Lieliski, ja premjere saprot, ka ekonomiskie panākumi ir atkarīgi no uzņēmējiem, taču par to būtu jāatceras arī ikdienā
Atklājot Eiropas inovatīvās uzņēmējdarbības konferenci – «Finanšu instrumenti izpētei, inovācijai un uzņēmējdarbībai», Latvijas Ministru prezidente Laimdota Straujuma norādījusi, ka panākumi ekonomiskajā jomā lielā mērā atkarīgi no tā, vai mazie un vidējie uzņēmumi spēs izmantot savu izaugsmes potenciālu. Premjerei var piekrist par simts procentiem – valsti tiešām uztur uzņēmēji ar saviem nodokļu maksājumiem. Jautājums ir, ko valsts dod uzņēmējiem, lai nodrošinātu to, ka ekonomika balstās uz stabiliem pamatiem. Te nu situācija nereti ir krasā pretrunā ar piefrizētām konferenču atklāšanas runām.
Biznesam tika solīta iedzīvotāju ienākuma nodokļa mazināšana arī nākamgad. Tagad vadošie politiķi principā jau oficiāli ir pateikuši, ka šo solījumu nepildīs. Tajā pašā laikā publiski bieži tiek sacīts, ka ir jāceļ valsts labklājība – un tiešām ir jāceļ, ņemot vērā, ka 25 neatkarības gadu laikā mēs joprojām neesam sasnieguši pat 65% no Rietumeiropas labklājības līmeņa. Tiek uzsvērts, ka jāpievēršas jaunu darbavietu radīšanai, bet kādi priekšnosacījumi no valsts puses tiek izpildīti, lai šīs darbavietas varētu rasties? Kas ir ar izglītību, reģionālo reformu? Tukšas runas un nebeidzami kašķi, katram cenšoties deķi vilkt uz savu pusi. Mums vajagot investorus, bet cik prognozējamu nodokļu politiku mēs varam viņiem piedāvāt? Šobrīd nav skaidrs pat tas, cik lieli nodokļi būs nākamgad, nerunājot par tuvāko piecgadi. Vispirms vairāk nekā divas reizes – līdz 10 miljoniem eiro – tiek pacelts investīciju slieksnis, no kura var saņemt uzņēmumu ienākuma nodokļa atlaidi, bet pēc tam notiek brīnīšanās, ka neviens nepiesakās. Tad varbūt slieksnis nav adekvāts? Holdingu režīms Latvijā tika ieviests un pēc tam tikpat ātri atcelts – ko investoriem par to domāt? ES fondi mums nebūs pieejami mūžīgi, to beigu termiņš ir skaidri zināms. Vai Latvija ir prezentējusi plānu, kā dzīvos un būvēs infrastruktūru bez šo fondu līdzekļiem? Vai investoriem jārēķinās ar to, ka bez ES fondu naudas infrastruktūra, piemēram, Latvijas ceļi nonāks vēl katastrofālākā stāvoklī, nekā ir šobrīd? Komercbankas Latvijā negrib kreditēt biznesu. Vai ir noskaidroti iemesli un apzinātas visas iespējas, lai situāciju mainītu? Tā vietā atrodas politiķi, kas publiski biedē ar mistisku hibrīdkaru vai«zaļo cilvēciņu» iebrukumu Latvijā, ne nieka neraizējoties par to, kādus signālus šādi teksti raida potenciāliem investoriem gan šeit, gan ārzemēs. Kāda vajadzība kādam ieguldīt naudu vietā, kuras iedzīvotājus biedē ar neprognozējamām sekām?
Šīs ir lietas, par ko premjeram un citām augstām amatpersonām primāri būtu jādomā, atceroties, ka ekonomikas panākumi un labklājība ir uzņēmēju rokās. Savukārt ilgtspējīgas un uzņēmējdarbībai draudzīgas vides radīšana vistiešākā veidā atrodas politiķu rokās.