Eirozonas ekonomiskie dati ir visai pretrunīgi, neradot nepārprotamu ainu par to, cik noturīga ir atkopšanās no finanšu krīzes
Vēl pirms pāris mēnešiem uz Eirozonas ekonomisko attīstību varēja raudzīties ar nedaudz pieaugošu optimismu, tomēr atsevišķi pēdējie dati vedina domāt, ka noturīgas izaugsmes palielināšanās tomēr īsti nevedas un atgriešanās pie tautsaimniecības izaugsmes notiks lēnāk nekā domāts. Diezin vai šobrīd jau publicēto datu pasliktināšanos varam saistīt ar Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības tā iemesla dēļ, ka to apskatāmais periods ir jūlijs un augusts, kas ir pārāk īss periods būtiskām pārmaiņām tautsaimniecībā. Viens no galvenajiem Eiropas ekonomikas sāpju bērniem ir inflācija, precīzāk – tā inflācijas daļa, kas veidojas uz vietējo ekonomisko aktivitāšu rēķina, tādējādi signalizējot, cik pieprasījums ir spēcīgs, lai spētu palielināt preču un pakalpojumu cenas. Attiecībā uz to pavasara beigas un vasaras sākums ienesa zināmu optimismu, taču tas noturējās vien trīs mēnešus, kura laikā gada pamatinflācija Eiropas monetārajā savienībā bija spējusi pieaugt no 0,7% līdz 0,9%, augustā rādītājs atkal nokritās līdz 0,8%. Tas gan nav nekas traģisks, tomēr ir zināma norāde, ka apjomīgās naudas injekcijas finanšu sektorā un pat atsevišķas negatīvās procentu likmes nespēj nodrošināt cenu pieauguma procesa noturīgumu, turklāt vedina domāt, ka iekšējais pieprasījums nav ar stabilu izaugsmi.
Turklāt to var attiecināt arī uz valūtas zonas lokomotīvi Vāciju, kur jūlijā mazumtirdzniecības apgrozījums gada izteiksmē piedzīvoja pusotru procentu vērtu kritumu, visai krasi kontrastējot ar iepriekšējos mēnešos vērojamo pāris procentu vērto izaugsmi. Arī izslavētais valsts rūpniecības sektors saskaras ar zināmām grūtībām, gada septītajā mēnesī salīdzinājumā ar šo pašu laika periodu pērn piedzīvojot pēdējā laika lielāko kritumu, tam skaitliski sasniedzot 1,2%.
Vienlaikus ir atsevišķi pozitīvi aspekti, kas ļauj izteikt minējumus par to, ka virzība tomēr ir pozitīva. Ja aplūko izmaiņas kopējos Eirozonas datos, tad jau iepriekš minētajā mazumtirdzniecībā samērā strauja progresija ir vērojama jau trīs mēnešus pēc kārtas, gada izaugsmes tempam jūlijā sasniedzot 2,9% salīdzinājumā ar 1,7% mēnesi iepriekš.
Vēl vairāk iepriecinoša ir mājsaimniecību kreditēšanas pieauguma tempu palielināšanās, kur izaugsme ir vērojama jau kopš 2014. gada oktobra un pēdējos mēnešos izaugsme gada izteiksmē sasniegusi 1,8%. Šie dati ir zināmā kontekstā ar Eiropas centrālās bankas norādēm, ka netiks pagarināta pašreizējā ekonomikas stimulēšanas programma, kurā tiek īstenota parāda vērtspapīru uzpirkšana.
Iespējams, centrālā banka uzskata, ka pašreizējais ekonomikas sniegums ir pietiekams, lai nākotnē varētu runāt par izaugsmes stabilizēšanos. Turklāt Centrālās bankas pasākumi veicināja pamatīga burbuļa rašanos valūtas zonas parāda vērtspapīru tirgos, kam turpinoties, Eirozona varētu nonākt jaunas finanšu krīzes priekšā, tādējādi pašreizējie pūliņi izrādītos veltīgi.