Latvijas nodokļu sistēma ir trešā konkurētspējīgākā OECD valstu blokā, bet investīciju jomā svilpo vējš
Šonedēļ publicētā starptautiskā nodokļu konkurētspējas indeksa izvērtējuma rezultāti glauda pa spalvai valdību un tās spožo veikumu – skat, skat, cik lepna debija OECD dalībvalsts statusā. Ja vēl šī pētījuma topa līderi un mūžīgo konkurenti visās jomās Igauniju mēs būtu pārspējuši, tad nekas cits neatliktu, kā pārplīst no lepnuma. Tikko iekāpuši bagāto valstu kluba kurpēs un – kā uz burvju mājiena – no teritorijas, kurai investori pēdējā laikā uzskatāmi uzgriezuši muguru, esam kļuvuši par vietu, kas negaidīti magnetizējusies jauniem investīciju projektiem. Kā uzsver Finanšu ministrija, novērtējums liecina, ka starptautiskajos nodokļu aspektos, kas primāri ir svarīgi investīciju piesaistei, Igauniju esam pat pārsituši pušu. Rezultāts runā pats par sevi – veiksmes stāsts uz līdzenas vietas. Šveices un Zviedrijas nodokļu sistēma nobāl, par Nīderlandi nemaz nerunājot. Īstā zvaigzne pie OECD debesjuma ir Latvija. Ordeni valdības vadītājiem, goda rakstus ministriem! Nedrīkst aizmirst par prēmijām rezultātu sasniegšanā iesaistīto ierēdņu pulkam, varbūt noderētu arī kāds komandējuma brauciens ar eksotisku galamērķi un laisku programmu. Izcīnīt medaļas nenākas viegli, olimpieši to nespēja, bet, sekojot tautas gribai, mūsu valstsvīri ir radījuši Eiropas mēroga apvērsumu investoru slazdu izlikšanas mākslā. Dikti vilinošs ir siera gabals mūsu izliktajā slazdā. Iepazinušies ar šī pētījuma rezultātiem, investori nāks bariem. Jācer, ka viņi nelasīs tādus nepareizus pētījumus kā globālās konkurētspējas indeksu un galu galā arī presi, kas brēkalē par ārvalstu tiešo investīciju milzīgu sarukumu, ko, ja tendence turpināsies, varēsim dēvēt arī par izsīkumu.
Ar muti Rīgā, ar darbiem aizkrāsnē. Piemērs izvērtējuma aplamībai ir kaut vai augstie darbaspēka nodokļi, kas mūsu zemē ir uzņēmējiem sāpīgāki nekā Lietuvā un Igaunijā. Arī ražotņu pārcelšanās uz ārzemēm un augsta ranga profesionāļu lūkošanās pēc atbilstošiem amatiem ārpus Latvijas nesignalizē par to, ka šeit būtu labi apstākļi uzņēmējdarbībai un tās izaugsmei. Centieni salīdzināt dažādu valstu nodokļu sistēmas ir vēja alga, jo grūti iegūt salīdzinošus rādītājus. Latvijas Darba devēju konfederācijas ģenerāldirektore Līga Meņģelsone kritizē pētījumā secināto, ka nav vajadzīgas nodokļu atlaides pētniecībai un attīstībai, tādējādi nogriežot ceļu valsts kursam uz augstas pievienotās vērtības un inovatīvu ekonomiku. Savukārt Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras vadītājs Jānis Endziņš vērš uzmanību uz to, ka mums jākoncentrējas uz iekšējo konkurenci Baltijā. Solis tuvāk šim mēŗkim būtu nevis atzīmēšanās OECD mērījumos, bet dzirdīgāka ieklausīšanās uzņēmēju prasībās. Valdībai lielīties ar spožiem bižutērijas karekļiem ekonomikas stagnācijas apstākļos nepiedien. Varbūt izrādīšanās jānoraksta uz budžeta veidošanas radīto stresu.
