Apstākļos, kad ārvalstu investori izslīd no Latvijas apskāvieniem kaimiņvalstu degungalā, premjers mierina, ka visu savās vietās nolikšot «zināms laiks»
Ģeopolitikas saspīlējums, protams, nav garšīga konfekte, kuru vēlētos pagaršot ārvalstu investori, bet nospriegotajā joslā starp Rietumiem un Krieviju Latvija neatrodas kā okeāna apskalota saliņa.
Neapskaužami līdzīgā ģeopolitikas dzirksteļu lidojuma zonā atrodas arī Lietuva un Igaunija. Lielāko investoru saraksta augšgalā esošā DNB banka, kas apvienojas ar Nordea, apvienotās bankas mājvietu izraudzījusies Igaunijā, arī Swedbank veikusi naudas sainīšu pārcilāšanu prom no Rīgas. Vēl viens piemērs ir Turkish Airlines, viena no pasaules lielākajām aviokompānijām, kas klientu centru nolēmusi atvērt Viļņā, lai apkalpotu pasažierus Baltijā un Skandināvijā. Uzņēmums lēmumu pamatojis ar kaimiņvalsts patīkamo investīciju vidi. Un tas ir kārtējais pliķis par Baltijas galvaspilsētu sevi uzdodošajai Rīgai.
Apstākļos, kad ārvalstu investīcijas mums izslīd no rokām visu acu priekšā un kaimiņvalstu degungalā, premjers presē atļaujas paust viedokli, ka nevarot «viennozīmīgi pateikt, ka kāds pie tā ir vainīgs vai kāds kaut ko nedara». Viņš noveļ vainu uz Krievijas un ES piekopto sankciju politiku un ASV prezidenta kandidāta Donalda Trampa balsenes vingrinājumiem. Pēc premjera domām, investora iztrūkuma jautājumu atrisinās «zināms laiks».
Kladzināt par to, ka esam ģeopolitikas upuri, pēkšņā amnēzijā aizmirstot par senākiem cēloņiem investīciju vides degradēšanā, nozīmē aiz muguras slēpt maksātnespējas problēmas, tiesiskuma kaites, korupcijas nastu. Tajā pašā laikā Latvijas Nacionālais attīstības plāns 2014. – 2020. gadam runā par tautsaimniecības uzplaukumu, valstij rūpējoties tieši par investoru piesaisti un uzņēmējdarbībai labvēlīgas vides uzturēšanu. Par to, ka ačgārni procesi notiek abās jomās, liecina arī pašmāju uzņēmumu rīcība, izvēloties atvērt ražotnes citās zemēs. Kučin- ska valdības deklarācijā apgalvots, ka tiks skaidri definēta tiešo investīciju piesaistes stratēģija, turklāt ar izmērāmiem rezultātiem noteiktā termiņā. Rezultāts ir – strauji rūkoši statistikas rādītāji un premjera atgaiņāšanās, ka visu atrisinās laiks. Tā vietā, lai trītu mēslu dakšas un mestos nosauktajām problēmām virsū, sākot jau ar ēnu ekonomikas līķu mušām, valdība pieliek jaunus atsvarus nodokļu slogam, savā jaunradē nejūtoties īpaši ierobežoti.
Atgriežoties pie ģeopolitikas, lielākais no Latvijas ieguvumiem šajā jomā līdz šim ir bijusi ienesīgā tranzītvalsts funkcija. Tomēr pieaugošās bažas par šīs lomas zaudēšanu valdības vadītājs komentē ar atziņām, ka «notiek izmisīgs un diezgan spēcīgs darbs», kam «rezultāts nevar uzreiz parādīties», pie viena atzīstot, ka lietuvieši ir nežēlīgāk un aktīvāk strādājuši. Latvijai naudas balva spīd nākamgad, kad, ienākot aizkavētajai ES fondu naudai, spilgti izpaudīsies mūsu atkarība no tās. Saņēmusi narkotikas devu, valsts ekonomika uzelpos, bet tas būs mirkļa mierinājums un nepasargās no nākotnē sagaidāmiem satricinājumiem. Turklāt nevajag aizmirst, ka ES fondu nauda ir arī ģeopolitikas daļa.