Atsakoties no mikrouzņēmumu nodokļa režīma, iespējamo jauno risinājumu mežā var apmaldīties un bez pēdām pazust nozīmīgi tautsaimniecības spēlētāji – mazie ģimenes uzņēmumi, kas negrasās izgudrot Skype
Kamēr īpašā režīma nākotni ieskauj bieza migla, uzņēmēji ar apgrozījumu līdz 100 tūkstošiem eiro gadā vēl var pabaudīt īpašos apstākļus, turklāt pagaidām arī bez nozaru šķirojuma. Atbalsta rīki biznesa uzsākšanai ir nepieciešami, uzņēmīgi un radoši cilvēki ir jāmotivē un jācildina, kā to dara arī DB, regulāri publicējot stāstus par jaunuļiem biznesā. Kāds var pavīpsnāt, ka tie jau «ražo» tikai pilnīgus niekus. Un tomēr nē, jo viena lieta ir tērēt sociālo pabalstu, bet pavisam cita – radīt naudu pašam, lai arī apjomā nelielu. Šādu sīku uzņēmumu apgrozījums nevar mērīties ar to slogu, ko tiem varbūt gribētu nākotnē uzkārt kaklā valsts, tāpēc viņus sastumt zem viena deķa ar nopietniem ražotājiem tik un tā nevar, pat atsakoties no mazajiem draudzīgā nodokļu režīma. Koka karošu grebējs, pat sviedros iztecējis sauss, gribēdams nevar mēroties ar Latvijas finieri. Valstij mikrouzņēmumus (tādu ir gandrīz 50 tūkstoši) apkaujot, tiks ne tikai apdraudēti nodokļu ieņēmumi (varbūt nelielā apmērā, bet tik un tā nepatīkami, ņemot vērā dažbrīd izteikti politizētās vajadzības, kas spiež uz budžeta kumosu izkampšanu), bet vairāk patukšosies arī pabalstu kabata bez darba palikušajiem.
Tik dažādi kā zemenes ar siļķēm ir arī mazās uzņēmējdarbības piekopēju profili. Tādēļ, atšķirībā no «parastajiem» sīkuzņēmumiem, tehnoloģiskajiem iesācējuzņēmumiem ar pamatotu tieksmi strauji augt vajag savu atbalsta mehānisma risinājumu. Šādu piemēru biznesā gan nebūs daudz, labākajā gadījumā vien tikai daži desmiti vairāku gadu laikā. Nozīmīgāku daļu no iedzīvotāju ekonomiskā sāta sajūtas nodrošina cita veida mazie uzņēmumi, ko bieži pārvalda ģimenes, un tie, visticamāk, nepretendē uz sava Skype izgudrošanu. Šādus «sinepīšu ražotājus» iesākts dēvēt par dzīvesstila uzņēmējiem, kuri 99,99% gadījumu strādā ne tikai bez globālām ambīcijām, bet, gluži pretēji, aprobežojas, piemēram, ar trim galdiņiem lauku kafejnīcā.
Atsakoties no nodokļu atvieglojumiem mikrouzņēmumiem, riskējam tos aizslaucīt nebūtībā. Augsnes auglību nodrošina ar aci nesaskatāmas sīkbūtnes, bet cik nozīmīgs ir viņu veikums, kad skaitām novāktās ražas tonnas. Var jau vēlēties, lai mazie uzņēmumi kļūst par biznesa raķetēm, tomēr kurpniekbodes onkulis par to varētu pasmaidīt. Jāsit uz pleca, ka viņš spēj sevi pabarot pats un vēl atlicināt kādu mazumiņu nodokļiem. Jātic, ka patentmaksa, ja tāda tiks ieviesta, vai cits mazā biznesa nodokļu risinājums nespiedīs viņu papēžus turpmāk naglot kādā apēnotā vietā.
Tie uzņēmēji, kas veiksmīgi izmantojuši šo režīmu, ilgstoši dzīvo uz tā koferiem, atgādinot par Latvijas nodokļu politikas želejveida dabu. Diemžēl, vērojot šo seriālu, pārņem bažas, ka politiķi jau plūc zosi, lai pagatavotu dūnu spilvenu mazā biznesa nosmacēšanai. Tas nekas, ka ar žestu svinamo dienu vidū iestumt Mazā biznesa dienu, it kā tika zemtekstos teikts kaut kas cits. Jācer, ka nebūs jāievieš Mazā biznesa piemiņas diena.