ASV prezidenta vēlēšanas uzskatāmi demonstrēja, ka mūsdienās viedokļa veidošana sociālajos tīklos ir laidusi dziļas saknes un arī guvusi panākumus
Šis fakts savukārt slēpj risku, ka plašās sabiedrības masās, gluži kā meža ugunsgrēks, strauji var izplatīties viedokļi, kas nerespektē cilvēciskās vērtības un kuru galvenā motivācija ir naida kurināšana. Jau kādu laiku globalizācija iet lieliem soļiem uz priekšu, kas ir labi. Viena no globalizācijas svarīgām sastāvdaļām ir digitalizācija, kas ļauj savienot visu ar visiem, un tomēr nule notikušās ASV prezidenta vēlēšanas raida arī sava veida SOS signālu. Proti, digitalizācija var ne tikai dot lielu pievienoto vērtību, tā var arī sašķelt valstu ekonomiku un sabiedrību kopumā, tajā skaitā apdraudot demokrātiju. Proti, ja vēlēšanu kampaņas troļļi un patstāvīgi darbojošās interneta programmas var izsūtīt miljoniem vēstījumu, tas var ietekmēt arī sabiedrības viedokli, ekstrēmā gadījumā pat ļaujot noticēt scenārijiem, kas patiesībā nemaz neeksistē. Šobrīd jau divarpus miljardi cilvēku pasaulē lieto sociālos medijus, pērnā gada laikā šim skaitlim pieaugot par divsimt miljoniem. Līdz 2020. gadam jau 50 miljardi iekārtu būs savstarpēji savienotas ar tā saucamo lietu internetu. Kādas gan var vēl būt šaubas, ka šīs izmaiņas ir nopietni ņemamas un neizbēgami ietekmēs gan pasaules ekonomiku, gan cilvēci kopumā?
Taču ne visi pasaules reģioni ir šīm pārmaiņām vienādā mērā gatavi – nevar salīdzināt ASV un Āzijas interneta pieejamības iespējas, un pat Eiropā uzņēmumu ienākumi no IT sektora ir krietni mazāki nekā ASV, tāpat arī start-up segments ir ievērojami vājāk attīstīts. Šīs lielās atšķirības digitalizācijas iespēju izmantošanā vēl vairāk palielina šķirtni starp bagātajiem un nabagajiem, proti, zināmai, lai arī salīdzinoši nelielai, sabiedrības daļai tā ļauj palielināt savu bagātību līdz prātam neaptveramiem apjomiem, kamēr pārējie cilvēki grimst arvien lielākā nabadzībā. Jau aplēsts, ka digitālo pārmaiņu rezultātā mainīsies pat 35% profesiju profils, uz tehnikas attīstības altāra ziedojot miljoniem darbavietu.
Protams, cilvēce ar tehnikas attīstības izaicinājumiem nesaskaras pirmo reizi, kas ļauj domāt, ka ar tiem, saprātīgi rīkojoties, ir iespējams tikt galā. Taču nedrīkst ignorēt ne ekonomiskos, ne politiskos, ne emocionālos riskus. Pierādījums tam, ka šie faktori līdz šim nav pienācīgi novērtēti, ir lielā sabiedrības viļņošanās visā pasaulē, ieskaitot dažādu populistu milzīgos politiskos panākumus, kā arī teju jau nekontrolējamo bēgļu pieplūdumu uz konkrētām pasaules vietām. Tāpēc šis ir pēdējais brīdis, lai gan politiķi, gan uzņēmēji palīdzētu pēc iespējas lielākai sabiedrības daļai gūt reālu labumu no digitalizācijas, ieguldot ilgtermiņa sabiedrības izglītošanā un tālākizglītībā. Mēs nedrīkstam būt par vecu un par lēnu digitālajai revolūcijai, taču ir aktīvi jānovērš digitalizācijas riski, vienlaikus stimulējot cilvēku inovāciju spēja.