AS Valmieras stikla šķiedra sākusi augsta silīcija oksīda satura stikla kausēšanas krāsns Nr.3.0 atdzesēšanas un stikla izlaišanas darbus, lai apturētu krāsns darbību un sāktu plānoto rekonstrukciju, liecina kompānijas paziņojums Nasdaq Riga.

Stikla kausēšanas krāsns rekonstrukciju plānots veikt periodā no 2019.gada 1. līdz 29.novembrim. No 30.novembra tiks pakāpeniski atsākta stikla šķiedras ražošana. Krāsns rekonstrukcija nodrošinās šīs krāsns ražošanas jaudas ievērojamu pieaugumu, kam paredzama pozitīva ietekme uz augsta silīcija oksīda satura stikla un tā produktu pieejamību. Paredzēts, ka pilna stikla kausēšanas krāsns ražība tiks sasniegta 2020.gada pirmajā ceturksnī.

Krāsns rekonstrukcija ir ilgākā laika posmā rūpīgi plānots un sagatavots projekts. Sabiedrība jau laikus ir veikusi visus nepieciešamos sagatavošanās priekšdarbus, lai rekonstrukcija noritētu iespējami ātri un atstātu pēc iespējas mazāku ietekmi uz Sabiedrības darbību projekta īstenošanas laikā.

AS "Valmieras stikla šķiedra" pērnā gada nogalē sekmīgi noslēgusi augsta silīcija oksīda satura stikla kausēšanas krāsns Nr. 3.0 rekonstrukciju, liecina uzņēmuma paziņojums "Nasdaq Riga".

Tika paredzēts, ka pilna stikla kausēšanas krāsns ražība tiks sasniegta līdz 2020. gada marta nogalei, tomēr jau šobrīd ražošana sasniegusi budžetā plānoto ikdienas ražošanas apjomu.

Krāsns mūrēšanas darbi tika pabeigti 13. novembrī.

Šajā pašā dienā uzsākta krāsns sildīšana, lai to sagatavotu stikla šķiedras ražošanas uzsākšanai. Pirmais stikla šķiedras pavediens tika iegūts 3. decembrī, jau 5. decembrī sasniegti 93% no ikdienas ražošanas jaudas, savukārt 25. decembrī sasniegti 100%. Ražošanas process un saražotā stikla apjoms ir stabils. “Krāsns pārbūve noritēja atbilstoši plānam. Stikla kausēšanas krāsns ražošanas uzsākšana vienmēr ir sarežģīts un laikietilpīgs process, tāpēc jo īpaši priecē, ka 2020. gadu esam sākuši ar ļoti laicīgu ražošanas apjomu stabilu iegūšanu. Ievērojams darbs ir jau paveikts, bet redzamus augļus jeb silīcija stikla produktu saražotā apjoma pieaugumu paredzam nākamo mēnešu laikā,” stāsta AS "Valmieras stikla šķiedra" par ražošanu atbildīgais valdes loceklis Ģirts Vēveris.

AS Valmieras stikla šķiedra 9.aprīlī uzsākusi, nelielas jaudas stikla kausēšanas krāsns Nr. 4.0 atdzesēšanas un stikla izlaišanas darbus, lai uz laiku apturētu šīs krāsns darbību.

Stikla kausēšanas krāsns Nr.4.0 savulaik tika izbūvēta eksperimentāliem nolūkiem - jaunu stiklu kausēšanai un attīstībai, lai dažādotu uzņēmuma piedāvātās produkcijas sortimentu. Līdzšinējā krāsns darbība sevi ir attaisnojusi, jo ir sasniegti sākotnēji paredzētie ražošanas un produkcijas apjomi. Krāsns darbības atjaunošana 2019. gadā netiek plānota.

Šis lēmums tiek pamatots arī ar krāsns tehnisko nolietojumu un augstajām ekspluatācijas un produkcijas ražošanas izmaksām, norāda uzņēmums.

AS Valmieras stikla šķiedra valde norāda, ka krāsns darbības apturēšanai nebūs jūtamas ietekmes uz uzņēmuma plānotajiem biznesa rezultātiem, jo tās ražošanas jauda un kapacitāte veidoja vien aptuveni 2% no kopējā uzņēmumā saražotās produkcijas apjoma.

Turcijas kapitāla uzņēmums "Liepāja Steel" nolēmis atteikties no ieceres Liepājā atjaunot metalurģiju un pirms trīs gadiem nopirkto tēraudkausēšanas krāsni vedīs prom uz Turciju, 28.augustā vēstīja LTV.

LTV norāda, ka uzņēmums neslēpj vilšanos, ka ar Liepājas domi un speciālās ekonomiskās zonas (SEZ) pārvaldi tā arī nav izdevies vienoties par rūpnieciskās darbības uzsākšanu. Liepāja neatkāpjas no plāna bijušās rūpnīcas "Liepājas metalurgs" teritorijā izveidot dabai draudzīgu industriālo parku.

Turku investors gaida valdības lēmumu 

Metāla kausēšana Liepājā var atsākties kuru katru mirkli, tomēr gada garumā tas...

SIA "Liepāja Steel" juristi šobrīd kārto nepieciešamo dokumentāciju par "Liepājas metalurga" tēraudkausēšanas krāsns demontāžu. To, kad tā tiks aizvesta no Liepājas, uzņēmuma valdē vēl nezināja teikt, taču kavēties tā nav ieinteresēta, lai vairs nebūtu ilgāk jāmaksā zem krāsns esošās zemes nomas maksa. Izdevumi kopš krāsns pirkuma esot ļoti lieli, norāda LTV.

Visa aptuveni 120 hektāru lielā "metalurga" teritorija pieder Liepājas SEZ un pašvaldībai, kas pirms pieciem gadiem ar Ekonomikas ministriju (EM) un Latvijas Investīciju un attīstības aģentūru (LIAA) parakstīja nodomu protokolu par mūsdienīga industriālā parka attīstību.

Šobrīd Liepājas dome un SEZ pārvalde strādā, lai piesaistītu Eiropas fondu līdzekļus "metalurga" bijušās teritorijas attīrīšanai no vēsturiskā piesārņojuma, piemēram, mazuta un radiācijas, cerot, ka pēc tam straujāk varētu attīstīties arī šeit iecerētais videi draudzīgais industriālais parks.

"KVV Liepājas metalurgs" par maksātnespējīgu tika pasludināta 2016.gada septembrī.

Potenciālais maksātnespējīgās AS «KVV Liepājas metalurgs» investors cer, ka, atsākoties ražošanai, uzņēmumā atgriezīsies arī daļa darbinieku, kuriem tikšot garantēts piecu gadu līgums. Ja trūks darbinieku, viņš iecerējis vest tos no citām valstīm, piemēram, astoņi cilvēki esot gatavi atbraukt no Itālijas, varētu vēl būt darbaspēks no Baltkrievijas un arī Krievijas - to Izraēlā dzīvojošais Krievijas izcelsmes uzņēmējs Igors Šamiss svētdien atklāja intervijā raidījumam «LNT Ziņu TOP 10».

Par «Liepājas metalurga» vadītāju Šamiss vēlas redzēt pašreizējo galveno inženieri Egilu Kupši.

Potenciālais investors gatavs jau tuvākajā laikā atsākt uzņēmumā ražošanu un sasniegt vēsturiski lielākos tā ražošanas apjomus. «Šajos divos, trīs mēnešos mēs izdarītu visu nepieciešamo, lai iedarbinātu tēraudkausēšanas krāsni,» apgalvo Šamiss. Viņa partneri darījumā ir Šveices tērauda tirgotājs «Trasteel Trading Holding», tā apgrozījums ik gadu mērāms simtos miljonos eiro. Šamisa Luksemburgā reģistrētais uzņēmums «Kalior Invest SA» kopā ar «Trasteel Trading Holding» metalurga mantas pārņemšanai Latvijā izveidojis uzņēmumu «K-1 Liepaja Metallurgical Plant» ar 7,5 miljonu eiro pamatkapitālu.

Konsorcijam, kurā ietilpst Lielbritānijas uzņēmumi «British Steel», «Greybull Capital» un Igaunijas uzņēmums «Baltic Metal Holding», interesē maksātnespējīgā «KVV Liepājas metalurga» («Liepājas metalurgs») darbības atjaunošana, nevis aktīvu iegāde, intervijā aģentūrai LETA uzsvēra «Greybull Capital» partneris Daniels Goldsteins.

Viņš norādīja, ka nevēlas detalizēti komentēt, kāpēc konsorcijs izstājās no «Liepājas metalurga» pārdošanas procesa pagājušā gada vasarā, bet atzīmēja, ka patlaban «šķiet ir iespēja kompānijas iegādi veikt konstruktīvā veidā», tāpēc aprīļa vidū konsorcijs atkārtoti paudis vēlmi iegādāties visu maksātnespējīgā «Liepājas metalurga» mantu kopumā. «Iepriekšējā pieeja lielākoties bija izsolīt aktīvus, bet šādā procesā mēs nebijām ieinteresēti. Mūs interesē veidot biznesu. Bizness un aktīvi ir atsevišķas lietas. Lai bizness veiksmīgi veidotos, ir aktīvi jāiesaistās visām ieinteresētajām pusēm, un tieši uz to mēs ceram. Aktīvi, protams, ir svarīgi, bet tas nav noteicošais. Tas, ka tev būs noteikti aktīvi, vēl nenozīmē, ka būsi veiksmīgs, » teica Goldsteins.

Lai iegādātos jaunu un uzņēmuma vajadzībām speciāli projektētu tuneļkrāsni rudzu maizes cepšanai, Rankas pagasta bioloģiskā zemnieku saimniecība Ķelmēni ir piesaistījusi finansējumu 495 000 eiro apmērā no bankas Citadele.

Šis ražošanas iekārtu modernizācijas projekts notiek zemnieku saimniecības 30. jubilejas gadā.

Jaunā krāsns būs īpaši piemērota rudzu maizes cepšanai un aprīkota ar klona virsmu. Tās projektēšanu veica Ķelmēnu saimnieks ar savu tehnisko komandu un krāsns ražotāju pārstāvjiem Čehijā. Turpat ir uzsākta arī krāsns būvniecība.

“Šobrīd maizi cepam divās krāsnīs, taču sasniegta gan maksimālā jaudas kapacitāte, gan jūtams inventāra tehniskais nolietojums. Jaunā krāsns atvieglos kolēģu darbu, jo maizes izcepšanai pietiks ar mazāku darbību skaitu nekā līdz šim. Cepšanas procesā dominējošais joprojām būs roku darbs, taču, piemēram, maizes kukulīši krāsnī nebūs jāpārcilā un jāgroza. Iekārtu modernizācija ļaus arī būt elastīgākiem darbu plānošanā, lai iespēju robežās varētu samazināt darba stundas nakts laikā,” stāsta Rūta Mūrniece, Ķelmēnu maizes ceptuves vadītāja.

Šodien, 5. jūlijā Liepājas SEZ valde turpināja izskatīt jautājumu par pirmpirkuma tiesību izmantošanu vai neizmantošanu uz daļu no bijušajā "Liepājas Metalurga" teritorijas ar kopējo platību ~32 ha, un vienbalsīgi nolēma izmantot pirmpirkuma tiesības, informē LSEZ.

Pirmpirkuma tiesību izmantošana nodrošina iespēju pilsētai un Liepājas SEZ pārvaldei attīstīt bijušo "Liepājas metalurga" teritoriju kā vienotu veselumu, atbrīvojot to no vēsturiskā piesārņojuma, ar vienotu pārvaldību, infrastruktūru, kurā darbojas inovatīvi un videi draudzīgi uzņēmumi. Pirmpirkuma tiesību izmantošanu nosaka Liepājas SEZ likuma 48. pants.

Pirms lēmuma pieņemšanas Liepājas SEZ valde uzklausīja arī elektrotēraudkausēšanas krāsns iekārtu īpašnieka SIA "Liepāja Steel" valdes priekšsēdētāju, kurš valdi informēja par uzņēmuma plāniem. Liepājas SEZ valde deleģēja Liepājas SEZ valdes locekli Andri Ozolu un Liepājas SEZ pārvaldnieku uzsākt sarunas ar investoriem.

"SEB banka" piešķīrusi piecu miljonu eiro faktoringa aizdevumu stikla šķiedras ražotājam AS "Valmieras stikla šķiedra", informē bankā.

Aizdevums stiprinās uzņēmuma naudas plūsmu un likviditāti laikā, kamēr tiek veiktas būtiskas investīcijas ražošanas procesu energoefektivitātē.

"SEB bankas" pārstāvji atgādina, ka, investējot vairāk nekā 15 miljonus eiro energoefektīvos risinājumos un nodrošinot vairāk nekā 50 jaunu darbavietu, "Valmieras stikla šķiedras" ražotnē ir pabeigta otrās augsta silīcija oksīda satura stikla kausēšanas krāsns būvniecība. Šobrīd ir sākta jaunās krāsns sildīšana, lai to sagatavotu stikla šķiedras ražošanas sākšanai un augusta sākumā tā varētu nodrošināt eksporta produktus ārvalstu tirgiem.

"Faktoringa finansējuma piesaistei ir divi galvenie uzdevumi. Pirmkārt, nodrošināt papildus likviditāti jaunās stikla kausēšanas krāsns būvniecības laikā - jaunā krāsns ne tikai ļaus palielināt augstas pievienotās vērtības un līdz pat 1100°C termoizturīgu stikla šķiedras produktu ražošanas apmērus, bet arī nostiprinās uzņēmuma pozīcijas "Volkswagen" grupas un "Toyota" piegādes ķēdē, kas izrādījusi augošu pieprasījumu pēc šāda veida produkcijas. Un, otrkārt, ar faktoringu finansēsim ar darbības apjomu un apgrozījuma kāpumu saistīto apgrozāmo līdzekļu - debitoru un krājumu - pieaugumu," skaidro "Valmieras stikla šķiedras" valdes loceklis Mārtiņš Blaus.

Turpinot attīstīties un nostiprināt pozīcijas tirgū, AS Valmieras stikla šķiedra (VSŠ) nolēmusi veikt stikla kausēšanas krāsns Nr.4.1 pārbūvi 2022.gada sākumā, dubultojot tās ražošanas apjomu.

Šī projekta mērķis ir palielināt augsta silīcija oksīda stikla šķiedras produkcijas ražošanas jaudas, reaģējot uz augošo pieprasījumu un nodrošinot tirgu ar nepieciešamo augsta silīcija oksīda stikla šķiedras produkcijas apjomu. Projekta īstenošanā plānots ieguldīt aptuveni 10 miljonu eiro investīcijas, ieskaitot arī tehnoloģijas tālākai stikla apstrādei.

Šī brīža provizoriskais projekta realizācijas plāns ieskicē stikla kausēšanas krāsns mūrēšanu 2022.gada 1.ceturksnī, secīgi pēc tam uzsākot augsta silīcija oksīda stikla šķiedras produkcijas ražošanu ar dubultu jaudu.

Pēc pārbūves stikla kausēšanas krāsns Nr.4.1 plānotā ražošanas maksimālā kapacitāte sasniegs papildus 7-10 tonnas augsta silīcija oksīda stikla šķiedras diennaktī. Paredzams, ka stikla kausēšanas krāsns Nr.4.1 ekspluatācijas laiks pēc rekonstrukcijas ievērojami palielināsies tās jaunās konstrukcijas dēļ.

Liepājas Speciālās ekonomiskās zonas (SEZ) pārvaldes aicinājusi Turcijas investora "Aslanli Metalurji" meitasuzņēmumu SIA "Liepāja Steel" veikt nepieciešamās darbības elektrotēraudkausēšanas iekārtu rekonservācijai.

Lai kopīgi diskutētu par bijušās Liepājas metalurga teritorijas tālāko attīstību, 2021. gada 21. septembrī Liepājas speciālās ekonomiskās zonas (SEZ) pārvalde uz diskusiju aicināja teritorijas lokālplānojuma izstrādātājus AS “UPB”, inženierkomunikāciju turētājus, Valsts vides dienesta (VVD) Kurzemes reģionālās vides pārvaldes un Turcijas investora uzņēmuma SIA “Liepāja Steel” (īpašumā ir elektrotēraudkausēšanas krāsns iekārtas) pārstāvjus.

SIA “Liepāja Steel” ir izteicis vēlmi atjaunot ražošanu un ņemot vērā projekta mērogu, investīciju apjomu un projekta īstenošanai nepieciešamās teritoriju, Liepājas SEZ pārvalde aicināja uzņēmēju uz kopīgu tehnisko darba sanāksmi ar atbildīgajām valsts un pašvaldības institūcijām, infrastruktūras un pakalpojumu nodrošinātājiem, lai gūtu iespēju nepastarpinātai komunikācijai un informācijas apmaiņai par dažādiem projekta aspektiem.

Iesaistoties diskusijā par Obligātās iepirkumu komponentes (OIK) maksājuma diferenciāciju, AS Valmieras stikla šķiedra pauž nedalītu atbalstu valdības īstenotajai reformai un uzskata to par priekšnoteikumu uzņēmuma ilgtermiņa darbības plānošanai.

«Latvijas tautsaimniecības attīstībai būtiska ir sakārtota biznesa vide, konkurētspējīgu apstākļu radīšana. Apstrādes rūpniecība kā liela nozare dažādu nodokļu veidā nodrošina valsts budžeta ieņēmumus, veido eksportu un pievienoto vērtību, garantē cilvēkiem darba vietas, sekmējot Latvijas ekonomikas un iedzīvotāju labklājības izaugsmi. Latvijas valdības lēmums ar šī gada 1.janvāri ieviest diferencēto OIK maksājumu ir pozitīvs signāls visai rūpniecības nozarei. AS Valmieras stikla šķiedra gadījumā tas ļauj drošāk raudzīties nākotnē un plānot ilgtermiņa darbību Latvijā, un ne tikai. Ir zināms, ka investori savu kapitālu iegulda tur, kur ir biznesam labvēlīga vide un resursi. Un ar šo valdības lēmumu vismaz viens būtisks solis ir sperts pareizā virzienā valsts tālākai attīstībai,» norāda Valmieras stikla šķiedra padomes loceklis Andris Oskars Brutāns.

AS Valmieras stikla šķiedra iecerējusi būvēt ceturto stikla kausēšanas krāsni, liecina uzņēmuma paziņojums Nasdaq Riga.

AS Valmieras stikla šķiedra iepriekš ziņoja, ka 11.maijā tika apturēta darbība vienai no trijām stikla kausēšanas krāsnīm. Šodien konkrētās krāsns darbība atjaunota ar 60-70% jaudu no kopējās krāsns kapacitātes, un paredzēts, ka tā darbosies nepilnā režīmā turpmākos 2 mēnešus – līdz 2016.gada augustam. Savukārt augustā tiks veikta krāsns pilnīga pārbūve, lai septembrī tā darbotos ar papildu 30% lielāku kapacitāti.

Ņemot vērā, ka pasaules stikla šķiedras tirgus strauji attīstās un ir pieaudzis pieprasījums pēc dažādiem stikla šķiedras produktiem, ko pierāda produkcijas rekordpasūtījumu apjoms, atbilstoši uzņēmuma 2016.gada investīciju plānam plānots palielināt ražošanas jaudas, uzbūvējot ceturto stikla kausēšanas krāsni Valmierā, skaidro uzņēmums.

Latvija saskaras ar būtisku globālās ārējās vides nenoteiktību. Ir daudz dažādu faktoru, kas to veicina: plaisas pasaules kārtībā, kāda tā bija izveidojusies pēc aukstā kara, straujas klimata un tehnoloģiju pārmaiņas, pastāvīga urbanizācija un ekonomiskās aktivitātes ģeogrāfiskā koncentrācija, demogrāfiskās pārmaiņas un populisms.

Tie ir tikai daži no galvenajiem faktoriem, tāpēc grūti noformulēt nākotnē gaidāmo pārmaiņu bāzes scenāriju. Tomēr ārējo vidi veido un arī turpmāk veidos vairākas ilgāka termiņa tendences, kas politikas veidotājiem ļauj izdarīt svarīgus secinājumus. Šī raksta mērķis ir aplūkot atsevišķas globālās tendences, kuras varētu ietekmēt Latviju, un piedāvāt atbilstošus politikas pasākumus, ko nenāksies nožēlot.

Attīstīto valstu vidusslāņa negatīvais viedoklis par globalizāciju

Pēdējā Eiropas un ASV vēlēšanu ciklā kandidāti ar nacionālistisku noskaņojumu un negatīvu viedokli par globalizāciju guva nozīmīgu sabiedrības atbalstu vai pat tika ievēlēti amatā. Visspilgtākais piemērs ir Donalda Dž. Trampa (Donald J. Trump) ievēlēšana ASV prezidenta amatā, sabiedrībai atbalstot viņa aicinājumu īstenot nacionālistiskāku ekonomisko politiku un solījumu pārskatīt svarīgāko ASV parakstīto tirdzniecības līgumu nosacījumus. Trampa administrācija jau izstājusies no Klusā okeāna reģiona partnerības (TPP), apturējusi sarunas par Transatlantisko tirdzniecības un investīciju partnerību (TTIP) ar Eiropas Savienību (ES), kā arī pārskata Ziemeļamerikas brīvās tirdzniecības nolīguma (NAFTA) noteikumus.

Visai maigi izsakoties un neiedziļinoties restarta mēģinājumu neveiksmju sērijas iemeslos, jāsecina, ka centieni atdzīvināt metalurģijas nozari, respektīvi, Liepājas metalurgu, beigušies ar neko.

Precīzāk – beigušies ar šonedēļ uzsākto izsoli maksātnespējīgās AS KVV Liepājas metalurgs tēraudkausēšanas ceham un uzņēmumam piederošajiem nekustamajiem īpašumiem. Kā intervijā (DB 27.02.2018.) ilgstošos tukšos centienus iepūst liesmas tēraudkausēšanas krāsnīs rezumēja Liepājas Speciālās ekonomiskās zonas pārvaldes vadītājs Jānis Vilnītis, divas reizes Liepāja ir pārslimojusi metalurģijas uzņēmumu nogrimšanu, un trešo reizi kāpt uz tā paša grābekļa pilsēta nav pelnījusi. Tādēļ, runājot līdzībās, ir jāaizver metalurga zārks un jāiet uz priekšu, domājot par Liepājas uzņēmējdarbības vides turpmāko attīstību. Un tā ir nesaraujami saistīta ar jaunu saturu Metalurga teritorijai un infrastruktūras «kultūrslānim», ko tā ietver. Faktiski Liepājā ir jāatver balta lapa un jāpiepilda ar kvalitatīvu saturu. Valsts ieguldītā nauda sen mirušā metalurģijas uzņēmuma ķermeņa uzturēšanā pie dzīvības aparātiem nu ir paslaucīta zem vēstures paklāja, bet sabiedrība, kā zināms, ir pieradināta norīt tamlīdzīgus krupjus. Līdz galam nopietnas intereses trūkums no potenciālajiem investoriem abos ģeogrāfiskajos pretpolos tā arī nevienu pārliecinošu piedāvājumu gada laikā nepiespēlēja. Sabiedrībai kārtējo reizi atliek tikai cerēt – šoreiz, ka izdosies atgūt maksimāli daudz naudas maksātnespējas procesā.

Liepājas Speciālās ekonomiskās zonas (SEZ) pārvalde par 2,67 miljoniem eiro iegādājusies daļu bijušā «Liepājas metalurga» teritorijas, liecina tās sniegtā informācija.

25. septembrī Liepājas speciālās ekonomiskās zonas pārvaldnieks Jānis Lapiņš un AS «Citadele banka» valdes priekšsēdētājs Guntis Beļavskis parakstīja pirkuma līgumu par 10 nekustamo īpašumu - t.sk. zemi, ēkas, infrastruktūras objektus - iegādi bijušajā «Liepājas metalurga» teritorijā no AS «Citadele Banka» un SIA «Hortus RE» ar kopējo platību 60,6 hektāri. Apvienojot ar jau esošajiem pašvaldībai piederošajiem zemes gabaliem, kopējā Liepājas Industriālā parka platība sasniegs 120 hektārus.

Kā komentē Liepājas SEZ pārvaldnieks J. Lapiņš, tas esot pārdomāts, atbildīgs un drosmīgs lēmums: «Kādam bija jāuzņemas atbildība un Liepājas SEZ pārvalde bija gatava to darīt, apzinoties riskus. Mums ir redzējums un plāns, kā attīstīt bijušo «Liepājas metalurga» teritoriju. Tā ir iespēja un izaicinājums vienlaikus, lai jaunā kvalitātē attīstītu uzņēmējdarbības vidi bijušajā «Liepājas metalurga» teritorijā ar mērķi veicināt jaunu, modernu uzņēmumu izveidi, radīt jaunas darbavietas, palielināt eksportējošo uzņēmumu skaitu un eksporta apjoma pieaugumu.»

Vidzemes rajona tiesa nolēmusi ir pieņēmusi lēmumu apstiprināt AS "Valmieras stikla šķiedra" tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plāna grozījumus, liecina uzņēmuma paziņojums "Nasdaq Riga".

Grozījumi plānā veikti ar mērķi nodrošināt sabiedrības ilgtspējīgu saimniecisko darbību, kā arī veicināt stabilu naudas plūsmu, kas ir priekšnosacījums tam, lai Sabiedrība varētu pilnībā norēķināties ar visiem kreditoriem.

2019. gada 18. oktobrī Vidzemes rajona tiesa apstiprināja TAP pasākumu plānu, kā arī nolēma īstenot sabiedrības TAP, termiņu nosakot divus gadus no 2019. gada 18. oktobra.

Patlaban sabiedrībai ir radušās īslaicīgas finansiālās grūtības ar apgrozāmo līdzekļu pietiekamību, kā rezultātā uzņēmums nav spējīgs izpildīt apstiprināto plānu pilnā apmērā. Prognozējamo sabiedrības produkcijas ražošanu pilnā apjomā, uz ko bija balstīta saimnieciskās darbības prognoze, ietekmēja stikla kausēšanas krāsns rekonstrukcija. Sabiedrība veica plānā paredzētos maksājumus visiem nenodrošinātajiem kreditoriem un panāca vienošanos ar nodrošinātājiem kreditoriem par plānā 4. un 5. mēnesī paredzēto pamatsummas maksājumu atlikšanu uz 2021. gada 31. oktobri.

Dažu nedēļu laikā Privatizācijas aģentūra (PA) cer vienoties ar potenciālajiem investoriem par maksātnespējīgās AS «KVV Liepājas metalurgs» elektrotēraudkausēšanas krāsns likteni, otrdien pēc valdības sēdes žurnālistiem sacīja PA valdes priekšsēdētājs Vladimirs Loginovs.

Patlaban esot vairāki investori, ar kuriem PA notiek sarunas, norādīja Loginovs. Viņš gan neatklāja, vai starp investoriem ir uzņēmums «British Steel», kurš iepriekš izrādīja interesi par krāsns iegādi, kā arī Austrijas uzņēmums «Smart Stahl GmbH», kurš martā iegādājās velmētavas ceha iekārtas.

«Joprojām tiek runāts par vairākiem variantiem - ir investori, kuriem interesē krāsni atstāt Liepājā un atsākt ražošanu, ir investori, kuri vēlētos krāsni iegādāties, demontēt un pārvest uz citu vietu. Tāpat nav izslēgta iespēja krāsni pārdot kā lūžņus. Viss būs atkarīgs no tā, kā risināsies sarunas ar investoriem,» sacīja Loginovs.

PA vadītājs gan neatklāja, par kādām summām rit sarunas ar investoriem, vai kāda ir zemākā summa, par kuru PA būtu gatava krāsni pārdot.

SIA "FeLM" noslēdzis līgumu par bijušā "Liepājas metalurga" elektrotēraudkausēšanas kompleksa kustamās un nekustamās mantas pārdošanu uzņēmumam "Liepāja Steel", kas pieder Turcijas kompānjias "Aslanli Metalürji ve Metal Ürünleri Sanayi ve Ticaret A.S." ("Aslanli Metalürji") īpašniekam Hamdi Alaedinam Ejuboglu, informē "FeLM" pārstāvji.

Pušu starpā noslēgtā līguma nosacījumi satur komercnoslēpumu un līdz ar to netiek izpausti.

Tā kā "FeLM" aktīvu pārdošana, izmantojot publisko elektronisko izsoļu platformu, nav devusi gaidīto rezultātu, ņemot vērā "FeLM" aktīvu specifiku, 2020.gada decembrī tika veiktas izmaiņas pārdošanas stratēģijā, organizējot konkursu.

Konkursā piedalījās vairāki potenciālie pircēji no Eiropas un Āzijas. Izvērtējot potenciālo pircēju iesniegtos saistošos piedāvājumus, par konkursā piedāvātās kustamās un nekustamās mantas ieguvēju izvēlēts pircējs, kas piedāvāja visaugstāko cenu, tas ir, "Aslanli Metalurji".

Pircējs iegūst īpašuma tiesības uz aktīviem pēc pirkuma summas samaksas pilnā apmērā un pie nosacījuma, ka Liepājas speciālās ekonomiskās zonas pārvalde neizmanto pirmpirkuma tiesības uz darījumā iekļautiem nekustamiem īpašumiem.

Paredzams, trešdien, 30. jūnijā Liepājas Speciālās ekonomiskās zonas valdes sēdē izskatīs pirmpirkuma tiesības uz "Liepājas metalurga" nekustamās mantas - zeme un ēkas iegādi Liepājas SEZ vajadzībām.

Principā tas nozīmē darījuma starp valsti un turku investoriem izgāšanu, jo pārdošanas darījums noslēgts gan par kustamo, gan nekustamo mantu.

Darījuma fons

Šā gada 30. aprīlī SIA "FeLM", kas procesā pārstāv Latvijas valsts intereses, noslēdza līgumu par bijušā "Liepājas metalurga" elektrotēraudkausēšanas kompleksa kustamās un nekustamās mantas iegādi un izteica gatavību uzsākt darbību teritorijā, iepriekš pauda Turcijas uzņēmuma "Aslanli Metalurji" pārstāvji. Ir pilnībā izpildītas finanšu saistības atbilstoši līgumam. Proti, ir iemaksāta nauda un izteikta gatavība investēt 200 miljonus piecu gadu laikā. Investori pavasarī bija noslēguši rūpnīcas inventarizāciju kopīgi ar SIA "FeLM" un īpašums ir gatavs nodošanai. Tik tālu viss ir skaisti, atliek vien Liepājas SEZ pirmpirkuma tiesības uz zemi, kuras var izmantot un viss liecina, ka tās tiks izmantotas. Plašāk par darījumu db.lv rakstīja iepriekš.

Turcijas investori "Aslanli Metalurji" veikuši līgumā atrunātos maksājumus par bijušā "Liepājas metalurga" elektrotēraudkausēšanas kompleksa kustamo un nekustamo mantu un ir gatavi sākt darbību bijušā "Liepājas metalurga" teritorijā, pavēstīja "Aslanli Metalurji" pārstāvji.

Šogad 30.aprīlī SIA "FeLM", kas pārstāv Latvijas valsts intereses šajā procesā, noslēdza līgumu par bijušā "Liepājas metalurga" elektrotēraudkausēšanas kompleksa kustamās un nekustamās mantas pārdošanu "Aslanli Metalurji" piederošam uzņēmumam "Liepāja Steel".

"Aslanli Metalurji" pārstāvji pavēstīja, ka investors ir pilnībā izpildījis finansiālās saistības atbilstoši līgumam un iegādājies aprīkojumu, kā arī samaksājis par zemes gabaliem un ēkām. "FeLM" un investors pabeiguši rūpnīcas ražošanas kompleksa inventarizāciju un īpašums ir gatavs nodošanai.

Tāpat investors detalizēti ir informējis Liepājas pilsētas administrāciju par pasākumiem, kuru pamatā ir pilsētas iedzīvotāju paustās bažas, lai novērstu negatīvu ietekmi uz vides un dzīves apstākļiem.

Neveiksmīgas maksātnespējīgās AS «KVV Liepājas metalurgs» investora piesaistes gadījumā uzņēmumu izpārdos pa daļām, šodien pēc Ministru kabineta sēdes žurnālistiem sacīja ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens (V).

Ministrs informēja, ka uzņēmuma maksātnespējas administrators patlaban ir atlasījis vienu potenciālo investoru, kurš paudis vēlmi testēt rūpnīcas krāsni. Plānots, ka investors testa darbus beigs šā gada 19.decembrī un pēc tam tas paziņos lēmumu - iegādāties vai neiegādāties uzņēmumu.

Ašeradens atturējās nosaukt potenciālā investora vārdu, bet piebilda, ka šis investors jau iepriekš ir izrādījis interesi par Liepājas metalurģijas uzņēmumu.

Tāpat ministrs norādīja, ka patlaban nav pārbaudīts, vai potenciālais investors var iegādāties uzņēmumu, bet tas tikšot darīts tiklīdz investors paudīs gatavību iegādāties «KVV Liepājas metalurgu».

Ašeradens arī piebilda, ka valdība ir gatava neveiksmīgam scenārijam gadījumā, ja investoru neizdosies piesaistīt. «Ja šis pretendents nevarēs kvalificēties, tad uzņēmums tiks izpārdots pa daļām,» teica ekonomikas ministrs.

Pēc Liepājas speciālās ekonomiskās zonas (SEZ) valdes lēmuma izmantot pirmpirkuma tiesības uz bijušā "KVV Liepājas metalurga" nekustamo īpašumu 32 hektāru platībā Turcijas investora "Aslanli Metalurji" rīcībā paliks uzņēmuma kustamā manta, tostarp elektrotēraudkausēšanas krāsns, aģentūrai LETA pavēstīja valstij piederošās SIA "FeLM" pārstāvji.

Pašreiz "FeLM" vēl nav saņēmis no Liepājas SEZ oficiālu paziņojumu par pirmpirkuma tiesību izmantošanu. Tiklīdz šāds paziņojums tiks saņemts, "FeLM" un Liepājas SEZ veiks nepieciešamās darbības, lai bijušā "KVV Liepājas metalurga" nekustamie īpašumi nonāktu Liepājas SEZ īpašumā.

Savukārt Turcijas investora "Aslanli Metalurji" rīcībā nonāks bijušā "KVV Liepājas metalurga" kustamā manta, tostarp elektrotēraudkausēšanas krāsns.

Liepājas metalurgam būt vai nebūt? 

Paredzams, trešdien, 30. jūnijā Liepājas Speciālās ekonomiskās zonas valdes sēdē izskatīs pirmpirkuma...

"FeLM" ieskatā Liepājas SEZ pirmpirkuma tiesību izmantošanas darījumam nevajadzētu ietekmēt Turcijas investora attīstības vai biznesa plānu realizācijas iespējas, bet tas būs atkarīgs no Liepājas SEZ un Turcijas investora sadarbības risinājumiem, pauda "FeLM" pārstāvji.

Jau ziņots, ka pirmdien, 5.jūlijā, Liepājas SEZ valde nolēma izmantot pirmpirkuma tiesības uz daļu no bijušā "KVV Liepājas metalurga" teritorijas ar kopējo platību aptuveni 32 hektāri, kuru iepriekš no "FeLM" bija iegādājies "Aslanli Metalurji". Lēmums pieņemts vienbalsīgi.

Liepājas SEZ izmantos pirmpirkuma tiesības uz bijušā Liepājas metalurga īpašumu 

Šodien, 5. jūlijā Liepājas SEZ valde turpināja izskatīt jautājumu par pirmpirkuma tiesību...

Liepājas SEZ pārstāvji skaidroja, ka pirmpirkuma tiesību izmantošana nodrošina iespēju pilsētai un Liepājas SEZ pārvaldei attīstīt bijušo "KVV Liepājas metalurga" teritoriju kā vienotu veselumu, atbrīvojot to no vēsturiskā piesārņojuma, ar vienotu pārvaldību, infrastruktūru, kurā darbojas inovatīvi un videi draudzīgi uzņēmumi. Pirmpirkuma tiesību izmantošanu nosaka Liepājas SEZ likuma 48. pants.

Pirms lēmuma pieņemšanas Liepājas SEZ valde uzklausīja arī elektrotēraudkausēšanas krāsns iekārtu īpašnieka - "Aslanli Metalurji" meitasuzņēmuma SIA "Liepāja Steel" valdes priekšsēdētāju Guntaru Senkānu, kurš Liepājas SEZ valdi informēja par uzņēmuma plāniem. Liepājas SEZ valde deleģēja valdes locekli Andri Ozolu un Liepājas SEZ pārvaldnieku sākt sarunas ar investoriem.

Lēmums par pirmpirkuma tiesību izmantošanu bija nepieciešams, lai arī turpmāk Liepājas SEZ varētu nodrošināt nepieciešamās funkcijas un radītu jaunas darbavietas, vienlaikus nodrošinot Turcijas investoram iespēju attīstīt modernu ražotni un ieguldīt plānotās investīcijas, skaidro Liepājas SEZ pārstāvji.

LSEZ sāk lemt par bijušās Liepājas metalurga teritorijas nākotni 

Šodien, 30. jūnijā Liepājas SEZ valde skatīja jautājumu par pirmpirkuma tiesību izmantošanu...

Ekonomikas ministrijas valsts sekretārs un Liepājas SEZ valdes loceklis Edmunds Valantis norādīja, ka Liepājas SEZ valdes lēmums nevis apgrūtina Turcijas investora nodomus, bet gan paver plašākas iespējas nodrošināt efektīvu ražošanu, atbilstoši vajadzībām, nevis pielāgojoties iespējām, kas saskan arī ar Liepājas Industriālā parka izveides nodomu.

"Aslanli Metalurji" pārstāvji iepriekš aģentūrai LETA pavēstīja, ka veikuši līgumā atrunātos maksājumus par elektrotēraudkausēšanas kompleksa kustamo un nekustamo mantu un ir gatavi sākt darbību bijušā "Liepājas metalurga" teritorijā.

Šogad 30.aprīlī "FeLM", kas pārstāv Latvijas valsts intereses šajā procesā, noslēdza līgumu par bijušā "Liepājas metalurga" elektrotēraudkausēšanas kompleksa kustamās un nekustamās mantas pārdošanu "Aslanli Metalurji" piederošam uzņēmumam "Liepāja Steel".

"Aslanli Metalurji" pārstāvji pavēstīja, ka investors ir pilnībā izpildījis finansiālās saistības atbilstoši līgumam un iegādājies aprīkojumu, kā arī samaksājis par zemes gabaliem un ēkām. "FeLM" un investors pabeiguši rūpnīcas ražošanas kompleksa inventarizāciju un īpašums ir gatavs nodošanai.

"Liepāja Steel" valdes priekšsēdētājs Senkāns informēja, ka atbilstoši rūpnīcas inženiertehniskā dienesta novērtējumam, ja ražošanas un atbalsta ciklu aprīkojums ir pienācīgā stāvoklī, ir iespējams veikt uzņēmuma darbības palaišanu sešu mēnešu laikā. Pie šādiem apstākļiem rūpnīca var sākt ražošanu jau šogad.

"Investors ir izpildījis visas saistības un ir absolūtā gatavībā veikt praktiskus pasākumus ražošanas sākšanai. Svarīgi pieminēt, ka Latvijas valdība ir apstiprinājusi rūpnīcas pārdošanu Turcijas investoram un pauda pozitīvu viedokli par nepieciešamību ražotni atdzīvināt. Šobrīd mēs visi tikai gaidām atbilstošus lēmumus no Liepājas SEZ un ceram sākt ražošanu jau šogad," pauda Senkāns.

Portāls "Lsm.lv" iepriekš vēstīja, ka Turcijas uzņēmums par pirkumu samaksāšot trīs miljonus eiro.

Turcijas metalurģijas uzņēmums "Aslanli Metalurji" izteica piedāvājumu "FeLM" izsludinātajā izsolē par iespējām iegādāties "KVV Liepājas metalurga" elektrotēraudkausēšanas kompleksu un nekustamo īpašumu, paredzot tuvāko piecu gadu laikā investēt 200 miljonus eiro.

"Aslanli Metalurji" pauda, ka investīcijas Latvijā kompānija nolēmusi veikt, lai pārveidotu "KVV Liepājas metalurgu" par efektīvu un ilgtspējīgu uzņēmumu saskaņā ar Eiropas Savienības (ES) standartiem.

Uzņēmumā prognozēja, ka sākotnēji darbības sākšanai būtu nepieciešami apmēram 400 līdz 450 darbinieku, bet, palielinot ražošanas jaudu, strādājošo skaits vidēji sasniegtu no 700 līdz 1000. Savukārt apgrozījums plānots no 500 līdz 600 miljoniem eiro gadā, strādājot ar pilnu jaudu.

"Aslanli Metalurji" ietilpst Turcijas "Epas Group", kuras uzņēmumos pašlaik strādā 1100 darbinieku. "Epas Group" nekustamo īpašumu vērtība Turcijā pārsniedz 500 miljonus eiro, kas nodrošina uzņēmumam iespēju saņemt kredītlīniju 200 miljoni eiro apmērā investīcijām Liepājas ražotnē.

"Aslanli Metalurji" īpašnieki ir Hamdi Alaedins Ejuboglu un Hamdi Kemalettins Ejuboglu. Pagājušajā gadā "Aslanli Metalurji" nodrošināja produkcijas realizāciju 40 valstīs, trijos kontinentos visā pasaulē. Uzņēmuma stratēģija paredz pastāvīgi investēt attīstībā un jaunās ražotnēs, jo produktu tirgus paplašinās un klientu prasības un vajadzības pieaug. "Aslanli Metalurji" pamatdarbība ir tērauda un stiepļu ražošana izplatīšana.

LETA jau vēstīja, ka Austrijas uzņēmums "Smart Stahl GmbH" 2018.gada martā uzvarēja "KVV Liepājas metalurga" velmētavas ceha kustamās mantas izsolē ar piedāvāto cenu 1,57 miljoni eiro bez pievienotās vērtības nodokļa, savukārt "FeLM" pārņēma nepārdoto "KVV Liepājas metalurga" elektrotēraudkausēšanas krāsni.

"KVV Liepājas metalurgs" par maksātnespējīgu tika pasludināta 2016.gada septembrī.

Investējot vairāk nekā 15 miljonus eiro energoefektīvos risinājumos un nodrošinot vairāk nekā 50 jaunas darbavietas reģiona iedzīvotājiem, AS Valmieras stikla šķiedra ražotnē pabeigta otrās augsta silīcija oksīda satura stikla kausēšanas krāsns būvniecība.

Tā darbosies līdztekus jau divām esošajām E-stikla un vēl vienai augsta silīcija oksīda satura stikla kausēšanas krāsnij. 14. jūlijā tika uzsākta jaunās krāsns sildīšana, lai to sagatavotu stikla šķiedras ražošanas uzsākšanai un jau augusta sākumā tā varētu nodrošināt augtsvērtīgus eksporta produktus ārvalstu tirgiem.

“Mēs esam vienīgais Rietumu piegādātājs augstas temperatūras noturības stikla šķiedras produktiem. Mūsu klienti, sekojot līdzi kara izraisītajām sekām uz pasaules politiskās skatuves un saskaroties ar nedrošām produkcijas piegādes alternatīvām no sankcijām pakļautajām teritorijām un valstīm, kuru politiskie un ekonomiskie plāni ir apšaubāmi, meklē ilgtspējīgu piegādes ķēdi Eiropā. Redzot augošo pieprasījumu, mēs šobrīd palielinām savas ražošanas jaudas, lai spētu apkalpot šo tirgus sektoru,” stāsta AS Valmieras stikla šķiedra valdes priekšsēdētājs Stefans Jugels (Stefan Jugel).