Ir dzirdēta un vērtīga ir atziņa, ka valsts iedzīvotājs ekonomisko pieaugumu mēra nevis pēc sausiem makroekonomikas skaitļiem, bet taustāmu monētu šķindoņas maciņā.
Par laimi valsts tautsaimniecības attīstība ir nonākusi fāzē, kad šo taustāmo labklājību izjūt aizvien lielāks mūsu valsts iedzīvotāju skaits, turklāt vispārējā ekonomikas inerce liek domāt, ka arī tuvākajā nākotnē uzlabojumi varētu turpināties. Neraugoties uz to, ka pagājušā gada ceturtajā ceturksnī salīdzinājumā ar iepriekšējo triju mēnešu periodu nodarbināto iedzīvotāju skaits valstī ir samazinājies par pieticīgiem 5,8 tūkstošiem, nākotni nebūt nevajag zīmēt drūmās krāsās. Šāds samazinājums gada beigās ir likumsakarīgs un izskaidrojams ar tīri sezonāliem faktoriem, kuru ietekmē mazinās vajadzība pēc darba rokām lauksaimniecības un mazumtirdzniecības sektoros. Patiesībā pagājušā ceturtā ceturkšņa sniegums ir pat labāks saistībā ar vēlo ziemas iestāšanos, kas ļāva turpināt aktīvu darbību celtniecībā. Savukārt, apskatot nedaudz ilgāku laika nogriezni, ir redzams, ka nodarbināto iedzīvotāju skaits Latvijā turpina palielināties un saskaņā ar statistiķu aplēsēm pagājušā gada beigās sasniedza 900,2 tūkstošus, kas ir par 7,4 tūkstošiem vairāk nekā gadu iepriekš. Par situācijas uzlabošanos liecina arī mājsaimniecību apsekojumi, no kuriem skaidri un nepārprotami var apjaust, ka situācija uzlabojas ne tikai makroekonomisko skaitļu aprēķinos, bet arī iedzīvotāju makos ar tendenci darba ņēmēju struktūrā samazināties mazāk atalgoto strādājošo īpatsvaram un palielināties to iedzīvotāju skaitam, kuri sevi var pieskaitīt labāk atalgotajiem.
Statistikas skaitļi, kas samērā skaidri norāda uz to, ka darba samaksa Latvijā ir pārsniegusi trekno gadu līmeni, bieži vien izraisa neapmierinātu murdēšanu un virtuālu pērļu birumu interneta komentāros, lai gan paši šie dārgumu bārstītāji bieži vien komentē to, par ko viņiem nav īstas saprašanas, jo vidēji statistiskais algu pieaugums nav gluži tas pats, kas iedzīvotāju pirktspēja. Taču šā vai tā uzlabojumi pēdējo pāris gadu gaitā ir vērojami attiecībā uz abiem rādītājiem. Vidējā darba samaksa valstī pagājušā gada trešajā ceturksnī sasniedza 508 latus, kas ir par astoņiem latiem augstāks rādītājs nekā tika fiksēts 2008. gada ceturtajā ceturksnī, kad vidēji statistiskā darba samaksa bija sasniegusi savu trekno gadu maksimumu. Var piebilst, ka procentuālais darba ņēmēju skaits, kuru neto alga pārsniedz 1000 latu līmeni, procentuālā griezumā šobrīd ir teju divkārt augstāks nekā 2008. gada beigās.
Protams, pamatots būs uzskats, ka šajā laika periodā cenas augušas straujāk nekā algas. Taču patiesībā vidējās darba samaksas pieaugums no cenām minētājā laika periodā sevišķi daudz neatpaliek, un, vidējā strādājošā reālā pirktspēja šobrīd ir aptuveni par četriem pieciem procentiem mazāka nekā 2008. gada beigās. Tomēr ir diezgan ticams, ka augošā konkurence kvalificētāko darbinieku tirgū, kas diezgan nepārprotami gan valsts iestādēm, gan uzņēmējiem liks atvērt makus, šo starpību var sadeldēt līdz nullei. Šogad situācija darba tirgū nepārprotami ir darba ņēmēju pusē, turklāt tas attiecināms ne tikai uz kvalificēto darbaspēku, bet arī tiem, kuru prasmes līdz šim tika apmaksātas mazāk. Līdz ar to arī mazāk atalgoto darbinieku īpatsvars jau tuvākajā laikā varētu sarukt līdz trekno gadu virsotņu līmenim, un, ja ekonomiskā konjunktūra turpinās saglabāties labvēlīga, jau nākamajā gadā Latvija varētu atvērt lapu jaunu labklājības virsotņu sasniegšanai kopš valsts neatkarības atjaunošanas 1991. gadā.