Ļoti ticama ASV dolāra nostiprināšanās un norises pasaules naftas tirgū var apturēt līdzšinējo dārgmetālu cenu pieaugumu
Nestabilitāte Ķīnas finanšu sistēmā, kas gada sākumā izraisīja kārtējo pārdošanas vilni pasaules akciju tirgos, pozitīvi atsaucās uz pasaules dārgmetālu tirgiem, tostarp vismaz uz laiku ļaujot apturēt apmēram četrus gadus ilgstošo cenu samazināšanos pasaules zelta tirgū. Kopš 2011. gada septembra dzeltenā metāla cena uzrādījusi lejupejošu tendenci, neraugoties uz dažādiem sarežģījumiem globālajā tautsaimniecībā.
Pagājušā gada nogalē tā sasniedza savu pēdējā laika zemāko punktu, svārstoties ap 1050 ASV dolāru par Trojas unci atzīmi, kas bija par 45% mazāk, nekā dzeltenais metāls maksāja savā vēsturiski augstākajā punktā nedaudz vairāk kā pirms četriem gadiem. Kopš tā laika fortūna dārgmetālu tirgum bija labvēlīga, zelta cenai pieaugot gandrīz par 20%. Vēl labāku sniegumu demonstrējis par zelta mazo brāli dēvētais sudrabs, kura tirgus vērtība kopš janvāra vidus ir palielinājusies par 23 – 24%. Intereses pieaugums par dārgmetāliem bija saistīts ar kārtējo nedrošību par finanšu tirgus un ekonomikas procesiem Ķīnā. Papildus tam pozitīvu ietekmi uz dārgmetālu cenām atstāja kopš februāra vērojamā naftas cenas celšanās, kam ieilgstot varētu runāt arī par inflācijas pieaugumu pasaulē.
Tieši inflācija ir viens no zelta cenas dzinējspēkiem un, tiklīdz sevi pieteiks faktori, kas saistīti ar potenciālu patēriņa cenu pieaugumu, investoriem atkal radīsies vēlme papildināt savus finanšu portfeļus ar dārgmetāliem. Tomēr jau iepriekš paredzētā naftas ieguves lielvalstu pārstāvju tikšanās izgāšanās Kataras galvaspilsētā Dohā cenu pieaugumu pasaules melnā tirgū nostāda uz visai nedrošiem pamatiem. Šajā sakarā ir dzirdēti arī viedokļi, ka saistībā ar vienošanās trūkumu par ieguves apjomu iesaldēšanu Krievija varētu palielināt ieguves apjomus, tādējādi cenšoties kaut cik aizlāpīt caurumus savos eksporta un arī valsts kopējā budžeta ieņēmumos.
Domājams, ka to pašu darīs arī citas valstis, sevišķi tās, kuru tautsaimniecībā ir vērojamas vislielākās problēmas. Tas nozīmē, ka naftas cenu pieaugumam ir visai daudz ierobežojošu faktoru gan liela piedāvājuma, gan lēnās pasaules ekonomiskās izaugsmes skaidrota pieprasījuma trūkuma dēļ, līdz ar to par vispārēju inflācijas pieaugumu šobrīd runāt ir visai pagrūti. Attiecībā uz sudrabu ir vērts piebilst, ka tam ir ne tikai investīciju rakstura, bet arī rūpniecisks pielietojums, sevišķi saules paneļu ražošanā. Taču, ja fosilais kurināmais paliks lēts, tad diezin vai var runāt pa būtisku alternatīvās enerģijas avotu izmantošanas pieaugumu, tādējādi arī sudraba pieprasījuma un cenas kāpums var izrādīties stipri ierobežots.
Dārgmetālu tirgus cenu izaugsmes ziņā negatīvi var ietekmēt arī samērā ticams ASV dolāra vērtības pieaugums. Ja piepildās cerības par to, ka pasaules ekonomika aktivizēsies, diezgan droši varam sagaidīt, ka ASV centrālā banka turpinās pērn decembrī aizsākto procentu likmju celšanu. Tas nozīmē, ka no finanšu atdeves viedokļa ASV dolārs kļūs pievilcīgāks nekā citas valūtas, bet, augot dolāra vērtībai, zelta cena tradicionāli samazinās.