Pateicoties tam, ka tiek ražota prece ar augstāku pievienoto vērtību, pamazām tiek aizstāts Krievijas tirgus, arī eirozonā turpinās naudas drukāšanas kampaņa
Šī gada ekonomiskās izaugsmes prognozēšana var izrādīties visai nepatīkama lieta, sevišķi tad, ja gads globālajā tautsaimniecībā ir sācies ar finanšu tirgus satricinājumiem, kuri galu galā var ietekmēt reālās ekonomikas izaugsmi. Lai arī pašreizējās finanšu vētras epicentrs atrodas visai tālu no Latvijas robežām un ir saistīts ar dažādām blaknēm pēc Ķīnas vairākus desmitus gadu straujas tautsaimniecības izaugsmes, cietēji galu galā var izrādīties visi. Arī Latvijas eksportējošie uzņēmumi.
Tomēr, ja paraugāmies uz situāciju kopumā, pagaidām nav pamata būt sevišķiem pesimistiem, jo, vērojot norises gan tepat Latvijas uzņēmumos, gan eksporta konjunktūru veidojošos faktoros, situācija pagaidām ir drīzāk labvēlīga, nekā liek domāt par potenciāli sliktākajiem scenārijiem. Latvijas apstrādes rūpniecībā ir divi smagsvari – kokapstrāde un pārtikas rūpniecība. Ja runājam par pirmo, tad vēl pavisam nesen bankas Citadele ekonomists Mārtiņš Āboliņš norādījis, ka pieaug pievienotā vērtība koksnes eksportā, proti, neapstrādātas koksnes īpatsvars eksportā sarūk, ko aizvieto strauji augošs zāģmateriālu, kokskaidu granulu un saplākšņa eksports.
Iepriekšējo gadu investīcijas sevi ir attaisnojušas un uzņēmumu jaudas aug. Kokapstrādi, tāpat kā metalurģiju, zināmā mērā var uzskatīt par ekonomikas veselības indikatoru eksporta tirgos. Ar metalurģiju gan Latvijā, gan pārējā pasaulē ir visai pašvaki un saistībā ar potenciālu pieprasījuma kritumu Ķīnā, iespējams, kļūs vēl sliktāk. Toties par kokrūpniecības sniegumu, kura ir gan apstrādes rūpniecības, gan visa Latvijas eksporta vilcējspēks, gan nevaram sūdzēties ne tikai saistībā ar pievienotās vērtības pieaugumu, bet arī ražošanas apjomu palielināšanos. Pagājušā gada 11 mēnešos, salīdzinājumā ar šo pašu laika periodu 2014. gadā, nozares produkcijas izlaide palielinājusies par 6,3%, kas nav maz, ja rēķinām, ka, piemēram, eirozonas ekonomika sākusi knapi atgūties un pamatinflācija jeb faktiski vietējās patērētāju aktivitātes ģenerētais patēriņa cenu pieaugums nav tik straujš, kā varētu vēlēties. Vienlaikus tas, ka koksnes produkti tiek gan ražoti, gan eksportēti vairāk, ir uzskatāms apliecinājums būvniecības aktivitātēm. Tas arī liecina, ka centrālo banku stimulēšanas programmas gan Lielbritānijā, gan eirozonas valstīs pamazām dod augļus, jo celtnieku rosīšanās gandrīz nav iedomājama bez kreditēšanas.
Turklāt, tā kā Eiropas Centrālā banka turpina visai agresīvu monetāro politiku, ir cerības uz to, ka uzlabojumi varētu turpināties. Ja runājam par valsts attīstību un pievienoto vērtību, tad mums Latvijā ir tāda nozare kā datoru, elektronisko un optisko iekārtu ražošana, kur izaugsmes temps gada izteiksmē sasniedz gandrīz 40% un gandrīz viss tiek eksportēts. Uz pieaugumu šogad ir pamats cerēt arī pārtikas rūpniecībai, pateicoties gan tam, ka pamazām izzūd Krievijas ietekme no eksporta statistikas, gan šīs valsts aizstāšana ar Rietumeiropas valstu tirgiem.