Latvijas Mākslas akadēmijas absolvente Marta Prēdele kā savu materiālu jūt porcelānu, no tā rada funkcionālus dizaina traukus, kas attēlo ainavu.

M. Prēdeles bakalaura darba pamatdoma ir vērst uzmanību uz ainavas estētiskajām vērtībām. "Es atradu veidu, kā varu savu iedvesmu – ainavu – izpaust telpiskā funkcionālā objektā caur radošu un arī glezniecisku procesu – radot porcelāna glāzes. Katras glāzes ainavas attēls ir unikāls un, grozot glāzi uz riņķi, var redzēt pilnu ainavas loku. Īpašais dizaina moments šajā darbā ir tas, ka, saliekot visas 12 glāzes joslā, tās veido vienu kopīgu ainavas attēlu, jo glāzes savā starpā ir saistītas ar ainavas attēlu, kas attīstās no vienas glāzes otrā. Glāzes var sadalīt arī mazākās grupās un radīt mazākas gleznas. Rezultātā šis darbs ir gan kā konceptuāla kolekcija un eksponējams izstāžu darbs, gan ikdienā kalpojoša māksla, no kuras baudīt dzērienus un padarīt savu vidi estētiskāku," viņa teic.

Paziņoti Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) sadarbībā ar Ekonomikas ministriju rīkotā konkursa «Eksporta un inovācijas balva 2017» laureāti.

Konkursa mērķis ir paust atzinību un godināt Latvijas komersantus, kas sasnieguši labus rezultātus, gan radot jaunus un eksportspējīgus produktus, gan nodrošinot vietējo tirgu ar augstas kvalitātes pašmāju ražojumiem. Latvijas uzņēmumus, kas sasnieguši labus rezultātus konkurētspējīgu produktu ražošanā, vietējā tirgus nodrošināšanā ar augstas kvalitātes pašmāju ražojumiem, inovāciju ieviešanā un rūpnieciskā dizaina izstrādē, sveica konkursa patrons, Valsts Prezidents Raimonds Vējonis.

Konkursa «Eksporta un inovācijas balva 2017» laureāti:

Eksporta čempions

Latraps, Lpks

«Eksportspējīgākais komersants» lielo/ vidējo komercsabiedrību grupā

Deklarācija par Krišjāņa Kariņa (JV) topošā Ministru kabineta iecerēto darbību, par ko vienojušās koalīcijas partijas.

Saeima šodien lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru veidotu partiju apvienība "Jaunā Vienotība", partiju apvienība "Apvienotais saraksts" un Nacionālā apvienība.

Ievads

Krišjāņa Kariņa valdības mērķis: Latvijas ekonomikas transformācija labākai dzīvei Latvijā

Kopš Latvijas valsts neatkarības atgūšanas valsts un tās iedzīvotāji ir piedzīvojuši milzu pārmaiņas - pāreju no komandekonomikas uz tirgus ekonomiku, valsts un pašvaldību īpašuma privatizāciju, demokrātisko institūciju izveidošanu un nostiprināšanos, naudas un zemes reformas īstenošanu, pievienošanos Eiropas Savienībai (ES) un NATO militārajai aliansei.Šajā ceļā ir pārvarēti dažādi izaicinājumi, šobrīd sastopamies ar Krievijas agresīvo karadarbību Ukrainā, kura grauj likuma varā balstīto starptautisko kārtību un ir lielākais drošības apdraudējums Eiropai, radot milzīgas cilvēku ciešanas. Karadarbība ir izraisīju

Šonedēļ Rīgā notiekošais starptautiskais forums „5G Techritory” pulcē politikas, biznesa un zinātnes līderus, lai apspriestu Eiropas līderības iespējas 5G attīstībā

Foruma mērķis ir Baltijas jūras reģiona valstu savstarpējās sadarbības veicināšana. „Tas, ka forums, notiek Latvijā, ir būtiski,” uzsver Ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro. VAS „Latvijas valsts radio un televīzijas centrs” valdes priekšsēdētājs Edmunds Beļskis norāda, ka „5G Techritory” ir nozīmīgs ne vien Latvijai, bet visam Baltijas jūras reģionam. Šajā pasākumā ministri un telekomunikāciju kompāniju vadītāji augstākajā līmenī tiksies un diskutēs par to, kā būvēt nākotnes 5G ekosistēmu. „Runājot par infrastruktūru, Latvija jau ir iesēdusies 5G ātrvilcienā – ir palaistas pirmās 5G bāzes stacijas,» viņš atgādina.

„Forums būs laba platforma, lai mobilizētu reģiona procesu dalībniekus – gan politiskos, gan juridiskos, gan sabiedrību,” saka Juris Binde, SIA „Latvijas Mobilais telefons” prezidents. VAS „Elektroniskie sakari” eksperts un „5G Techritory” programmas vadītājs Neils Kalniņš apgalvo, ka šis ir lielākais 5G tehnoloģiju forums Baltijas jūras reģionā. „Sākot veidot forumu, gribējām parādīt, ka Latvija var būt paraugs ne tika Baltijā, bet arī Ziemeļvalstu starpā. Pierādām to soli pa solim,» viņš teic.

Blokķēdes tehnoloģijas plašo ieviešanu un atpazīstamību būtiski ietekmējuši Bitcoin un Ethereum panākumi — divas vadošās kriptovalūtas, kas ir aizrāvušas tehnoloģiju pasaules iztēli un ne tikai. Šīs novatoriskās digitālās valūtas ir ne tikai izveidojušas pamatu blokķēdes revolūcijai, bet arī izcēlušas šīs tehnoloģijas milzīgo potenciālu.

Bitcoin: pirmā decentralizētā kriptovalūta

Bitkoin parādījās kā pirmā decentralizētā kriptovalūta 2009. gadā, iezīmējot blokķēdes tehnoloģijas rašanās sākumu. To izveidoja anonīma persona vai grupa, kas pazīstama kā Satoshi Nakamoto. Bitkoin pamatā esošā tehnoloģija — blokķēde — piedāvāja drošu, pārredzamu un decentralizētu platformu vienādranga darījumiem, ko nekontrolē valdības vai finanšu iestādes.

Bitkoin straujajam popularitātes un vērtības pieaugumam ir bijusi nozīmīga loma blokķēdes tehnoloģijas izvirzīšanā sabiedrības apziņas priekšplānā. Tā kā digitālā valūta turpina pieaugt, tā vienlaikus uzsver blokķēdes potenciālu, lai pārveidotu finanšu ainavu.

Mūsdienu pasaulē, kur tehnoloģijas attīstās zibenīgā ātrumā, uzņēmumi, lai nezaudētu konkurētspēju, cenšas neatpalikt ar dažādu jaunu risinājumu ieviešanu.

Tas ir saprotami. Tomēr straujajā attīstības tempā tikpat svarīgi ir atcerēties, ka jauna tehnoloģija nav panaceja - tas ir tikai rīks uzņēmēja rokās, kura izmantošanai jābūt rūpīgi pārdomātai un pielāgotai uzņēmuma specifiskajām vajadzībām. Diemžēl praksē redzu, ka uzņēmumi tehnoloģijas bieži ievieš bez skaidras stratēģijas un ir pārsteigti, kāpēc tās nenes gaidīto rezultātu.

Jāsakārto mājsaimniecība

No sadzīves zinām - ja māja nav sakārtota un putekļi noslaucīti, pat sarkanā paklāja izritināšana nepalīdzēs tai kļūt vizuāli pievilcīgai. Tieši tāpat ir ar tehnoloģijām. Kamēr uzņēmuma iekšējie procesi nav sakārtoti, tikmēr inovatīvu risinājumu ieviešanai nebūs nozīmes. Lai jaunā tehnoloģija spētu sniegt taustāmus rezultātus, uzņēmumā ir jābūt skaidrai un efektīvai procesu pārvaldībai, jo, ieviešot tehnoloģiju ar nesakārtotām iekšējās procedūrām, pastāv risks, ka jauninājumi radīs vēl lielāku haosu. Gartner pētījumi rāda - ja bizness nav pietiekami sagatavojies pārmaiņām, uzņēmuma resursu plānošanas jeb ERP projektu 55 % līdz 75 % gadījumu ir lemti neveiksmei.

Mūsdienās spēcīga tautsaimniecības attīstība nav iedomājama bez finanšu sektora līdzdalības. Lai tautsaimniecība varētu sekmīgi attīstīties, uzņēmumiem, jo īpaši maziem un vidējiem (MVU), nepieciešamas ārējais finansējums. Lai gan pieejami dažādi alternatīvi finansējuma avoti, Latvijā ierastākā uzņēmumu finansējuma forma ir banku kredīti, norāda Latvijas Bankas ekonomiste Vija Mičūne.

Latvijā uzņēmumu kreditēšana pēdējo gadu laikā pakāpeniski atkopjas, taču vienmēr var vēlēties ko labāku. Tajā pašā laikā vairākās eiro zonas valstīs uzņēmumu kredītu procentu likmes ir zemākas un kredītu atlikuma pieaugums straujāks. Kas nosaka Latvijas uzņēmumu kreditēšana attīstības tendences?

Vairāki avoti sniedz atbildi uz jautājumiem par uzņēmumu kredītu pieprasījumu un piedāvājumu, kā arī tos iespaidojošiem faktoriem. Viens no šādiem avotiem ir eiro zonas banku kreditēšanas aptauja, kurā sniegts banku viedoklis par dažādiem kredītu veidiem, tostarp aizdevumiem uzņēmumiem. Eiro zonas bankas jau kopš 2003. gada katru ceturksni novērtē uzņēmumu kredītu piedāvājuma un pieprasījuma pārmaiņu virzienu un relatīvo lielumu, kā arī šīs pārmaiņas ietekmējošus faktorus [1]. Raksturojot kredītu standartus, kā arī piedāvājumu, bankas sniedz viedokli arī par kredītiem MVU.

Kamēr daudzi Latvijas iedzīvotāji dzīvo privātmājās un tā sauktajos jaunajos projektos, tikmēr lielākā daļa mūsu sabiedrības mitinās pirmskara laikā celtās mājās vai padomju daudzdzīvokļu namos. Mājas, kas celtas pirms Otrā pasaules kara, lai arī kļuvušas par Latvijas pilsētvides ainavas raksturīgu iezīmi, tomēr ir drošības un apdzīvojamības ziņā liela, es pat teiktu, samilzusi problēma.

Savukārt 20. gadsimta beigās celtie daudzdzīvokļu nami, kas projektēti tā, lai tajos efektīvi un par pieņemamu cenu varētu izmitināt lielu skaitu cilvēku, ir novecojuši ne vien morāli, bet arī fiziski. Laikam ejot, kļūst arvien skaidrāks, ka šīs ēkas vairs nav piemērotas mūsdienu dzīves standartiem. Līdz ar to nenoliedzami, ka pirmskara ēku un padomju laika daudzdzīvokļu namu atjaunošana mūsu valstī ir neatliekami risināms jautājums.

Viena no aktuālākajām pirmskara ēku problēmām ir mūsdienīgu drošības un energotaupības elementu trūkums. Daudzās no tām joprojām izmanto novecojušas elektroinstalācijas, tajās nav ugunsdrošības signalizācijas un tās ir slikti izolētas. Vēl viena būtiska problēma ir pašu ēku nolietojums - laika gaitā tās ir kļuvušas konstrukciju ziņā nedrošas.

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) kriminālprocesā par iespējamu nelikumīgu partijas «KPV LV» finansēšanu aizdomās turētajam uzņēmējam Viesturam Tamužam izņēmis mobilo telefonu un aizliedzis izbraukt no valsts, aģentūrai LETA pastāstīja advokāts Mārtiņš Kvēps.

Tamuža advokāts Mārtiņš Kvēps aģentūrai LETA apliecināja, ka uzņēmējs tiek turēts aizdomās par politiskās organizācijas nelikumīgu finansēšanu lielā apmērā, kas izdarīta personu grupa pēc iepriekšējas vienošanās, kā arī par krāpšanu, kas izdarīta personu grupā un lielā apmērā.

Uzņēmējam piemēroti divi drošības līdzekļi - uzturēšanās noteiktā vietā un aizliegums izbraukt no valsts. Tamužam KNAB nav aizliedzis tikties ar abiem pārējiem aizdomās turētajiem - Saeimas deputātu Artusu Kaimiņu, viņa partijas biedru Ati Zakatistovu vai vēl kādām citām personām.

Uzturēšanās noteiktā vietā ir aizdomās turētā saistība uzturēties procesa virzītāja norādītajā laikā un noteiktajā vietā vai neatstāt ilgāk par 24 stundām konkrēti norādīto dzīves vai pagaidu uzturēšanās vietu bez procesa virzītāja atļaujas. Tāpat šis drošības līdzeklis paredz, ka personai bez kavēšanās ierasties pēc procesa virzītāja uzaicinājuma vai izpildīt citus kriminālprocesuālos pienākumus.

Sludinājumu portāls ss.lv ir Latvijas ekonomikas, realitātes un sabiedrības spogulis.

Statistika rāda vidējās algas auto pārdošanas un servisa nozarē 80, 120, 200 eur (brutto!) apmēros, bet realitāte ir pavisam cita, kur ss.lv kā platforma spēlē ļoti nopietnu lomu pelēkās ekonomikas uzturēšanā! Es nerunāju par krāmu vai privāto mantu tirgoņiem. Es runāju par sistemātiskiem «biznesmeņiem» - dārgu regulāru preču jeb pakalpojumu sniedzējiem, kas nemaksā ne kapeiku nodokļos. Ar šiem ir jākonkurē legālam biznesam, kas maksā valsts budžetā nodokļus. Spēles noteikumi ir ļoti izkropļoti.

Visiem kliedzējiem, kas saka - pensijas par mazu, ārstu algas par mazu, policisti korumpēti, skolotāju algas un, protams, ceļu finansējums nepietiek. Visam šim ir nepieciešama nodokļu nauda. Ja lielākā daļa nemaksā, tad tai arī nav tiesības kliegt. Kaut kad jau ir jāķeras klāt visa bardaka sakārtošanai, protams metodes ir diskutējams jautājums.

Pērn Lielbritānijā bāzētās finanšu tehnoloģiju kompānijas «Revolut» ieņēmumi auguši gandrīz piecas reizes, sasniedzot 12,8 miljonus mārciņu; arī šogad sagaida pieckāršu izaugsmi

Vienlaikus uzņēmuma zaudējumi pagājušā gadā bija 14,8 miljoni mārciņu. Galveno uzmanību uzņēmums pērn veltīja starptautiskajai attīstībai, investīciju platformas veidošanai un klientu apkalpošanai, uzsver «Revolut». Šobrīd visvairāk uzmanības tas velta globālajai attīstībai un šī iemesla dēļ īpaši audzis darbinieku skaits, visvairāk – klientu apkalpošanā. Pērn kompānijas darbinieku skaits pieauga vairāk nekā divas reizes, sasniedzot 400. Tāpat pērn tika sākta paplašināšanās desmit jaunās valstīs, iesniegts pieteikums Eiropas bankas licences saņemšanai un sākti investīciju platformas veidošanas darbi. «Revolut» arī paziņojusi, ka ir sākusi veidot savu investīciju platformu, kas ļaus klientiem iegādāties ASV un Lielbritānijas biržas sarakstos esošās uzņēmumu akcijas.

Jau kādu brīdi katrs no mums laiku pa laikam saņem ziņu no kāda telefonā ierakstīta kontakta – Sveiks! Es nepiekrītu WhatsApp jaunajai datu apstrādes politikai, tāpēc turpmāk to nelietošu. Mani var sastapt Viber, Skype, Telegram…

Šai ziņas monētai ir divas puses – cilvēki ir sākuši uztraukties par savu privātumu, taču nākas secināt, ka uztraukums pagaidām nav jēgpilns.

Personas dati

Personas dati ir jēdziens, kas pēdējā laikā lietots pār mēru – vietā un nevietā. Piekritīsiet, ka esam no šī temata noguruši. Tomēr personas datu un privātuma temats atgriežas mūsu dienaskārtībā atkal un atkal – caur dažādām sabiedrības vajadzībām, procesiem un aktualitātēm. Cilvēki iebilst, ka viņu datus apstrādā medicīnas personāls vai darba devējs, tajā pašā laikā personīgajā digitālajā vidē lejupielādē arvien jaunas aplikācijas un piekrīt aplikāciju izstrādātāju līguma un datu privātuma noteikumiem, tos pat nelasot. Nebūs pārspīlēts teikt, ka katrs no mums ir lejupielādējis tālruņa aparātā neskaitāmas aplikācijas, kamēr atradis to, vienīgo, kas der mūs interesējošajam nolūkam. Kad mērķis sasniegts, par visām tālrunī ielādētajām aplikācijām jau ir piemirsies, kur nu vēl atcerēties, ka katru no tām nepieciešams izdzēst.

Latgales zoodārzā iecerēts izbūvēt divas jaunas ēkas — Džungļu pasaules ekspozīcijai un Purvārija ekspozīcijai, kuras savstarpēji savienos laipa.

Plānots, ka projekta aptuvenās izmaksas būs 1,15 miljoni eiro, bet būvprojekta izstrādes līgumcena 15 849 eiro tai skaitā PVN.

Konkursā par tūrisma un dabas izziņas objektu izveidi un labiekārtojumu Latgales zoodārza teritorijā Daugavpilī no pieciem pretendentiem par labāko atzīts arhitektu biroju "Trīs arhitektūra" un "Sudraba arhitektūra" kopīgi izstrādātais mets ar nosaukumu "Purva laipa".

Arhitekti piedāvā izveidot purva laipu sistēmu ar vienu centrālo laipu, kas savienotu jau esošo zoodārza ēku kompleksu ar jaunajiem būvapjomiem — Džungļu māju, Purvāriju un autoru piedāvāto skatu torni. Laipa ne tikai vedīs apmeklētājus uz jaunajām ēkām, bet reizē palīdzēs ieraudzīt, iepazīt un izzināt purvu un tur mītošos augus un dzīvniekus.

ES un Japāna vienojušās par sadarbību, lai vērstos pret agresorvalsts Krievijas radītajiem draudiem un arvien pieaugošo Ķīnas ietekmi.

Krievija, kas uzsākusi agresīvu karu pret Ukrainu, ir "vistiešākais drauds" starptautiskajai kārtībai, viesojoties Tokijā, paziņojusi Eiropas Komisijas (EK) prezidenta Urzula fon der Leiena, bet Japānas premjerministrs Fumio Kisida informējis, ka augstāko ES amatpersonu vizītes laikā puses vienojušās par sadarbību, lai vērstos pret Krieviju, piemēram, enerģētikas jomā.

Krievija "ar savu barbarisko karu pret Ukrainu un satraucošo līgumu ar Ķīnu pašlaik ir vistiešākais drauds pasaules kārtībai", kopīgās preses konference laikā ar Kisidu un Eiropadomes prezidentu Šarlu Mišelu, uzsvēra Leiena.

ES augstākās amatpersonas Tokijā piedalījās ikgadējās sarunās ar Japānu.

Ministru kabineta sēdē apstiprināti Norvēģijas finanšu instrumenta 2014.-2020.gada perioda programmas "Uzņēmējdarbības attīstība, inovācijas un mazie un vidējie uzņēmumi" noteikumi, kuri paredz, ka programmā uzņēmējiem būs pieejams finansējums 14,7 miljonu eiro apmērā inovatīvas uzņēmējdarbības attīstībai.

Šīs programmas ieviešanu administrēs Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA).

Jaunā atbalsta programma Latvijas mazajiem un vidējiem uzņēmumiem būs pieejama jau šā gada pirmajā pusē inovatīvu produktu un tehnoloģiju attīstīšanai un ieviešanai ražošanā. Atbalsts būs pieejams gan informācijas un komunikācijas tehnoloģiju, gan "zaļo" inovāciju izstrādei un ieviešanai ražošanos procesos.

"Šobrīd atrodamies laikā starp diviem Eiropas Savienības struktūrfondu plānošanas periodiem, tāpēc Norvēģu finanšu instrumenta pieejamais atbalsts būs būtisks papildinājums inovāciju attīstībai Latvijā. Tas ļaus uzņēmumiem straujāk kāpināt ekonomisko aktivitāti pēc Covid-19 krīzes, jo investīcijas inovatīvu produktu un tehnoloģiju attīstības projektos paaugstinās uzņēmumu konkurētspēju un eksportspēju," komentē ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs.

Nekustamo īpašumu attīstītāja "Vastint Latvia" birojs līdz šim atradās Rīgas centrā, taču līdz ar biroju kompleksa "Business Garden Rīga" pirmās kārtas pabeigšanu, lemts par labu Pārdaugavai un uzņēmums laikus uzsāka darbu pie jauna biroja izveides tur.

Jaunajā birojā strādā "Vastint Latvia" administratīvā komanda — uzņēmuma vadītājs, būvinženieri, projektu vadītāji, īpašumu pārvaldnieki, kā arī mārketinga un īpašumu iznomāšanas daļas darbinieki. Ikdienā birojā notiek sapulces ar projektu partneriem – būvniekiem, projektētājiem, arhitektiem, dizaineriem, ainavu arhitektiem un citiem speciālistiem. Tiesa, pašlaik, pandēmijas laikā visas sapulces norit tiešsaistē.

Birojs tika veidots ievērojot trīs galvenos principus. Pirmais – darbinieku iesaiste. Piesaistot telpu stratēģijas konsultantu Oļegu Ņikitinu, tika apzinātas biroja darbinieku vajadzības, novadot gan individuālās intervijas, gan kopīgus "workshops" (tā, piemēram, vienā no tiem darbinieki varēja "paspēlēties" ar biroja maketu un ievietot tā telpās sevi un izspēlēt dažādus darba dienām raksturīgos scenārijus, izmantojot LEGO klucīšus). Šajā procesā tapis rezultāts – projektēšanas uzdevums "Arplan" arhitektam Iļjam Rogožkinam – tika attīstīts tehniskajā projektā un realizēts dabā. Savukārt telpu interjeru veidojusi interjera dizainere Regīna Marija Astahova, kas iepriekš veidojusi interjeru "Vastint grupas" pirmajā dzīvojamo ēku projektā "FUTURIS".

Pirmajai Latvijas Ainavu arhitektūras balvai nominācijās «ārtelpas», «personības» un «procesi» ir iesniegts 81 pieteikums un pieteikti visi Latvijas reģioni, informē Latvijas Ainavu arhitektu asociācija (LAAA).

Nacionālā žūrija pirmo reizi tikās 20. jūnijā un īsi pēc tam sākusi ārtelpu apskati, novērtējot tās klātienē un tiekoties ar projektu autoriem un atbildīgajām personām.

Ārtelpu apskatei nacionālā žūrija veltīs septiņas dienas, no kurām trīs paredzētas Rīgai un Rīgas reģionam, bet četras dienas žūrija pavadīs Vidzemes, Latgales un Kurzemes reģionos. Vērtējot mērogā un raksturā daudzveidīgās publiskās un privātās ārtelpas, žūrija apzinās, ka vienā darbā nav iespējams apvienot visas kvalitātes. Katrā darbā tiks izceltas dažādas kvalitātes saskaņā ar darbu kategorijām, bet uz visiem tiks attiecinātas trīs vispārīgas kvalitātes - ideja, meistarība, rezultāts, kuras ir izcilu ainavu arhitektūras darbu pamatā.

Latvijā nav tādu derīgo izrakteņu kā nafta, gāze vai slānekļa degviela, līdz ar to mēs lielā mērā esam atkarīgi no pasaules energoresursu cenām, taču nākotnē šī atkarība būtu jāsamazina.

Tā intervijā, kas notika vēl pirms Krievijas iebrukuma Ukrainā, saka enerģētikas eksperts Āris Žīgurs.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 1.marta numurā lasi:

Statistika. Nodokļu parāds pieaug, glābj samaksas termiņa pagarinājumi.

Tēma. Kādus speciālistus gatavojam, kad jāmāca attālināti, bez prakses?

Aktuāli. Enerģijas cenas Eiropā turpina augt, februāris sola jaunus rekordus.

Krievijas izdarības Ukrainā atbalsosies Latvijā.

Uzbrukums Ukrainai atkal satricina enerģētikas tirgu.

Tendences. Likmju izmaiņas pārmāc kara haoss.

Sicīlijā esošais Etnas vulkāns pēc šogad notikušiem desmitiem izvirdumu ir kļuvis augstāks, otrdien pavēstīja ģeologi.

Krāteris kalna ziemeļaustrumu pusē desmitiem gadu tika uzskatīts par vulkāna virsotni, bet dienvidaustrumu puses krāteris tagad ir augstāks, konstatēja Nacionālais ģeofizikas un vulkanoloģijas institūts (INGV) pēc satelītattēlu analīzes.

Zinātnieki izskatīja 13.jūlijā un 25.jūlijā uzņemtos attēlus un konstatēja, ka Etnas virsotne atrodas 3357 metrus virs jūras līmeņa, ar trīs metrus lielu kļūdas robežu.

Etna kopš februāra vidus vairākkārt izverda sakarsētu lavu un pelnus, un kopš tā laika ir reģistrēti 50 izvirdumi. Šī vulkāniskā aktivitāte ir radījusi nogulumiežus uz dienvidaustrumu krātera, palielinot tā augstumu. Krāteris ziemeļaustrumu pusē tikmēr ir kļuvis zemāks, tā malai gadu gaitā brūkot.

Ņemot vērā to, ka tiesa maija beigās ir pieņēmusi SIA Internet prasību pret Valsts ieņēmumu dienestu (VID), visām pret Internet vērstajām darbībām patlaban nav pamata, šodien žurnālistiem sacīja Internet jurists Māris Ruķers.

«Uzņēmums līdz šim ir sniedzis visu pieprasīto informāciju gan no VID, gan Valsts policijas, jo pieprasījumi bija individuāli, samērīgi un par konkrētām personām,» skaidroja Ruķers.

Viņš norādīja, ka patlaban ir runa par likuma Par nodokļiem un nodevām 15.panta 6.daļu, kas iebalsota budžeta likumos steidzamības kārtībā, tā netika saskaņota starp ministrijām.

«Internet nepiekrīt šādai situācijai, likuma norma nesaka, ka informācijas pieprasījums jāizpilda nekavējoties, pārsūdzēšana tiesā aptur šo lēmumu. Attiecīgi visas VID darbības patlaban nav pamatotas, jo patlaban Internet nav pienākuma izpildīt VID pieprasījumu,»

skaidroja Ruķers.

«SS.LV domēna vārds ir atslēgts,» savā Twitter kontā ziņo Latvijas Universitātes Matemātikas un informātikas institūta Tīkla risinājumu daļa (NIC).

Vienlaikus NIC norāda, ka, «pateicoties kešatmiņai, daudziem portāla apmeklētājiem vēl kādu laiku tas būs pieejams, izmantojot ss.lv».

«NIC.LV nav tiesīgs pieņemt lēmumu par VID [Valsts ieņēmumu dienests] pieprasījuma nepildīšanu, to nosaka likums par nodokļiem un nodevām 34.4.panta desmitā daļa,» teikts citā tvītā.

VID nolēma apturēt Latvijas lielākā sludinājumu portāla ss.lv darbību saistībā ar tā atteikšanos sniegt informāciju par nereģistrētiem auto tirgotājiem.

VID apturēja arī ar ss.lv īpašniekiem saistītā uzņēmuma SIA Internet saimniecisko darbību. Internet 1.augustā pieņemto VID lēmumu par Internet saimnieciskās darbības apturēšanu 3.augustā ir pārsūdzējusi VID ģenerāldirektorei Ilzei Cīrulei, ziņoja LETA.

Jaunākās tehnoloģijas, intelektuālais īpašums un tehniskā jaunrade ir nonākusi 21.gadsimta ekonomikas un biznesa vadības uzmanības centrā teju visur pasaulē. Zinātnieki un pētnieki, entuziasti un uzņēmēji ir būtiskākais stūrakmens, uz kā balstās pētījumi un jaunie izgudrojumi, kas palīdz sasniegt vēl nepieredzētas virsotnes tehnoloģiju pasaulē. Jaunākās tehnoloģijas tiek iepazīstinātas ar biznesa pasauli, kurā tiek pārdoti tādi produkti, kuru mērķis ir atvieglot ikdienas dzīvi ne tikai mūsu mājās, bet gandrīz jebkurā nozarē, un šajā procesā nozīmīga loma ir tehnoloģiju pārnesei.

Taujāts par tehnoloģiju pārnesi biznesa vidē un to nozīmi mūsdienās, Elektronikas un datorzinātņu institūta zinātniskais direktors un vadošais pētnieks, Dr.sc.comp. Modris Greitāns skaidro, ka pētniecība ir naudas pārvēršana zināšanās, t.sk. tiek radītas jaunas tehnoloģijas, kas parāda potenciālās iespējas, ko ar tām var izdarīt. No tā izriet, ka tehnoloģiju pārnese ir process, kurā šīs zināšanas, tehnoloģiju potenciālās iespējas tiek izmantotas jaunu produktu vai pakalpojumu radīšanā, līdz ar to faktiski radot pamatu zināšanu pārvēršanai naudā, kur bizness tiek balstīts uz jaunajiem produktiem un pakalpojumiem. Visstraujāk tehnoloģiju ienākšanas process notiek tieši elektronikas, informācijas tehnoloģiju, ka arī farmācijas, mašīnbūves, autobūves, medicīnas, u.c. nozarēs, kuras kalpo kā veiksmīgi tehnoloģu pārneses piemēri.

Nesen noslēdzies pirmā Latvijas starptautiskās attīstības sadarbības projekta Āfrikā sākuma posms. Tā laikā diasporas profesionāļu, zinātnieku un uzņēmēju kustības #esiLV un Rīgas Biznesa skolas (RBS) komanda Namībijā un Zambijā strādāja ar topošajām uzņēmējām, kā arī dalījās savā pieredzē ar vietējo institūciju pārstāvjiem par ilgtspējīgas un iekļaujošas ekonomikas un biznesa vides veidošanu.

Projekts “Viņa pārveido pasauli” (She Rebuilds the World) ir kustības #esiLV iniciēts un radīts, ar zināšanām un lektoriem to atbalsta Rīgas Biznesa skola, finansē Latvijas Republikas Ārlietu ministrija. Lielu atbalstu sniedza arī Āfrikas valstu partnerorganizācijas: vadības un finanšu konsultāciju kompānija “Business Financial Solutions” Vindhukā, Namībijā, un Zambijas Attīstības aģentūra Lusakā, Zambijā.

Projekta pamatmērķi ir trīs: pirmkārt, sniegt zināšanas un atbalstīt uzņēmējdarbības uzsākšanu jaunietēm Namībijā un Zambijā ar Rīgas Biznesa skolas speciāli izveidotu apmācības programmu. Otrkārt, dalīties pieredzē par pāreju no komandekonomikas uz brīvā tirgus principiem un ekonomikas diversifikāciju kā valsts tautsaimniecības izaugsmes pamatu. Lai uzņēmējs spētu realizēt savas ieceres, valsts pārvaldei ir jāveido tāda biznesa vide, kas katru uzņēmēju iespējo un atbalsta. Tādēļ #esiLV starptautiskie un diasporas eksperti paralēli uzņēmējdarbības nometnēm dalījās pieredzē ar Namībijas un Zambijas tirdzniecības ekspertiem un valsts pārvaldes pārstāvjiem par Latvijas pārmaiņu ceļu pēdējo trīsdesmit gadu laikā.

«Vēsturiski Latvija ir atkarīga no Krievijas energoresursu importa. Taču pēdējā laikā Latvija kopā ar pārējām Baltijas valstīm ir spērusi nozīmīgus soļus, lai stiprinātu enerģētisko drošību,» intervijā pauž ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro.

Tā kā Latviju kā jaunu valsti stiprāk ietekmē globālās ekonomiskās un politiskās svārstības, ciešas saiknes ar ekonomiskiem partneriem un stabili eksporta tirgi Latvijas attīstībā pilda īpaši svarīgas funkcijas. Kā jūs vērtējat pašreizējo Latvijas un tās lielāko ekonomisko partneru attiecību stāvokli? Kāda ir globālo politisko notikumu ietekme uz šīm attiecībām?

Globālās ekonomiskās un politiskās svārstības Latviju ietekmē tāpat kā jebkuru citu valsti, taču, atrodoties Eiropas Savienībā (ES) un eirozonā, kur arī ir Latvijas galvenie tirdzniecības partneri, mēs varam justies stabilāk nekā valstis, kuras tur neatrodas. Latvijas un tās partnervalstu attiecības kopumā ir vērtējamas pozitīvi. Tirdzniecības apgrozījumi ir stabili un augoši (turpina augt preču un pakalpojumu eksports, kas faktiskajās cenās 2018.gadā sasniedza 17,4 miljardus eiro. Tomēr pieauguma tempi palēninās). Neskatoties uz to, tomēr pastāv zināmi riski.