Par stratēģiskajiem partneriem dēvēto amerikāņu klātbūtne Latvijas tautsaimniecībā līdz šim bijusi visai ēteriska. Gāzes sektors gan varētu šo tendenci drīzumā mainīt

Drošība pirmajā vietā, un ļoti ilgi, sakot ASV, Latvijā esam domājuši – NATO, drošības garantijas u.tml. Tas ir fakts, tomēr pārlieku ilgi šai loģisko saslēgumu ķēdē nav parādījušies jauni, ar biznesu saistīti elementi.

Ja lietojam akmens mešanas kāda dārziņā retorisko formu, tad tas švīkstēdams dodas viņpus Atlantijas. Latvijā uzņēmēji ir darījuši, ko varējuši un cik nu Vašingtonas noteiktie tirgus aizsardzības tarifi ir ļāvuši, un pēckrīzes gados mums ar Ameriku ir pozitīva tirdzniecības bilance. Ņemot vērā, ka ASV aizvien ir lielākā ekonomika uz planētas, šāda statistika gan ļoti uzkrītoši vēstī arī par to, ka Amerikas biznesam mēs te esam bijuši nebijuši. Pozitīva tirdzniecības bilance ir laba lieta valsts norēķinu konta bilancei, tomēr attiecībās ar ASV tas nav normāli.

Stratēģiski nozīmīgā partnera vieta ekonomiskajā sadarbībā kaut kur uz otrā desmita pusi ir ar savu loģiku. Viens apsvērums ir ļoti lielais attālums starp Latviju un ASV, otrs – šejienes mazais tirgus, tad vēl seko darbaspēka pieejamība, kas amerikāņu vēriena lielā biznesa komerciālajām interesēm šeit diez vai jelkad ir bijusi pietiekama. Tomēr pēdējā laikā šajos spriedumos blakus tīri merkantilajam parādās jauns elements, un nacionālajām īpatnībām atbilstīgā kārtā tas atkal saistās ar drošību – ar enerģētikas drošību. Latvija ir viena no ES energoapgādes salām – izolēta no pārējā Eiropas tirgus un atkarīga no Krievijas dabasgāzes, kas mēdz ietilpt Kremļa politisko ambīciju īstenošanas rīku arsenālā. Tā kā šīs ambīcijas kļūst aizvien jo trakākas, arī ASV kā vadošās lielvaras interesēs ir līdzsvarot enerģētikas drošību arī Baltijā.

Protams, ES līmeņa starpsavienojumi u.c. mājas darbi ir pašas ES ziņā, tomēr Amerikas kapitāla un biznesa interešu klātbūtne reģionā noteikti nāktu par labu. ASV ir brīva valsts, un bizness skatās uz peļņu, ne politiskā diktāta pirksta virzienu, tomēr ar ekonomikas politikas iniciatīvām Vašingtona savas jurisdikcijas biznesam šo Eiropas un konkrēti Latvijas virzienu var padarīt iekārojamāku, un Latviju biznesa plānu kartēs līdz iezīmēt arī diplomātija.

Tas laimīgā kārtā arī notiek, un eksprezidente Hilarija Klintone, kas nu ir kļuvusi par Triju Zvaigžņu ordeņa kavalieri, ar savu izteikto viedokli ir ļāvusi saprast, ka Latvijas teiktais par amerikāņu kapitāla vēlamo ienākšanu vietējā enerģētikā ir sadzirdēts. Acīmredzot runa ir par Latvijas gāzi (LG), kuras līdzdibinātājs un 47,23% īpašnieks Vācijas E.ON Ruhrgas International taisās uz promiešanu.

Kādēļ amerikāņiem vajadzētu no, tēlaini sakot, ēteriskās klātbūtnes pāriet gāzveida substancē? Kādēļ viņiem iepirkties uzņēmumā, kur tik ievērojama teikšana ir amerikāņus ne visai mīlošās Krievijas biznesam? Tādēļ, ka tas ir izdevīgi, un visdrīzāk, ka kļūs vēl izdevīgāk. No investoru viedokļa LG ir brīnišķīgs uzņēmums, kas izceļas ar regulārām un pamatīgām dividendēm.

Mēdz domāt, ka tas ir tieši LG akcionāru struktūras dēļ, un puses ir vienojušās, ka labāk ir pelnīt šodien. Ja viss paliek kā līdz šim, eventuālajam Amerikas investoram peļņa ir garantēta. Bet tikpat labi viss pa vecam var arī nepalikt. Pirmām kārtām, gāzes tirgu liberalizēt izvairīgajai Latvijai tuvojas 2017. gads – termiņš, līdz kuram Brisele to piecieš. Kas var notikt pēc tam, ir redzams Lietuvā, kas mums ir soli priekšā.

Tur savas daļas kopā ar E.ON pārdod arī Gazprom. Pagaidām tās pērk Lietuvas valsts, bet ir visai skaidrs, ka valsts savas daļas gribēs pārdot. Un kāpēc gan ne amerikāņiem, kam jau ir bizness šai reģionā un vēl slānekļa dabasgāzes bums pašu mājās? Nevar izslēgt, ka Gazprom arī LG uzvedīsies pēc Lietuvas parauga un savas daļas pārdos, un tādā gadījumā pagaidām hipotētiskie amerikāņi varētu kļūt par reāliem teicējiem Latvijas gāzes kompānijā. Varbūt tas būtu laiks mainīt dividenžu stratēģiju un peļņu investēt, piemēram, Dobeles daudzsološās pazemes krātuves idejas īstenošanā.

Un visbeidzot finanšu apsvērums. Grūti iedomāties ASV dolāros veiktām investīcijām vēl piemērotāku brīdi ienākšanai Latvijā kā pašlaik, kad abu ekonomisko bloku centrālo banku politikas dēļ par vienu «zaļo» šeit var nopirkt aizvien vairāk.