Publicēts "Ārvalstu investīciju vides indekss 2023"- ikgadējs pētījums, kuru 2015. gadā iniciēja Rīgas Ekonomikas augstskolas (SSE Riga) profesors Arnis Sauka sadarbībā ar Ārvalstu investoru padomi Latvijā (FICIL).

Pētījums, kurā piedalās lielākie ārvalstu investori Latvijā, tiek veikts jau devīto gadu pēc kārtas. Tā mērķis ir sniegt konstruktīvus priekšlikumus politikas veidotājiem biznesa vides uzlabošanai, kas ir noderīgi kā ārvalstu investoriem, tā vietējiem uzņēmējiem.

Kā norāda pētījuma autors, SSE Riga profesors A. Sauka, ārvalstu investori nav vienīgais, bet ir ļoti būtisks Latvijas konkurētspējas dzinējspēks. Proti, ārvalstu investori (uzņēmumi ar vismaz 50% ārvalstu kapitālu un kuru apgrozījums pārsniedz 145,000.0 EUR), kas ir 1/9 no kopējā Latvijas uzņēmumu skaita, samaksā aptuveni 40% no kopējā nodokļu apjoma, t.sk. 27% no kopējā sociālā nodokļa, un nodarbina 21% no kopējā darbaspēka Latvijā (Lursoft, 2022 dati).

Laikraksts Diena rakstu sērijā turpina pētīt mūsu kaimiņvalstī Baltkrievijā notiekošos procesus. Pret Baltkrieviju vērsto ierobežojumu efektivitāte ir apšaubāma, kas raisa jautājumu, cik ļoti civilizētajai pasaulei rūp zeme, kuras priekšgalā atrodas pēdējais Eiropas diktators un kurā vērojamas masveidīgākās represijas Eiropā pēdējo 50 gadu laikā.

Daudz šķēpu lauzts ap civilizētās pasaules sankcijām pret Baltkrieviju. No vienas puses, kopš 2006. gada Rietumi ievieš virkni ierobežojumu par cilvēktiesību pārkāpumiem, represijām, vēlēšanu rezultātu viltošanu. No otras puses, eksistē izteikta pretdarbība, kā rezultātā virkne Baltkrievijas individuālu personu, organizāciju un kompāniju neiekļūst melnajos sarakstos, ko lielā mērā var uzskatīt par valsts vadītāja Aleksandru Lukašenko atbalstošo spēku un lobistu panākumu.

Sankcijas ir viens no būtiskākajiem instrumentiem, ar kā palīdzību ES, ASV, Lielbritānija, Kanāda un citas valstis var ietekmēt demokrātiskos procesus noteiktā valstī. Tomēr vēl līdz šim pret Baltkrieviju vērsto ierobežojumu efektivitāte ir apšaubāma, kas raisa jautājumu, cik ļoti civilizētajai pasaulei rūp zeme, kuras priekšgalā atrodas pēdējais Eiropas diktators un kurā vērojamas masveidīgākās represijas Eiropā pēdējo 50 gadu laikā.

Mūsdienās izklausīsies neticami, bet vēl tikai pirms 150 gadiem bija populāras tādas profesijas kā žurku tvērējs, modinātājs un boulinga ķegļu salicējs.

Pašlaik šādas profesijas nepastāv – tos aizvietoja peļu slazds un modinātājpulkstenis, automatizēta kļuva arī boulinga spēļu zāle un ķegļus savās vietās novieto speciāla iekārta. Žurku tvērēji no tehniskā progresa bija zaudētāji, vismaz īstermiņā – viņi palika bez darba, tāpēc nācās pārkvalificēties un iemācīties kaut ko jaunu. Tomēr sabiedrībai kopumā tehniskais progress viennozīmīgi nāca par labu – lai par to pārliecinātos, pietiek salīdzināt kaut vai pašreizējo Londonu ar Čārlza Dikensa romānu skatiem.

Turklāt kopš tiem laikiem bezdarbs ir nevis pieaudzis, bet sarucis; darbvietu kvalitāte un darba apstākļi ir būtiski uzlabojušies, bet vispārējais dzīves līmenis – pieaudzis.Automatizācija, robotizācija un tehniskais progress notiek nepārtraukti. No ekonomiskās teorijas viedokļa šie procesi nozīmē arvien vairāk fiziskā kapitāla uz darbinieku, kas ļauj darbiniekiem strādāt produktīvāk un tādējādi vai nu saņemt augstākus ienākumus, vai arī vairāk laika veltīt atpūtai, ģimenei un hobijiem.

Eiropas Parlamenta deputāti uzskata, ka Brexit sarunās par ES prioritātēm nav panākts progress, kas ļautu uzsākt sarunas par pārejas periodu vai ES un Apvienotās Karalistes nākotnes attiecibām, informē Eiropas Parlamenta preses sekretāre Latvijā Signe Znotiņa-Znota.

Panākumiem izpaliekot arī piektajā Brexit sarunu kārtā, attiecība uz trīs ES prioritātēm nebūtu panākts pietiekams progress, un 27 ES valstu līderiem 20. oktobrī būtu jāatliek Brexit sarunās panāktā izvērtējams. Tā teikts otrdien pieņemtā rezolūcijā, ko Parlaments atbalstīja ar 557 balsīm pret 92, 29 deputātiem atturoties.

Kaut gan Eiropas Parlaments atzinīgi vērtē Apvienotās Karalistes Ministru prezidentes Terēzas Mejas nesenajā runā Florencē (Itālijā) sniegtos skaidrojumus, deputāti aicina Apvienotās Karalistes valdību nekavējoties sagatavot konkrētus priekšlikumus, kā:

Eiropas Komisija (EK) savā jaunākajā ziņojumā par dalībvalstu ekonomikas attīstību secinājusi, ka Latvijas ekonomikā izaugsme turpmāk būs salīdzinoši strauja, bet ienākumu nevienlīdzība ir būtiska problēma, kas jānovērš.

Latvija pēdējos gados pieredzējusi vāju ekonomikas izaugsmi, bet īstermiņa prognozes ir pozitīvākas, teikts ziņojumā, norādot, ka nodarbinātība un investīcijas ir vājas.

Komentējot investīciju vājumu, EK norāda, ka tās mūsu valstī ietekmē gan Eiropas Savienības finansējuma saņemšana, gan citi ārējie faktori, kā arī vietējā ekonomikas politika, jo turpinās nenoteiktība par iespējamo nodokļu reformu, investīcijas ir vāji aizsargātas maksātnespējas gadījumā un ir liels ēnu ekonomikas apmērs.

EK norāda, ka Latvijas patēriņa izdevumus veicina dinamiskā algu izaugsme, kas būtiski ir palielinājis iekšzemes kopprodukta pieaugumu,

Kā arī, EK novērtē, ka Latvijas ārējās tirdzniecības deficīts ir neliels, neskatoties uz to, ka daudzu nozīmīgu tirdzniecības partneru ekonomiskā situācija ir vāja. EK gan prognozē, ka šogad un nākamgad tirdzniecības bilance nedaudz pasliktināsies.

Eiropas Padomes komitejas noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanai «Moneyval» rekomendāciju īstenošanā Latvijai ir pietiekami labs progress normatīvo aktu izmaiņu veikšanā, bet ir jautājums, kā tiks novērtēta šo izmaiņu ieviešana dzīvē, lai gan pašu sajūta par panākto progresu ir laba, pirms Latvijas ziņojuma iesniegšanas «Moneyval» atzina Finanšu izlūkošanas dienesta priekšniece Ilze Znotiņa.

Augusta beigās Latvijai ir jāiesniedz savs ziņojums «Moneyval» un tas tiks izskatīts «Moneyval» plenārsesijā decembrī Strasbūrā. Znotiņa sacīja, ka Latvija plenārsesijā lūgs paaugstināt novērtējumu desmit rekomendāciju punktiem, kuros bija atzīts, ka Latvijas normatīvie akti starptautiskajām prasībām atbilst daļēji.

«Es pati esmu piedalījusies jau trīs «Moneyval» plenārsesijās un varu apliecināt, ka nevienai no valstīm – pat tām, kuras nav pastiprinātajā uzraudzības režīmā, - nav izdevies panākt visu vērtējumu uzlabojumu. Ir jāsaprot, ka pa vidu šim procesam var mainīties kritēriji, valstis ne vienmēr var paspēt visu izdarīt, dažkārt ir politiskās gribas trūkums rīkoties atbilstoši Finanšu darījumu darba grupas (FATF) standartiem. Tādēļ decembrī ideālajā gadījumā mēs saņemtu lēmumu, ka desmit rekomendācijām, par kurām mēs saņēmām daļēji atbilstošu vērtējumu, tagad tas tiek mainīts uz atbilstošu vai lielākoties atbilstošu,» jautāta, kādu lēmumu attiecībā uz Latviju «Moneyval» plenārsesijā decembrī var pieņemt, atbildēja Znotiņa.

Horvātija 1.janvārī pārgājusi uz Eiropas Savienības (ES) kopīgo valūtu eiro un pievienojas Šengenas zonai.

Pusnaktī (plkst.1.00 pēc Latvijas laika) Horvātija, kuras iedzīvotāju skaits sasniedz 3,9 miljonus, atvadījās no kunas un kļuva par 20.eirozonas valsti.

Vienlaikus tā kļuva arī par 27.Šengenas zonas dalībvalsti, un tas horvātiem dod brīvas pārvietošanās tiesības pār zonas iekšējām robežām.

Eksperti uzskata, ka pievienošanās eirozonai ļaus Horvātijai pasargāt savu ekonomiku straujās inflācijas apstākļos.

Taču pašu horvātu izjūtas nav tik viennozīmīgas. Kamēr pievienošanos Šengenas zonai vairums pilsoņu vērtē atzinīgi, pāreja uz eiro dažos rada bažas, un opozīcijā esošie labējie apgalvo, ka kopīgā ES valūta nāk par labu vienīgi tādām lielvalstīm kā Vācija un Francija.

Pasaulē ir daudz dažādu vērtējumu, kas mēra šķietami neizmērāmo – mūsu dzīves kvalitāti un attīstības progresu.

Latvijas vieta šajos mērījumos ir dažāda. Piemēram, Latvijai 180 pasaules valstu vidū ir 20. brīvākā ekonomika (kāpums par 16 vietām). Ir augusi arī iedzīvotāju apmierinātība ar dzīvi, ierindojot valsti 54. vietā no 155 (kāpums par 12 vietām). Par to liecina jaunākie Heritage Foundation un World Happiness Report novērtējumi.

Bez šiem topiem vēl ir daudz citu vairāk vai mazāk zināmu mērījumu, kas raksturo tautsaimniecības attīstību, cilvēku dzīves kvalitāti un apmierinātību ar dzīvi. Tos pārlapojot, dažreiz rodas sajūta, ka mēs sekotu līdzi sporta sacensībām. It kā dzīvotu tādēļ, lai kāds no analītiskajiem radītājiem būtu tieši tik vai vismaz tik liels. Dzīves kvalitāte nemainās atkarībā no tā, vai zinām par šiem vērtējumiem, taču tie var palīdzēt veidot ekonomiskās politikas īstenošanai noderīgu priekšstatu par to, kurp tautsaimniecība virzās. Šajā rakstā par to, kā tautsaimniecības attīstība sasaucas ar labklājības izpratni un tās mērīšanu.

Uzpērkot specifiskāku vērtspapīru klāstu, centrālās bankas var nodrošināt akciju tirgu nonākšanu jaunos maksimumos, tomēr tas vienlaikus draud ar finanšu disciplīnas pasliktināšanos

Rudens pasaules vērtspapīru tirgos nav sācies kā citkārt ar visai ierastu vērtspapīru izpārdošanu un tam sekojošu būtisku akciju cenu samazinājumu, bet gan ar atziņu, ka pašreizējām ekonomikas stimulēšanas metodēm ar finanšu tirgus mehānisma starpniecību pievienojas aizvien jaunas. Turklāt tās ir labvēlīgas tam, lai investori atvērtu makus. Lai dotu grūdienu tautsaimniecībai pēckrīzes periodā, ASV Federālo rezervju sistēma pirmā nāca klajā ar paziņojumu par valsts ilgtermiņa obligāciju uzpirkšanu, tādējādi vienlaikus samazinot procentu likmes ilgtermiņa aizdevumiem. Tas komercbankām lika vairāk pievērsties privātā sektora kreditēšanai, tajā pašā laikā stimulējot mājokļu tirgus attīstību, tādējādi veicinot gan celtniecības, gan apstrādes rūpniecības un tirdzniecības attīstību. Lai ASV tautsaimniecība varētu noturīgi ieiet sliedēs, bija nepieciešami vairāki gadi, savukārt eirozonai un Japānai tas īsti nav izdevies, līdz ar to jautājums, kā panākt izaugsmi, aizvien nezaudē aktualitāti. Šajā ziņā septembrī savu novitāti nodemonstrēja Japānas Centrālā banka, koriģējot savu iepriekšējo monetāro politiku. Kā savā mēneša tirgus komentārā rakstīja Nordea Private Banking Ieguldījumu pārvaldes vadītājs Atis Krūmiņš, jaunās izmaiņas nozīmē «pāriet no plašas parādzīmju iepirkšanas uz specifiski izvēlētu parādzīmju iepirkšanu». Šis jauninājums savā ziņā ļauj ar vienu šāvienu nošaut divus zaķus uzreiz. Viens no tiem ir valdības parādu vērtspapīru cenu pieauguma bremzēšana, vienlaikus neļaujot ienesīgumam sasniegt aizvien jaunas negatīvas atzīmes, tādējādi bremzējot burbuļa pūšanos valdību parāda vērtspapīru segmentā. Otrs ir labvēlīgu apstākļu radīšana kreditēšanas turpinājumam. Tāpat šāda politika ir labvēlīga tam, lai veicinātu akciju cenu pieaugumu biržās, neraugoties uz to, ka ekonomiskais fons ir visai nepārliecinošs.

Mūsdienās spēcīga tautsaimniecības attīstība nav iedomājama bez finanšu sektora līdzdalības. Lai tautsaimniecība varētu sekmīgi attīstīties, uzņēmumiem, jo īpaši maziem un vidējiem (MVU), nepieciešamas ārējais finansējums. Lai gan pieejami dažādi alternatīvi finansējuma avoti, Latvijā ierastākā uzņēmumu finansējuma forma ir banku kredīti, norāda Latvijas Bankas ekonomiste Vija Mičūne.

Latvijā uzņēmumu kreditēšana pēdējo gadu laikā pakāpeniski atkopjas, taču vienmēr var vēlēties ko labāku. Tajā pašā laikā vairākās eiro zonas valstīs uzņēmumu kredītu procentu likmes ir zemākas un kredītu atlikuma pieaugums straujāks. Kas nosaka Latvijas uzņēmumu kreditēšana attīstības tendences?

Vairāki avoti sniedz atbildi uz jautājumiem par uzņēmumu kredītu pieprasījumu un piedāvājumu, kā arī tos iespaidojošiem faktoriem. Viens no šādiem avotiem ir eiro zonas banku kreditēšanas aptauja, kurā sniegts banku viedoklis par dažādiem kredītu veidiem, tostarp aizdevumiem uzņēmumiem. Eiro zonas bankas jau kopš 2003. gada katru ceturksni novērtē uzņēmumu kredītu piedāvājuma un pieprasījuma pārmaiņu virzienu un relatīvo lielumu, kā arī šīs pārmaiņas ietekmējošus faktorus [1]. Raksturojot kredītu standartus, kā arī piedāvājumu, bankas sniedz viedokli arī par kredītiem MVU.

Dzīvokļa iekārtošana īres vajadzībām nav gluži tas pats, kas sava personīgā dzīvokļa iekārtošana. Dzīvoklim, kurš paredzēts gan īstermiņa, gan ilgtermiņa īrei, ir jābūt pietiekami daudzfunkcionālam, viegli kopjamam un ar diezgan neitrālu interjeru. IKEA interjera dizainere, kas specializējas biznesa klientu telpu iekārtošanā, dalās ar vērtīgiem padomiem, kas noderēs dzīvokļu izīrētājiem.

Parasti dzīvokļa īpašnieks pirms tā iekārtošanas nezina, kādi īrnieki tajā dzīvos. Tāpēc interjera dizainere atgādina, ka šī nebūs piemērotākā vieta, kur izpaust savu individuālo gaumi. Arī īrnieki laika gaitā var mainīties. Dizaina risinājumiem jābūt daudzfunkcionāliem, elastīgiem un ērtiem. Tie kalpos daudziem cilvēkiem un viņu dažādajām vajadzībām.

“Iekārtojot dzīvokli pastāvīgai dzīvošanai, jau ir zināmas tā topošo saimnieku vajadzības un vēlmes. Tāpēc var plānot un pieskaņot interjeru, pielāgojot dzīvokli jauno iemītnieku personībai. Proti, iekļaut iecienītākās krāsas un veidot to vēlamajā stilā. Īres dzīvokļu gadījumā topošie īrnieki parasti nav zināmi, tāpēc standarta risinājumi būs drošāka izvēle. Bet tas nenozīmē, ka dažas jaunākās tendences nav izmantojamas un pielāgojamas mūsdienu dzīvesveidam,” stāsta IKEA interjera dizainere, kas specializējas biznesa klientu telpu iekārtošanā Auce Graudiņa. Viņa arī piebilst, ka izvēlēto risinājumu noturība un nodilumizturība nākotnē varētu mazināt ar dzīvokļa uzturēšanu saistītās problēmas: jo izturīgāki risinājumi, jo mazāk būs nepieciešams tos labot.

2024. gada maijā spēkā stājās pārstrādātā Eiropas Parlamenta un Padomes direktīva par ēku energosniegumu , kas diezgan skaidri pasaka, ka visām jaunajām ēkām līdz 2030. gadam ir jābūt bezemisiju ēkām, un līdz 2050. gadam esošās ēkas būtu jāpārveido par bezemisiju ēkām.

Tā ir pāreja jau no nozarē bieži dzirdētā NZEB (nearly zero energy building – gandrīz nulles enerģijas ēkas) uz ZEB (zero emission building – bezemesiju ēkas) standartu. No Latvijas valsts šī direktīva prasa tūlītēju rīcību un plāna izstrādi, kas palīdzētu izvirzītos mērķus sasniegt lokālā līmenī. Tomēr redzams, ka ar konkrētiem soļiem valsts, vismaz pagaidām, nesteidzas.

Konkrēts plāns ēku renovācijai

Ko nozīmē bezemisiju ēkas? Tehnisko definīciju var atrast direktīvā, bet pēc būtības tās ir ļoti energofektīvas ēkas, kas neizmanto fosilo enerģiju, ražo enerģiju pašas un rada minimālu daudzumu siltumnīcefekta gāzu emisiju.

2050. gads izklausās ļoti tālu un tā droši vien jau būs citu lēmēju problēma, bet pirmie mērķi ir jānosprauž jau krietni ātrāk, piemēram, līdz 2026. gada maija beigām dalībvalstīm ir jānosaka nacionālās trajektorijas pakāpeniskai dzīvojamo ēku fonda renovācijai, tāpat dalībvalstīm jānodrošina, ka visa dzīvojamo ēku fonda vidējais primārās enerģijas patēriņš (KWh/m2/gadā):

Naudas atmazgāšanas novēršanas kultūra Latvijā ir būtiski uzlabojusies, taču progress naudas atmazgāšanas gadījumu izmeklēšanā un iztiesāšanā ir mazāks, sacīja «Signet Bank» valdes priekšsēdētājs Roberts Idelsons.

«Ja runājam par valsti kopumā, tad naudas atmazgāšanas novēršanas kultūra ir būtiski uzlabojusies. Taču ir jomas, kur progress ir mazāks, piemēram, uzskatu, ka mums pamatoti tiek pārmests, par to, ka nav spriedumu, kad kāds tiktu notiesāts par naudas atmazgāšanu. Pat līdz tiesām šie gadījumi nenonāk,» sacīja Idelsons.

Viņš arī atzīmēja, ka šajā jautājumā, vismaz savulaik, ir bijis zināms kompetences trūkums. «Šajā ziņā ar novērojumiem ir grūtāk, jo mēs kā banka šajās ikdienas darbībās neesam īsti iesaistīti. Teiksim tā - tur, vismaz savulaik, ir bijis zināms kompetences trūkums. Gan Kontroles dienestā, gan policijā. Tagad mēs redzam, ka Kontroles dienesta kapacitāte un kompetence stipri ir uzlabojusies. Valstij tā ir svarīga tēma, jo no tā lielā mērā būs atkarīgs, kā mūs vērtēs starptautiskie partneri,» teica Idelsons.

Konsorcijam, kurā ietilpst Lielbritānijas uzņēmumi «British Steel», «Greybull Capital» un Igaunijas uzņēmums «Baltic Metal Holding», interesē maksātnespējīgā «KVV Liepājas metalurga» («Liepājas metalurgs») darbības atjaunošana, nevis aktīvu iegāde, intervijā aģentūrai LETA uzsvēra «Greybull Capital» partneris Daniels Goldsteins.

Viņš norādīja, ka nevēlas detalizēti komentēt, kāpēc konsorcijs izstājās no «Liepājas metalurga» pārdošanas procesa pagājušā gada vasarā, bet atzīmēja, ka patlaban «šķiet ir iespēja kompānijas iegādi veikt konstruktīvā veidā», tāpēc aprīļa vidū konsorcijs atkārtoti paudis vēlmi iegādāties visu maksātnespējīgā «Liepājas metalurga» mantu kopumā. «Iepriekšējā pieeja lielākoties bija izsolīt aktīvus, bet šādā procesā mēs nebijām ieinteresēti. Mūs interesē veidot biznesu. Bizness un aktīvi ir atsevišķas lietas. Lai bizness veiksmīgi veidotos, ir aktīvi jāiesaistās visām ieinteresētajām pusēm, un tieši uz to mēs ceram. Aktīvi, protams, ir svarīgi, bet tas nav noteicošais. Tas, ka tev būs noteikti aktīvi, vēl nenozīmē, ka būsi veiksmīgs, » teica Goldsteins.

Runas par bezizejas stāvokli Lielbritānijas un Eiropas Savienības (ES) «Breksita» sarunās ir pārspīlētas, piektdien atzina Eiropadomes prezidents Donalds Tusks.

«Man ir radies iespaids, ka runas par bezizejas stāvokli starp ES un Apvienoto Karalisti ir pārspīlētas,» Briselē sacīja Tusks.

«Kaut arī progress ir nepietiekams, tas nenozīmē, ka progresa nav nemaz.»

Pie šāda slēdziena viņš nonācis, klausoties Lielbritānijas premjerministres Terēzas Mejas runā ceturtdienas pusdienās un pēc diskusijām par «Breksita» sarunām ar pārējo 27 ES valstu līderiem.

ES 27 dalībvalstu, kas blokā būs palikušas pēc Lielbritānijas izstāšanās, līderi vienojušies gatavoties nākamajai «Breksita» sarunu fāzei, tomēr norāda, ka šobrīd nav panākts pietiekams progress, lai šādas sarunas sāktu.

««Breksita secinājumi pieņemti. Līderi devuši zaļo gaismu tam, lai notiktu iekšējā ES27 gatavošanās otrajai fāzei,» tviterī paziņoja Tusks.

Investoriem par Trampa solījumiem vietējo uzņēmumu atbalstam pievilcīgāka varētu šķist Eiropas ekonomikas aktivizēšanās

Investīcijas finanšu tirgos lielā mērā notiek, balstoties uz ekonomikas vai konkrēta uzņēmuma biznesa nākotnes perspektīvām, esošajiem sasniegumiem bieži vien spēlējot sekundāru lomu.

Līdz ar to ASV fondu tirgus izaugsme, Volstrītas indeksiem sasniedzot aizvien jaunus vēsturiskos maksimumus, lielā mērā būs atkarīga no tā, kāds būs tālākais pasaules lielākās ekonomikas progress. Investoriem noteikti visai pievilcīgas šķiet Donalda Trampa prezidenta pirmsvēlēšanu kampaņas laikā paustās atziņas par nodokļu samazināšanu, vietējo uzņēmumu protekcionismu un nodokļu samazināšanu, tomēr tirgus uz šiem paziņojumiem lielā mērā jau ir noreaģējis. Līdz ar to tālās izaugsmes pamatā būs konkrēta rīcība. Pirmās nedēļas kopš jaunā prezidenta stāšanās amatā daudziem lika atskārst, ka priekšvēlēšanu laikā solītais nav bijusi tikai tāda papļāpāšana vien un viss notiek pa īstam. Līdz ar to vietējās ekonomikas atbalstam kaut kas tiešām varētu tikt darīts, tomēr jautājums ir par to, vai ASV finansiālās iespējas to atļaus un, kas attiecas, piemēram, uz infrastruktūras izbūvi un citiem līdzīgiem projektiem, tad to ieviešanai dzīvē būs nepieciešams laiks.

Lielākais izaicinājums bija krīzes pārvarēšana, pārņemot no I. Godmaņa valdības jau 2008. gada decembrī uzsākto starptautiskā aizdevuma programmu ar Starptautisko Valūtas fondu, Eiropas Komisiju un divpusējiem aizdevējiem par 7,5 miljardus eiro lielu aizdevumu. Vienošanās noteica, ka vispārējās valdības budžeta deficīts 2009. gadā nedrīkst pārsniegt 5% no IKP, 2010. gadā – arī 5% no IKP, bet 2011. gadā – 3% no IKP. 2009. gada sākumā kļuva skaidrs, ka straujas ekonomiskās situācijas pasliktināšanās rezultātā būs grūti pildīt sākotnējo vienošanos ar aizdevējiem par budžeta deficītu zem 5% no IKP, tāpēc ekonomisko krīzi pastiprināja politiskā.

2009. gada martā mana pirmā valdība atradās smagu izaicinājumu priekšā. Bija nepieciešams panākt vienošanos par starptautiskā aizdevuma programmas turpināšanu, lai varētu nodrošināt valsts funkciju finansēšanu. Vienlaicīgi vajadzēja vienoties par pieļaujamo budžeta deficīta mērķu palielināšanu, stabilizēt valsts ekonomiku un risināt pieaugošās sociālās problēmas, galvenokārt saistībā ar straujo bezdarba pieaugumu.

Lai 2009. gadā nodrošinātu budžeta deficītu zem 10% no IKP, bija nepieciešami fiskālās konsolidācijas pasākumi 500 miljonu latu apjomā – tāda vienošanās tika panākta ar starptautiskajiem aizdevējiem. Ņemot vērā daudzos nepopulāros lēmumus, ko prasīja šāda apjoma fiskālā konsolidācija, sarunas par attiecīgajiem 2009. gada budžeta grozījumiem bija ārkārtīgi sarežģītas. Vienošanās tika panākta 2009. gada 11. jūnijā pēc daudzu stundu ilgām pārrunām, kurās bez valdības un politisko partiju pārstāvjiem iesaistījās arī Valsts prezidents, sociālie partneri un nevalstiskā sektora pārstāvji. Jāpiebilst, ka krīzes pārvarēšanas pasākumi tika īstenoti arī, veidojot 2010. gada un 2011. gada valsts budžetus.

2016. gadā uzlabojies iedzīvotāju vērtējums par savām iespējām segt nepieciešamos ikdienas izdevumus, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Arvien vairāk mājsaimniecību apgalvo, ka ikdienas izdevumus sedz ar nelielām grūtībām vai samērā viegli (no 45,6 % 2014. gadā līdz 49,7 % 2015. gadā un 52,8 % 2016. gadā). Savukārt turpina sarukt mājsaimniecību īpatsvars, kas ikdienas izdevumus sedza ar grūtībām vai ar lielām grūtībām, - no 50,5 % 2014. gādā līdz 45,1 % 2015. gadā un 42,1 % 2016. gadā.

Rīgā (36 %) un Kurzemē (38,4 %) bija vismazākais mājsaimniecību īpatsvars, kas norādīja, ka ikdienas izdevumus sedz ar grūtībām vai ar lielām grūtībām. Turklāt, salīdzinot ar pārējiem Latvijas reģioniem, Kurzemē bija vislielākais mājsaimniecību īpatsvars (7,8 %), kas visoptimistiskāk vērtēja savas iespējas segt nepieciešamos ikdienas izdevumus – viegli vai ļoti viegli.

Gads pēc lielākā krāpšanas mēģinājuma Latvijas vēsturē: policijas izmeklēšanai a/s Olainfarm lietā iespaidīgi rezultāti, vēsta laikraksts Diena.

Pirms nedaudz vairāk kā gada, 2021. gada 30. aprīlī, Valsts policija uzsāka izmeklēšanu lietā, kas, iespējams, kā lielākais krāpšanas un reiderisma mēģinājums jau ir iegājusi Latvijas vēsturē. Parakstot, iespējams, fiktīvu akciju atsavināšanas līgumu, lielākā a/s Olainfarm akcionāra SIA Olmafarm valdes locekle Milana Beļeviča mēģināja par vairāk nekā 40 miljoniem eiro izkrāpt SIA Olmafarm piederošo Olainfarm akciju kontrolpaketi Čehijas čaulas kompānijai Black Duck Invest a.s. Gadu pēc notikušā Diena uzrunāja Valsts policiju, aicinot izklāstīt, kā šajā laikā ir veicies ar izmeklēšanu. Jāteic, ka atšķirībā no citām reizēm, kad ar sarežģītu noziegumu atklāšanu policijai tik raiti un veiksmīgi nav gājis, šoreiz policijai ir, ar ko palielīties, un izmeklēšanas rezultāti solās būt iespaidīgi. Turklāt krāpšanas stāstā arvien spilgtāk iezīmējas arī vairākas citas personas, kuras krāpšanā tieši nepiedalījās, bet bijušas ieinteresētas, lai Olainfarm nelikumīgā pārņemšana būtu izdevusies.

Šogad aprit pieci gadi kopš Latvijas pievienošanās eirozonai, saistībā ar to Rīgā notiek arī liela konference. Izvērtējot jāteic, ka eiro ieviešana noteikti ir bijis Latvijas veiksmes stāsts.

Eiropas Komisijas viceprezidents Valdis Dombrovskis intervijā Latvijas Radio norādīja, ka visi gaidītie ieguvumi no eiro ieviešanas ir materializējušies, un, ja eiro nebūtu ticis ieviests, tad pēdējos piecos gados investīciju būtu bijis par 5% mazāk. Savukārt nav piepildījušies eiroskeptiķu draudi par Latvijas ekonomikas teju sabrukumu eiro ieviešanas gadījumā. Pats galvenais – līdz ar pievienošanos eiro ir novērsti jebkādi vietējās valūtas devalvācijas riski, kā arī neiespējami kļuvuši dažādu politikāņu centieni izeju no krīzes meklēt naudas «piedrukāšanā».

Eiro par labu nācis arī mūsu eksportētājiem, kuriem, pārdodot savu produkciju eirozonas valstīs, nav jāsatraucas par iespējamām valūtas svārstībām. Tāpat mazām valūtām ir daudz lielāki iespējamie uzbrukuma riski, kas nav aktuāli tādām valūtām kā, piemēram, eiro vai dolārs. Pozitīvi ir arī tas, ka cilvēku ienākumi un ņemtie kredīti ir vienā valūtā. Tad, kad cilvēku ienākumi bija latos, taču ņemtie kredīti pārsvarā eiro, tos ļoti ietekmēja valūtas kursa svārstības, un eksperti vairākkārt uzsvēra, ka visdrošāk kredītus ņemt tādā valūtā, kādā ir ienākumi. Līdz ar eiro ieviešanu šis jautājums ir noņemts no dienaskārtības. Latvijas ekonomikai, ņemot vērā lielo populisma līmeni, arī par labu nāk nepieciešamība ievērot Māstrihtas kritērijus un stingru fiskālo disciplīnu, kas paredz budžeta saskaņošanu ar Eiropas Komisiju.

Lai gan zināms progress ir panākts un uzņēmēji tiek aicināti pie sarunu galda, lemjot par Covid-19 ierobežojumiem, viedoklis tomēr netiek ņemts vērā un lēmumi tiek pieņemti, balstoties uz politiķu un epidemiologu pausto. Tas ir klaji redzams visās nozarēs, kā rezultātā tiek zaudēta konkurētspēja salīdzinājumā ar kaimiņvalstīm, norādīja uzņēmēji, kuri piedalījās diskusijā par valdības noteiktajiem ierobežojumiem "Covid-19 nozaru griezumā".

Diskusijas laikā vairākkārt izskanēja viedoklis, ka gadījumā, ja valdība nemainīs taktiku, ir iespējami dažādi politiskie satricinājumi, jo uzņēmēji, līdzīgi kā citas sabiedrības grupas, cieš no ierobežojumiem un psiholoģiski nogurst.

SIA "Nemo" vadītāja Inga Zemdega-Grāpe norādīja, ka "lemjot par ierobežojumiem un attālināto darbu dažādās nozarēs, netiek runāts par uzņēmēju psiholoģisko stāvokli, nogurumu un kontakta saglabāšanu ar kolektīvu, kas ir ļoti būtiski faktori, lai turpinātu darbu pandēmijas apstākļos".

Finansists un uzņēmējs Ģirts Rungainis skaidroja, ka "uzņēmējus nogurdina neloģiskie lēmumi un ieklausīšanās tikai epidemiologos, kuri arī mēdz būt pretrunīgi. Ar ierobežojumiem nevar panākt to, ko varētu, iesaistot uzņēmējus lēmumu pieņemšanas procesā."

Pēdējos gados pašvaldību aktivitāte energoefektivitātes jomā būtiski pieaugusi, obligātās likuma prasības nav izpildījušas vien dažas.

Lai gan energoefektivitātes paaugstināšanā aktīvi iesaistījusies arī Rīga, pašlaik tā ir vienīgā republikas pilsēta, kurā vēl nav ieviesta energopārvaldības sistēma, liecina Ekonomikas ministrijas (EM) sniegtā informācija. Likumā noteiktās prasības nav izpildījuši arī vairāki novadi, tajā skaitā Ķekava, Lielvārde, Mārupe, Ozolnieki, Olaine un Salaspils. EM gan norāda - nav izslēgts, ka kāda no minētajām pašvaldībām aktivitātes veic, bet ministrijai par to vēl nav paziņojusi.

Iesaistās brīvprātīgi

Lai gan pēdējos gados pašvaldību aktivitāte paaugstinājusies, energoefektivitātes pasākumi tajās joprojām tiek veikti retāk nekā privātajos uzņēmumos, novērojis Altum energoefektivitātes eksperts Edgars Kudurs. «Arī pašvaldībām pieejamas Altum aizdevuma un granta programmas, kā arī citi finanšu instrumenti, taču efektivitātes veicināšanā tās nereti ir pasīvākas nekā uzņēmēji. Iespējams, papildu motivācija ir peļņa un konkurētspēja,» uzskata eksperts.

Finanšu ministrija (FM) dzelzceļa "Rail Baltica" projektā iesaistās savas kompetences robežās, trešdien dzelzceļa projekta "Rail Baltica" parlamentārās izmeklēšanas komisijā sacīja finanšu ministrs Arvils Ašeradens (JV).

Komisija trešdien iztaujāja Ašeradenu par FM iesaisti "Rail Baltica" projektā, kā arī par to, kādēļ pēc FM Eiropas Savienības (ES) fondu revīzijas iestādes ziņojuma, kurā pērn augustā tika secināts, ka līdz šim nav izstrādāts visaptverošs plāns projekta finansēšanai un citas problēmas, nesekoja FM rīcība.

Ašeradens sacīja, ka galvenokārt tie bija priekšlikumi Satiksmes ministrijai (SM), kā arī, ja SM kaut ko nevarēja īstenot, tai bija jāvēršas pie FM. "Katra ministrija realizē projektus savas kompetences ietvaros. Nav nepieciešama paralēla pārvaldība, kad viena ministrija pārvalda otru," sacīja Ašeradens.

Ministrs sacīja, ka tā ir likumdošanas hierarhija, jo SM uzrauga projektus transporta un platjoslas infrastruktūras jomā, piebilstot, ka, grozot likumu, ir iespējams mainīt šo pārvaldību.

2018. gadā 35,7 % mājsaimniecību savus ikdienas izdevumus sedza ar grūtībām vai ar lielām grūtībām, kas ir par 7,9 procentpunktiem mazāk nekā 2017. gadā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Palielinājies to mājsaimniecību īpatsvars, kuras savus ikdienas izdevumus sedza ar nelielām grūtībām vai samērā viegli (2018. gadā – 56,8 %, 2017. gadā – 51,2 %), kā arī to, kuras sedza viegli vai ļoti viegli (attiecīgi 7,4 % un 5,3 %).

Samērā viegli vai ar nelielām grūtībām tos sedza 63,7 % mājsaimniecību Rīgā, 61,2 % Vidzemē, 55,8 % Kurzemē, 52,3 % Pierīgā, 50,1 % Latgalē un 48,3 % Zemgalē.

Rīgā (8,9 %), Zemgalē (8,1 %) un Pierīgā (8 %) bija vislielākais mājsaimniecību īpatsvars, kas ikdienas izdevumus sedza viegli vai ļoti viegli. Mazāk tādu mājsaimniecību bija Kurzemē (6,2 %), Latgalē (5,8 %) un Vidzemē (4,1 %).

Savukārt Latgalē un Zemgalē visvairāk mājsaimniecību (attiecīgi 44,1 % un 43,6 %) savus ikdienas izdevumus sedza ar grūtībām vai ar lielām grūtībām. Vislielākās grūtības segt ikdienas izdevumus bija vientuļo senioru (no 65 gadiem) mājsaimniecībās – 54,8 % atzina, ka ikdienas izdevumus sedz ar grūtībām vai ar lielām grūtībām. 42,6 % mājsaimniecību ar vienu pieaugušo un bērniem arī sagādāja grūtības segt ikdienas izdevumus. Vismazāk grūtību segt izdevumus bija pāriem ar vienu bērnu (17,1 %).