Mūsu tautas kalpu neapdomīgā un straujā obligāto regulējumu ieviešana un atcelšana liecina par bīstamu tendenci
Tikko kā gads ir apkārt, kopš tika ieviesta norma par obligāto videonovērošanu alkohola tirdzniecības pašapkalpošanās zālēs, bet Saeimas deputāti jau nolēmuši šo normu steidzamības kārtā atcelt. Nevar noliegt, ka šī prasība, kas tirgotājiem bija jāievieš vienlaikus ar pāreju uz eiro, kurš jau pats par sevi bija sarežģīts un ar papildu izmaksām saistīts process, bija gana absurda. Videoieraksts bija jānodrošina nepārtrauktā reālā laika režīmā un jāsaglabā vismaz nedēļu. Nerunājot par pašas videonovērošanas tehnikas iegādi, kuras izmaksas attiecībā pret novērojamo telpu lieluma un konfigurācijas dažādiem komersantiem varēja atšķirties pat par vairākām kārtām, tirgotājam papildus bija jāsamaksā arī valsts nodeva, reģistrējot personas datu apstrādi Datu valsts inspekcijā.
Tomēr šķietamais šīs normas ieviešanas mērķis – iegrožot alkohola tirdzniecību nepilngadīgām personām – tā arī netika sasniegts. Pamēģini ar videonovērošanas kameru vien noteikt, vai konkrētā persona ir vai nav nepilngadīga! Tas ne vienmēr ir iespējams pat cilvēciskā aci pret aci kontaktā, tāpēc pārdevējiem ir pienākums šaubu gadījumā prasīt personu apliecinošu dokumentu, bet kāds tam visam sakars ar videonovērošanu? Izrādījās, ka veikalnieku veiktie ieraksti neinteresē ne Finanšu ministriju, ne Valsts ieņēmumu dienestu. Iespējams, vienīgie, kam šīs normas ieviešana jebkad ir likusies noderīga, ir videokameru tirgotāji un šīs aparatūras uzstādītāji, bet cik pamatoti ir uzkraut papildu slogu tāpēc veselai nozarei?
Tieši šī ir bīstama tendence mūsu likumdevēju darbā, kas ir gatavi palēkties un izpildīt jebkādu bezjēdzīgu, sazin kā diktētu prasību, absolūti ignorējot nozares uzņēmēju viedokli. Tirgotāji pret obligātās videonovērošanas ieviešanu protestēja jau tad, kad šī ideja Saeimas kabinetos vēl tika tikai izauklēta, norādot, ka tā radīs nepamatotas papildu izmaksas mazo lauku veikalu īpašniekiem. Tagad, kad tehnika ir sapirkta un nauda visiem, kam vajag, samaksāta, parlaments steidzamības kārtā šo normu atceļ. Šajā kontekstā pilnībā var saprast un atbalstīt Latvijas Tirgotāju asociācijas viedokli, kas prasa, lai valsts šādu pēkšņu savu uzstādījumu maiņas gadījumā kompensētu komersantiem vismaz pusi no izdevumiem, kas saistīti ar videonovērošanas ieviešanu. Redzot šādu Saeimas darbu, gribas teikt, ka pastāvīga videonovērošana būtu nepieciešama arī Saeimas deputātiem. Par to aizdomājos arī, dzirdot, ka Saeimas Eiropas lietu komisijas priekšsēdētāja Lolita Čigāne pēc aģentūras LETA ziņām izteikusi priekšlikumu par bišu dravas izvietošanu uz Saeimas ēkas jumta Rīgā, Jēkaba ielā 11. Šai dravai vajadzētu liecināt par Latvijas zaļuma un digitalizācijas pakāpi, kā arī noteikti par mūsu tautas kalpu darba sparu un spēju novērtēt prioritātes.