40 miljoni eiro neatjaunos vēsturisko taisnīgumu, taču jautājumam par ebreju īpašumu restitūciju tiktu pielikts punkts, vērtējot partiju apvienības «Attīstībai/Par!» (AP) priekšlikumu par restitūciju Latvijas ebreju kopienai saistībā ar holokausta un komunistiskā totalitārā režīma laikā nelikumīgi atsavināto nekustamo īpašumu, intervijā sacīja ASV īpašais sūtnis holokausta jautājumos Tomass Jazdgerdi.

Jazgerdi ieskatā AP iesniegtais likumprojekts ir labs, turklāt tas ir domāts, kā simbolisks žests, kas palīdzēs atjaunot ebreju kopienas dzīvi Latvijā.

Īpašais sūtnis nepiekrīt tam, ka šāda iniciatīva spēj atjaunot vēsturisko taisnīgumu. «Tam nav šāda mērķa,» piebilda Jazdgerdi, uzsverot, ka nekāds naudas apjoms nevienu neatgriezīs atpakaļ. Tomēr, viņaprāt, šāda likumprojekta apstiprināšana palīdzētu vienoties par sarežģīto Latvijas vēstures posmu.

AP priekšlikumu Jazdgerdi vērtē kā visaptverošu, norādot, ka iepriekšējais lēmums, kad ebreju kopienai Latvijā atdoti vairāki nekustamie īpašumi, bija labs, taču fragmentēts solis. Visaptveroša pieeja, viņaprāt, ļaus aizvērt šo vēstures nodaļu, tai pieliekot punktu.

Ideja par transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa transformāciju, to ietverot kā papildu akcīzes nodokli degvielai, lai tādējādi nodrošinātu situāciju, ka tas, kas daudz brauc ar auto, tas arī vairāk maksā, nav dzīvotspējīga, jo tā rezultātā degvielas cena pieaugtu par 8 centiem litrā.

Tāds ir secinājums Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas Nodokļu politikas apakškomisijas sēdes diskusijām par iespējām reformēt transportlīdzekļu ekspluatācijas nodokli.

Saeimas deputāte Ilze Indriksone atgādināja, ka sabiedrībā jau vairākus gadus virmo jautājums par iespēju transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokli iekļaut degvielas cenā, jo ir ļoti atšķirīgas auto lietošanas pakāpes un daudzums, tajā paša laikā transportlīdzekļu ekspluatācijas nodoklis visiem ir vienāds (atbilstoši CO2 izmešu apmēriem).

«Tad ir jautājums, vai maksā par to CO2, ko rada automašīnas lietošana, vai par to CO2, ko rada, lai saražotu šo auto?» retoriski jautāja I. Indriksone. Viņasprāt, iekļaujot transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokli degvielas cenā, varētu neapgrūtināt laukos dzīvojošu pensionāru, kurš dažas reizes mēnesī dodas uz novada centru pie ārsta vai nokārtot kādas citas sev svarīgas lietas, bet maksā tādu pašu transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokli, kādu tas, kurš ik dienu brauc ar auto, un vienlaicīgi nodrošināt taisnīgumu.

Pasaulē runā par jauno fenomenu darba tirgū – “mūžīgo darbaspēka trūkumu” (Forever Labor Shortage), kas ir tieši saistīts ar demogrāfiju.

Kopš 2. pasaules kara, kad tika piedzīvots demogrāfiskais sprādziens jeb augsta dzimstība (darbspējīgo iedzīvotāju skaits pagājušā gadsimta sešdesmitajos gados pieauga par 17%, bet nākamajā desmitgadē – vēl par 19%), uzņēmumi ir bijuši priviliģētā stāvoklī, ilgstoši baudot darbaspēka pārpilnību.

Šobrīd šie darbinieki ir devušies vai dodas pensijā, savukārt dzimstība samazinās un darbaspēka trūkums, ar kuru saskaras lielā daļā valstu, visticamāk, tāds saglabāsies un, iespējams, vēl pasliktināsies, veidojot to, ko var saukt par “mūžīgo darbaspēka trūkumu”. Līdzīgas tendences ir novērojamas arī Latvijā, tāpēc aktuāls ir jautājums – kā uzņēmumiem to risināt?

Grūtības piekļūt finansējumam ir viena no galvenajām problēmām, kas neļauj Eiropas Savienības (ES) uzņēmumiem paplašināt savu darbību, ceturtdien eirokomisāru amata kandidātu iztaujāšanā Eiropas Parlamentā (EP) uzsvēra Eiropas Komisijas (EK) priekšsēdētājas izpildvietnieks Valdis Dombrovskis (JV), kurš izvirzīts ekonomikas un produktivitātes komisāra amatam.

Viņš akcentēja, ka ES saskaras ar monumentāliem izaicinājumiem, ar kādiem tā nav saskārusies bloka pastāvēšanas vēsturē. Dombrovskis norādīja, ka kontinentā ir atgriezties karš - Krievijas brutālā un nelikumīgā agresija pret Ukrainu apdraud tās brīvību un pastāvēšanu, kā arī visu Eiropas drošības arhitektūru. Viņaprāt, tas liecina par lielākām ģeopolitiskām pārmaiņām, kas maina pasauli, kādu mēs to pazīstam.

ES ekonomikas un produktivitātes komisāra amata kandidāts klāstīja, ka šīs pārmaiņas apdraud starptautisko, uz noteikumiem balstīto kārtību. Turklāt ES saskaras ar daudzām citām nopietnām problēmām. Tās esot klimata pārmaiņas, pieaugošā globālā konkurence par kritiskajām tehnoloģijām.

Eiropas Parlamenta deputāta Krišjāņa Kariņa veidotā valdība pārņem stafeti no Māra Kučinska Ministru kabineta, bet problēmjautājumu loks no tā nemainīsies.

Tā DB aptaujātie uzņēmēji vērtē vakar Saeimas vairākuma (61 balss no 100) atbalstu guvušās valdības turpmāko darbību. Krišjānis Kariņš pārstāv 13. Saeimā vismazāko frakciju — tikai astoņas vietas, taču viņam izdevās sastādīt valdību atšķirībā no divreiz vairāk mandātu parlamentā guvušajām JKP un KP LV, kuru līderus Jāni Bordānu un Aldi Gobzemu Valsts prezidents bija nominējis valdības vadītāja amatam, taču viņiem tas izdevās.

Pēc vairāku aptaujāto domām, šajā jautājumā lielu lomu nospēlējusi K. Kariņa ilggadējā darba pieredze Eiropas Parlamentā, kaut arī šis faktors tika minēts kā trūkums, lai spētu saprast Latvijā notiekošo. Esot liela atšķirība starp to, par kādiem jautājumiem diskutē Strasbūrā un par kādiem – Rīgā. K. Kariņu ar apstiprināšanu Ministru prezidenta amatā apsveica arī Eiropas Tautas partijas (ETP) grupas (ietilpa arī K. Kariņš) vadītājs Manfreds Vēbers. Viņaprāt, ir labi, ka pēc sarežģītām sarunām politisko partiju koalīcijai ir izdevies izveidot jaunu valdību šajos sarežģītajos laikos, un ETP grupa būs gatava vienmēr palīdzēt, kad Latvijai šāda palīdzība būs nepieciešama.

Finanšu ministrija (FM) un Pasaules Banka ceturtdien, 28. janvārī parakstīja līgumu par Latvijas nodokļu politikas izvērtējumu, kura mērķis ir pārskatīt Latvijas pašreizējo nodokļu sistēmu no efektivitātes, konkurētspējas, ieņēmumu mobilizēšanas un taisnīguma viedokļa, informē FM.

«Mums ir izveidojusies stabila un ilgstoša sadarbība ar Latvijas valdību, un mēs ceram sadarboties ar kolēģiem, lai uzlabotu pašreizējās nodokļu sistēmas efektivitāti un taisnīgumu,» pauž Marina Wes, Pasaules Bankas reģionālā vadītāja Polijā un Baltijas valstīs. «Mēs ceram, ka mūsu analīzes konstatējumi un piedāvātie politikas risinājumi palīdzēs Latvijas valdībai izstrādāt nodokļu stratēģiju, kas ļaus valstij attīstīties un nodrošināt vispārēju labklājību.»

«Finanšu ministrijā šobrīd ir uzsākts darbs pie jauno nodokļu politikas pamatnostādņu 2017. – 2020. gadam izstrādes. Lai šo darbu paveiktu pēc iespējas kvalitatīvāk, ir nepieciešams objektīvs un pamatīgs esošās nodokļu sistēmas izvērtējums. Pozitīvi vērtējams tas, ka Pasaules Bankai ir pieredze sadarbības projektos Latvijā, līdz ar to mūsu valsts situācija ekspertiem jau ir pazīstama. Tas sniegs pamatu kvalitatīvākam pētījumam, kura rezultātus ieviest praksē, lai mūsu valsts tiektos uz vēl straujāku izaugsmi,» norāda finanšu ministrs Jānis Reirs.

Mūsdienās spēcīga tautsaimniecības attīstība nav iedomājama bez finanšu sektora līdzdalības. Lai tautsaimniecība varētu sekmīgi attīstīties, uzņēmumiem, jo īpaši maziem un vidējiem (MVU), nepieciešamas ārējais finansējums. Lai gan pieejami dažādi alternatīvi finansējuma avoti, Latvijā ierastākā uzņēmumu finansējuma forma ir banku kredīti, norāda Latvijas Bankas ekonomiste Vija Mičūne.

Latvijā uzņēmumu kreditēšana pēdējo gadu laikā pakāpeniski atkopjas, taču vienmēr var vēlēties ko labāku. Tajā pašā laikā vairākās eiro zonas valstīs uzņēmumu kredītu procentu likmes ir zemākas un kredītu atlikuma pieaugums straujāks. Kas nosaka Latvijas uzņēmumu kreditēšana attīstības tendences?

Vairāki avoti sniedz atbildi uz jautājumiem par uzņēmumu kredītu pieprasījumu un piedāvājumu, kā arī tos iespaidojošiem faktoriem. Viens no šādiem avotiem ir eiro zonas banku kreditēšanas aptauja, kurā sniegts banku viedoklis par dažādiem kredītu veidiem, tostarp aizdevumiem uzņēmumiem. Eiro zonas bankas jau kopš 2003. gada katru ceturksni novērtē uzņēmumu kredītu piedāvājuma un pieprasījuma pārmaiņu virzienu un relatīvo lielumu, kā arī šīs pārmaiņas ietekmējošus faktorus [1]. Raksturojot kredītu standartus, kā arī piedāvājumu, bankas sniedz viedokli arī par kredītiem MVU.

65% Rīgas dzīvokļu īpašnieku daudzdzīvokļu namos nav noslēguši privatizācijas procesu, proti, nav pārņēmuši no pašvaldības rūpes par māju kopumā. Sekas – tiek likti ielāpi bojājumu vietās, bet ilgtspējīgas īpašuma apsaimniekošanas pārsvarā gadījumu nav.

Par problēmām, kas no tā izriet, un risinājumiem iecerēts diskutēt konferencē Mājoklis 2023, kas jau 1. un 2. jūnijā notiks ATTA Centre Krasta ielā Rīgā. Par to Dienas Biznesa intervija ar Latvijas Dzīvokļu īpašnieku biedrību asociācijas Mājoklis Rīgas nodaļas vadītāju Ingāru Daibi.

Kādas ir galvenās problēmas, ar ko saskaras cilvēki saistībā ar daudzdzīvokļu mājokļu apsaimniekošanu?

Viena no galvenajām problēmām šobrīd ir nespēja pieņemt lēmumus jautājumos, kas skar daudzdzīvokļu māju apsaimniekošanu. Proti, dzīvokļu īpašnieki nespēj sanākt kopā, lai vienotos par mājas uzturēšanai būtiskiem jautājumiem. Un, ja arī sanāk kopā, tad tajā brīdī, kad nonāk līdz lēmuma pieņemšanai, nespēj vienoties ne par to, kurš darīs, ne - kā darīs. Vērojams, ka cilvēkiem ir diezgan liela vienaldzība par to, kas ir ārpus viņu dzīvokļa.

Rīgas domes Satiksmes departaments veiks brūkošo Vanšu tilta kāpņu pilnīgu pārbūvi, kas varētu izmaksāt aptuveni 100 000 eiro, šodien nolēma Rīgas domes Satiksmes un transporta lietu komiteja.

Pašvaldība lēš, ka kāpņu pārbūves projektēšana varētu aizņemt četrus līdz sešus mēnešus, bet pati pārbūve - trīs līdz četrus mēnešus. Pēc Satiksmes departamenta direktora pienākumu izpildītājs Emīla Jakrina teiktā, kāpņu pārbūves projekta izstrāde varētu izmaksāt aptuveni 10 000 eiro, bet pati pārbūve - aptuveni 100 000 eiro. Precīzas projekta izmaksas būs skaidras tikai pēc būvprojekta izstrādes.

Jakrins deputātiem pastāstīja, ka, balstoties uz SIA Inženierbūve steidzamības kārtā veikto ekspertīzi par tilta kāpņu tehnisko stāvokli, departaments situācijas risināšanai saredz trīs iespējamos variantus - remontēt kāpnes ierasto uzturēšanas darbu laikā, veikt pilnīgu kāpņu pārbūvi, izstrādājot atsevišķu būvprojektu, vai arī veikt kāpņu pārbūvi kopā ar visa Vanšu tilta rekonstrukciju, kas tiek plānota nākamgad.

Pieņemot šos grozījumus Publisko iepirkumu likumā, kopumā ir risks, ka sašaurināsies konkurence, pasūtītājam būs jāiegulda daudz lielāks darbs iepirkumu sagatavošanā, būs vairāk strīdu, turklāt valstij un pašvaldībām pastāv zaudējumu risks.

Tā par jauno regulējumu publisko iepirkumu jomā intervijā laikrakstam Diena saka zvērināta advokāte, advokātu biroju apvienības COBALT partnere Sandija Novicka.

Saeimā izskatāmie grozījumi Publisko iepirkumu likumā ir izraisījuši nopietnas uzņēmēju, pašvaldību, valsts iestāžu bažas par būtisku spēles noteikumu maiņu publiskajos iepirkumos. Grozījumu izstrādātāji – Finanšu ministrija (FM) un Iepirkumu uzraudzības birojs (IUB) – gan pauž, ka to mērķis esot "konkurences un uzņēmējdarbības vides uzlabošana". Kāds ir jūsu skatījums?

Domāju, ka ir dažas būtiskas aktuālas lietas, kas izraisījušas publisku diskusiju, ka, iespējams, esošais regulējums nav gana labs. Pirmkārt jau tā sauktais būvnieku kartelis, kur nopietnas aizdomas par nelikumīgu vienošanos pastāvēja jau labu laiku pirms Konkurences padomes (KP) lēmuma. Tagad, kā zināms, šajā lietā notiek tiesvedības, kas varētu turpināties divus trīs gadus. Pie esošā regulējuma šis KP lēmums un sekojošās tiesvedības neliedz šiem būvniekiem piedalīties jaunos iepirkumos. Tas rada jautājumu – vai tas ir pareizi? Protams, ja mēs pajautātu cilvēkiem uz ielas, viņi visdrīzāk teiktu – nē, tas ir nepieļaujami! No otras puses – vai ieviešot regulējumu, kas liegtu šiem uzņēmumiem piedalīties iepirkumos, mēs kā sabiedrība un nodokļu maksātāji tiešām iegūtu? Mēs it kā iegūtu godīgu konkurenci, taču vienlaikus konkurence samazinātos. Latvijā ir mazs tirgus, un jau tā bieži ir situācijas, kad piedāvājums dalībai iepirkumos ir ierobežots. Ja mēs lielu daļu uzņēmumu būvniecības nozarē izslēgsim par pagātnes grēkiem, vai mēs kā sabiedrība kopumā iegūsim?

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras direktors, šaha spēles entuziasts Andris Ozols stāsta par šaha popularitāti Latvijā, spēlē iegūstamajām iemaņām un to, vai šahistiem un uzņēmējiem ir kas kopīgs?

Velkot paralēles starp šahu un uzņēmējdarbību

Gan šahā, gan uzņēmējdarbībā jāspēj pārredzēt laukumu – panākumi uzņēmējdarbībā lielā mērā ir saistīti ar spilgtu ideju un spēju neiekrist kādās no neskaitāmām lamatām, ko izliek dzīve. Starp dzīvi un jebkuru stratēģisku spēli – šahu, bridžu vai monopolu – var vilkt abstraktas paralēles. Stratēģiskās spēles iemāca lietu kopsakara stratēģisku aplūkošanu, un tas palīdz uzņēmējdarbībā. Tie uzņēmēji, kuri ikdienā cīnās ar neatliekamām un acīmredzamām lietām, bieži vien neaizdomājas par ne tik steidzamām, bet stratēģiski ne mazāk svarīgām lietām, kas ir nepieciešamas veiksmīgam biznesam. Velkot paralēles starp stratēģisku spēli un dzīvi, uzņēmējs tikai iegūst, jo tas mudina uzdot sev tādus jautājumus, par kuriem ikdienas darba steigā aizmirstam.

«Esmu vietējais cilvēks, nevis ārzemnieks, kurš atbraucis uz šejieni, tikai lai nopelnītu un aizvestu peļņu uz savu dzimto zemi

Te dzīvoju un strādāju, lai šeit arī ieguldītu savu nopelnīto, » tā intervijā Dienas Biznesam atzīst Aleksandrs Oskins, AS WESS padomes priekšsēdētājs, kurš auto tirdzniecības biznesā aizvadījis 25 gadus.

Fragments no intervijas:

Ar abreviatūru WESS nosaukumā ir vairāki uzņēmumi. Kuri no tiem tad ir galvenie biznesa stūrakmeņi?

Šodien lielākā un pazīstamākā kompānija ir AS WESS, kā trade name jeb tirdzniecības marka ir WESS motors, kas ir Toyota un Lexus bizness – kā jaunu, tā lietotu auto pārdošana, apkope un remonts. Vēl ir uzņēmums WESS Select, kas septiņus gadus bija BMW dīleris un tagad ir autorizētais BMW automašīnu servisa dīleris. Uzņēmums WESS Financial Services nodrošina līzinga un apdrošināšanas pakalpojumus – tā ir spēcīga brokeru kompānija, kas sadarbojas ar visiem apdrošinātājiem un līzinga sniedzējiem, piedāvājot klientiem pilnu izvēli. Vēl ir WESS Capitals u.c. uzņēmumi, kas vairāk saistīti ar nekustamajiem īpašumiem, ko izmatojam. Kopā mums ir četri autocentri – divi Toyota, viens BMW un viens Lexus.

Sabiedriskajā transportā banku karšu izmantošanu vēl aizvien neparedz, pirmdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Ilgstoši muļļātais jautājums par bezskaidras naudas norēķinu ieviešanu sabiedriskajā transportā visā Latvijā kārtējo reizi atdūries pret iesaistīto pušu dažādo izpratni un interesēm. Satiksmes ministrijas (SM) SIA Autotransporta direkcija (ATD) vēl decembrī sagatavotais informatīvais ziņojums, kurā tiek piedāvāti jautājuma risinājumi, līdz valdības sēdei kā netiek, tā netiek, bet ministriju pārstāvju tikšanās pie vienota kopsaucēja tā arī nav novedusi. DB jau rakstījis, ka gadiem ar dažādu intensitāti ilgušajās diskusijās SM/ATD pārstāvji norādījuši uz dažādām privātām interesēm, kas neesot racionālas, no valsts viedokļa raugoties. Proti, vispirms tika piesaukta SEB banka saistībā ar Jelgavnieka karti, ko gribot ieviest visā valstī. Vēlāk sliktā zēna lomu piedēvēja Norvik Bankai, kura gribot atņemt skandināvu bankām klientus. Tobrīd tā vienīgā bija gatava piedāvāt bezkontakta kartes, līdz ar ko pelnītu no transakcijām, kas tiktu veiktas, atvieglojumu saņēmējiem norēķinoties par braukšanu. Tāpat aizvien tiek piesauktas bijušās premjeres Laimdotas Straujumas ārštata padomnieka Normunda Berga intereses, kura uzņēmums saistīts ar attiecīgo IT sistēmu izstrādi norēķinu veikšanai. Savukārt otra puse pārmeta SM/ATD nevēlēšanos izskaust krāpniecību ar t.s. nulles biļetēm, kas nodarot valstij miljonos mērāmus zaudējumus.

Latvijas Kokrūpniecības federācijas izpilddirektors Kristaps Klauss atsaucis savu kandidatūru uz Valsts ieņēmumu dienesta (VID) vadītāja amatu.

Klauss sacīja, ka kandidatūru atsaucis, jo savu turpmāko darbību redz mežu nozarē. Vaicāts, kāpēc sākotnēji pieteicies, viņš norādīja, ka tā bija sociāli atbildīga rīcība, kas deva viņam iespēju atbildīgajai komisijai izklāstīt savu redzējumu par VID turpmāko darbību.

Kokrūpniecības federācijas izpilddirektors iepriekš izteicies, ka pieteicies konkursā, jo jūtot lepnumu par savu valsti. Viņš pauda, ka apzinoties, ka citi kandidāti būšot par viņu spēcīgāki.

LTV raidījums Panorāma iepriekš vēstīja, ka VID ģenerāldirektora konkursa trešajai kārtai izvirzīti Andris Ņikitins, Kaspars Rumba, Ilze Cīrule un Klauss.

Lehman Brothers haoss daudziem, domājams, vēl nav aizmirsies; ar laiku gan zūd pat visdziļāko traumu ietekme

Pirms 10 gadiem tieši septembra vidū viena no globāli ietekmīgākajām pasaules investīciju bankām Lehman Brothers paziņoja par savu bankrotu, un šis notikums pilnā mērā iegrieza globālo finanšu krīzi. Apritot šādai apaļai jubilejai, pašlaik ir aktuāli dažnedažādi spriedumi par to, kas varētu izraisīt nākamo krīzi vai vismaz recesiju. Tiek tradicionāli spriests arī par finanšu aktīvu cenu līmeni, kur, piemēram, ASV akcijas pēc ne pārāk veiksmīgās gada pirmās puses nupat atkal «aizdzīvojušās » līdz jaunam vēsturiskajam maksimumam.

Vienkāršotais pieņēmums ir, ka iepriekšējo finanšu krīzi radīja vairāku apstākļu kopums, kur pamatā mājsaimniecības bija sapirkušās tādus mājokļus, kurus tās nevarēja atļauties, un bankas bija attiecīgi izsniegušas aizdevumus, kuri kļūdaini tika uzskatīti par nosacīti drošiem. Turklāt tad tie tika sapakoti kopā, lai pēc tam, balstoties uz to «neapgāžamo drošību», varētu pārdot veselu kaudzi ar tiem saistītu atvasinātu finanšu instrumentu. Atslābuši bija arī regulatori un valdības, kas, šķiet, uzskatīja, ka lielas ekonomikas depresijas piederas vien pagātnei. Ja skatījās pēc likmēm, tad aizdot Grieķijai likās aptuveni tikpat droši kā Vācijai.

Bez pareizā izpildījuma un šķirošanas no kārtējā ēnu ekonomikas apkarošanas pasākuma var sanākt vien čiks

Karstajās diskusijās par iecerētajām nodokļu izmaiņām nākamā gada budžetā gandrīz nemanīti ir garām paslīdējis vēl kāds fakts. Proti, valdībā ir izskatīta iespēja par informācijas apmaiņas procesa uzlabošanu starp bankām un Valsts ieņēmumu dienestu (VID). Tas nozīmē to – ja attiecīgās izmaiņas normatīvajos aktos tiks veiktas, tad kredītiestādēm un maksājumu pakalpojumu sniedzējiem no nākamā gada 1. aprīļa būs jāinformē VID par aizdomīgiem darījumiem nodokļu jomā.

Pagaidām nav īstas skaidrības, kāds būs tas slieksnis, no kura privātpersonas kontā ieskaitītā summa būs «aizdomīgs darījums»: arī pašlaik kredītiestādēm ir jāsniedz informācija Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienestam. Taču šobrīd VID aktivitātes bremzējot tas, ka informācijas saņemšana no kredītiestādēm notiek tikai pēc konkrēta pieprasījuma.

Kopsolī Siguldā šogad izveidotas divas kopstrādes telpas. Zaļās villas kvartāla biznesa centrā, kas aktīvi attīstās, divus mēnešus darbojas Zaļās villas kvartāla Coworking, savukārt Siguldas jaunās pils teritorijā kopš janvāra durvis vērusi Coworking Sigulda.

Zaļās villas kvartāla saimnieks Andris Strapcāns smejas, ka divu kopstrādes telpu izveidošana gandrīz vienlaicīgi var būt gan nejaušība, gan likumsakarība.

Eksperimentu laiks

Ideja par biznesa centra un kopstrādes telpu izveidi Zaļās villas kvartālā tapa, jau veidojot kvartāla koncepciju. Lai gan Zaļās villas kvartāla Coworking strādā tikai divus mēnešus, jau ir pirmie strādātāji,kas šeit strādā pastāvīgi, un ir tādi, kas darbojas dažas dienas nedēļā. Kopstrādes telpā darbojas arī Zaļās villas kvartāla birojs. Kopumā šeit var nodrošināt līdz 16 darba vietām, bez darbagalda un biroja tehnikas pieejamības sniedzot arī tādas priekšrocības kā darbavietu pilsētas centrā, bezmaksas autostāvvietu,velonovietnes, 24 stundu piekļuvi pastāvīgajiem klientiem, iespēju piešķirt juridisko adresi. Strādātāju ērtībai ir pieejama chill zona ar labiekārtotu virtuvi, kvalitatīva kafija par pašizmaksu, bezmaksas semināri un pasākumi. Mēneša maksa ir 130 eiro, dienas maksa – 10 eiro, siguldiešiem – astoņi. «Siguldieši izrāda interesi, taču daudziem tas nozīmē pieņemt lēmumu atteikties no līdzšinējiem braucieniem uz Rīgu, tādēļ cilvēki nāk un eksperimentē. Darbu šeit pārbauda arī tie, kas parasti strādā no mājām vai kafejnīcām. Mainīt ierasto kārtību nemaz nav tik viegli,» novērojis Andris.

Lielbritānijas Augstākā tiesa otrdien par nelikumīgu atzinusi premjerministra Borisa Džonsona lēmumu apturēt parlamenta darbu.

Tiesai nolēma, ka Džonsons, apturot parlamenta darbu piecas nedēļas pirms 31.oktobrī paredzētās izstāšanās no Eiropas Savienības (ES), rīkojies nelikumīgi.

Tiesa nolēma, ka lēmums par parlamenta darba apturēšanu nav spēkā un tagad parlamentam jāizlemj, kādu soli spert tālāk, un tas var sanākt uz sēdi jebkurā laikā.

«Par tālāku rīcību jālemj parlamentam, it īpaši spīkeram un Lordu palātas spīkeram. Ja vien nav kādas parlamenta normas, par kuru mums nav zināms, viņi var spert tūlītējus soļus, lai katra palāta var sanākt uz sēdi,» teikts spriedumā.

Parlamenta apakšpalātas spīkers Džons Berkovs apsveica tiesas lēmumu un paziņoja, ka Pārstāvju palātai bez kavēšanās jāpulcējas un viņš steidzami konsultēsies ar partiju līderiem.

Pēdējos divus gadus SIA Maxima Latvija galvenokārt ir cīnījusies ar Zolitūdes traģēdijas sekām. Ir pienācis laiks fokusēties uz biznesa attīstību, kas uzticēta bijušajam putnu fabriku vadītājam Andrim Vilcmeieram

Andris Vilcmeiers mazumtirdzniecības biznesā nav iesācējs, viņa pakļautībā vairākus gadus bija a/s Putnu fabrika Ķekava veikalu tīkls. Lai arī runāt par konkrētiem biznesa plāniem jaunais Maxima vadītājs šobrīd atturas, viņš izrāda uzņēmuma loģistikas saimniecību un pauž gatavību jaunas veikalu ķēdes ienākšanai Latvijā.

Pirms gada, tiekoties Ķekavas putnu fabrikā, jūs aizrautīgi stāstījāt par plāniem sākt produkcijas eksportu uz Ķīnu. Vai jūsu kļūšana par SIA Maxima Latvija šefu nozīmē, ka ķīnieši nesaņems kāroto delikatesi – vistu ķepiņas?

(Smejas.) Ķekavas putnu fabrikā palika spēcīga komanda, plāni nav mainījušies. Šobrīd notiek sarežģītākais – administratīvais process, proti, tiek kārtotas visas nepieciešamās formalitātes ar Ķīnas pārtikas un veterināro dienestu, lai varētu sākt produkcijas eksportu.

Pirms ēdināšanas bizness uzsāk savu darbīgāko sezonu, restorānu un bāru aprīkojuma tirgotājs, riekstu un žāvēto augļu importētājs SIA "Gemoss" vēlas ieviest jaunu tradīciju – sanākt kopā un apmainīties ar lietām, kas pelnījušas otro iespēju, informē uzņēmums.

Šā gada 13. jūnijā "Gemoss" teritorijā Rīgā, Mūkusalas ielā notiks andele, kur kulinārijas entuziasti, pavāri un konditori ir aicināti andelēties, mainīties un tirgoties ar virtuves piederumiem.

"Ideja par andeli radās, kad mēs paši iztīrījām mācību virtuves noliktavu un atradām virtuves un konditorejas inventāru, kas lietots tikai vienu reizi mūsu organizētajās meistarklasēs un semināros. Ko ar to visu iesākt? Kādam tas viss taču būtu ļoti noderīgs! Nolēmām neizmest lietas, bet dot tām jaunu vērtību.

Sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumi sāk akciju #KatluRevolūcija 

Lai pirms vēlēšanām politiķiem atgādinātu par visiem neizpildītajiem solījumiem ārstiem, ...

Turklāt tieši tagad, kad esam izgājuši cauri jaunai krīzes pieredzei, piedzīvojuši vilšanos, kad nozare no valsts saņēma atteikumu par PVN samazināšanu, ir kaut kas jādara, lai vēl vairāk saliedētos un viens otru atbalstītu. Tāpēc nolēmām attīstīt ideju un aicināt visus sanākt kopā un mainīties, tirgoties, iedvesmot – tāds ir šīs andeles mērķis," stāsta "Gemoss" vadītāja Ieva Treija.

Uzņēmums aicina pievienoties andelei, ja restorānā, kafejnīcā, konditorejā vai bārā ir neizmantoti piederumi, piemēram, trauki, virtuves piederumi, katli, formas, kas kādam citam būtu noderīgi. Tirgoties varēs jebkura juridiska persona, bet apmeklēt andeli varēs jebkurš kulinārijas entuziasts. Dalība pasākumā ir bezmaksas.

Mūsdienu globalizētā un arvien lielākā mērā uz interneta tehnoloģijām bāzētā pasaule uzņēmumiem nepārprotami sniedz daudz iespēju. Dažādi procesi un cilvēki kā tādi šādā pasaulē var būt daudz sasniedzamāki no gandrīz jebkura planētas stūra.

Šajā pašā laikā notiekošais sev līdzi nes nozīmīgus jaunus riskus. Būtībā daži tehnoloģiju grandi gandrīz pilnībā kontrolē mūsdienu interneta vidi. Tas arī nozīmē, ka, gribot to vai negribot, apzinoties to vai neapzinoties, daudzi ir, iespējams, jau pārmērīgi kļuvuši atkarīgi no dažiem lielajiem šīs jomas līderiem. Attiecīgi no to labvēlības vai kaut vai vienkāršas nerīkošanās var būt atkarīga veselu uzņēmumu dzīve. Nav arī tā, ka šai atkarībai īsti būtu kāda daudzmaz reāla jēdzīga alternatīva. Faktiski mūsdienu pasaulē ir vien daži tehnoloģiju un interneta durvju sargi, kuru darbības tad attiecīgi arī nosaka to, kas vispār notiek šajā vidē. Tam tādējādi ir liela ietekme arī uz veselu kaudzi cilvēku un citu uzņēmumu dzīvi un informācijas telpu kā tādu.

Uzņēmumiem, valsts iestādēm un institūcijām ir svarīgi nodrošināt nemainīgi noturīgu darbību pret kiberdraudiem un uzbrukumiem - mazinot kritiskās infrastruktūras kiberdrošības radītos riskus un rūpējoties par kritisko datu privātumu.

Dati ir vērtība, kas var dot jaunas iespējas un arī riskus

Dati, jaunā globālās ekonomikas valūta, lielākajai daļai uzņēmumu ir kļuvuši par visvērtīgāko aktīvu. Pieaugošā iespēja gūt peļņu no datu ieguves, mudina uzņēmumus meklēt un radīt arvien jaunus veidus, kā šīs iespējas izmantot savā labā. Tas ir veicinājis ievērojamu kopējo datu pieaugumu. Iespējas gūt labumu no šiem datiem un palielināt biznesa vērtību ir šķietami bezgalīgas.

Diemžēl, dati ir kļuvuši arī par mērķi. Plaši ieviestās e-komercijas sistēmas, attālinātā darba apjoma pieaugums un kopējā cilvēku ikdienas dzīves digitalizācija, nodrošina vislielāko IT uzbrukumu mērķauditoriju vēsturē. Regulāri tiek veikti noziedzīgi nodarījumi uzņēmumiem ar mērķi gūt finansiālu labumu, vai tiem radīt citādus zaudējumus.

Kopīga fiskālās disciplīnas ietvara veidošana ir ļoti daudzšķautņains jautājums gan Latvijā, gan Eiropas Savienībā (ES). No vienas puses, tā ir politiskā saspēle, kur arī Latvijai jāpieliek pūliņi, lai mūsu balsi Eiropā sadzirdētu un izveidotu mehānismu, kas nodrošina atbildīgu dalībvalstu budžeta politiku.

No otras puses, protams, fiskālās disciplīnas īstenošanu, pirmkārt, jāsāk savās mājās ar pavisam praktisku mērķi – pieejamā naudas apjoma saprātīga tērēšana, lai apmierinātu pēc iespējas vairāk vajadzību un dzīvotu labāk. Šajā rakstā pievērsīšos fiskālās disciplīnas padomes lomai un iespējām uzlabot fiskālo disciplīnu Latvijā un apskatīšu Eiropas Savienības fiskālās padomes līdzšinējo veidošanas gaitu.

Sabiedrībai no publiski pieejamās informācijas, kas mēdz būt arī virspusēja un politiski motivēta, ne vienmēr ir viegli saprast, vai īstenotā budžeta politika patiesi ved uz lielāku labklājību. Turklāt pat politikas īstenotājiem arvien grūtāk ir saprast, vai nosacījumi tiešām tiek izpildīti un cik objektīvi ir Eiropas Komisijas (EK) pieņemtie lēmumi, izvērtējot konkrētu dalībvalstu atbilstību regulās definētajiem atbildīgas budžeta politikas nosacījumiem. Ir vairāki ceļi, kā turpināt attīstības ceļu arī šajos apstākļos: var atņemt valstīm iespējas radoši lavierēt pa disciplīnas kritēriju džungļiem un budžeta lēmumu pieņemšanu centralizēt vai tomēr censties risināt pastāvošā mehānisma problēmas.

Pašvaldības ar to īpašumā esošajiem meža resursiem nerīkojas saimnieciski, negūstot iespējami lielāko labumu no šo vērtīgo publisko aktīvu pārvaldības, lietderības revīzijā par pašvaldību rīcību ar meža resursiem secinājusi Valsts kontrole.

Revīzijā gūtie pierādījumi liecina, ka revidētajās Alūksnes, Jelgavas, Krāslavas, Saldus un Siguldas novada pašvaldībās kopumā nav informācijas par 63% jeb 5451 hektāru (ha) meža resursiem - nav veiktas meža inventarizācijas. Taču arī inventarizētajās meža platībās 5072 ha netiek pienācīgi veiktas visas meža apsaimniekošanas ciklā paredzētās darbības, piemēram, meža atjaunošana pēc cirsmu izstrādes, jaunaudžu un krājas kopšana, aizsardzība pret kaitēkļu un dzīvnieku bojājumiem, meliorācijas un meža infrastruktūras uzturēšana. Neveicot šīs darbības, pašvaldības samazina meža nākotnes vērtību un iespēju ik gadu gūt ieņēmumus līdz pat 3 438 400 eiro.