantāžas elementiem, spiežot pieņemt AirBaltic jaunu finanšu investoru, kurš ieguldīšot 50 miljonus eiro, bet valstij vajadzētu kompānijā ieguldīt 80 miljonus eiro. Prudentia jauno investoru nosaukusi par «solīdu Eiropas investoru», kas it kā esot no Vācijas. Tāpēc liekas savādi, ka ministrs Matīss uz paziņojumu par jauno investoru reaģēja tik «alerģiski», sacīdams, ka esot vairāki šim investoram neglaimojoši faktori. Savukārt LTV raidījums Panorāma ziņoja, ka patiesībā šis investors varētu būt saistīts ar Krievijas Vņešekonom banku. Šī banka šobrīd atrodas ne tikai Rietumu noteikto sankciju sarakstā, bet tā finansēja arī pašreizējā AirBaltic izpilddirektora Martina Gausa iepriekšējo darbavietu ungāru aviokompāniju Malev. Malev stāsts bija skumjš – 2012. gada sākumā aviokompānija finansiālu problēmu dēļ bija spiesta pārtraukt darbību, bet M. Gauss uz to brīdi jau bija sācis vadīt AirBaltic.
Pēdējos četrus gadus sabiedrība ir barota ar stāstiem, ka AirBaltic savas problēmas ir pārvarējis. Tagad iesaistītās puses ir nonākušas pretrunās un mēģina savstarpēji valstīt atbildību. Tā ir absolūti nepieņemama situācija, jo Prudentia un AirBaltic vadību kāds ir pilnvarojis, zem katra lēmuma ir vārds un uzvārds, ko Latvijas nodokļu maksātājiem ir tiesības zināt, īpaši, ja šī «ballīte» notiek par viņu naudu.
